AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 16. oktobrī
Maija Balode

jūras ekosistēmas Latvijā

jūras ekosistēma ir jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides dinamisks komplekss jūrā, kas mijiedarbojas kā funkcionāla vienība

Saistītie šķirkļi

  • Baltijas jūras Latvijas piekraste un Rīgas līcis
  • ekosistēmas Latvijā
  • iežu atsegumu, alu un karsta ekosistēmas Latvijā
  • mežu ekosistēmas Latvijā
  • piekrastes ekosistēmas Latvijā
  • purvu ekosistēmas Latvijā
  • upju un ezeru ekosistēmas Latvijā
  • zālāju ekosistēmas Latvijā
Lielās gauras (Mergus merganser). Salacgrīva, 2009. gads.

Lielās gauras (Mergus merganser). Salacgrīva, 2009. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss raksturojums
  • 2.
    Jūras ekosistēmu aizsardzība
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss raksturojums
  • 2.
    Jūras ekosistēmu aizsardzība
Īss raksturojums

Baltijas jūras Latvijas teritoriju (piekrastes kopgarums 496 km) veido divas krasi atšķirīgas ekosistēmas: Baltijas jūras austrumu daļa un Rīgas līcis. Viens no galvenajiem Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību noteicošiem vides faktoriem ir ierobežotā ūdens apmaiņa un zemais sāļums. Starp atklātās daļas un piekrastes dzīvotņu veidiem ir būtiskas atšķirības. Lielāka sugu daudzveidība raksturīga piekrastes zonu akmeņainām pludmalēm, kas piemērotas bentisko aļģu augšanai un ir nozīmīgas zivju nārsta vietas. Pelāģisko biocenozi jūras ekosistēmā veido ūdensslānī dzīvojošie organismi, ko pārstāv pasīvi pārvietojošies planktonorganismi – bakterioplanktons, fitoplanktons un zooplanktons – un aktīvi pārvietojošies ūdensorganismi: zivis, rāpuļi, ūdensputni, ūdens zīdītāji. Bentisko biocenozi veido piegrunts slāni apdzīvojošie augi (fitobentoss) un dzīvnieki (zoobentoss).

Bakterioplanktona attīstības maksimums vērojams vasaras otrajā pusē. Maksimālais baktēriju skaits novērots Rīgas līča piekrastes rajonos, īpaši lielo upju grīvu (Daugavas, Lielupes, Gaujas) tuvumā vai lokāla piesārņojuma vietās, minimālais – līča atklātajā daļā un Irbes šaurumā.

Fitoplanktonu (mikroskopiskās aļģes) pārstāv 5 klases: cianobaktērijas, kramaļģes, dinoflagelāti, kriptofītaļģes un zaļaļģes. Fitoplanktona dinamikā vērojama sezonalitāte. Pavasarī fitoplanktona biomasa sasniedz maksimālās vērtības, dominējot kramaļģēm (80–93 % no kopējās biomasas). Vasaras sezonai raksturīga cianobaktēriju (zilaļģu), dinoflagelātu, zaļaļģu un kriptofītaļģu dominance. Vasarā vērojama potenciāli toksisko aļģu attīstība. Rīgas līcī izplatītākā potenciāli toksiskā cianobaktērija ir Aphanizomenon flos-aquae, Baltijas jūras atklātajā daļā – Nodularia spumigena. Rudenim raksturīga atkārtota kramaļģu dominance; ziemai – zema fitoplanktona biomasa.

Zooplanktonu veido airkājvēži (Copepoda) un kladoceras (Cladocera), kas ir pelāģisko zivju pamatbarība. Vasarā upju grīvās un piekrastē sastopami saldūdens virpotāji (Rotatoria). Jūlija beigās, augustā attīstības beigu stadiju sasniedz medūza (Aurelia aurita).

Makrozoobentosu pārstāv vēžveidīgo, gliemju un tārpveidīgo sugas. Smilšainās gruntīs sastopamas gliemenes (Macoma balthica un Mya arenaria), daudzsartārpi (Marenzelleria viridis, Hediste diversicolor, Pygospio elegans) un mazsartārpi (Oligochaeta), bet dūņās dominē vēžveidīgie (Monoporeia affinis, Pontoporeia femorata un Saduria entomon). Cieto grunšu jeb akmeņu rifu biotopos ir salīdzinoši liela sugu daudzveidība – ap 30 bezmugurkaulnieku taksonu, no kuriem dominējošās ir gliemenes (Mytilus trossulus, Dreissena polymorpha) un jūras zīļu (Amphibalanus improvisus) kolonijas.

Fitobentosa sabiedrību veido seklākajos ūdeņos augošās viengadīgās zaļaļges (dominē Cladophora glomerata), daudzgadīgās brūnaļģes (pūšļu fuks, Fucus vesiculosus) un sārtaļģes (Furcellaria lumbricalis), kas ir nozīmīgas zivju nārsta vietas un patvērums fitobentosa un zoobentosa sugām.

Pelāģisko zivju sabiedrības galvenie pārstāvji ir reņģes (Clupea harengus membras, Rīgas līcī) un brētliņas (Sprattus sprattus balticus, Baltijas jūrā). Bentiskās zivju sabiedrības galvenie pārstāvji ir menca un plekste. Piekrastes zivju sabiedrību veido gan jūras, gan saldūdens zivju sugas. Baltijas jūras piekrastē kopš 2006. gada būtiski pieaudzis apaļo jūras grunduļu skaits, kļūstot par vienu no dominējošām piekrastes zivju sugām.

Jūras ūdeņus izmanto ap 30 ūdensputnu un jūras putnu sugu. Lielākā sugu daudzveidība ir piekrastes joslā. Mazāk sugu, bet lielākā skaitā sastopamas 5–30 m dziļuma zonā. Peldpīles (Anatinae spp.), nirpīles (Aythya spp.), gauras (Mergus spp.), gaigalas (Bucephala spp.), jūraskraukļi (Phalacrocorax carbo) parasti sastopami ne dziļāk par 10 m izobātu. Vairums jūras pīļu (kākauļi, Clangula hyemalis, tumšās pīles, Melanitta fusca un melnās pīles, Melanitta nigra) barojas ar grunts virskārtā sastopamajiem bezmugurkaulniekiem 10–20 m dziļumā. Visdziļāk uzturas pelāģisko zivju patērētāji: gārgales un alki. Kaiju sugas sastopamas vienmērīgi (kajaks, Larus canus) vai barības objektu masveida uzturēšanās vietās (mazais ķīris, Larus minutus), savukārt kuģu ceļu, zvejas rajonu un ostu tuvumā pieaug sudrabkaiju (Larus argentatus) skaits. Lielākā daļa jūras ūdeņus izmantojošo putnu ligzdo citur un pie mums sastopami caurceļošanas laikā un ziemā.

No zīdītājiem jūras ūdeņos sastopams pelēkais ronis (Halichoerus grypus), retāk – pogainais ronis (Pusa hispida). Atsevišķos gadījumos novēroti cūkdelfīni (Phocaena phocaena) un plankumainais ronis (Pusa vitulina). Pateicoties labvēlīgiem barošanās apstākļiem, pelēko roņu populācija ir labā stāvoklī.

Ronis. Ventspils, 2018. gads.

Ronis. Ventspils, 2018. gads.

Fotogrāfs Aivars Ķesteris. Avots: F/64 Photo Agency.

Jūras ekosistēmu aizsardzība

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaules jūrām. To nosaka lēnā ūdens apmaiņa un intensīvā krastu apdzīvotība. Galvenie antropogēnās darbības rezultātā radītie jūras vides apdraudējumi ir eitrofikācija, toksiskais piesārņojums, svešzemju sugu invāzija, pārzveja, sugu daudzveidības samazināšanās. Septiņi Baltijas jūras rajoni (15 % no Latvijas pārvaldībā esošajiem jūras ūdeņiem) atzīti par aizsargājamām jūras teritorijām (05.01.2010. Ministru kabineta Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām). Četras aizsargājamās jūras teritorijas atrodas Rīgas līcī, no kurām platības ziņā lielākā ir Rīgas līča rietumu piekraste. Zivju ieguve aizsargājamās jūras teritorijās notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem. 

Multivide

Lielās gauras (Mergus merganser). Salacgrīva, 2009. gads.

Lielās gauras (Mergus merganser). Salacgrīva, 2009. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Ronis. Ventspils, 2018. gads.

Ronis. Ventspils, 2018. gads.

Fotogrāfs Aivars Ķesteris. Avots: F/64 Photo Agency.

Lielās gauras (Mergus merganser). Salacgrīva, 2009. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Baltijas jūras Latvijas piekraste un Rīgas līcis
  • ekosistēmas Latvijā
  • iežu atsegumu, alu un karsta ekosistēmas Latvijā
  • mežu ekosistēmas Latvijā
  • piekrastes ekosistēmas Latvijā
  • purvu ekosistēmas Latvijā
  • upju un ezeru ekosistēmas Latvijā
  • zālāju ekosistēmas Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Baltijas jūras novērtējums
  • Latvijas Hidroekoloģijas institūts
  • Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
  • Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
  • Sugu un biotopu aizsardzības likums

Ieteicamā literatūra

  • Ojaveer, E. (ed.), Ecosystem of the Gulf of Riga between 1920 and 1990, Tallin, Estonian Academy Publishers, 1995.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lepparanta, M. and K. Myrberg, Physical oceanography of the Baltic Sea, Chichester, Springer, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ojaveer, E., Ecosystems and Living Resources of the Baltic Sea, Their assessment and management, Cham, Springer, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Balode M. "Jūras ekosistēmas Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4047 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana