Tika publicēti kopsavilkuma dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecumsastāvu, tautībām, pilsonību, valodu prasmi un lietošanu, izglītību, galvenajiem iztikas līdzekļu avotiem, ģimenēm, dzimušo bērnu skaitu sievietēm, kā arī dati, kas raksturo iedzīvotāju mājokļus. Dati tika publicēti atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam tautas skaitīšanas datumā, t. i., 31.03.2000.
Tika publicēts arī datu krājums “Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti”, un, sadarbojoties trijām Baltijas valstīm, angļu valodā tika sagatavots datu krājums “2000. gada cikla tautas skaitīšanas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” (2000 Round of Population and Housing Censuses in Estonia, Latvia and Lithuania).
Latvijas iedzīvotāju skaits 31.03.2000., pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, bija 2 377 383.
Kopš 1989. gada, kad tika veikta iepriekšējā tautas skaitīšana, iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 289 000 cilvēku jeb par 10,8 %. Pilsētu iedzīvotāju skaits bija samazinājies straujāk nekā lauku iedzīvotāju skaits ‒ par 14,3 % salīdzinājumā ar 2,4 % lauku iedzīvotāju.
Latvijas iedzīvotāji sadalījums pēc dzimuma bija šāds: 1 094 964 vīrieši un 1 282 419 sievietes. Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī bija samazinājies no 46,5 % 1989. gadā līdz 46,1 % 2000. gadā. Iedzīvotāju skaits 0‒14 gadu vecumā laika posmā starp abām tautas skaitīšanām bija samazinājies par 140 000 jeb 25 %, 15‒59 gadu vecumā par 184 000 jeb 11 %. Par 35 000 jeb 8 % pieauga iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā, kas liecināja par strauju sabiedrības novecošanos.

Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvs 1989.–2000. gadā.
Avots: Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2002. gads.
Tautas skaitīšanas rezultāti liecināja, ka Latvijā dzīvoja vairāk nekā 150 tautību iedzīvotāji. Latviešu īpatsvars bija 57,7 %, krievu īpatsvars ‒ 29,6 %. No visiem Latvijas iedzīvotājiem savai tautībai atbilstošo dzimto valodu norādīja 86,3 %. Augstākais savai tautībai atbilstošās dzimtās valodas īpatsvars bija latviešiem ‒ 95,6 %. Vairāk nekā 72 000 cittautiešu kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu valodu. Latviešu valodu 2000. gadā prata 79 % valsts iedzīvotāju salīdzinājumā ar 61,7 % 1989. gadā. Angļu valodu pārvaldīja 340 000 Latvijas iedzīvotāju, vācu valodu ‒ 179 000, bet franču valodu ‒ gandrīz 10 000 iedzīvotāju. Latvijā dzimuši bija 81,5 % iedzīvotāju. Latvijā vienai sievietei vidēji bija dzimuši 1,3 bērni. Starp 15 gadus veciem un vecākiem Latvijas iedzīvotājiem (1754 tūkstoši) 13,9 % bija ar augstāko izglītību, 20,2 % ar vidējo speciālo izglītību, ar vispārējo vidējo izglītību ‒ 31,0 %, ar pamatskolas izglītību ‒ 26,5 %, bet ar sākumskolas izglītību ‒ 5,9 % iedzīvotāju. Ģimenes vidējais lielums 2000. gadā bija 2,84 (1989. gadā ‒ 3,12). Gandrīz puse no ģimenēm (47,9%) bija ģimenes ar vienu bērnu, 36,1 % ‒ ģimenes ar diviem bērniem. Visai augsts ‒ 32,5 % ‒ bija nepilno ģimeņu īpatsvars (ģimenes, kas sastāv no mātes vai tēva ar bērniem). No visiem valsts iedzīvotājiem 29,1 % apdzīvoja individuālo ģimenes māju vai tās daļu, bet 68,6 % dzīvoja atsevišķos dzīvokļos. Virtuves esamību mājoklī bija norādījuši 98,9 % iedzīvotāju, gāzes pavardu ‒ 87,9 %, ūdensvadu ‒ 83,2 %, kanalizācijas sistēmu ‒ 77,0 %, tualeti ar ūdens novadu ‒ 77,4 %, vannu vai dušu ‒ 67,9 %, karsto ūdeni ‒ 56,0 %, bet pirti ‒ 7,6 % iedzīvotāju.