Informācijas tehnoloģija (IT) ir datorikas apakšnozare, tā tiek apskatīta kā informācijas apstrādes infrastruktūras izveidošana un uzturēšana organizācijās, galvenokārt izmantojot gatavu aparatūru un programmatūru. Lietojot terminu IT plašākā nozīmē, tajā bieži iekļauj arī informācijas sistēmu un programmatūras izstrādi, kā arī datortehnikas ražošanu.

Latvijā izstrādnes IT jomā tika sāktas 20. gs. 60. gados; tās tika koncentrētas militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām.

Pirmais lielais projekts programmproduktu izstrādē Latvijā bija sistēmu modelēšanas rīks GRADE, kuru 1991.‒2000. gadā pēc Vācijas kompānijas “Siemens-Nixdorf Informationssysteme”, Jāņa Gobiņa firmas “Infologistik GmbH” un a/s “DATI” pasūtījuma izstrādāja Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūts Jāņa Bārzdiņa vadībā. GRADE lietoja uzņēmumi un iestādes gan Latvijā (“Latvijas Banka”, “SEB banka”, “Balta”, “Lattelecom” u. c.), gan ārzemēs (IBM, “Boeing”, Beļģijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijas un citas). GRADE kā biznesa sistēmu modelēšanas un analīzes rīks bija pasaules līmeņa produkts, kas tālāk netika attīstīts. Daudz ideju un risinājumu no tā tika pārņemti, izstrādājot jaunas paaudzes sistēmu modelēšanas rīku platformas, kas bāzētas uz metamodeļiem un modeļu transformācijām. Tās mērķis bija paaugstināt Latvijas IT nozares uzņēmumu konkurences spēju, nodrošinot uzņēmumus ar konkrētiem mērķiem viegli adaptējamiem sistēmu modelēšanas rīkiem.

Galveno tendenču analīze Latvijas IT jomā kopumā rāda, ka galvenokārt tiek izstrādāti projekti, kuru rezultātā rada metodes un tām atbalstošos programmatūras rīkus, kas paredzēti praktiskam lietojumam visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, loģistikā, robotikā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, vides monitoringā). Tomēr vēl lielāks skaits projektu realizēti publiskajā sektorā kā dažādas e-pakalpojumu platformas (piemēram, veselības aprūpē, apdrošināšanā, banku sektorā, ziņu aģentūrās un citur).

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA, dibināta 1998. gadā) kopš 2007. gada pasniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvu “Platīna pele”. Tās mērķis ir veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomas ilgtspējīgu attīstību, celt nozares un e-skolotāju prestižu, vairot sabiedrības izpratni par e-pārvaldes, e-pakalpojumu un e-komercijas iespējām un ieguvumiem, izcelt nozīmīgākos projektus, kas apliecinājuši savu unikalitāti, kvalitāti un sniedz labumu tautsaimniecībai un plašai sabiedrībai.

“Platīna peles” laureāti bijuši dažādi projekti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojums “Elektroniskās deklarēšanas sistēma” (2007), kas fiziskām un juridiskām personām ļauj droši un ērti iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas; interneta apdrošināšanas sistēma “If Online” (2007), kas pirmo reizi piedāvāja apdrošināšanas pakalpojumu saņemt attālināti; a/s “Swedbank” internetbanka privātpersonām (2008); Zemkopības Ministrijas Lauku atbalsta dienesta projekts “Elektroniskā pieteikšanās un automatizētas pieteikumu skenēšanas un atpazīšanas sistēma” (2009); VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” izstrādātā platforma “CSDD e-pakalpojumi” (2010), ko mūsdienās izmanto vairāk nekā pusmiljons autovadītāju visā Latvijā; SIA “Tilde” izstrādātā mašīntulkošanas sistēma “LetsMT” (2012), kas atzīta par pasaulē labāko mašīntulkotāju Baltijas valstu valodās; datu vizualizācijas programma “Infogr.am” (2013), kurā reģistrējušies vairāk nekā 3 miljoni lietotāju visā pasaulē; projekts “Lattelecom WiFi par brīvu” (2013), kas ir lielākais publiskais WiFi tīkls Latvijā ar vairāk nekā 4500 interneta piekļuves punktiem; personālvadības mobilā lietotne “CakeHR” (2014), ko izmanto klienti vairāk nekā 1000 dažādās pasaules pilsētās; mobilā apmaksas lietotne “Mobilly” (2014), kas ļauj veikt un saņemt maksājumus ar savu telefonu visur, kur ir pieejami mobilie sakari.

IT nozarē Latvijas zinātnieku un praktiķu iegūto teorētisko un praktisko rezultātu hronoloģijai var sekot, ņemot vērā Eižena Āriņa balvas, ko pasniedz uzņēmums “Exigen Services Latvia”, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds, saņēmēju iegūtos rezultātus, kā arī LZA nosaukto ievērojamāko sasniegumu praktisko pielietojumu.

Eižena Āriņa balvu piešķir kopš 2000. gada. To saņēmuši Rūsiņš Mārtiņš Freivalds (2000) – kvantu skaitļošanas aizsācējs Latvijā – par darbu ciklu “Efektīvi varbūtiski algoritmi”; Vilnis Detlovs (2002) – viens no pirmajiem latviešu programmētājiem ‒ par rekursīvo funkciju un Markova normālo algoritmu ekvivalences pierādījumu; Jānis Osis (2004) par topoloģiskās modelēšanas pieejas izstrādi un tās lietojumiem tehniskajā un medicīniskajā diagnostikā; J. Bārzdiņš (2006) – viens no vadošiem IT skolas pamatlicējiem un veidotājiem Latvijā ‒ par sistēmu modelēšanas rīku kopas izstrādi, ko Latvijas IT nozares uzņēmumi lieto informācijas un biznesa sistēmu izstrādē; Ļevs Kacnelsons (2008) par darbiem matemātiskajā modelēšanā un imitācijā, kā arī procesu statistiskās kontroles izstrādē, kas ieviesti elektroniskajā rūpniecībā ātrdarbīgu mikroprocesoru izstrādē un kuģubūves nozarē; Andris Ambainis (2012) par pētījumiem kvantu skaitļošanā, kas uzskatāms par vienu no perspektīvākajiem datoru attīstības virzieniem; Jānis Grundspeņķis (2012) ‒ par struktūrmodelēšanas pieejas izstrādi sarežģītu tehnisku sistēmu modelēšanai un analīzei ar praktiskiem lietojumiem iekšdedzes dzinēju un augstspiediena kompresoru tehniskajā diagnostikā. Kopš 2013. gada balva tiek piešķirta gan par teorētisko, gan praktisko ieguldījumu datorikas nozarē. Balvu saņēmis Aldis Baums (2013) par pētījumiem aparatūras un programmatūras izstrādē kosmosa izpētei un jaunu praktiski lietojamu sistēmu veidošanā rūpniecības automatizācijai un lauksaimniecībā; Jānis Erts (2013) par iniciatīvu platformas “Manabalss.lv” radīšanu, kurā ikviens var vākt parakstus sev interesējošā likumprojekta ierosināšanai; Ivars Biļinskis (2014) par signālu neregulārās diskretizācijas teoriju un tās praktiskiem risinājumiem, kas jaunu IT produktu izstrādātājiem dod iespējas daudz efektīvāk apstrādāt dažādu veidu signālus; Viesturs Ozoliņš (2014) par praktisku ieguldījumu IT jomā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu platformas izstrādi un ieviešanu; Audris Kalniņš (2015) par modeļu transformācijas valodas izstrādi sistēmu modelēšanas un analīzes rīkiem; Sergejs Skusovs (2015) par praktiskiem risinājumiem IT jomā, piemēram, informācijas sistēmu “Health Point” – Latvijā pirmo izstrādāto platformu, kas vienuviet nodrošina pacientiem ar veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanu; Valdis Lokenbahs (2016) – viens no Latvijas IT nozares aizsācējiem un vairāku Latvijā nozīmīgu IT organizāciju, piemēram, LIKTA, dibinātājs; Aivars Lorencs (2016) par ieguldījumu tēlu pazīšanas, objektu klasifikācijas, kriptogrāfijas, kā arī signālu un attēlu apstrādes teorētisko pamatu izstrādē; Jurijs Merkurjevs (2017) par jauniem risinājumiem modelēšanas un imitācijas metodoloģijā, kas ieviesti, piemēram, loģistikas uzdevumu risināšanai Baltijas konteineru terminālā; Guntis Bārzdiņš (2017) par inovatīvas mašīnmācīšanās metodes izstrādi, kā arī fundamentāliem un praktiskiem pētījumiem dabiskās valodas semantiskās analīzes automatizācijā, kuru rezultāti praktiski ieviesti vairākās ziņu aģentūrās, piemēram, LETA, BBC un “Deutsche Welle”.

LZA par ievērojamiem praktiskiem IT pielietojumiem nosaukusi RTU un Fizikālās enerģētikas institūta izstrādāto un realizēto informācijas tehnoloģiju pārvaldi elektrotīkla un ģenerācijas ilgtspējīguma nodrošināšanai (2008). 2009. gadā kā ievērojamākais praktiskais pielietojums tika nosaukta LU izstrādātā un aprobētā pilnībā grafiskā saskarne “Semantiskā Latvija”, kas tīmeklī organizētus datus padara tieši pieejamus nozaru speciālistiem (mediķiem, reģistru lietotājiem u. c.), neiesaistot programmētājus pārkodēšanai. 2010. gadā par ievērojamiem pielietojumiem tika nosaukts gan RTU izstrādātais robots ar distances vadību un autonomu barošanas avotu zemūdens objektu fotografēšanai un izpētei, gan SIA “Tilde”, LU un LZA izveidotais lielākais Eiropas daudzvalodu terminoloģijas portāls “EuroTermBank”, kas nodrošina vienotu piekļuvi daudznozaru un daudzvalodu (arī latviešu) terminoloģijai internetā. 2014. gadā kā ievērojams praktiskais pielietojums tika nosaukta RTU izstrādātā un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobētā integrētā intelektuālā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam, bet 2016. gadā – LU Matemātikas un informātikas institūta izveidotā precīzā, ātrā un praktiski izmantojamā datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija.

Kopš 1993. gada RTU Vides modelēšanas centrā tiek veikts nozīmīgs darbs, lai modelētu pazemes ūdens plūsmu un tā piesārņojuma dinamiku. Rezultātā izstrādāts Latvijas hidroģeoloģiskais modelis. Tā darbībā būtiska ir Vides modelēšanas centrā izstrādātā Latvijas reljefa digitālā karte. Modelis reģionālā līmenī apkopo hidroģeoloģisko un ģeoloģisko informāciju par Latvijas aktīvo pazemes ūdeņu zonu, kas ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā.

IKT nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2011.‒2015. gadā IKT uzņēmumu skaits pieaudzis no 3373 līdz 6180, t. sk. programmatūras izstrādes, konsultēšanas un ar to saistīto uzņēmumu skaits – no 1615 līdz 3401. Datorprogrammēšanas un konsultēšanas uzņēmumos 2015. gadā bija nodarbināti 13 040 darbinieki, bet šo uzņēmumu apgrozījums sasniedza 533 miljonus eiro. IKT sektora kopējais apgrozījums Latvijā bija 3,5 miljardi eiro.

2015. gadā no visiem IKT nozares uzņēmumiem vairāk nekā puse (3401 jeb 55 %) nodarbojās ar IKT pakalpojumu sniegšanu. Savukārt datu apstrādes, uzturēšanas un ar to saistīto darbību, kā arī interneta portālu darbības jomā strādāja 1038 jeb 17 % uzņēmumu.

CSP un Latvijas Bankas dati liecina, ka IKT nozares produktu un pakalpojumu eksports ir stabili audzis kopš 2009. gada, 2015. gadā pārsniedzot 1,5 miljardus eiro, eksporta īpatsvaram nozares apgrozījumā sasniedzot 45 %.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem par 2014. gadu lielākie IT nozares uzņēmumi pēc apgrozījuma datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītās darbības apakšnozarē ir “Tieto Latvia”, “Lattelecom Technology”, “DPA”, “C.T.Co”, “Exigen Services Latvia”, kā arī “Accenture” Latvijas filiāle. Savukārt lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma datu apstrādes, uzturēšanas un interneta portālu darbības apakšnozarē ir “Evolution Latvia”, “Ask.fm”, “Idea Cup”, “Forticom” un “DEAC”.

IT sektoru raksturo liels mazo un vidējo uzņēmumu skaits. Nozarei raksturīgi uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir līdz deviņiem darbiniekiem. Salīdzinot vidējo darbinieku skaitu dažādās IKT apakšnozarēs, datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītās apakšnozarēs tas ir viens no zemākajiem – 3,46 darbinieki uz vienu uzņēmumu (telekomunikācijas nozarē tas ir 9,22; IKT pakalpojumu sniegšanā – vidēji 4,46; IKT sektorā kopumā – 4,79).

Latvijā IT nozarē darbojas vairākas asociācijas, kas veicina nozares uzņēmumu un publiskā sektora, arī izglītības iestāžu sadarbību. Nozīmīgākā nozares asociācija ir LIKTA, kuras mērķis ir sekmēt IKT nozares izaugsmi Latvijā, veicinot informācijas sabiedrības attīstību un IKT izglītību, kā arī ceļot Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā. “IEEE Computer Society Latvia Chapter” (dibināta 2007. gadā) apvieno nozares profesionāļus, lai attīstītu un popularizētu Latvijā dažādus datorzinātnes virzienus, sponsorējot publikācijas, konferences, izglītojošas programmas un lokālās aktivitātes. Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (Information Systems Audit and Control Association) Latvijas nodaļa (dibināta 2006. gadā) pastāv, lai palīdzētu IT vadībā, kontrolē un pārbaudē iesaistītajiem speciālistiem risināt ar vadību, riskiem un procesiem saistītos jautājumus. Latvijas Izglītības informācijas tehnoloģiju asociācijas (dibināta 2011. gadā) mērķis ir veicināt izglītības pieejamību un kvalitāti, pilnveidojot IT lietojumu attīstību Latvijas publiskajā un privātajā izglītības sektorā. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (dibināta 2007. gadā) apvieno organizācijas un privātpersonas, kuras saskata ekonomiskus ieguvumus no atvērto tehnoloģiju plašākas izmantošanas Latvijā. Latvijas Interneta asociācija (dibināta 2000. gadā) apvieno Latvijas uzņēmējus, kas darbojas dažādu interneta pakalpojumu sfērā un ir ieinteresēti interneta vides attīstībā Latvijā. Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas (dibināta 2010. gadā) mērķis ir Latvijas informātikas skolotāju radošo spēju izkopšana, kā arī labākās darba pieredzes apgūšanas un mācību procesa metodiskā nodrošinājuma izveides veicināšana. Nodibinājums “IT Izglītības fonds” (“Start IT”, dibināts 2016. gadā) izveidots, lai veicinātu datorikas priekšmeta popularitāti skolēnu vidū, kā arī palielinātu to skolēnu skaitu, kas apgūst datorikas priekšmetu padziļināti, sekmējot studējošo skaitu IT jomā. “CERT.LV” (dibināts 2011. gadā) darbojas Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas pakļautībā, un tā misija ir veicināt IT drošību Latvijā.

1993.‒2005. gadā tika izdots žurnāls “e-pasaule” (agrāk “DatorTehnika” un “DatorPasaule”). 21. gs. 2. desmitgadē specializēti IT izdevumi vairs neiznāk, bet par nozarei aktuāliem jautājumiem tiek rakstīts dažādās tīmekļa vietnēs. Viena no pirmajām tīmekļa vietnēm Latvijā, kas specializējās IT nozarē un tehnoloģijās, ir “Boot.lv”. Apmeklētākā Latvijas specializētā tehnoloģiju un IT tīmekļa vietne ir “Kursors.lv”.