Saules liela mÄroga magnÄtiskais lauks pirmajÄ tuvinÄjumÄ ir dipola lauks, taÄu tas ir periodiski mainÄ«gs, un tÄ apskats nebÅ«tu pilnÄ«gs, ja nepieminÄtu arÄ« tÄ toroidÄlo (paralÄlo Saules ekvatoram) sastÄvdaļu, kas parÄdÄs Saules aktivitÄtes maksimumu laikÄ. TÄ kÄ Saules plankumu cÄlonis ir magnÄtiskais lauks, pÄc to parÄdīŔanÄs biežuma var sekot magnÄtiskÄ lauka intensitÄtes izmaiÅÄm.
Saules magnÄtiskÄ lauka izmaiÅu pilnais cikls ir periodisks un sastÄv no vairÄkiem periodiem, no kuriem pazÄ«stamÄkais ir 22 gadu cikls. TÄ laikÄ magnÄtiskais lauks iziet cauri diviem maksimumiem ar pretÄjÄm polaritÄtÄm. TÄ kÄ abos magnÄtiskÄ lauka maksimuma laikos ir novÄrojama pastiprinÄta Saules aktivitÄte, ieskaitot plankumu veidoÅ”anos, kas savu maksimumu Å”ajÄ laikÄ sasniedz divas reizes, parasti runÄ par 11 gadu ciklu.
Saules liela mÄroga magnÄtiskÄ lauka struktÅ«ru un tÄs izmaiÅas kvalitatÄ«vi izskaidro ASV zinÄtnieka Horesa Bebkoka (Horace Welcome Babcock) 1961. gadÄ izvirzÄ«tÄ Saules dinamo teorija, kas parÄdÄ«ta 3. attÄlÄ. SÄkuma momentÄ, kas atbilst magnÄtiskÄ lauka un attiecÄ«gi Saules aktivitÄtes minimuma periodam, magnÄtiskais lauks ir dipola lauks. Lauks ir samÄrÄ vÄjÅ”, un plankumu praktiski nav (a). TÄlÄk svarÄ«gas ir divas Saules Ä«patnÄ«bas: 1) Saules diferenciÄlÄ rotÄcija ā ekvatoriÄlie apgabali rotÄ ÄtrÄk kÄ poliem tuvÄkie, 2) magnÄtiskÄ lauka piesaiste elektrovadoÅ”ajai Saules plazmai, ā Å”ajÄ gadÄ«jumÄ ekvatoriÄlajos apgabalos ÄtrÄk rotÄjoÅ”Ä plazma āaizvelkā sev lÄ«dzi magnÄtisko lauku, āuztinotā to uz Saules lodes (b, c). Izveidojas divi toroidÄli magnÄtiskÄ lauka apgabali, un pats lauks, lÄ«nijÄm savijoties, kļūst stiprÄks. MagnÄtiskÄ lauka ākūļosā vielas blÄ«vums ir mazÄks, un tie uzpeld virs fotosfÄras, radot bipolÄras plankumu grupas. TÄ kÄ Å”Ä«s grupas ir novietotas nedaudz slÄ«pi attiecÄ«bÄ pret ekvatoru un eksistÄ diferenciÄlÄ rotÄcija, magnÄtiskÄ lauka kūļi samezglojas, radot meridionÄlu magnÄtiskÄ lauka komponenti, kas vÄrsta pretÄji pastÄvoÅ”ajam dipola magnÄtiskajam laukam (d, e). Gala rezultÄtÄ toroidÄlÄ lauka komponente pamazÄm izzÅ«d, bet dipola magnÄtiskais lauks, izejot caur nulles punktu, iegÅ«st pretÄju polaritÄti (f). PÄc tam viss process atkÄrtojas pretÄjÄ virzienÄ un, beidzoties kÄrtÄjam 22 gadu ciklam, atjaunojas sÄkotnÄjais stÄvoklis.
MazÄka mÄroga Saules magnÄtiskais lauks ir cÄlonis visiem aktÄ«vajiem procesiem, piemÄram, Saules plankumiem, protuberancÄm, koronÄlajiem izvirdumiem un citiem. MagnÄtiskais lauks uz Saules ir sadalÄ«ts nevienmÄrÄ«gi un koncentrÄts kūļos, starp kuriem lauka praktiski nav. Saules plankumos magnÄtiskÄ lauka vÄrtÄ«ba var sasniegt 0,4 T, bet magnÄtiskÄ lauka, kas nosaka Saules magnÄtisma liela mÄroga struktÅ«ru, vÄrtÄ«ba fotosfÄras lÄ«menÄ« ir 10-4 T.
TÄ kÄ Saule sastÄv no lielÄ mÄrÄ jonizÄtas gÄzes (plazmas), kas ir teicams strÄvas vadÄ«tÄjs, tad magnÄtiskais lauks un viela SaulÄ ir saistÄ«ti, un izmaiÅas magnÄtiskajÄ laukÄ, ko var vizualizÄt kÄ magnÄtiskÄ lauka lÄ«niju atbilstoÅ”u pÄrvietoÅ”anos, iespÄjamas tikai, vielai pÄrvietojoties lÄ«dzi. VietÄs, kur koncentrÄts spÄcÄ«gs magnÄtiskais lauks, vielas un magnÄtiskÄ lauka sasaistes dÄļ konvekcija ir ierobežota un vielas temperatÅ«ra ir pazeminÄta. Å ÄdÄs vietÄs novÄrojami Saules plankumi.
Saules aktÄ«vos procesus galvenokÄrt nosaka lokÄlais spÄcÄ«gais magnÄtiskais lauks apgabalos, kuros magnÄtiskie kūļi lÄ«dz ar Saules vielas konvekciju ir pacÄluÅ”ies fotosfÄras lÄ«menÄ« un augstÄk, veidojot lokus Saules atmosfÄrÄ, kas sÄkas un beidzas uz Saules virsmas. Turpinoties no konvekcijas izrietoÅ”ajai vielas kustÄ«bai zem Saules virsmas, Å”eit lÄ«dzi pÄrvietojas arÄ« kÅ«li veidojoÅ”Äs magnÄtiskÄ lauka lÄ«nijas. Kūļa daļu daudz retinÄtÄkajÄ Saules atmosfÄrÄ konvekcija tik ļoti neietekmÄ un tÄ ir salÄ«dzinoÅ”i stacionÄra. RezultÄtÄ kÅ«li veidojoÅ”Äs magnÄtiskÄ lauka lÄ«nijas pie kūļa pamatnes fotosfÄrÄ tiek laika gaitÄ āsavÄrptasā, uzkrÄjot magnÄtiskÄ lauka enerÄ£iju, lÄ«dz notiek magnÄtiskÄs pÄrsaistes process. Å ajÄ pÄrsaistes procesÄ magnÄtiskÄ lauka lÄ«nijas ieÅem jaunu, topoloÄ£iski vienkÄrÅ”Äku konfigurÄciju. Daļa kūļa ar visu Saules vielu vairs nav piesaistÄ«ta Saules virsmai un izplatÄs starpplanÄtu telpÄ kÄ koronÄlÄs masas izvirdums. MagnÄtiskÄs pÄrsaistes procesÄ tiek paÄtrinÄtas arÄ« Saules vielas lÄdÄtÄs daļiÅas, kas izstaro radiostarojumu un rentgenstarojumu. DaļiÅas pÄrvietojas pa kūļa daļu, kas vÄl ir piesaistÄ«ta Saules virsmai, un ietriecas blÄ«vÄkajos zemÄkajos atmosfÄras slÄÅos. RezultÄtÄ tie tiek uzkarsÄti un izstaro arÄ« ultravioleto starojumu. Viss starojums kopumÄ veido Saules uzliesmojumu.