Galveno tendenču analīze Latvijas IT jomā kopumā rāda, ka galvenokārt tiek izstrādāti projekti, kuru rezultātā rada metodes un tām atbalstošos programmatūras rīkus, kas paredzēti praktiskam lietojumam visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, loģistikā, robotikā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, vides monitoringā). Tomēr vēl lielāks skaits projektu realizēti publiskajā sektorā kā dažādas e-pakalpojumu platformas (piemēram, veselības aprūpē, apdrošināšanā, banku sektorā, ziņu aģentūrās un citur).
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA, dibināta 1998. gadā) kopš 2007. gada pasniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvu “Platīna pele”. Tās mērķis ir veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomas ilgtspējīgu attīstību, celt nozares un e-skolotāju prestižu, vairot sabiedrības izpratni par e-pārvaldes, e-pakalpojumu un e-komercijas iespējām un ieguvumiem, izcelt nozīmīgākos projektus, kas apliecinājuši savu unikalitāti, kvalitāti un sniedz labumu tautsaimniecībai un plašai sabiedrībai.
“Platīna peles” laureāti bijuši dažādi projekti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojums “Elektroniskās deklarēšanas sistēma” (2007), kas fiziskām un juridiskām personām ļauj droši un ērti iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas; interneta apdrošināšanas sistēma “If Online” (2007), kas pirmo reizi piedāvāja apdrošināšanas pakalpojumu saņemt attālināti; a/s “Swedbank” internetbanka privātpersonām (2008); Zemkopības Ministrijas Lauku atbalsta dienesta projekts “Elektroniskā pieteikšanās un automatizētas pieteikumu skenēšanas un atpazīšanas sistēma” (2009); VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” izstrādātā platforma “CSDD e-pakalpojumi” (2010), ko mūsdienās izmanto vairāk nekā pusmiljons autovadītāju visā Latvijā; SIA “Tilde” izstrādātā mašīntulkošanas sistēma “LetsMT” (2012), kas atzīta par pasaulē labāko mašīntulkotāju Baltijas valstu valodās; datu vizualizācijas programma “Infogr.am” (2013), kurā reģistrējušies vairāk nekā 3 miljoni lietotāju visā pasaulē; projekts “Lattelecom WiFi par brīvu” (2013), kas ir lielākais publiskais WiFi tīkls Latvijā ar vairāk nekā 4500 interneta piekļuves punktiem; personālvadības mobilā lietotne “CakeHR” (2014), ko izmanto klienti vairāk nekā 1000 dažādās pasaules pilsētās; mobilā apmaksas lietotne “Mobilly” (2014), kas ļauj veikt un saņemt maksājumus ar savu telefonu visur, kur ir pieejami mobilie sakari.

“Swedbank” internetbankas mobilā lietotne viedtālrunī. 2018. gads.
Fotogrāfs Kristians Luhaers.
IT nozarē Latvijas zinātnieku un praktiķu iegūto teorētisko un praktisko rezultātu hronoloģijai var sekot, ņemot vērā Eižena Āriņa balvas, ko pasniedz uzņēmums “Exigen Services Latvia”, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds, saņēmēju iegūtos rezultātus, kā arī LZA nosaukto ievērojamāko sasniegumu praktisko pielietojumu.
Eižena Āriņa balvu piešķir kopš 2000. gada. To saņēmuši Rūsiņš Mārtiņš Freivalds (2000) – kvantu skaitļošanas aizsācējs Latvijā – par darbu ciklu “Efektīvi varbūtiski algoritmi”; Vilnis Detlovs (2002) – viens no pirmajiem latviešu programmētājiem ‒ par rekursīvo funkciju un Markova normālo algoritmu ekvivalences pierādījumu; Jānis Osis (2004) par topoloģiskās modelēšanas pieejas izstrādi un tās lietojumiem tehniskajā un medicīniskajā diagnostikā; J. Bārzdiņš (2006) – viens no vadošiem IT skolas pamatlicējiem un veidotājiem Latvijā ‒ par sistēmu modelēšanas rīku kopas izstrādi, ko Latvijas IT nozares uzņēmumi lieto informācijas un biznesa sistēmu izstrādē; Ļevs Kacnelsons (2008) par darbiem matemātiskajā modelēšanā un imitācijā, kā arī procesu statistiskās kontroles izstrādē, kas ieviesti elektroniskajā rūpniecībā ātrdarbīgu mikroprocesoru izstrādē un kuģubūves nozarē; Andris Ambainis (2012) par pētījumiem kvantu skaitļošanā, kas uzskatāms par vienu no perspektīvākajiem datoru attīstības virzieniem; Jānis Grundspeņķis (2012) ‒ par struktūrmodelēšanas pieejas izstrādi sarežģītu tehnisku sistēmu modelēšanai un analīzei ar praktiskiem lietojumiem iekšdedzes dzinēju un augstspiediena kompresoru tehniskajā diagnostikā. Kopš 2013. gada balva tiek piešķirta gan par teorētisko, gan praktisko ieguldījumu datorikas nozarē. Balvu saņēmis Aldis Baums (2013) par pētījumiem aparatūras un programmatūras izstrādē kosmosa izpētei un jaunu praktiski lietojamu sistēmu veidošanā rūpniecības automatizācijai un lauksaimniecībā; Jānis Erts (2013) par iniciatīvu platformas “Manabalss.lv” radīšanu, kurā ikviens var vākt parakstus sev interesējošā likumprojekta ierosināšanai; Ivars Biļinskis (2014) par signālu neregulārās diskretizācijas teoriju un tās praktiskiem risinājumiem, kas jaunu IT produktu izstrādātājiem dod iespējas daudz efektīvāk apstrādāt dažādu veidu signālus; Viesturs Ozoliņš (2014) par praktisku ieguldījumu IT jomā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu platformas izstrādi un ieviešanu; Audris Kalniņš (2015) par modeļu transformācijas valodas izstrādi sistēmu modelēšanas un analīzes rīkiem; Sergejs Skusovs (2015) par praktiskiem risinājumiem IT jomā, piemēram, informācijas sistēmu “Health Point” – Latvijā pirmo izstrādāto platformu, kas vienuviet nodrošina pacientiem ar veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanu; Valdis Lokenbahs (2016) – viens no Latvijas IT nozares aizsācējiem un vairāku Latvijā nozīmīgu IT organizāciju, piemēram, LIKTA, dibinātājs; Aivars Lorencs (2016) par ieguldījumu tēlu pazīšanas, objektu klasifikācijas, kriptogrāfijas, kā arī signālu un attēlu apstrādes teorētisko pamatu izstrādē; Jurijs Merkurjevs (2017) par jauniem risinājumiem modelēšanas un imitācijas metodoloģijā, kas ieviesti, piemēram, loģistikas uzdevumu risināšanai Baltijas konteineru terminālā; Guntis Bārzdiņš (2017) par inovatīvas mašīnmācīšanās metodes izstrādi, kā arī fundamentāliem un praktiskiem pētījumiem dabiskās valodas semantiskās analīzes automatizācijā, kuru rezultāti praktiski ieviesti vairākās ziņu aģentūrās, piemēram, LETA, BBC un “Deutsche Welle”.
LZA par ievērojamiem praktiskiem IT pielietojumiem nosaukusi RTU un Fizikālās enerģētikas institūta izstrādāto un realizēto informācijas tehnoloģiju pārvaldi elektrotīkla un ģenerācijas ilgtspējīguma nodrošināšanai (2008). 2009. gadā kā ievērojamākais praktiskais pielietojums tika nosaukta LU izstrādātā un aprobētā pilnībā grafiskā saskarne “Semantiskā Latvija”, kas tīmeklī organizētus datus padara tieši pieejamus nozaru speciālistiem (mediķiem, reģistru lietotājiem u. c.), neiesaistot programmētājus pārkodēšanai. 2010. gadā par ievērojamiem pielietojumiem tika nosaukts gan RTU izstrādātais robots ar distances vadību un autonomu barošanas avotu zemūdens objektu fotografēšanai un izpētei, gan SIA “Tilde”, LU un LZA izveidotais lielākais Eiropas daudzvalodu terminoloģijas portāls “EuroTermBank”, kas nodrošina vienotu piekļuvi daudznozaru un daudzvalodu (arī latviešu) terminoloģijai internetā. 2014. gadā kā ievērojams praktiskais pielietojums tika nosaukta RTU izstrādātā un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobētā integrētā intelektuālā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam, bet 2016. gadā – LU Matemātikas un informātikas institūta izveidotā precīzā, ātrā un praktiski izmantojamā datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija.
Kopš 1993. gada RTU Vides modelēšanas centrā tiek veikts nozīmīgs darbs, lai modelētu pazemes ūdens plūsmu un tā piesārņojuma dinamiku. Rezultātā izstrādāts Latvijas hidroģeoloģiskais modelis. Tā darbībā būtiska ir Vides modelēšanas centrā izstrādātā Latvijas reljefa digitālā karte. Modelis reģionālā līmenī apkopo hidroģeoloģisko un ģeoloģisko informāciju par Latvijas aktīvo pazemes ūdeņu zonu, kas ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā.