Latvijas teritorijā pirmais pasākums, kas uzskatāms par autosporta sacensībām, aizvadīts 1909. gadā, kad notika rallijs Sanktpēterburga‒Rīga‒Sanktpēterburga. 1923. gadā aizvadītas pirmās Latvijas mēroga sacensības: rallija brauciens Rīga‒Jelgava‒Tukums‒Sloka‒Bulduri. Kopš šīm sacensībām autosports un dažādas tā disciplīnas Latvijā piedzīvojušas attīstību. Padomju okupācijas laikā Latvijas sportisti un sacensību rīkotāji bija līderu vidū Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) autosacensībās. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu autosports Latvijā attīstījās līdz starptautiskam līmenim. 1994. gadā Latvijas Automobiļu federācija kļuva par Starptautiskās Automobiļu federācijas (Fédération Internationale de l'Automobile) biedri. Tika izcīnītas tiesības Latvijā rīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības, sportisti sasniedza Eiropas un pasaules mēroga panākumus.
autosports Latvijā
Saistītie šķirkļi
Mūsas trase. Bauskas rajons, 2006. gads.
Satura rādītājs
Ik gadu Latvijā notiek Latvijas Automobiļu federācijas saskaņotas rallija, autokrosa, folkreisa, rallijkrosa, supersprinta, minirallija, rallijsprinta, kartinga, minikāru, autošosejas, drifta, dragreisa, apvidus rallija un trofireida sacensības.
Latvijā tiek rīkotas arī svarīgas starptautiskas sacensības. 1989. gadā tolaik vēl Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā notika Eiropas kausa sacensības autokrosā. Tās norisinājās Bauskā, Mūsas trasē. Sākot ar 1990. gadu (izņemot 1991. gadu), līdz 2014. gadam Mūsas trasē ik gadu tika aizvadītas Eiropas autokrosa čempionāta sacensības.
Latvijā aizvadīti arī Eiropas rallija čempionāta posmi. 2001.‒2003. gadā Liepājā bāzētais rallijs “Kurzeme” bija Eiropas rallija čempionāta sastāvdaļa. Eiropas rallija čempionāts Latvijā atkal notiek kopš 2013. gada. Pirmajā gadā sacensības notika ar nosaukumu Rally Liepāja‒Ventspils, bet vēlāk – Rally Liepāja. Šis Eiropas čempionāta posms Latvijā notika arī 2017. gadā. 2016. gadā Rīgā, Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, notika viens pasaules rallijkrosa čempionāta posms.
"Skandi Auto" rallija komandas ekipāža – Ivars Vasaraudzis un Valdis Spredzis. Cēsis, 2009. gads.
Pirmā organizācija, kas uzņēmās Latvijas autosporta vadību un koordināciju, bija Latvijas Republikas autoklubs, kas dibināts 1934. gadā. 1957. gadā autoklubu pārdēvēja par Latvijas Automobiļu federāciju. Padomju okupācijas laikā autosportu kā tehnisko sporta veidu koordinēja organizācija bruņoto spēku veicināšanai DOSAAF (Добровольное общество содействия армии, авиации и флоту).
1991. gadā tika atjaunota Latvijas Automobiļu federācija. Federācija ir vienīgā valsts organizācija Latvijā, kurai uzticēts vadīt un koordinēt darbu autosportā, kā arī pārstāvēt valsti Starptautiskajā Automobiļu federācijā.
Latvijas autosportisti meistarību un kvalitāti apliecināja jau PSRS laikos, iegūstot PSRS čempiona titulus visos galvenajos auto sporta veidos – autorallijā, autošosejā, autokrosā, kartingā, tolaik populārajā auto daudzcīņā. Slavenākie PSRS autosporta čempioni no Latvijas ir rallija, autošosejas un krosa braucēji Aleksandrs Karamiševs, Ivars Caune ar stūrmani Andri Šimku, Arnolds Dambis, Juris Belmers, Pēteris Neikšāns un citi. Latvijas neatkarības laikā līdz šim augstāko sasniegumu guvis Reinis Nitišs, iegūstot bronzas medaļu pasaules rallijkrosa čempionātā 2014. gadā. 2000. gadā par Eiropas autokrosa čempionu kļuva Uģis Traubergs. 2013. gadā par Eiropas rallijkrosa čempionu kļuva R. Nitišs, bet 2014. gada Eiropas rallijkrosa čempions – Jānis Baumanis.
1998. un 2000. gadā Eiropas autokrosa vicečempiona titulu izcīnīja Andris Dambis. Viņš Latvijas autosportā vēlāk kļuva par izcilu inženieri, kura vadībā tapušas rallijreida automašīnas OSCar, ar kurām Latvijas sportisti vairakkārt sasniedza finišu leģendārajā Dakaras rallijreidā. 2012. gadā Andra Dambja/Māra Saukāna ekipāža bija pirmā, kas Dakaras rallijreidā stājās uz starta ar automašīnu, kura pilnībā darbināma ar elektrību. Andra Dambja vadībā tapa arī citi elektroauto sporta projekti, kas 2015. un 2016. gadā nesa uzvaru pasaules slavenākajās kalnā braukšanas sacensībās Paikspīkā, ASV ‒ The Pikes Peak International Hill Climb.
Aleksandrs Karamiševs ar savu auto. 20. gs. 60. gadi.
Juris Belmers sacensībās "Dzintara aplis" Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Rīgā, 1995. gads.
Reinis Nitišs. Biķernieku trase, 2016. gads.
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Latvijas Automobiļu federāciju vadīja Pēteris Aleksandrovičs. Viņš kopā ar domubiedriem panāca federācijas uzņemšanu Starptautiskajā Automobiļu federācijā. Gan padomju okupācijas laikā, gan neatkarības gados viena no nozīmīgākajām Latvijas autosporta personām ir Andris Zvingēvics, kurš veicināja sporta veida, jo īpaši rallija, izdzīvošanu pārmaiņu laikos starp PSRS sabrukumu un Latvijas valsts atjaunošanos. Padomju okupācijas laikā Latvijas rallija talantīgākos sportistus trenēja Aleksandrs Karamiševs, kura vadībā Latvijas sportistu komandas startēja sacensībās arī ārpus PSRS un sociālistisko valstu bloka robežām.
Neatkarīgās Latvijas laikā ievērojamu Latvijas Automobiļu federācijas un autosporta attīstību panāca federācijas prezidents Dainars Dambergs un ģenerālsekretārs Mārtiņš Kalniņš. Abu darbības laikā auga autosporta atpazīstamība, tika sakārtota dokumentācija, pielīdzinot Latvijas Automobiļu federācijas darbību Starptautiskās Automobiļu federācijas principiem. Viņu darbības laikā tika uzlabota sacensību drošība un veicināta sporta veida kvalitātes izaugsme.
Latvijas autosporta nozīmīgākā arēna ir 20. gs. 60. gados izveidotā Biķernieku kompleksā sporta bāze Rīgā, Mežciemā. Biķernieku trasē notikušas daudzas tehnisko sporta veidu sacensības. Tā bijusi treniņu un mācību bāze autosporta dalībniekiem, rīkotājiem un tiesnešiem.
20. gs. 80. gados tika izveidots Bauskas sporta komplekss “Mūsa”. Biķerniekos norisinās sacensības disciplīnām, kurām nepieciešams asfalta segums, savukārt Mūsas trase ir autokrosa, rallijkrosa u. c. grunts seguma disciplīnu norises vieta.
Multivide
Mūsas trase. Bauskas rajons, 2006. gads.
Aleksandrs Karamiševs ar savu auto. 20. gs. 60. gadi.
Gunārs Cimmermanis (no kreisās) un Aleksandrs Karamiševs. 20. gs. 60.‒70. gadi.
Juris Belmers sacensībās "Dzintara aplis" Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Rīgā, 1995. gads.
Reinis Nitišs. Biķernieku trase, 2016. gads.
Sacensības “Dzintara aplis” Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Rīga, 1995. gads.
"Skandi Auto" rallija komandas ekipāža – Ivars Vasaraudzis un Valdis Spredzis. Cēsis, 2009. gads.
"Latvijas Mobilā telefona" rallija komandas ekipāža – Māris Neikšāns un Raivis Jansons. Gulbene, 2009. gads.
Šķirklis "autosports Latvijā". Teksts no Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma. 08.2018.