Latvijā paraolimpiskā sporta pirmsākumi meklējami 20. gs. 80. gados. 1984. gadā Jānis Iluss kopā ar domubiedriem dibināja Vislatvijas invalīdu sporta klubu “Optimists”. Klubs ilgu laiku bija viena no lielākajām invalīdu sporta organizācijām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Jau pirmajā darbības gadā “Optimists” pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, kopīgi rīkojot gan kultūras, gan sporta pasākumus Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedaloties dažādu sporta veidu starptautiskās sacensībās. Pirmie paraolimpiskie sporta veidi, kas attīstījās Latvijā, bija sēdvolejbols, loka šaušana un vieglatlētika (īpaši lielu popularitāti guva tāllēkšanas, lodes grūšanas un diska mešanas disciplīnas).
Sākotnējā treniņi norisinājās ar dažādu skolu sporta zālēs pieejamo inventāru un pašu metinātiem sporta ratiem, kas ir nepieciešami, lai veiksmīgi startētu sacensībās sēdošajās disciplīnās. Pieredzes trūkums dažkārt bija par iemeslu Latvijas sportistu diskvalifikācijai. Piemēram, Lillehammeres Ziemas paraolimpiskajās spēlēs, kurās startēja Aldis Šūpulnieks, viņa pirmajās 5 km sacensībās slēpošanā iegūtais rezultāts tika anulēts tādēļ, ka uz slēpēm netika uzspiesti sacensību oficiālie zīmogi.
1988. gadā tika nolemts sporta klubu “Optimists” pievienot Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejai. Radās ideja par Latvijas Paralimpiskās komitejas dibināšanu. Latvijas Paralimpiskā komiteja oficiāli dibināta 05.02.1995. Par pirmo tās prezidentu kļuva Valdis Nagobads, kurš devis nozīmīgu ieguldījumu, veicinot paraolimpiskās kustības attīstību Latvijā. 1995. gadā Latvijas Paralimpiskā komiteja pievienota arī Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (International Paralympic Committee) un Eiropas Paralimpiskās komitejas (European Paralympic Committee) tīklam.
Pirmās oficiālās starptautiskās sacensības, kurās piedalījās Latvijas sportisti, bija 1989. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Paraolimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti pirmo reizi piedalījās 1992. gadā Barselonā ‒ tajās startēja divi vieglatlēti no Latvijas: A. Šūpulnieks un Armands Ližbovskis.
