Īss pamatprincipu raksturojums

Pieaugušo izglītība var būt formāla, neformāla un ikdienas. Pieaugušo izglītībā var tikt piedāvātas gan formālās, gan neformālās izglītības programmas, kuru īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums u. c. normatīvie akti. Gan formālās, gan neformālās mācību programmas pieaugušie var apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības. Ikdienas mācīšanās ir izglītošanās, kas var notikt apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot jaunas vai papildinot esošās zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības.

Jau pirms neatkarības Latvijas teritorijā pastāvēja izteiktas mājmācības tradīcijas, kas sekmēja vispārējo izglītības līmeni, t. sk. arī pieaugušo izglītību. Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas republikas nodibināšana 18.11.1918. pavēra jaunas iespējas. Nozīmīgu vietu tautas izglītības un vispārīgās kultūras jomā ieņēma dažādi kursi, daiļamatniecības un mājturības skolas, tautas augstskolas. 1920. gadā Rīgā atvērta gan Latvijas Tautas universitāte, kurai bija nodaļas Cēsīs, Kuldīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Siguldā, gan Rīgas Tautas augstskola, kurai bija nodaļas Liepājā, Valmierā, Valkā, Jelgavā. Tautas universitātē tika atvērtas trīs fakultātes – mākslas un filozofijas, tiesību un tautsaimniecības, kā arī dabas zinātņu. Vidēji ik gadu kursus apmeklēja 600–650 cilvēki. Tautas universitāte uzņēma personas no 16 gadu vecuma. 1928. gadā izveidota Latgales Tautas universitāte ar centru Rēzeknē un Lauksaimniecības Tautas augstskola Rīgā. Tehniskās zinības varēja apgūt Krišjāņa Barona Tautas augstskolā, kas dibināta 1933. gadā Rīgā.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas sākās vispārēja Latvijas tautas izglītības sovjetizācija. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) izglītības sistēmā ietilpa dažādu veidu mācības, arī pieaugušo profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija. Profesionāli tehniskajās vidusskolās un arodskolās mācīja dažādu specialitāšu strādniekus, pieaugušajiem bija iespēja apmeklēt 6–8 mēnešu kursus papildu profesijas apguvei (piemēram, šofera, traktorista, elektriķa kursus). Profesionālo izglītību varēja iegūt, mācoties darba vietās, kur par mācību organizēšanu atbildīgs bija uzņēmuma galvenais inženieris un iestādes kadru daļas vadītājs. 1947. gadā dibināta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinību biedrība. Tās pamatdarbība bija saistīta ar pieaugušo izglītošanu.

Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 20. gs. 90. gados atsākās darbs pieaugušo izglītošanā, jo, mainoties ekonomiskajai situācijai, mainījās darba tirgus. Pieaugušajiem bija nepieciešamas jaunas prasmes un zināšanas, tādēļ 90. gadu sākumā vērojama strauja pieaugušo izglītības centru, skolu, kursu, nevalstisku organizāciju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību veidošanās. To mērķis bija apmierināt Latvijas iedzīvotāju vajadzības pēc profesionālas pilnveides, tālākizglītības vai pārkvalifikācijas, pamata prasmju apgūšanas vai personīgās izaugsmes. Tika sāktas jaunas tradīcijas, izmantojot Eiropas valstu pieredzi.

Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvija iedzīvotāju iesaistīšanā pieaugušo izglītības pasākumos nav bijusi ļoti sekmīga. 2009. gadā mācībās iesaistījās 5,4 % pieaugušo; 2015. gadā ‒ 5,7 %. Šie rādītāji atšķiras atkarībā no vecuma grupas: pirms pensijas vecuma iedzīvotāji pieaugušo izglītības pasākumos iesaistās retāk (2,6 % ‒ 2015. gadā) nekā 25 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji (9,9 % ‒ 2015. gadā). Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti liela nozīme pieaugušo izglītības jautājumu risināšanā ir ES fondu līdzekļu piesaistei. Latvijā 2007.–2013. gada plānošanas periodā pieaugušo izglītības finansēšanā dominēja publiskais finansējums, ko veidoja valsts un pašvaldības, kā arī ES publiskie fondi, vairāk orientējoties uz bezdarbniekiem, personām ar īpašām vajadzībām un citiem. 2007.–2013. gada plānošanas periodā mūžizglītības sistēmas pilnveidei darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” tika sniegts atbalsts vairākiem pasākumiem. Pasākums “Nodarbinātība” tika izveidots, lai veicinātu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšanu, kā arī bezdarba problēmu risināšanu. Kopumā 2008.‒2015. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras mācību pasākumos piedalījās 148 623 personas (ar iespēju piedalīties vairākos pasākumos). Mūžizglītības atbalsta sniegšanai nodarbinātajiem kā viena no strukturālajām reformām tika ieviesta mācību kuponu sistēma. Tā deva iespēju personai brīvi izvēlēties izglītības iestādi sev nepieciešamās izglītības apguvei. Labklājības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda projekts “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” īstenots 2010.‒2014. gadā, kopumā tajā iesaistot 27 983 personas.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības attīstības prognozēm 2015. gadā pieauga pieprasījums pēc augstas un vidējas kvalifikācijas speciālistiem. Iedzīvotājiem ar zemāku prasmju līmeni bija grūtāk iesaistīties darba tirgū. Viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” mērķiem ir mūžizglītības attīstība, tai skaitā nodarbināto pieaugušo izglītošana. 22.05.2014. Saeima apstiprināja “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam”, kur noteikts galvenais līdz 2020. gadam sasniedzamais mērķis: kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanai paredzēti ieguldījumi Ekonomikas ministrijas darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumos, kuros plānots atbalsts nodarbināto mācībām. Labklājības ministrija izvirzījusi mērķi paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Lai to realizētu, dažādos mācību pasākumos 2015.‒2022. gadā plānots iesaistīt 85 000 bezdarbnieku un darba meklētāju. Labklājības ministrijas veiktā analīze liecina, ka būtiska nozīme gados vecāku cilvēku nodarbinātības veicināšanā ir tieši pieaugušo izglītībai.

2016. gadā Ministru kabinets apstiprināja “Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.–2020. gadam”, kas paredz pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvara pieaugumu līdz 15 % 2020. gadā. Saskaņā ar šo plānu pieaugušo izglītības īstenošanai finansējumu no ES fondu līdzekļiem saņem Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija. Izglītības un zinātnes ministrijas finansējuma saņēmējs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas nodarbinātiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem, t. sk. cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, piedāvā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir pakļautas bezdarba riskam, ko rada nepietiekamas valsts valodas zināšanas, tādēļ tiek veicināta valsts valodas apguve. Mācību atbalsts tiek nodrošināts uz pašvaldību teritoriālās bāzes. Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbību Latvijā atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, kas nodrošina informēšanu par izglītības sistēmu kopumā un izglītības iespējām gan Latvijā, gan arī ārzemēs.

Kopš 2012. gada Izglītības un zinātnes ministrija īsteno Eiropas Komisijas atbalstītus pieaugušo izglītības politikas projektus ar kopīgu nosaukumu “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”. No 2012. gada līdz 2019. gadam īstenoti četri projekti. Ar šiem projektiem Eiropas Komisijas finansiālais, saturiskais un organizatoriskais atbalsts tiek sniegts pieaugušo izglītības koordinētai attīstībai, uzmanību pievēršot attiecīgajām nacionālajām vajadzībām. Latvijā šajos projektos izvirzītie mērķi ir iesaistīt mūžizglītības aktivitātēs lielāku pieaugušo skaitu, turpināt sadarbības modeļa izstrādi starp visiem mūžizglītībā iesaistītajiem (valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, pieaugušo izglītības piedāvātājiem un potenciālo mūžizglītības pasākumu mērķauditoriju), kā arī celt pieaugušo izglītības kvalitāti, veicot padziļinātu pieaugušo izglītības tēmu izpēti, organizējot pieaugušo izglītības gadatirgus, forumus, seminārus un konferences Latvijas novados. Izstrādāti “Ieteikumi neformālās izglītības programmu izstrādei un licencēšanai” un 36 mācību moduļi pieaugušo pamatkompetenču attīstīšanai.

Kopš 2016. gada Izglītības un zinātnes ministrija iekļaujas vairākos Eiropas Komisijas līdzfinansētos EPALE (ePlatform for Adult Learning in Europe) pieaugušo izglītības projektos. EPALE projektu ietvaros izveidota un 2017. gadā pirmo reizi pasniegta nacionālā pieaugušo neformālās izglītības balva “Saules laiva”. Tā ir atzinība kvalitatīvu pieaugušo neformālo izglītību īstenojošai organizācijai Latvijā.

2020. gadā, pieaugot vajadzībai pēc pašvirzītas mācīšanās rīkiem, arvien noderīgāks kļūst Eiropas valodu portfelis pieaugušajiem, kas ļauj pieaugušajiem pašiem izvirzīt mācīšanās mērķus un novērtēt savas sasniegtās zināšanas un prasmes Eiropas valodās atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.

2018. gada augustā Eiropas Komisijā izveidots ekspertu panelis “Eiropas izglītība un mācības 2030” (ET 2030) izstrādā izglītības attīstības stratēģiskos virzienus Eiropas Savienībā nākamajai desmitgadei.

Par pieaugušo izglītības politiku atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Tā nodrošina pieaugušo izglītības pārraudzību, nosaka finansējuma sadales principus un veicina ar pieaugušo izglītību saistītus pētījumus. Pašvaldības īsteno pieaugušo izglītības politiku, nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu.

Pieaugušo izglītības pārvaldību īsteno vairākas ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija,  Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija. Liela nozīme ir arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, kurai ir pieredze mūžizglītības pasākumu īstenošanā dažādām mērķa grupām atkarībā no darba tirgus situācijas. Tāpat Nodarbinātības valsts aģentūrai ir attīstīta sadarbība ar darba devējiem, tiek apzināts reģistrēto vakanču potenciāls, kā arī notiek mācības atbilstoši darba devēju pieprasījumam.

Izglītības kvalitātes valsts dienests kopš 2011. gada nodrošina un koordinē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu Latvijā. Profesionālās kompetences novērtēšanu organizē akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam Izglītības kvalitātes valsts dienests deleģējis šā uzdevuma veikšanu. Līdz 01.06.2015. šādu deleģējumu saņēmušas 40 izglītības iestādes 130 profesionālajās kvalifikācijās.

“Pieaugušo izglītības attīstības plāns 2015.–2020. gadam” paredz izveidot vienotu pieaugušo izglītības pārraudzību. 2016. gadā izveidota pieaugušo izglītības pārvaldības padome. Tā ir starpnozaru konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pieaugušo izglītības koordināciju un pieaugušo izglītības pārvaldības procesa uzraudzību.

Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība dibināta 1993. gadā. Apvienības uzdevums ir ne tikai apvienot pieaugušo izglītībā iesaistītos, bet arī piedalīties pieaugušo izglītības politikas veidošanā. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība pārstāv savu biedru intereses gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Apvienība ir dalīborganizācija Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijā, Baltijas un Ziemeļvalstu Pieaugušo izglītības apvienību tīklā, Latvijas Pilsoniskajā aliansē un biedrībā “Latvijas platforma attīstības sadarbībai”.

Kopš 90. gadu sākuma Latvijā pieaugušo mācīšanu veic pašvaldību veidoti pieaugušo izglītības centri, piemēram, Latvijas Pašvaldību mācību centrs, Cēsu, Kuldīgas, Aizkraukles, Dobeles pieaugušo izglītības centri. Neformālā pieaugušo mācīšanā ilgstoši darbojas citas pieaugušo izglītības iestādes, piemēram, mācību centrs BUTS, svešvalodu skola IH Rīga-Satva, SIA “Valodu mācību centrs”, Latvijas Tautas skola, valodu centrs “Mirte”. Savus pieaugušo izglītības centrus izveidojuši lielākie Latvijas uzņēmumi, tādi kā Lattelecom, “Rīgas siltums”, “Latvijas Gāze”. Latvijas Tiesnešu mācību centrs nodrošina ne tikai tiesnešu un tiesu darbinieku, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu juristu un darbinieku tālākizglītību. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs piedāvā ikvienam tālākizglītoties atbilstoši darba tirgus prasībām. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs nodrošina lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju mācības, konsultēšanu un informēšanu 26 lauku konsultāciju birojos – filiālēs. Pieaugušo izglītības programmas piedāvā arī profesionālās izglītības kompetenču centri.

Nozīmīgu ieguldījumu pieaugušo izglītības attīstībā devusi Maija Upmane, kura 90. gados izveidoja un vadīja Izglītības un zinātnes ministrijas Pieaugušo izglītības nodaļu, un Tatjana Koķe, kura analizē pieaugušo izglītību Latvijā Eiropas kontekstā. Daiga Rubene un Brigita Tivča, kuras vada pašvaldību pieaugušo izglītības centrus kopš 1995. gada, devušas lielu praktisku ieguldījumu pieaugušo izglītības reģionālajā attīstībā. Izglītības un zinātnes ministrijas atzinību 2016. gadā guvusi Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna, kā arī Komercizglītības centra valdes priekšsēdētāja Ligita Šmeile un biedrības “Izglītības iniciatīvu centrs” direktore Daiga Zaķe. Kopš dibināšanas Latvijas Pieaugušo izglītības apvienībā darbojas tās pirmā valdes priekšsēdētāja Anita Jākobsone. Nozīmīgs ir izglītības projektu vadītāja Toma Urdzes ieguldījums. Viņš sastādījis metožu krājumu “Būt, zināt, prast” (1999) un kopā ar citiem autoriem ‒ pieaugušo izglītības pasniedzējiem paredzētu rokasgrāmatu “KomPas” (2003).   

Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija un Izglītības un zinātnes ministrija izdeva “Pieaugušo izglītības gadagrāmatu” (1997‒1999). Gadagrāmatā analizēta pieaugušo izglītības situācija valstī un citi nozarē aktuāli jautājumi.