ProfesionÄlÄ, radoÅ”Ä un sabiedriskÄ darbÄ«ba 1919. gada vasarÄ V. Tone kopÄ ar Ä¢edertu Eliasu, JÄkabu Kazaku, Oto Skulmi, NiklÄvu Strunki, Romanu Sutu un K. UbÄnu nodibinÄja Ekspresionistu grupu, ko 1920. gadÄ nosauca par RÄ«gas mÄkslinieku grupu, un pÄc J. Kazaka nÄves V. Tone kļuva par tÄs priekÅ”sÄdÄtÄju. 1924. gadÄ viÅÅ” pÄrgÄja uz Latvijas MÄkslas akadÄmijas pedagogu apvienÄ«bu āSadarbsā, taÄu 1925. gadÄ no tÄs izstÄjÄs un no 1930. gada atkal piedalÄ«jÄs RÄ«gas mÄkslinieku grupas izstÄdÄs.
V. Tones pirmÄ izstÄde bija 1912. gadÄ. AgrÄ«nais āMÄtes portretsā (1914) apliecina ErmitÄÅ¾Ä redzÄto holandieÅ”u vecmeistaru iespaidu, bet ar laiku gleznojums, kurÄ valda pelÄcinÄti violetÄ«gs kolorÄ«ts, ieguva atraisÄ«tÄku triepienu (āDivas sievietesā, 1915, āJÄzepa Grosvalda portretsā, 1915, āJÄÅa Akuratera portretsā, 1917ā1928). 1919. gadÄ V. Tone uzgleznoja pirmo kubistisko darbu āSieviete ar balodiā un 1920. gadÄ radÄ«ja vairÄk nekÄ desmit Ä£eometrizÄtas kompozÄ«cijas (āDivas sievietesā, āPeldÄtÄjaā, āPortreta metsā, āVakarÄā), ar kurÄm vÄlÄjÄs franÄu laboratorijas atradumus izmantot latvieÅ”u mÄkslas zelta laikmeta radÄ«Å”anai. 1921. gadÄ V. Tones rokraksts mainÄ«jÄs reÄlisma virzienÄ, ko apliecina ParÄ«zÄ K. UbÄna iespaidÄ gleznotÄs ainavas (āPie SÄnasā, 1922) un klusÄs dabas ar priekÅ”metiem no lauku mÄjas virtuves. StrÄdÄjot Latvijas MÄkslas akadÄmijÄ, atlika maz laika gleznoÅ”anai, un vakaros V. Tone zÄ«mÄja sievieÅ”u aktus ar ogli uz gruntÄta audekla (āAktsā, 1929).
20. gados ievÄrojami nobrieda V. Tones portretista talants (āG. L. kundzes portretsā, 1923, āLiepas jaunkundzes portretsā, 1924). Rakstnieka ValdemÄra Damberga un viÅa sievas portretÄ (1924) iezÄ«mÄjÄs jaunÄs lietiŔķības virzienam raksturÄ«gais atturÄ«gais reÄlisms. 1927. gadÄ V. Tone portretÄja draugu, vijolnieku JÅ«liju SproÄ£i, vairÄkkÄrt ā Teodora Zaļkalna tÄvu Eduardu GrÄ«nbergu (1925, 1932), tomÄr viÅa darbos pilnÄ«bÄ valda laikmetÄ«gÄs sievietes tÄls. Meistaram laimÄjÄs atrast modeļus, kuru dziÄ¼Ä gara pasaule un pietÄte pret viÅa spÄjÄm deva bÅ«tisku atbalstu izcilu kompozÄ«ciju tapÅ”anÄ. 30. gadus Ä«paÅ”i raksturo akadÄmijas studentes, topoÅ”Äs gleznotÄjas Annas DÄrziÅas portreti (āAnnaā 1932, āPie logaā 1932, āGuļoÅ”Ä (Anna)ā, 1935). Annas tÄls, asociÄjoties ar vecmeistaru sievieÅ”u apgarotÄ«bu, kļuva par simbolu ne tika paÅ”a mÄkslinieka daiļradei, bet arÄ« visai latvieÅ”u portreta glezniecÄ«bai. V. Tone uzskatÄ«ja, ka āAnnasā nav portreti, bet kompozÄ«cijas ar cilvÄku, ko veido krÄsas ar gaismÄm un ÄnÄm. VairÄkkÄrt gleznoti vÄl divi modeļi ā tekstilmÄksliniece Helga Kivicka (āPeldÄtÄjaā, 1931, āElgaā, 1934) un Jelgavas teÄtra aktrise Elza TauriÅa (āIlze. Pie grÄmatasā, 1931).
V. Tone nekad negleznoja pasÅ«tÄ«juma portretus; viÅam galvenokÄrt pozÄja paziÅas vai draugu sievas (āAustra DÄle-ĶeniÅa kundzeā, 1934, āFilonova kundzes portretsā, 1935, āAldonas Tepfera kundzes portretsā, 1937). VÄcijas bÄgļu nometnÄs un LondonÄ V. Tone daudzkÄrt portretÄja sievu Ainu Toni (āRudens puÄ·esā, 1945, āAina Tone ar avÄ«ziā, 1952). SavukÄrt jaunajÄ bÄgļu meitenÄ EdÄ«tÄ VÄ«dzirkstÄ mÄkslinieks atrada garÄ«gu saikni ar 30. gadu romantisko āAnnasā veidolu (āEdÄ«teā, 1947, āBÄgļu meiteneā, 1948). DzÄ«vojot trimdÄ, mÄkslinieks atgriezÄs pie klusÄs dabas žanra (āKlusÄ daba ar pulksteniā, 1956, āDzeltenÄs narcisesā, ap 1950).
V. Tones pedagoga darbÄ«ba aizsÄkÄs ar privÄto mÄkslas studiju (1919ā1923). Rektora V. PurvÄ«Å”a uzaicinÄts Latvijas MÄkslas akadÄmijÄ, viÅÅ” vadÄ«ja portreta (1925ā1932) un akta klases (1932ā1944), 1944. gadÄ kļuva par profesoru. OtrÄ pasaules kara beigÄs, 1944. gadÄ, V. Tone otrreiz mÅ«Å¾Ä piedzÄ«voja bÄgļu gaitas un devÄs uz VÄciju, bet 1949. gadÄ pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi LondonÄ, LielbritÄnijÄ.
No 1927. lÄ«dz 1939. gadam V. Tone piedalÄ«jÄs latvieÅ”u mÄkslas izstÄdÄs StokholmÄ, Oslo, MaskavÄ, Ä»eÅingradÄ, BriselÄ, Helsinkos, TallinÄ, TÄrbatÄ, VarÅ”avÄ, KrakovÄ, VÄ«nÄ, PrÄgÄ, BudapeÅ”tÄ, KauÅÄ, KopenhÄgenÄ, ParÄ«zÄ un LondonÄ. MÄkslinieka darbi glabÄjas Latvijas NacionÄlajÄ mÄkslas muzejÄ, Malmes mÄkslas muzejÄ (Malmƶ Konstmuseum), ZviedrijÄ, M. K. ÄurļoÅa NacionÄlajÄ mÄkslas muzejÄ (Nacionalinis M. K. Äiurlionio dailÄs muziejus) KauÅÄ, LietuvÄ, KuldÄ«gas un Tukuma muzejos, privÄtkolekcijÄs LatvijÄ, Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s, LielbritÄnijÄ, VÄcijÄ un ZviedrijÄ.
