Politikas socioloÄ£ijas uzmanÄ«bas centrÄ ir varas attiecÄ«bu izpÄte, kas pastÄv starp valsti, pilsonisko sabiedrÄ«bu un pilsoÅiem. PÄtÄ«juma objekta ziÅÄ politikas socioloÄ£ija ir radniecÄ«ga politikas zinÄtnei jeb politoloÄ£ijai, taÄu pÄtÄ«juma akcenti abÄm nozarÄm atŔķiras. Politikas zinÄtne pÄta valsts varas institÅ«ciju funkcionÄÅ”anu, sabiedrÄ«bas pÄrvaldes organizÄÅ”anu, kÄ arÄ« politisko procesu (piemÄram, vÄlÄÅ”anu) formÄlo pusi; politikas socioloÄ£ija uzsver politikas savstarpÄjÄs attiecÄ«bas ar sociÄlo struktÅ«ru, ideoloÄ£iju, kultÅ«ru un vÄrtÄ«bÄm. Valsts ir viens no politikas socioloÄ£ijas izpÄtes objektiem, taÄu politikas socioloÄ£ijÄ arvien lielÄka uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta varas attiecÄ«bu, to avotu un izmantoÅ”anas pÄtniecÄ«bai visdažÄdÄkajos sociÄlos kontekstos, ieskaitot Ä£imeni, darba tirgu, izglÄ«tÄ«bas sistÄmu, kopienas, reliÄ£iskÄs organizÄcijas, neformÄlos tÄ«klus u. tml. No tÄ izriet, ka politikas socioloÄ£ijÄ iespÄjams aplÅ«kot un analizÄt jebkuras cilvÄku savstarpÄjÄs attiecÄ«bas, kas ietver varas dimensiju un lÄmumu un noteikumu pieÅemÅ”anas procedÅ«ras, kÄ arÄ« nevienlÄ«dzÄ«bu piekļuvÄ varas resursiem.
politikas socioloģija
Saistītie Ŕķirkļi
Nozares un apakŔnozares
- attīstības socioloģija
- bÄrnÄ«bas socioloÄ£ija
- biogrÄfiskÄ metode
- brÄ«vÄ laika socioloÄ£ija
- darba socioloģija
- deviances socioloģija
- ekonomikas socioloģija
- emociju socioloģija
- ģimenes socioloģija
- izglītības socioloģija
- jaunatnes socioloģija
- kara socioloģija
- klÄ«niskÄ socioloÄ£ija
- Ä·ermeÅa socioloÄ£ija
- lauku socioloģija
- mediju socioloģija
- mūzikas socioloģija
- nÄkotnes pÄtÄ«jumi
- novecoŔanas socioloģija
- organizÄciju socioloÄ£ija
- pÄrtikas socioloÄ£ija
- pilsÄtas socioloÄ£ija
- politikas socioloģija
- reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba
- sociÄlÄs stratifikÄcijas pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo kustÄ«bu pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo pÄrmaiÅu pÄtniecÄ«ba
- sporta socioloģija
- tiesÄ«bu socioloÄ£ija, socioloÄ£ijÄ
- vardarbības socioloģija
- veselības un medicīnas socioloģija
- vÄsturiskÄ socioloÄ£ija
- vides socioloģija
- zinÄtnes un tehnoloÄ£ijas socioloÄ£ija
Satura rÄdÄ«tÄjs
Politikas socioloÄ£ijas studijas, pirmkÄrt, veicina politiskÄs izpratnes izaugsmi, dod iespÄju izprast, kÄ Ä«stenoja varas sadale; varas attiecÄ«bu izpratne palÄ«dz apzinÄti veikt politisko izvÄli, prognozÄt tÄs sekas. OtrkÄrt, politikas socioloÄ£ija ļauj novÄrtÄt dažÄdu politisko programmu un nostÄdÅu Ä«stenoÅ”anas apzinÄtas un neapzinÄtas sekas. TreÅ”kÄrt, zinÄÅ”anas politikas socioloÄ£ijÄ veicina paÅ”izziÅu, radot izpratni par indivÄ«da vietu politikÄ un par savÄm iespÄjÄm izmainÄ«t savu dzÄ«vi un apkÄrtÄjo sabiedrÄ«bu.
Politikas socioloÄ£ijas teorÄtiskÄ izpÄte, pirmkÄrt, sniedz padziļinÄtu skaidrojumu par mijiedarbÄ«bu starp dažÄdÄm varas institÅ«cijÄm (valsti, pilsonisko sabiedrÄ«bu, masu saziÅas lÄ«dzekļiem, tiesu sistÄmu, ekonomiku, izglÄ«tÄ«bu, baznÄ«cu u. c.), kas ļauj izprast dažÄdo institÅ«ciju nozÄ«mi varas sadalÄ. OtrkÄrt, politiskÄs dzÄ«ves teorÄtiskÄ izpÄte ļauj ieraudzÄ«t jaunas sakarÄ«bas un procesus, kas ienÄk sabiedrÄ«bÄ (piemÄram, jaunu politisko kustÄ«bu un varas institÅ«ciju lÄmumu ietekmÄÅ”anas veidus). TreÅ”kÄrt, tÄ palÄ«dz izprast, kÄ globalizÄcijas un moderno tehnoloÄ£iju ietekmÄ mainÄs cÄ«Åas paÅÄmieni par varu mÅ«sdienu pasaulÄ.
Politikas socioloÄ£ijÄ tiek pÄtÄ«tas politiskÄs partijas un attiecÄ«bas starp partiju vadÄ«bu un ierindas biedriem. TÄpat kÄ politikas zinÄtnÄ, politikas socioloÄ£ijÄ tiek pÄtÄ«ti dažÄdi politiskie režīmi (gan demokrÄtiski, gan autoritÄri un totalitÄri) un tiek skaidrota politisko režīmu izcelsme, attÄ«stÄ«ba, stabilitÄtes un nomaiÅas nosacÄ«jumi un likumsakarÄ«bas. PolitiskÄs lÄ«dzdalÄ«bas izpÄtes laukÄ politikas socioloÄ£ija pievÄrÅ”as intereÅ”u teorijai, kurÄ tiek uzskatÄ«ts, ka cilvÄki un cilvÄku grupas cenÅ”as aizstÄvÄt savas Å”aurÄs individuÄlÄs intereses, kÄ arÄ« viÅu sociÄlÄs grupas vai Ŕķiras intereses, nevis plaÅ”ÄkÄs sabiedrÄ«bas labumu. Politikas sociologi nodarbojas arÄ« ar politisko elitu izpÄti un to attiecÄ«bÄm ar pÄrvaldÄmÄm neelitÄm. Politikas socioloÄ£ijÄ tiek pÄtÄ«tas arÄ« sociÄlÄ un politiskÄ konflikta izpausmes, norise un regulÄÅ”ana, tai skaitÄ masu protesti un revolÅ«cijas, intereÅ”u un spiediena grupu veidoÅ”anÄs un rÄ«cÄ«ba, konkurÄjoÅ”Äs politiskÄs ideoloÄ£ijas, politisko attieksmju un viedokļu veidoÅ”anÄs un izplatÄ«Å”anÄs. VÄl viens izpÄtes priekÅ”mets ir politiskÄ socializÄcija, t. i., politiskÄs kultÅ«ras un vÄrtÄ«bu veidoÅ”anÄs un attÄ«stÄ«ba indivÄ«da dzÄ«ves laikÄ. VÄrtÄ«bu veidoÅ”anos veicina viÅa piederÄ«ba sociÄlÄm grupÄm un institÅ«cijÄm ā Ä£imenei, skolai, darbavietai, neformÄlÄm grupÄm un tÄ«kliem. TÄpat politikas socioloÄ£ijÄ tiek pÄtÄ«ta sociÄlo un ekonomisko nevienlÄ«dzÄ«bu, cenÅ”oties saprast, kÄ tÄ strukturÄ politisko ideoloÄ£iju un politiskÄs uzvedÄ«bas veidoÅ”anos un attÄ«stÄ«bu.
Politikas socioloÄ£ijas domas pirmsÄkumi rodami jau seno grieÄ·u filozofu Platona (Ī Ī»Ī¬ĻĻĪ½) un Aristoteļa (į¼ĻĪ¹ĻĻĪæĻĪĪ»Ī·Ļ) darbos, taÄu kÄ mÅ«sdienÄ«ga sociÄlÄ zinÄtne politikas socioloÄ£ija veidojÄs 19. gs. TÄs iedibinÄtÄji ir KÄrlis Markss (Karl Marx) un Makss VÄbers (Max Weber). KÄ atseviŔķa zinÄtnes nozare politikas socioloÄ£ija veidojusies pÄc OtrÄ pasaules kara. Politikas socioloÄ£ijas studijas veicinÄja nepiecieÅ”amÄ«ba sniegt atbildes uz jautÄjumiem, kurus izraisÄ«ja daudzveidÄ«gÄs globÄlÄs sociÄli politiskÄs pÄrmaiÅas pasaulÄ ā gan politiskie procesi Rietumu pasaulÄ, gan padomju bloka valstu politiskÄ kÄrtÄ«ba, kÄ arÄ« jaunizveidotie režīmi treÅ”Äs pasaules valstÄ«s. 20. gs. 50. un 60. gados pÄtnieku uzmanÄ«bas centrÄ bija indivÄ«da politiskÄ uzvedÄ«ba, tai skaitÄ vÄlÄtÄju politiskÄ izvÄle un lÄ«dzdalÄ«ba. Å ai laukÄ nozÄ«mÄ«gi ir Pola Lazarsfelda (Paul Lazarsfeld), Bernarda Berelsona (Bernard Berelson) un citu autoru veiktie pÄtÄ«jumi par vÄlÄtÄju uzvedÄ«bu, piemÄram, B. Berelsona, P. Lazarsfelda un Viljama MakfÄ«ja (William Mcphee) darbs āBalsoÅ”ana. SabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄs prezidenta vÄlÄÅ”anu kampaÅas laikÄā (Voting. A Study of Opinion Formation in a Presidential Campaign, 1954). PÄtnieku uzmanÄ«bu piesaistÄ«ja arÄ« jautÄjums par totalitÄrisma izcelsmi, centieni noskaidrot faÅ”isma izcelsmes socÄlÄs, psiholoÄ£iskÄs saknes, ā piemÄram, Teodora Adorno (Theodor Adorno) un lÄ«dzautoru darbÄ āAutoritÄrÄ personÄ«baā (The Authoritarian Personality, 1950). Politikas sociologs SeimÅ«rs Martins Lipsets (Seymour Martin Lipset) lielu popularitÄti guvuÅ”ajÄ darbÄ āPolitiskais cilvÄks: politikas sociÄlie pamatiā (Political man: the social bases of politics, 1960) pievÄrsies demokrÄtijas, vÄlÄÅ”anu, politiskÄs izvÄles jautÄjumiem un tam, kÄ politiskos procesus un notikumus ietekmÄ sabiedrÄ«bas sociÄlÄ struktÅ«ra. KopÅ” 20. gs. 70. gadiem galvenÄ uzmanÄ«ba politikas socioloÄ£ijÄ tiek pievÄrsta politisko institÅ«ciju nozÄ«mes izpÄtei politikÄ. Veidojas arÄ« salÄ«dzinoÅ”o pÄtÄ«jumu tradÄ«cija, ko nosaka nepiecieÅ”amÄ«ba sniegt skaidrojumu par politiskajiem režīmiem un institÅ«ciju funkcionÄÅ”anu dažÄdos sociÄlajos un kultÅ«ras kontekstos.
Jau no politikas socioloÄ£ijas pirmsÄkumiem Å”ai nozarÄ veidojÄs dažÄdas teorÄtiskÄs perspektÄ«vas un teorÄtiskie modeļi. PazÄ«stamÄkie no tiem: elitÄristiskÄ, konfliktu perspektÄ«va un plurÄlisms. Konfliktu perspektÄ«vas idejas balstÄs K. Marksa uzskatos par Ŕķiru cÄ«Åu kÄ vÄstures virzoÅ”o spÄku. Marksisma idejas plaÅ”u rezonansi guva daudzos neomarksisma virzienos. PiemÄram, Antonio GramÅ”i (Antonio Gramsci), skaidrojot hegemonijas jÄdzienu, atklÄjis valdoÅ”Äs Ŕķiras izsmalcinÄtos lÄ«dzekļus varas nodroÅ”inÄÅ”anai. Å Ä«s idejas tÄlÄku attÄ«stÄ«bu guvuÅ”as Frankfurtes skolas filozofu un sociologu Herberta MarkÅ«zes (Herbert Marcuse), T. Adorno, Maksa Horkheimera (Max Horkheimer), Äriha Fromma (Erich Fromm) un Jirgena HÄbermÄsa (JĆ¼rgen Habermas) darbos. SociÄlÄs nevienlÄ«dzÄ«bas pÄtnieks sociologs Ralfs DÄrendorfs (Ralf Dahrendorf) norÄdÄ«jis, ka pastÄvÄ«gu konfliktu sabiedrÄ«ba uztur pastÄvoÅ”Ä atŔķirÄ«gÄ varas sadale. VÄlÄkie konfliktu perspektÄ«vas pÄrstÄvji attÄ«stÄ«ja ideju par konfliktiem sabiedrÄ«bÄ, norÄdot uz nepÄrtrauktu spriedzi, kas pastÄv sabiedrÄ«bÄ starp dažÄdÄm grupÄm, piemÄram, starp rasÄm vai dzimumiem. Uz Ŕīs konceptuÄlÄs bÄzes attÄ«stÄ«jusies Ernesto Laklava (Ernesto Laclau) un Å antalas Mufes (Chantal Mouffe) varas kÄ hegemonijas teorija, feminisma teorijas un daudzas citas.
ElitÄrisma pÄtnieku uzmanÄ«bas centrÄ ir jautÄjums, kÄ un kÄpÄc mazÄkums (piemÄram, politiskÄ elite) valda pÄr vairÄkumu (sabiedrÄ«bu, valsts iedzÄ«votÄjiem). ElitÄristiskÄs perspektÄ«vas iedibinÄtÄji ir konservatÄ«vie elites teorÄtiÄ·i, itÄļu zinÄtnieki Vilfredo Pareto (Vilfredo Pareto) un GaetÄno Moska (Gaetano Mosca). ViÅi akcentÄjuÅ”i elites pÄrÄkumu to personÄ«bas Ä«paŔību un organizatorisko spÄju dÄļ; masas tiek uzlÅ«kotas kÄ pasÄ«vas un organizÄties nespÄjÄ«gas. VÄcu sociologs Roberts Mihelss (Robert Michels), pÄtot politisko organizÄciju pÄrvaldÄ«bu un elites nozÄ«mi tajÄ, formulÄjis oligarhijas dzelzs likumu. AmerikÄÅu sociologs ÄÄrlzs Raits Mills (Charles Wright Mills) attÄ«stÄ«ja radikÄlo elitÄrisma teorijas virzienu. ViÅÅ” ieviesis jÄdzienu āvaras eliteā, ar ko apzÄ«mÄ nelielu elites grupu, kurÄ apvienojusies valdÄ«bas, militÄrie un ekonomiskie spÄki un kas spÄj ievÄrojami ietekmÄt politiski nozÄ«mÄ«gu lÄmumu pieÅemÅ”anu. MÅ«sdienu elitÄrisma pÄtnieki vÄrÅ” uzmanÄ«bu uz to, kÄ dažÄdas grupas tiek izslÄgtas no politiskÄ procesa, akcentÄjot to, cik fragmentÄta un plurÄlistiska ir sabiedrÄ«ba; zÅ«d ierastÄ robežŔķirtne starp elites un sabiedrÄ«bas vairÄkuma uzskatiem. To vietÄ nÄk elitei un sabiedrÄ«bas vairÄkumam kopÄja negatÄ«va nostÄja pret kÄdu grupu (piemÄram, dažÄdÄm minoritÄtÄm, migrantiem u. tml.) un vÄlme izslÄgt tÄs no lÄmumu pieÅemÅ”anas.
PretstatÄ elitÄrisma teorijai plurÄlisma pÄrstÄvji uzlÅ«ko pilsoÅus kÄ politikÄ aktÄ«vi iesaistÄ«tus subjektus. AtbilstoÅ”i plurÄlisma teorÄtiskajam modelim vara ir izkliedÄta starp dažÄdÄm konkurÄjoÅ”am intereÅ”u grupÄm. PlurÄlisti noliedz integrÄtas varas elites pastÄvÄÅ”anu. PlurÄlistu teorÄtiÄ·is Roberts DÄls (Robert Dahl) rakstÄ«jis, ka sabiedrÄ«bÄ pastÄv daudzveidÄ«gi varas centri. Neviens no tiem nav pilnÄ«gi suverÄns.
PlurÄlismu par tÄ pÄrÄk idealizÄto varas sadalÄ«juma modeli kritizÄjuÅ”i neoplurÄlisti. NeoplurÄlisms ir virziens, kas veidojas uz plurÄlisma, radikÄlÄs elites teorijas un neomarksisma konverÄ£ences pamata. Å Ä« virziena pÄrstÄvji, piemÄram, Ärends Leipharts (Arend Lijphart) un EdvÄ«ns Amenta (Edwin Amenta) atzÄ«st ka elitei, it Ä«paÅ”i korporatÄ«vajai elitei, ir lielÄka ietekme uz valdÄ«bas politiku, salÄ«dzinot ar citÄm sabiedrÄ«bas grupÄm.
MÅ«sdienÄs varas jÄdziena izpratni ievÄrojami ietekmÄjuÅ”i arÄ« citu teorÄtisko virzienu pÄrstÄvji, piemÄram, poststrukturÄlista franÄu filozofa un sociologa MiÅ”ela Fuko (Michel Foucault) idejas. M. Fuko skaidrojis, ka vara ir saistÄma ne tikai ar valsts varu, tÄs izpausmes ir daudzveidÄ«gas, bieži varas ietekme ir neredzama, taÄu tÄ skar visdažÄdÄkÄs dzÄ«ves sfÄras. M. Fuko saistÄ«jis varu ar zinÄÅ”anÄm un diskursu; viÅÅ” skaidrojis, ka varas pielietojumu nosaka dominÄjoÅ”Äs zinÄÅ”anas un diskursi sabiedrÄ«bÄ. PiemÄram, neskatoties uz likumiem, kas piedÄvÄ noslÄgt reÄ£istrÄtu laulÄ«bu, mÅ«sdienÄs daudzi dzÄ«vo nereÄ£istrÄtÄ laulÄ«bÄ, jo zina, ka var darÄ«t arÄ« citÄdi. Valodas diskursa un varas saikni attÄ«stÄ«juÅ”i kritiskÄ diskursa analÄ«zes pamatlicÄji ā Normens FÄrklofs (Norman Fairclough) un Teuns van Deiks (Teun van Dijk).
Politikas socioloÄ£ijÄ tiek pielietots plaÅ”s pÄtÄ«jumu metožu klÄsts. No kvantitatÄ«vajÄm metodÄm visbiežÄk tiek pielietota iedzÄ«votÄju aptauja, galvenokÄrt, lai izzinÄtu iedzÄ«votÄju politiskos uzskatus un vÄrtÄ«bas (piemÄram, atbalstu konservatÄ«vÄm vai liberÄlÄm vÄrtÄ«bÄm, sociÄlo pabalstu paaugstinÄÅ”anai vai nodokļu pazeminÄÅ”anai), attieksmi pret valsts politisko sistÄmu, tÄs institÅ«cijÄm un politisko amatu ieÅÄmÄjiem (piemÄram, uzticÄÅ”anos vai neuzticÄÅ”anos), politisko kompetenci un rÄ«cÄ«bspÄju (piemÄram, kÄ cilvÄki vÄrtÄ savu informÄtÄ«bu politiskos jautÄjumos vai spÄju ietekmÄt politiskos lÄmumus), kÄ arÄ« politisko lÄ«dzdalÄ«bu (lÄ«dzdalÄ«bu vÄlÄÅ”anÄs un dalÄ«bu ietekmÄÅ”anas pasÄkumos Ärpus vÄlÄÅ”anÄm, piemÄram, protestos, priekÅ”vÄlÄÅ”anu kampaÅÄs u. c.). KvantitatÄ«vÄs metodes izmanto arÄ« politisko elitu izpÄtÄ, lai pÄtÄ«tu politisko amatu ieÅÄmÄju politiskÄs karjeras likumsakarÄ«bas. Politiskie teksti (ieskaitot likumus, partiju programmas un politiÄ·u runas) paver plaÅ”as iespÄjas kontentanalÄ«zei. ArÄ« kvalitatÄ«vo metožu pielietojums ir daudzveidÄ«gs. KvalitatÄ«vÄs intervijas (strukturÄtas, daļÄji strukturÄtas un nestrukturÄtas) izmanto iedzÄ«votÄju un politiÄ·u nostÄdÅu un attieksmju padziļinÄtÄ izpÄtÄ. Fokusgrupu diskusijÄs iespÄjams izzinÄt cilvÄku uztveri un izpratni par kÄdu aktuÄlu sociÄli politisku problÄmu, par kuru pÄtniekiem lÄ«dz Å”im nav bijuÅ”as strukturÄtas zinÄÅ”anas un izpratne; Å”ÄdÄ veidÄ nereti tiek Ä£enerÄtas hipotÄzes un pÄtnieciskie jautÄjumi turpmÄkai problÄmas izpÄtei. Tekstu kvalitatÄ«vÄs analÄ«zes veidi (piemÄram, diskursa analÄ«ze) ļauj analizÄt politiskos tekstus, meklÄjot tajos gan acÄ«mredzamÄs tematiskÄs dominantes, gan netieÅ”i vai slÄpti paustÄs vÄrtÄ«bas un nostÄdnes (piemÄram, dažÄdu sociÄlo grupu pretnostatÄ«Å”ana, pretinieka vai ienaidnieka tÄla konstruÄÅ”ana u. c.).
Politikas socioloÄ£ijas jautÄjumi bieži atspoguļoti gan nacionÄlos, gan starptautiskos mÅ«sdienu socioloÄ£iskos pÄtÄ«jumos. PazÄ«stamÄkie no tiem ir StarptautiskÄ SalÄ«dzinoÅ”Ä pÄtÄ«juma programma (International Social Survey Programme), Eiropas vÄrtÄ«bu pÄtÄ«jums (European Values Study) un Eiropas sociÄlais pÄtÄ«jums (European Social Survey, ESS).
StarptautiskÄ SalÄ«dzinoÅ”Ä pÄtÄ«juma programma ir pÄtniecisks projekts, kas veic starptautiskÄs salÄ«dzinoÅ”as aptaujas vairÄk nekÄ 40 pasaules valstÄ«s par dažÄdÄm tÄmÄm, tai skaitÄ tÄm, kas skar politikas socioloÄ£iju. PÄtÄ«jums par noteiktu tÄmu tiek atkÄrtots reizi 10 gados, tÄdÄjÄdi nodroÅ”inot pÄtÄ«juma dalÄ«bvalstu iedzÄ«votÄju analÄ«zi un salÄ«dzinÄÅ”anu ilgÄkos laika posmos. Politikas socioloÄ£ijas jautÄjumiem pievÄrÅ”as divas StarptautiskÄs salÄ«dzinoÅ”o pÄtÄ«jumu programmas tematiskÄs aptaujas ā PilsoniskÄ aktivitÄte (Citizenship) un ValdÄ«bas loma (Role of Government). Å ajÄs aptaujÄs tiek izzinÄtas iedzÄ«votÄju politiskÄs attieksmes un vÄrtÄ«bas (ieskaitot politiskÄs orientÄcijas), esoÅ”Äs politiskÄs sistÄmas un to funkcionÄÅ”anas novÄrtÄjums, kÄ arÄ« politiskÄ rÄ«cÄ«bspÄja un lÄ«dzdalÄ«ba (ieskaitot dalÄ«bu sabiedriskajÄs apvienÄ«bÄs).
Eiropas vÄrtÄ«bu pÄtÄ«jums ir starptautisks salÄ«dzinoÅ”s pÄtÄ«jums, kas pievÄrÅ”as cilvÄku vÄrtÄ«bu, attieksmju un uzskatu izpÄtei. Pirmo reizi pÄtÄ«jums tika veikts 1981. gadÄ un kopÅ” tÄ laika tiek atkÄrtots ik pÄc deviÅiem gadiem. 2008. gadÄ pÄtÄ«jumÄ veiktas aptaujas 47 valstÄ«s, aptverot ap 70 tÅ«kstoÅ”us respondentu. Eiropas vÄrtÄ«bu pÄtÄ«jumÄ svarÄ«gi ir jautÄjumi par iedzÄ«votÄju politiskajÄm attieksmÄm un vÄrtÄ«bÄm, dalÄ«bu dažÄdu veidu sabiedriskajÄs apvienÄ«bÄs, uzticÄÅ”anos sabiedrÄ«bas un politiskÄs varas institÅ«cijÄm, cilvÄku nostÄju aktuÄlos sociÄli politiskos jautÄjumos (piemÄram, par migrÄcijas, Ä£imenes vÄrtÄ«bu, globalizÄcijas un citÄm tÄmÄm), turpretim jautÄjumu loks par politisko lÄ«dzdalÄ«bu ir samÄrÄ Å”aurs.
Eiropas sociÄlais pÄtÄ«jums ir viens no jaunÄkiem starptautiskiem salÄ«dzinoÅ”iem pÄtnieciskiem projektiem, kas sÄkts 2001. gadÄ. Projekta veikÅ”anÄ un uzturÄÅ”anÄ iesaistÄ«tas vairÄkas institÅ«cijas no dažÄdÄm Eiropas valstÄ«m (universitÄtes, pÄtnieciskie institÅ«ti un datu arhÄ«vi). PÄtÄ«jums aptver lielÄko daļu Eiropas valstu, ieskaitot tÄs, kas neietilpst Eiropas SavienÄ«bÄ. KopÅ” 2002. gada pÄtÄ«jums tiek veikts reizi divos gados. Eiropas sociÄlÄ pÄtÄ«juma instrumentÄrija pamatstruktÅ«ra ir stabila un praktiski nemainÄ«ga: jautÄjumi par noteiktÄm tÄmÄm, tai skaitÄ iedzÄ«votÄju politisko attieksmi un vÄrtÄ«bÄm un politisko uzvedÄ«bu, tiek uzdoti katrÄ pÄtÄ«juma posmÄ, taÄu citas tÄmas (piemÄram, sabiedrÄ«bas novecoÅ”anÄs) tiek iekļautas uz rotÄcijas pamata, mainoties no posma uz posmu. JautÄjumu tematiskais loks kopumÄ ir lÄ«dzÄ«gs Eiropas vÄrtÄ«bu pÄtÄ«jumam, lai arÄ« vairÄku jautÄjumu formulÄjumi un atbilžu varianti ievÄrojami atŔķiras.
Ar politikas socioloÄ£ijas pÄtniecÄ«bu nodarbojas vairÄkas iestÄdes. Viena no svarÄ«gÄkajÄm ir MiÄiganas UniversitÄtes (University of Michigan) SociÄlo pÄtÄ«jumu institÅ«ta (Institute for Social Research) Politisko pÄtÄ«jumu centrs (Center for Political Studies). Tas ir viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem politisko procesu kvantitatÄ«vÄs izpÄtes centriem ASV un pasaulÄ. Centrs koncentrÄjas uz institÅ«ciju, procesu un indivÄ«du mijiedarbÄ«bas izpÄti politikas jomÄ. Cita akadÄmiskÄ iestÄde ASV ir Kolumbijas universitÄtes SocioloÄ£ijas nodaļa (Columbia University Department of Sociology). EiropÄ starp nozÄ«mÄ«gÄkajÄm iestÄdÄm minams Amsterdamas UniversitÄtes (Universiteit van Amsterdam) SociÄlo zinÄtÅu pÄtÄ«jumu institÅ«ts (Amsterdam Institute for Social Science Research) ar atseviŔķu pÄtniecisko programmu politikas socioloÄ£ijÄ, Londonas Ekonomikas un politikas zinÄtnes skola (London School of Economics and Political Science) ar akadÄmisko studiju programmu politikas socioloÄ£ijÄ, Oksfordas UniversitÄtes (University of Oxford) SocioloÄ£ijas nodaļa (Department of Sociology). Vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem starptautiskajiem salÄ«dzinoÅ”ajiem pÄtÄ«jumiem politikas socioloÄ£ijas jomÄ ā Eiropas sociÄlo pÄtÄ«jumu ā koordinÄ SalÄ«dzinoÅ”o sociÄlo pÄtÄ«jumu centrs (Centre for Comparative Social Surveys) Londonas pilsÄtas universitÄtÄ (City University London). Citu vÄrienÄ«gu pÄtÄ«jumu ā Starptautisko salÄ«dzinoÅ”o pÄtÄ«jumu programmu ā organizÄ Leibnica SociÄlo zinÄtÅu institÅ«ts ManhaimÄ, VÄcijÄ (GESIS-Leibniz Institute for the Social Sciences). Eiropas vÄrtÄ«bu pÄtÄ«jumu koordinÄ NÄ«derlandes Tilburgas UniversitÄtes (Tilburg University) SocioloÄ£ijas nodaļa (Department of Sociology). KrievijÄ darbojas ZinÄtÅu akadÄmijas SociÄlo politisko pÄtÄ«jumu institÅ«ts (ŠŠ½ŃŃŠøŃŃŃ ŃŠ¾ŃŠøŠ°Š»ŃŠ½Š¾-ŠæŠ¾Š»ŠøŃŠøŃŠµŃŠŗŠøŃ ŠøŃŃŠ»ŠµŠ“Š¾Š²Š°Š½ŠøŠ¹ Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š¹ Š°ŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠøŠø Š½Š°ŃŠŗ), kas veic fundamentÄlus un lietiŔķus pÄtÄ«jumus sociÄlo un politisko procesu jomÄ.
Å emot vÄrÄ plaÅ”o jautÄjumu loku, ar kuriem nodarbojas politikas socioloÄ£ija, kÄ arÄ« pÄtÄmo jautÄjumu piederÄ«bu gan socioloÄ£ijai, gan politikas zinÄtnei, zinÄtniskÄs publikÄcijas politikas socioloÄ£ijÄ tiek publicÄtas dažÄdos zinÄtniskos žurnÄlos.
European Journal of Cultural and Political Sociology (kopÅ” 2014. gada) ir Eiropas Sociologu asociÄcijas (European Sociological Association) žurnÄls. ŽurnÄlÄ tiek publicÄti raksti kultÅ«ras socioloÄ£ijÄ un politikas socioloÄ£ijÄ, kÄ arÄ« starpnozaru tematikas raksti. European Societies (kopÅ” 1999. gada) arÄ« ir Eiropas Sociologu asociÄcijas žurnÄls. ŽurnÄls ir multidisciplinÄrs ā tajÄ tiek publicÄti raksti sociÄlo zinÄtÅu jomÄ (ieskaitot rakstus par sociÄlajÄm teorijÄm un sociÄlo politiku). International Political Sociology (kopÅ” 2007. gada) ir viens no pazÄ«stamÄkajiem un prestižÄkajiem zinÄtniskajiem žurnÄliem politikas socioloÄ£ijas jomÄ. Tas pievÄrÅ”as galvenokÄrt mÅ«sdienu globÄlÄs sociÄli politiskÄs kÄrtÄ«bas transformÄcijas izpausmÄm un iznÄkumiem un kalpo kÄ sadarbÄ«bas un diskusijas forma sociologiem, sociÄlajiem teorÄtiÄ·iem un starptautisko attiecÄ«bu speciÄlistiem. Politics and Society (kopÅ” 1970. gada) ir Sage Publications apgÄda izdotais žurnÄls, kas skar pasaules politiskÄs, sociÄlÄs un ekonomiskÄs problÄmas ar fokusu uz sociÄlo un politisko nevienlÄ«dzÄ«bu un konfliktu. ŽurnÄls iznÄk angļu valodÄ. ŠŠ¾Š»ŠøŃŠøŃŠµŃŠŗŠøŠµ ŠøŃŃŠ»ŠµŠ“Š¾Š²Š°Š½ŠøŃ (kopÅ” 1991. gada) ir nozÄ«mÄ«gÄkais Krievijas zinÄtniskais žurnÄls politikas zinÄtnÄ un politikas socioloÄ£ijÄ. IzdevniecÄ«bas un žurnÄla nosaukums ir identiski. ŽurnÄls iekļauts Krievijas un starptautiskajos citÄjamÄ«bas indeksos.
Brigita Zepa, Jurijs Å ikiÅ”ins "Politikas socioloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-politikas-sociolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 15.07.2026)