Cīņas sports ir viens no senākajiem un vēsturiskām tradīcijām bagātākajiem sporta veidiem Latvijā. Jau 1894. gadā sāka darboties Rīgas Atlētu klubs. 1901. gadā Rīgā pirmo reizi notika sacīkstes profesionāliem cīkstoņiem. 1913. gadā nodibināja Rīgas Smagatlētikas līgu, kas iekļāvās Krievijas Smagatlētikas savienībā. Atlētisko sporta veidu lielā popularitāte un panākumi Baltijas provinču un Krievijas sacīkstēs noteica to, ka Rīga arī turpmākajos gados bija nozīmīgs smagatlētikas centrs.

1921. gadā tika dibināta Latvijas Smagatlētikas savienība. Tajā pašā gadā to uzņēma Starptautiskajā Smagatlētikas savienībā. 1930. gadā Rīgā reģistrēja biedrību “Latvijas profesionālo atlētu apvienība”. Regulāri norisinājās valsts meistarsacīkstes un citas sacensības.

Pēc padomju okupācijas Latvijas sportisti pirmo reizi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) meistarsacīkstēs brīvajā cīņā piedalījās 1947. gadā. Pirmās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) meistarsacīkstes notika 1952. gadā. No 1948. līdz 1991. gadam grieķu-romiešu cīņu sauca par klasisko cīņu.

Pēc neatkarības atgūšanas par svarīgākajiem cīņas sporta centriem izveidojās  Rīga, Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Krāslava. Turpmāk Latvijas atlēti ar panākumiem piedalījās brīvās cīņas un grieķu-romiešu cīņas sacensībās starptautiskajā arēnā. Latvijas cīkstones brīvajā cīņā sievietēm pirmo reizi pasaules čempionātā startēja 1992. gadā Francijā. Eiropas čempionātā Latvijas sportistes pirmo reizi startēja 1993. gadā.

1926. gadā Latvijai uzticēja rīkot Eiropas amatieru meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā. Tajās piedalījās 35 cīkstoņi no septiņām valstīm. 1999. gadā Rīgā notika Eiropas čempionāts junioriem. Turnīrs risinājās Rīgas Sporta pilī. 2003. gadā Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, pirmo reizi notika Eiropas čempionāts brīvajā cīņā pieaugušajiem. 2008. gadā Daugavpilī notika Eiropas čempionāts kadetiem brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā un brīvajā cīņā sievietēm. 2016. gadā “Arēnā Rīga” tika rīkots Eiropas čempionāts grieķu-romiešu cīņā, brīvajā cīņā un brīvajā cīņā sievietēm.

Pieaugušajiem katru gadu notiek Latvijas čempionāts, savukārt jauniešiem Latvijas meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā, brīvajā cīņā un brīvajā cīņā sievietēm.

Nozīmīgākā organizācija cīņas sportā Latvijā ir Latvijas Cīņas federācija. Federācija apvieno grieķu-romiešu cīņas, brīvās cīņas (vīriešiem un sievietēm) un jostu cīņas sportistus.

20. gs. 20. gadu beigās brīvo cīņu apguva un popularizēja cīkstonis un treneris Alberts Zvejnieks, kurš izcīnījis divas bronzas godalgas Eiropas čempionātos un bijis olimpisko spēļu dalībnieks. Edvīns Bietags ir vienīgais Latvijas cīkstonis, kuram izdevies izcīnīt olimpisko medaļu – 1936. gadā olimpiskajās spēlēs Berlīnē viņš ieguva 2. vietu. E. Bietags izcīnījis arī 1. vietu 1934. gada Eiropas čempionātā (87 kg). Cits grieķu-romiešu cīkstonis Rūdolfs Ronis izcīnījis 2. vietu 1921. gada pasaules čempionātā (67,5 kg), olimpiskajās spēlēs Parīzē 1924. gadā ieguvis dalītu 6.‒9. vietu (67 kg). Augstus rezultātus grieķu-romiešu un brīvajā cīņā uzrādījis A. Zvejnieks. Izcīnījis 3. vietu 1934. un 1935. gada Eiropas čempionātā (>87 kg). 1936. gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē ieguvis 7. vietu (+87 kg). A. Zvejnieks bija seškārtējs Latvijas meistars smagā svara kategorijā (1926‒1929, 1932, 1933).

LPSR labākie cīkstoņi bija Imants Klintsons un Viktors Kuzmins. I. Klintsons kļuvis par trīskārtēju PSRS čempionu grieķu-romiešu cīņā (74 kg). V. Kuzmins 1975. gadā izcīnījis 2. vietu Eiropas čempionātā.

Zigmunds Jansons un Aigars Jansons ir 90. gadu labākie grieķu-romiešu cīņas sportisti Latvijā. A. Jansons izcīnījis 9. vietu 1996. gadā olimpiskajās spēlēs Atlantā. Abi sportisti ar labiem rezultātiem starējuši Eiropas un pasaules čempionātos. Z. Jansons izcīnījis 7. vietu 1995. gada pasaules čempionātā Prāgā (52 kg) un 1998. gada pasaules čempionātā Jevlē (54 kg), kā arī 7. vietu 1997. gada Eiropas čempionātā Kouvolā (54 kg).

Igors Samušonoks 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs ieguva 12. vietu brīvajā cīņā (85 kg) un bijis godalgotu vietu ieguvējs Eiropas pieaugušo un junioru čempionātos. Atzīstamus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātu līmenī sasniedzis brīvās cīņas cīkstonis Armands Zvirbulis, kurš Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva 10. vietu (84 kg).

Brīvajā cīņā sievietēm vistitulētākā ir Anastasija Grigorjeva, kura ir divu olimpisko spēļu dalībniece, četru Eiropas čempionātu uzvarētāja, pasaules čempionāta Taškentā (2014) 3. vietas ieguvēja un Eiropas čempione juniorēm. A. Grigorjeva divas reizes atzīta par Latvijas labāko sportisti, izcīnījusi 8. vietu 2016. gada Rio Olimpiskajās spēlēs, 9. vietu 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā (63 kg). Otra titulētākā Latvijas cīkstone ir Laura Skujiņa, kura 2014. gadā izcīnījusi Eiropas un pasaules čempionātu bronzas godalgas. Latvijas cīkstoņiem tas nebija izdevies kopš 1921. gada. Viņa ir Eiropas čempione junioru un kadetu vecuma grupā.

Krišjānis Kundziņš, kurš 1936. gada izcīnījis 5. vietu olimpiskajās spēlēs Berlīnē, 1946. gadā sporta biedrībā “Dinamo” nodibinājis pirmo brīvās cīņas sekciju Latvijā. Sniedzis lielu ieguldījumu sporta biedrības “Dinamo” un Latvijas izlases cīkstoņu sagatavošanā. Katru gadu tiek rīkots starptautisks turnīrs K. Kundziņa piemiņai.

Haims Kogans bijis ilggadējs Latvijas izlases treneris grieķu-romiešu cīņā. Deviņkārtējs LPSR čempions grieķu-romiešu cīņā. Visvaldis Freidenfelds 2008.‒2012. gadā bijis Latvijas Cīņas federācijas prezidents, strādājis par treneri, sagatavojis tādus cīkstoņus kā I. Samušonoks, A. Zvirbulis un L. Skujiņa. Kopš 2012. gada Latvijas Cīņas federācijas prezidents ir Dzintars Urbančiks.

Jānis Rončs ir Starptautiskās Cīņas federācijas olimpiskās kategorijas tiesnesis. Pirmais no Latvijas tiesnešiem, kurš ieguvis tiesības tiesāt olimpiskajās spēlēs. Tiesājis Pekinas un Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, kā arī 15 pasaules čempionātos dažādās vecuma grupās un 20 Eiropas čempionātos.