Viens no nozīmīgākajiem sociālajiem pakalpojumiem Latvijā ir sabiedriskais transports. Rīgā 1852. gadā sāka kursēt zirgu omnibuss. 1871. gadā Jelgavas šosejā no Hakena muižas tika izmēģināts Latvijā pirmais pašgājēju lokomobilis. Liepājā 1885. gadā pasažierus sāka pārvadāt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. Savukārt Rīgā elektriskā tramvaja kustība tika uzsākta 1901. gadā un 1907. gadā darbu uzsāka pirmie taksometri.

Pilsētas transportu bieži dēvē par sabiedrisko transportu – tas ir pakalpojumu kopums, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētās vai starp tām par noteiktu samaksu. Pilsētās parasti ir savas integrētas transporta sistēmas, nereti pilsētas sabiedriskais transports tiek nodrošināts arī piepilsētas apkaimē. Sabiedriskais transports ir viena no galvenajām valsts infrastruktūras sastāvdaļām, un no tā darbības atkarīga daudzu citu nozaru un teritoriju attīstība. Tas ir arī viens no valsts, reģionu vai novadu sociālās drošības elementiem. Latvijā sabiedriskā transporta nozīme ir liela, tomēr tā potenciāls netiek pietiekami izmantots, un jau kopš apmēram 2008. gada tā izmantošanas apjomi samazinās. Sabiedriskā transporta kā publiskās infrastruktūras sastāvdaļas galvenie uzdevumi: apmierināt esošo pieprasījumu pēc pārvadājumiem, nodrošināt piekļuves iespēju apdzīvotām vietām un tajā dzīvojošo mobilitātes iespējas.

Vislielāko popularitāti sabiedriskā transporta nozare sasniedza 20. gs. 70.–80. gados, bet līdz ar 1990. gada sākumu strauji samazinājās. Tā rezultātā, piemēram, 1993. gadā ar visiem sabiedriskā transporta veidiem pārvadāja apmēram piecas reizes vairāk pasažieru nekā 2014. gadā.

Valsts stratēģiskās plānošanas dokumentos sabiedriskais transports atzīts par nozīmīgu valsts attīstības sastāvdaļu un ir izvirzīti šajā nozarē sasniedzamie mērķi un uzdevumi. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” transporta infrastruktūra un sabiedriskais transports definēti kā nozīmīga telpiskās attīstības sastāvdaļa. Latvijā viens no galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt sliežu transportu, tajā pašā laikā sekmējot tā sasaisti ar citiem transporta veidiem, t. sk. privāto (ieviešot autostāvvietas un velonovietnes pie transporta mezgliem, ar sliežu transportu saskaņotus autobusu reisus, t. sk. pilsētas satiksmē, un tamlīdzīgi). Parasti pilsētās kā sabiedriskie transportlīdzekļi tiek izmantoti tramvaji, trolejbusi, autobusi un piepilsētas vilcieni. Bet sabiedrisko transportu ārpus pilsētas nodrošina strappilsētu autobusi un vilcieni. Dažreiz pilsētās kā sabiedrisko transportu izmanto arī ūdens transportu.

Ūdensceļu satiksme Rīgā bijusi attīstīta jau sen, kad Daugavas, Ķīšezera, Juglas ezera u. c. ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot gan pasažierus, gan kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā ir sena vēsture. Tā tika atklāta 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās – no Vecrīgas uz Āgenskalnu, Iļģuciemu, Klīversalu un Zundu, kā arī tālāk uz Jūrmalu, Jelgavu un Kalnciemu. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan Rīgas pilsētas pašpārvalde, taču ap 1990. gadu līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus.

Rīga ir Latvijas sabiedrības ekonomiskais, darījumu un kultūras centrs, kurā vēsturiski izveidojies lielākais transporta mezgls valstī. Rīgā pasažierus apkalpo dažādi transporta veidi: masu transports (elektrificētais – tramvaji un trolejbusi; autobusi; dzelzceļš; maršruta taksometri – minibusi) un personīgas lietošanas transports – taksometri. Pamatā maršruta tīklu pilsētā veido tramvaju, trolejbusu un autobusu maršruti, kas kopā veido 81 sabiedrisko transporta maršrutu ar kopējo garumu 1321 km. Darba dienā tiek nodrošināti 8654 reisi un apkalpošanai tiek veikti 126 774 km. Nozīmīgākā loma pasažieru pārvadājumiem pilsētā ir elektrificētajam transportam – 58,8 % no visiem pārvadājumiem.

Masu pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā veic pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS), pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” un VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums a/s “Pasažieru vilciens”. Pārvadājumus ar taksometriem veic privātas firmas un individuālie operatori.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu struktūra galvenokārt veidota tā, lai savienotu pilsētas centru ar apkārtējiem mikrorajoniem, jo lielākais pasažieru pieprasījums ir pilsētas centrā. 2017. gadā veiktajā pētījumā “Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem” noskaidrots, ka sab. transportu ikdienā Rīgā izmanto 47,1 % respondentu.

Rīgā elektriskā tramvaja kustību atklāja 1901. gadā, līdz ar to tika pārtraukta zirgu tramvaju izmantošana (dibināts 1882. gadā). Mūsdienās neatkarīgākais transporta veids ir tramvajs, jo tas mazāk pakļauts apkārtējai transporta plūsmai. 2018. gadā Rīgā bija 10 tramvaju maršruti.

Rīgā kopš 1947. gada organizēta trolejbusu satiksme. Kopš 2008. gada trolejbusu parka ritošais sastāvs pakāpeniski tiek atjaunināts ar trolejbusiem, kas aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Tas dod iespēju nodrošināt trolejbusu ekspluatāciju maršrutos, kuros atsevišķos posmos nav izbūvēts kontakttīkls, vai apbraukt šķēršļus (plānoto ielu remontdarbu, masu pasākumu laikā, apledojuša kontakttīkla gadījumā, transportlīdzekļu avāriju gadījumā u. c. situācijās). Kopš 2015. gada jūlija trolejbusu satiksme galvenokārt tiek nodrošināta ar zemās grīdas transportlīdzekļiem.

Rīgā 1924. gadā tika atklāta autobusu satiksme. Autobusu maršrutu tīkls ir ļoti plašs (kopējais garums 927,6 km), tas papildina elektrificēto transporta tīklu un nodrošina pakalpojumus rajonos, kur nav elektrificētā transporta vai tā tīkls ir nepietiekami sazarots, kā arī tālu no Centra izvietotajos rajonos. Autobusu tīkla struktūra pamatā ir radiāla. No 55 pilsētas maršrutiem vairāk nekā 80 % maršrutu virzās uz Centra rajonu. Pārējie maršruti savieno perifērijas rajonus. 21. gs. tiek attīstīti diametrālie maršruti, savienojot divus radiālos maršrutus vienā. 21 maršruts šķērso Rīgas pilsētas robežas, veidojot savienojumu ar apkārtējiem novadiem (Garkalnes, Babītes, Mārupes, Ķekavas, Stopiņu un Salaspils novadu).

Saskaņā ar pasaules praksi minibusi (agrāk – maršruta taksometri) ir publiskā paratranzīta veids un aizņem nišu starp privāto un sabiedrisko transportu, dodot pieņemamu alternatīvu cilvēkiem, kas būtu lietojoši personīgos automobiļus. Atšķirībā no pārējiem sab. transporta veidiem tiem nav fiksētu pieturvietu. Rīgā kopš 1992. gada minibusi kā sabiedriskā transporta veids strauji attīstās: 2017. gadā – 20 maršruti, pārvadāti 8 % no pilsētas sabiedriskā transporta pasažieriem.

Rīgas pilsētā un aglomerācijā dzelzceļa tīkls ir labi sazarots. Pa dzelzceļu tiek veikti aptuveni 3 % no visiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumiem. Turpinot Rīgas transporta infrastruktūras attīstības jautājumu risināšanu, jāparedz lielāka esošā dzelzceļa integrēšana pilsētas sabiedriskā tansporta tīklā. Dzelzceļa infrastruktūra var nodrošināt ātrus un tiešus savienojumus no lielākajiem mikrorajoniem uz pilsētas centru ar ievērojami mazu pieturvietu skaitu.

Kopš 2016. gada vidus Rīgas pilsētas autobusu un trolejbusu maršrutos pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti ritošajā sastāvā (95 % ar zemo grīdu). Tramvaju ritošā sastāva atjaunošana nenorit strauji, 2016. gadā pilsētas tramvaju maršruta tīklā kursēja 26 zemās grīdas tramvaji. RS turpina darbu energoefektīvo bezizmešu transporta tehnoloģisko risinājumu ieviešanai Rīgas esošajā transporta infrastruktūrā, izvirzot mērķi no 2020. gada sabiedriskā transporta ritošā sastāva atjaunošanai iegādāties tikai bezizmešu transportlīdzekļus.

2009. gadā ieviestā e-talonu sistēma palīdz uzskaitīt pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, reģistrējot katru konkrēto braucienu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2016. gadā sabiedriskajā transportā veikti 248,2 miljoni (mlj) braucienu – aptuveni 130 reizes gadā uz vienu iedzīvotāju. 2010.–2016. gadā pārvadāto pasažieru skaits samazinājās. Pārvadāto pasažieru apjoms samazinājies autobusiem un trolejbusiem, bet tramvajiem palielinājies. Savukārt sabiedriskā transporta nobraukums, salīdzinot 2015. un 2016. gadu, samazinājies autobusiem, bet palielinājies tramvajiem un trolejbusiem. Viens no pasažieru skaita samazinājuma iemesliem – 2015. gadā tika veiktas izmaiņas braukšanas maksas tarifā – Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pamata maršrutu tīklā tika noteikts braukšanas maksas tarifs 1,15 eiro (iepriekš 0,60 eiro).

Iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies, tomēr satiksmes intensitāte Rīgā ir augusi, un tas liecina par augošo mobilitāti. Rīgā lielāko daļu satiksmes nodrošina Pierīgā dzīvojošie, izmantojot savu transportu, tādēļ mazinās sabiedriskā transporta nozīme un ātrums. No sasniedzamības viedokļa tikai 5–7 % no Rīgas iedzīvotājiem vai 3–5 % no strādājošiem sasniedz sabiedriskā transporta pieturas laikā, kas ilgāks par 5–6 minūtēm – tas norāda, ka sabiedriskā transporta pieturvietu tīkls ir augstā līmenī.

Resursefektīva sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstības plānošana nākotnē nozīmē loka maršruta/maršrutu veidošanu, kas ļautu pasažieriem ātrāk pārvietoties starp mikrorajoniem, nodrošinot ērtu pārsēšanos, nepatērējot laiku pilsētas centrā un sasniedzot galamērķi ātrāk nekā šobrīd. Īstenojot pilsētas infrastruktūras attīstības projektus, būtiska nozīme jāpievērš vides pieejamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar maziem bērniem (t. sk. ar bērnu ratiņiem). Tas attiecas arī uz sabiedriskā transporta pieturvietu platformu pielāgošanu zemās grīdas sabiedriskajam transportam.

Daugavpilī sabiedriskā transporta kustību veido autobusu, tramvaju un minibusu maršruti.

Vienīgais uzņēmums, kas nodrošina sabiedriskā transportu pakalpojumus Daugavpilī, ir a/s “Daugavpils satiksme” (dibināts 2013. gadā), apvienojot a/s “Tramvaju uzņēmums“ (dibināts 1946. gadā) un SIA “Daugavpils autobusu parks” (dibināts 1945. gadā). 2018. gadā Daugavpilī sabiedriskā transporta vienreizējās braukšanas biļetes cena – 0,50 eiro; tā ir viszemākā Latvijā. Piemēram, Jelgavā vienreizējās braukšanas biļetes cena ir 0,85–1,50 eiro, Liepājā – 0,70–0,80 eiro, Jūrmalā – 0,70 eiro, Ventspilī – 0,60–0,90 eiro, Valmierā – 0,60 eiro un Rēzeknē – 0,50 eiro.

Tramvaju satiksme Daugavpilī ir viens no sabiedriskā transporta veidiem. Mūsdienās tramvaju satiksme tiek nodrošināta pa 3 maršrutiem, kuru kopgarums ir 27 km. A/s “Daugavpils satiksme” rīcībā ir 39 tramvaju pasažieru vagoni un 5 dienesta vagoni, regulārā ekspluatācijā atrodas 38 pasažieru vagoni.

Mūsdienās a/s “Daugavpils satiksme” autobusu parks sastāv no 39 autobusiem, 4 mazietilpības autobusiem un 6 mikroautobusiem. Daugavpilī gadā pārvadā līdz 12,7 mlj pasažieru.

Sabiedriskā transporta kustību Liepājā nodrošina tramvaji un autobusi. Liepāja ir viena no trim Latvijas pilsētām, kur ir pieejams tramvajs. Tramvaju satiksme Liepājā ir vecākā elektriskā tramvaja līnija Baltijā (dibināta 1899. gadā). Kopš 1976. gada Liepājā darbojas tikai viena tramvaja līnija. Maršruta līnijas kopgarums mūsdienās ir 15,4 km. Liepājas tramvaja īpatnība ir tā šaurais sliežu ceļš, kura platums ir 1000 mm atšķirībā no Rīgas un Daugavpils, kur ir 1524 mm.

Kopš 1937. gada autobusu satiksme Liepājā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās a/s “Liepājas autobusu parks” (dibināts 1945. gadā) rīcībā ir 65 autobusi, kas apkalpo 27 autobusu maršrutus. A/s “Liepājas autobusu parks” darbojas trīs pasažieru pārvadājumu jomās, nodrošinot Liepājas pilsētas satiksmi, reģionālos vietējos (rajona) pārvadājumus un starppilsētu maršrutus uz Rīgu, Jūrmalu, Ventspili, Talsiem, Kuldīgu, Jelgavu, Bausku, Ogri un citur. Pārvadāto pasažieru skaitam ir tendence samazināties. Pasažieru pārvadājumus ar sabiedrisko transportu organizē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports” (dibināta 2011. gadā).

Valmierā sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina SIA “VTU Valmiera” (dibināta 1945. gadā), izmantojot autobusus un taksometrus reģionālajos pilsētas, vietējās un starppilsētas nozīmes maršrutos. Balstoties uz ilggadēju darba pieredzi, tiek veikti komercpārvadājumi arī Eiropā. Uzņēmumā ir 94 autobusi.

Tiek apkalpotas 10 pilsētas, un darbojas 57 rajona un 30 tālsatiksmes regulārie maršruti. Uzņēmums sniedz regulārus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar autobusiem Valmieras un Valkas rajonos, kā arī Valmieras un Smiltenes pilsētās un vairākos tālsatiksmes maršrutos valsts robežās. Kopējais nobraukums gadā starppilsētu maršrutos pārsniedz 5,2 mlj kilometru.

1993. gadā izveidota Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija. Asociācijas biedri ir lielākie pasažieru pārvadātāji ar autobusiem, vieglo taksometru firmas, kā arī firmas, kas nodarbojas ar neregulārajiem pārvadājumiem.