Atjaunots 2023. gada 2. aprīlī
Laimdota Kalniņa

Rožu purvs

viens no vecākajiem augstā tipa purviem Latvijas teritorijā ar raksturīgu ciņu–ieplaku un grēdu–lamu mikroreljefu

Saistītie šķirkļi

Rožu purvs. 02.07.2010.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Raksturojums

Rožu purvs, saukts arī par Ošānu purvu vai Pliksni, izveidojies pārpurvotā starppauguru ieplakā Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma ziemeļu daļā. Purvs rietumos robežojas ar Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni.

Tas atrodas glaciolimniska viļņota līdzenuma teritorijā, kura virsas absolūtais augstums mainās robežās no 85 m līdz 108 m virs jūras līmeņa. Purvu no visām pusēm ietver pauguru grupas, kuras dienviddaļā veido zemāki pauguri. Uz dienvidiem no tiem viegli viļņotā līdzenumā turpinās pārpurvoto teritoriju izplatība.

Pēc Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma purvs ietilpst Salas un Sēlpils pagastos. Rožu purva teritorijā 10.04.1987. izveidots dabas liegums “Rožu purvs”, kas 2004. gadā iekļauts Natura 2000 tīklā un ietver visu augstā purva biotopu kompleksu.

Hidrogrāfija

Rožu purvs atrodas Daugavas lielbaseinā, Sakas baseinā, Piestiņas, Melnupītes un Rudzaites apakšbaseinos. Purvam ir divi kupoli; virsmas augstuma kupols centrālajā daļā – 87,7 m virs jūras līmeņa, bet perifērijā tas pazeminās līdz 85,4 m virs jūras līmeņa purva ziemeļaustrumu daļā, kurp arī vērsta galvenā dabiskā notece no purva.

Purva dienvidu un dienvidrietumu daļā gan lieguma teritorijā, gan ārpus tās izveidots blīvs meliorācijas grāvju tīkls, pa kuriem ūdeņi no purva tiek novadīti maģistrālajā grāvī, kas stiepjas gar pauguru grēdas pakāji, un pa to tālāk ūdeņi plūst uz Piestiņas upi. Būtiskākā ietekme uz purva hidroloģisko režīmu ir jaunākajiem grāvjiem purva dienvidrietumu daļā, pa kuriem notiek purva ūdens līmeņa pazemināšana. Daļa no grāvjiem pamazām sāk aizaugt, sfagni pārsedz brīvo ūdeni, bet zem sfagnu virskārtas turpinās ūdens plūsma. Purva centrālajai daļai tuvākie grāvji ir pilni ar ūdeni, bet, tuvojoties purva un lieguma malai, ūdens līmenis grāvjos pazeminās, tas var būt līdz 0,7–0,9 m no grāvja malas. Rožu purva hidroloģiskais režīms raksturojams kā salīdzinoši maz ietekmēts, izņemot purva dienvidrietumu–dienvidu daļu. Šajā daļā novērojama vislielākā grāvju susinošā ietekme uz purvu biotopiem. Tāpēc te būtu plānojami pasākumi purva dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai un pašreizējā ūdens līmeņa paaugstināšanai, ierīkojot dambjus uz esošajiem grāvjiem, kas novada ūdeni no purva.

Rožu purvs. 02.07.2010.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Rožu purva koordinātes.

Rožu (Ošānu) purva ģeogrāfiskais novietojums.

Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Augi

Rožu purvā dominē ombrotrofie jeb augstie purvi, bet nelielu daļu aizņem arī minerotrofie pārejas purvi.

Augstajam purvam raksturīgo veģetāciju un ciņu, kuri ir līdz 30 cm augsti, mikroreljefu pārsvarā veido dažādu sugu sfagni, piemēram, Magelāna sfagns (Shagnum magelanicum), brūnais sfagns (S. fuscum), dažviet arī kadiķu dzegužlins (Politrichum juniperinum). Uz ciņiem sastopams arī sila virsis (Calluna vulgaris), purva dzērvene (Oxycoccus palustris), makstainā spilve (Eriophorum vaginatum), melnā vistene (Empetrum nigrum), retāk lācenes (Rubus chamaemorus). Nereti šajā mikroreljefā izplatītas arī priedes (Pinus sylvestris) un purva bērzi (Betula pubescens). Ciņu–lāmu mikroreljefa kompleksā lāmu veģetāciju veido garsmailes sfagns (Sphagnum cuspidatum), parastais baltmeldrs (Rhynchospora alba), apaļlapu rasenes (Drosera rotundifolia), purva dzērvenes (Oxycoccus palustris), bet slīkšņu tuvumā arī dūkstu grīslis (Carex limosa). Purvā sastopams arī grēdu–lāmu mikroreljefs, kur grēdas ir noaugušas ar sīku priedi, savukārt lāmās veģetāciju veido tikai garsmailes sfagni (Sphagnum cuspidatum).

Pārejas purva daļā vērojama gruntsūdeņu pieplūde, kas nodrošina apstākļus parastās niedres (Phragmites australis) augšanai, kā arī parastā baltmeldra (Rhychosphora alba), polijlapu andromedas (Andromeda polifolia), dūkstu grīšļa (Carex limosa), purva šechērijas (Scheuchzeria palustris), trejlapu puplakša (Menyanthes trifoliata), purva dzērvenes (Oxycoccus palustris) un apaļlapu rasenes (Drosera rotundifolia) izplatībai.

Rožu purvā konstatētas četras Latvijā īpaši aizsargājamās vaskulāro augu sugas – stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata), plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata), kārpainais segliņš (Euonymus verrucosa), smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) –, viena sūnu suga – īssetas nekera (Neckera pennata) –, viena ķērpju suga – sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacea).

Rožu purvs. 11.08.2010.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Magelāna sfagns (Sphagnum magellanicum). Dabas liegums “Aizkraukles purvs un meži”, 2010. gads.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Garsmailes sfagns (Sphagnum cuspidatum). 29.07.2005.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Purva dzērvene (Oxycoccus palustris). 12.08.2010.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia).

Fotogrāfs Ivars Strautnieks.

Organiskā slāņa raksturojums

Rožu purva kopējā platība ir 1428 ha. Kūdras slāņa vidējais dziļums ir 4,3 m, lielākais dziļums – 8 m. Kūdra līdz 3 m dziļumam pārsvarā ir maz sadalījusies. Purvs veidojies trīs nosacīti atsevišķās daļās – ieplakās. Katrai purva daļai zināmi savi nosaukumi: ziemeļrietumu daļa – Ošānu purvs; purva dienvidu daļu, kura atrodas uz austrumiem no Riestiem, sauc par Riestu purvu; austrumu daļu dēvē par Rožu purvu.

Sākotnēji purva ieplakās virs glaciolimniskā māla uzkrājās vai nu ļoti karbonātisks māls, smilšmāls, vai arī mālains sapropelis, ko pārklāja kūdra. Virs šiem nogulumiem uzkrājās zemā purva tipa kosu–hipnu kūdra, bet virs tās savukārt – zemā purva tipa zāļu kūdra. To purva griezumā uz augšu pārsedza gandrīz metru biezs zemā purva tipa hipnu kūdras slānis, bet virs tās – zemā tipa grīšļu–hipnu vai koku grīšļu kūdra. Zemā purva tipa kūdras slāņus apmēram 6 m dziļumā pārsedz plāns, labi sadalījies pārejas purva tipa koku kūdras slānis. Virs tā, notiekot būtiskām vides apstākļu izmaiņām purvā, izveidojies apmēram 6 m biezs augstā purva tipa kūdras slānis, kura apakšējā daļā uzkrājies plāns (~ 0,5 m) labi sadalījies (48 %) priežu kūdras slānis. To pārsedz līdz 3 m biezs vidēji sadalījušās (21 %) augstā purva tipa spilvju-sfagnu kūdras slānis un maz sadalījušās (13 %) magelānsfagnu kūdras slānis.

Izcelšanās un attīstība

Rožu purvs sāka veidoties vairākās ieplakās ar nelīdzenu gultni. Tajā uzkrājušies glaciolimniskie nogulumi – māli un aleirīti. Konstatēts, ka šī slāņa biezums parasti ir apmēram 3–8 m, bet atsevišķos morēnas virsmas pazeminājumos sasniedz pat 10 m. Vienīgi purva ieplakas rietumu daļā uzkrājušies glaciofluviāli grantaini nogulumi. Vāji caurlaidīgie mālainie nogulumi, apgrūtinātā notece, kā arī ieplaku dziļākajās daļās saglabājušos seklo relikto ūdenstilpju aizaugšana vecināja purva izveidošanos un attīstību, kas bija sarežģīta. Sākotnēji nelīdzenajās ieplakās virs glaciolimniskā māla uzkrājās karbonātisks māls vai smilšmāls, vai arī mālains sapropelis seklu, pēc platības nelielu ūdenstilpju vietās. Virs minerālajiem nogulumiem Rožu purva ieplaku teritorijā holocēna sākumā trīs atsevišķās blakus esošās ieplakās uzkrājās zemā purva tipa kosu–hipnu kūdra. Tās vecums noteikts, izmantojot ¹⁴C radiooglekļa metodi. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka kūdra sākusi uzkrāties un purvs sācis attīstīties pirms ~ 11 000–10 000 gadu, kad purva teritorijas apkārtnē sāka veidoties bērzu–priežu meži, bet, mainoties klimatam, izveidojās blīvi priežu meži. Palielinoties kūdras slāņa biezumam, augi vairs nevarēja saņemt barības vielas no gruntsūdeņiem, un zemā tipa purva veģetāciju sākotnēji nomainīja pārejas purva tipa, bet pēc tam augstā purva tipam raksturīga veģetācija. Atsevišķajās ieplakās strauji uzkrājās augstā purva tipa kūdras slāņi. Tie auga gan vertikāli, gan arī horizontāli, aizņēma arvien plašākas teritorijas un Holocēna klimatiskā optimuma laikā pirms ~ 6500 gadiem saplūda kopā, izveidojot vienotu lielu purvu – Rožu purvu. Mūsdienās šai teritorijā izveidojies tipisks augstā tipa purvs ar diviem diezgan izteiktiem kupoliem.

Rožu purvs vēlā rudenī. 26.10.2011.

Fotogrāfe Māra Pakalne.

Izmantošanas vēsture, ekspluatācija pašlaik, izmantošanas perspektīvas

Rožu purvs ir nozīmīga teritorija augsto purvu un purvainu mežu aizsardzībai, jo tur konstatēti Eiropas Savienības Biotopu direktīvas I pielikuma biotopi – neskarti augstie purvi 7110*, purvaini meži 91D0* un melnalkšņu staignāji 9080*, degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās 7120, ieplakas purvos 7150.

Lai gan agrāk tika veikta nosusināšana gan lieguma teritorijā, gan ārpus tās, liegumā sastopamas plašas atklātā purva teritorijas, kas piemērotas ligzdojošiem bridējputniem.

“Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” projekta ietvaros Dabas fonds iztrādājis Rožu purva Dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2011. līdz 2026. gadam, kas nodrošinās saprātīgu un ilgtspējīgu Rožu purva apsaimniekošanu un aizsardzību. Vides valsts kontroli lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas jomā veic Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde. Meža apsaimniekošanas normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecība. Purvam piegulošās valsts meža zemes apsaimnieko a/s “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība.