Saskaņā ar tradīciju pieņemti Atēnās 621./620. gadā p. m. ē. un nosaukti likumdevēja arhonta Drakonta vārdā. Likumu pirmā redakcija nav saglabājusies. Sākotnēji likumu teksts esot ticis pierakstīts uz koka cilindriem (axones), kurus, lai izlasītu normu tekstu, varēja grozīt ap to asi. Par to saturu var spriest no 1867. gada atrastas marmora stēlas, uz kuras fragmentāri saglabājusies vēlāka likumu redakcija (pierakstīta 409./408. gadā p. m. ē.), kā arī no romiešu vēsturnieka un rakstnieka Plūtarha (Πλούταρχος) un sengrieķu politiķa un oratora Dēmostena (Δημοσθένης) runām, kurās daļēji citēti likumi.

Drakonta likumi tika pieņemti, lai ieviestu Atēnās likumīgu sodu par slepkavību, ierobežojot asinsatriebību. Tāpēc šos likumus mēdz saukt arī par “Drakonta asins likumiem”. Tiem bija liela nozīme likumības un miera stiprināšanā Atēnās. Asinsatriebībai ir tendence iet plašumā un tikt pārmantotai no paaudzes uz paaudzi, tāpēc katrā valstī organizētā sabiedrībā kolektīvo interešu labā ir nozīmīgi to ierobežot, paredzot sodu par slepkavību likumos un nodrošinot aizdomās turētajam publisku tiesas procesu. Drakonta likumi liecina par augsti attīstītu juridisko kultūru Atēnās, jo tajos tīša slepkavība tika nošķirta no nogalināšanas aiz neuzmanības. Atrastajos likumu fragmentos noteikti gan sodi par noziegumiem, gan arī process, kā tautas sapulces priekšā izskatāma lieta.

Drakonta likumiem ir būtiska nozīme Atēnu tiesību attīstībā gan tāpēc, ka tie bija pirmie rakstītie likumi polisā, kuru normas par slepkavību un nogalināšanu bija spēkā vairākus gadsimtus, gan tāpēc, ka tos izmantoja par atskaites punktu arī turpmāk, nosakot sodu politiku polisā.

Vairāk nekā 500 gadus pēc likumu pieņemšanas Plūtarhs citēja Atēnu demagogu Demadesu (Δημάδης), kurš laikabiedru vidū bija slavens ar savu “karātavu humoru”, – “Drakonts savus likumus ir rakstījis ar asinīm, nevis tinti”. Tā grieķu un vēlāk arī Eiropas kultūrā izveidojās noturīgs viedoklis, ka Drakonta likumi ir nesamērīgi bargi, kas nav pamatots vēsturiskos faktos, t. i., atrastajā likuma fragmentu tekstā un citu grieķu filozofu darbos.

Drakonts tradīcijā iegājis kā viens no leģendāriem pirmajiem likumdevējiem un kā tāds atspoguļots mākslas darbos, kas tiek izstādīti parlamentu un tiesu ēkās, kā arī tiesu bibliotēkās.