Latvijā reti tiek lietots termins “odonatoloģija”, jo ir maz pētnieku, kas specializējas spāru izpētē, kā arī kukaiņu pētniecībā biežāk tiek pētītas teritorijas, procesi, sugu sabiedrības u. c., kas aptver dažādas kukaiņu grupas.

Spāru pētījumus Latvijā var iedalīt vairākos periodos. Pirmais periods ir 18. un 19. gs., kad Latvijas teritorijā dzīvojošie, galvenokārt vācbaltiešu izcelsmes, naturālisti vāca kukaiņu kolekcijas un publicēja savu darbu rezultātus. Pirmais dabas pētnieks, kas publicēja ziņas par spāru sastopamību mūsdienu Latvijas teritorijā, bija Jākobs Fišers (Jacob Benjamin Fischer). Savukārt Puzes luterāņu baznīcas mācītājs Johans Kavals (Johann Heinrich Carl Kawall) un pasniedzējs un dabas pētnieks Andreass Brutans (Andreas Bruttan) bija izveidojuši pirmos nozīmīgākos Latvijas spāru sugu sarakstus.

20. un 21. gs. spāru pētījumi Latvijā ir bijuši ar ļoti atšķirīgu intensitāti un pētījumu virzieniem. 20. gs. pirmajā pusē vairākās publikācijās par Krievijas impērijas faunu tika pieminēta arī informācija par spārēm, un Latvijai tika norādītas jau 44 sugas. Gan vācu valodā, gan latviešu valodā informācija par spārēm bija parādījusies arī plašsaziņas līdzekļos un populārzinātniskajā literatūrā, reizēm tēlaini aprakstot šo kukaiņu dzīvi. Tomēr biežāk tika publicēti raksti par konkrētu vietu faunu. Piemēram, 1937. gadā angļu entomologs Džons Kovlejs (John Cowley) žurnālā The Entomologist ievietoja nelielu rakstu par spārēm Vidzemē – Amatas ciemā.

Lai gan visā pētījumu periodā ikgadējais (vidēji 1,4 publikācijas gadā) publikāciju (datu avotu) skaits ir neliels, to kopējais skaits – 182 publikācijas – Latvijas mērogam ir uzskatāms par lielu. Vairāk nekā pusi publicējuši tikai divi pētnieki – Zandis Spuris un Mārtiņš Kalniņš.

Mūsdienās spāru pētījumi Latvijā notiek galvenokārt atsevišķu personu iniciatīvas rezultātā vai kā studentu pētnieciskie darbi. Tomēr kopumā pētījumu ir ļoti maz. Salīdzinoši biežāk tiek veikta aizsargājamo un reto sugu inventarizācija, jo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes un monitoringa laikā. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā informācija par spārēm tiek iegūta Natura 2000 vietu monitoringa un fona monitoringa ietvaros.

Kopš 2008. gada nogalē darbu sāka Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības veidotais dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv, kurā ikviens var ziņot par savvaļas augiem un dzīvniekiem, būtiski ir pieaudzis informācijas apjoms par spārēm Latvijā. Latvijā līdz 2020. gadam ir reģistrētas 64 spāru sugas, bet vēl 7 sugas uzskatāmas par potenciālām Latvijas faunai.

Pētniecības iestāžu nozīme spāru pētniecībā Latvijā ir mainīga – atkarībā no speciālistu esamības. Daļa pētniecības aktivitāšu notiek projektu veidā, kur projekta īstenotājs ir sabiedriskā organizācija vai fiziska persona. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē spāru izpēte notiek neregulāri, studentu kursa, bakalaura, maģistra vai doktora darbu izstrādes ietvaros. Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedrā ir arī neliela spāru kolekcija, kas izveidota, lai nodrošinātu mācību procesam un aizsargājamo sugu atpazīšanai nepieciešamos eksemplārus. Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā spāru izpēte notiek neregulāri – studentu kursa, bakalaura, maģistra vai doktora darbu izstrādes ietvaros. 2015. gadā tika uzsākta Latvijas spāru kolekcijas veidošana, kas ietvēra ~110 eksemplāru un ~50 sugu. Kolekcijā pārstāvētas gan pieaugušās spāres (imago), gan dažādspārnu spāru (Anisoptera) kāpuru ādas (eksuviji). 2018. gadā krājums papildināts ar ~1500 spāru eksemplāriem no Mārtiņa Kalniņa kolekcijas. Latvijas Dabas muzejā ir labi attīstīta entomoloģijas nozare, taču nav pētnieku, kas specializētos odonatoloģijā. Līdz ar to būtiskākā joma ir muzeja krājuma uzturēšana. Pašlaik muzeja krājumā ir ~330 spāru (imago) eksemplāru, kas pārstāv 50 sugas. Lielākā daļa materiāla ievākta 20. gs. 40. un 50. gados. Pašlaik spāru krājums tiek papildināts neregulāri un nelielā apjomā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā pašlaik odonatoloģiski pētījumi netiek veikti. Zinātniski nozīmīga ir izveidotā spāru kolekcija. Spāru krājuma revīzija, sistematizēšana un kārtošana ir veikta tikai daļēji. Taču pašlaik dažādos veidos tiek uzglabāti ~2000 eksemplāri no Latvijas un nelielā skaitā arī no Gruzijas, Rumānijas un citām valstīm. Pašlaik kolekcijas spāru krājums netiek papildināts.

Bruno Bērziņš ir pirmais latviešu izcelsmes dabas pētnieks, kas pievērsa lielāku uzmanību spārēm, tās aktīvi kolekcionēja un publicēja vairākus rakstus. No 1930. līdz 1944. gadam, publicējot vairāk nekā 70 rakstu par dzīvniekiem – zivīm, putniem, kukaiņiem, kā arī citiem dabas objektiem un parādībām –, B. Bērziņš bija viens no pirmajiem Latvijas hidrobiologiem un ir uzskatāms par divu odonatologu – Jāņa Rāceņa (Venecuēlas spāru pētnieks) un Zanda Spura – skolotāju.

Zandis Spuris ar dažādu intensitāti spāru pētniecībā un odonatoloģijas attīstībā nodarbojās 60 gadus. 1956. gadā Z. Spuris apkopoja visu pieejamo informāciju par spārēm Latvijā un krievu valodā izdeva monogrāfiju Стрекозы Латвийской ССР. 20. gs. 70. gados Z. Spuris bija kļuvis par autoritāti spāru pētniecībā PSRS, ar viņu konsultējās gandrīz visi topošie odonatologi.

Mārtiņš Kalniņš ir veicis lielu ieguldījumu spāru izplatības noskaidrošanā, fenoloģijā, ekoloģijā un citos odonatoloģijas jautājumos pēdējās divās desmitgadēs un ir grāmatas “Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam” autors.

Latvijas Entomoloģijas biedrība (1951) ir kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku pētnieku un entazistu apvienība, kurā periodiski darbojušies odonatologi, kā arī realizēti dabas aizsardzības un izpētes projekti vai akcijas, nereti ietverot ar spārēm saistītas aktivitātes. Latvijas Dabas fonds (1990) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta, lai izstrādāt retu, apdraudētu sugu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības projektus un, piesaistot finansējumu, nodrošinātu to realizāciju, bet pašlaik darbojas kompleksu dabas aizsardzības projektu izstrādē un ieviešanā. Periodiski projektu ievaros ir ar spārēm saistītas aktivitātes.

Visvairāk informācijas par spārēm Latvijā ir atrodams žurnālā Latvijas Entomologs (kopš 1960. gada līdz 2016. gadam, Latvijas Entomoloģijas biedrība).