Paliatīvajā aprūpē tiek nodrošinātas pacienta vajadzības neatkarīgi no viņa atrašanās vietas mājās vai stacionārā. Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīves vērtību, uzskatot miršanu par dabisku procesu. Paliatīvā aprūpe nepaātrina un neaizkavē nāves iestāšanos; tās mērķis ir nodrošināt iespējami labāku dzīves kvalitāti līdz pat nāves iestāšanās brīdim.

Paliatīvajā aprūpē Latvijā iezīmējas trīs periodi: 1993.–1996. gadā apzināta nepieciešamība un problēmu loks; veikta situācijas analīze onkoloģijā; uzsākts izglītības darbs; izpētīta citu valstu (Vācijas, Anglijas, Amerikas Savienoto Valstu, Polijas, Lietuvas u. c.) pieredze; organizētas starptautiskas konferences (1995–1997); dibināta Paliatīvās aprūpes asociācija (1996); veikta sociālo darbinieku apmācība, psihologu piesaiste. 1997.–2003. gadā izveidota pirmā paliatīvās aprūpes nodaļa Latvijas Onkoloģijas centrā ar 25 gultas vietām un starpdisciplināru komandu (ārstiem, medicīnas māsām, sociālo darbinieku, psihoterapeitu, kapelānu), kas nodrošina bio-psiho-sociālo un garīgās aprūpes modeli. Vidēji gadā nodaļā tiek stacionēti 700–800 pacienti ar audzējiem, stiprām sāpēm, elpas trūkumu, asiņošanu, tūskām, izgulējumiem, zarnu necaurejamību, ascītu un citiem simptomiem. Reģistrēta Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (1998); uzsākts bērnu paliatīvās aprūpes darbs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Izveidotas izglītības programmas pieaugušo un bērnu paliatīvajai aprūpei. Ieviesti perorālie pretsāpju līdzekļi opioīdi (1996) un palielinātas to izrakstīšanas devas (2000), tās tuvinot Pasaules Veselības organizācijas (PVO; World Health Organization) ieteikumiem; ieviesti fentanila plāksteri (2000) un citi pretsāpju medikamenti: tramadols, dihidrokodeīns, pagarinātas darbības morfīns. 2000. gadā uzsāktas ambulatoras pacientu konsultācijas, kurās tiek izstrādāti mājas aprūpes plāni, ieteikti medikamenti. 2000.–2002. gadā atvērti pirmie pretsāpju kabineti (Aizkrauklē, Valmierā, Rīgā); prioritārs kļuva paliatīvās aprūpes ambulatorais un mājas aprūpes modelis. No 2004. gada – paliatīvās aprūpes sistēmas veidošanās; reģionālās nodaļas Irlavā, Iecavā, Mazsalacā, Līvānos, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī. PVO ieteikumos paredzētas 50 specializētas paliatīvās aprūpes gultas vietas uz 1000 000 iedzīvotāju. Izstrādāta “Onkoloģisko slimību kontroles programma 2009.–2015. gadam”, tajā ietverot paliatīvo aprūpi.

2016. gadā paliatīvā aprūpe apstiprināta kā papildspecialitāte, plānojot uzsākt ārstu sertifikāciju. Rīgā organizēts starptautisks projekts par opioīdu pieejamību Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, un tā rezultātā pārskatītas pretsāpju medikamentu rekomendāciju iespējas pacientiem ar sāpēm onkoloģijā (ATOME, 2013). Studentu un rezidentu apmācību nodrošina Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācību programmas, kuras norisinās uz klīnisko universitātes slimnīcu bāzes. Izvērsts sabiedrības izglītošanas darbs medijos, publikācijās, radio, televīzijas pārraidēs.