Dž. Baeza ir viena no laikmetÄ«gÄs folkmÅ«zikas lielÄkajÄm autoritÄtÄm. SeÅ”as desmitgades ilgÄs profesionÄlÄs darbÄ«bas laikÄ muzicÄjusi arÄ« kantri, gospeļa, popa, roka un citÄs stilistikÄs; darbÄ«bas nozÄ«mÄ«gÄkais periods saistÄ«ts ar 20. gs. 60. gadiem, kad bija ievÄrojama t. s. protesta dziesmu tradÄ«cijas pÄrstÄve un aktÄ«va ASV pilsoÅtiesÄ«bu kustÄ«bas dalÄ«bniece.
Džoana Baeza
amerikÄÅu folkdziedÄtÄja, dziesmu autore un sabiedriska aktÄ«viste
Saistītie Ŕķirkļi
Džoana Baeza. Edinburga, 1965. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
BÄrnÄ«ba un jaunÄ«ba, mÅ«zikas gaitu sÄkums
Dž. Baezas mÄte dzimusi SkotijÄ, tÄvs ā MeksikÄ. TÄva ā fiziÄ·a, izgudrotÄja un mÄcÄ«bspÄka ā darba dÄļ Ä£imene bieži mainÄ«ja dzÄ«vesvietas, t. sk. dzÄ«voja arÄ« vairÄkÄs Eiropas un Tuvo Austrumu valstÄ«s. Pusaudzes vecumÄ Dž. Baeza sÄka spÄlÄt ukuleli (havajieÅ”u Ä£itÄru) un akustisko Ä£itÄru, iedvesmojÄs no folka dziesminieka PÄ«ta SÄ«gera (Pete Seeger) politiski orientÄtÄ repertuÄra un aizrÄvÄs ar pilsoÅtiesÄ«bu kustÄ«bas lÄ«dera MÄrtina Lutera Kinga jaunÄkÄ (Martin Luther King Jr.) darbÄ«bu, Ä«paÅ”i viÅa propagandÄto nevardarbÄ«gÄs pretoÅ”anÄs ideju. 17 gadu vecumÄ, ar Ä£imeni dzÄ«vojot BostonÄ (MasaÄÅ«setsas pavalstÄ«, ASV), sÄka uzstÄties apkaimes klubos. 1959. gadÄ kÄ dziedÄtÄja Boba Gibsona (Bob Gibson) vieÅ”Åa piedalÄ«jÄs pirmajÄ Å Å«portas folkfestivÄlÄ (Newport Folk Festival), kur izpelnÄ«jÄs tÅ«lÄ«tÄju ievÄrÄ«bu.
20. gs. 60. gadu sÄkums. FolkmÅ«zikas slavenÄ«ba
DziedÄtÄjas agrÄ«najos albumos Joan Baez (1960) un Joan Baez, Vol. 2 (1961) dzirdamas senas folkdziesmas paÅ”as Dž. Baezas spÄlÄtas Ä£itÄras pavadÄ«jumÄ. Å ie darbi, tÄpat kÄ koncertalbums Joan Baez in Concert (1962), pieteica spilgtu interpretÄcijas talantu ar dzidru un ļoti izteiksmÄ«gu soprÄna vokÄlu, kÄ arÄ« guva folka ierakstiem neraksturÄ«gus komercpanÄkumus, izvirzot Dž. Baezu par jaunÄ folkmÅ«zikas atdzimÅ”anas viļÅa slavenÄko mÄkslinieci. 1962. gadÄ viÅa kļuva par vienu no pirmajiem mÅ«ziÄ·iem, kura attÄls publicÄts uz žurnÄla Time vÄka.
1963.ā1965. gads. Ar Bobu Dilanu ā folka karaliene un karalis
Dž. Baeza bija arÄ« starp pirmajiem slavenajiem mÅ«ziÄ·iem, kuri izpildÄ«ja Boba Dilana (Bob Dylan) dziesmas. 1963. gadÄ viÅa joprojÄm mazpazÄ«stamo dziesminieku stÄdÄ«ja priekÅ”Ä par folkmÅ«zikas prestižÄko forumu kļuvuÅ”Ä Å Å«portas festivÄla publikai, bet nedaudz vÄlÄk B. Dilans piebiedrojÄs Dž. Baezas koncertturnejai, kurÄ abi muzicÄja gan kopÄ, gan atseviŔķi. 1963. gadÄ Dž. Baeza un B. Dilans dziedÄja 250 tk lielai auditorijai cilvÄktiesÄ«bu kustÄ«bas VaÅ”ingtonas marÅ”Ä pirms M. L. Kinga jaunÄkÄ slavenÄs runas āMan ir sapnisā (I Have a Dream) un arÄ« turpmÄk regulÄri iesaistÄ«jÄs kustÄ«bas akcijÄs, izpelnoties folkmÅ«zikas un protesta dziesmu karaļa un karalienes titulu. MÅ«ziÄ·u starpÄ pastÄvÄja ne vien radoÅ”as, bet arÄ« romantiskas attiecÄ«bas, un B. Dilana ietekmÄ Dž. Baezas repertuÄru papildinÄja arÄ« citu gados jaunu autoru (Fils Okss, Phil Ochs; Tims HÄrdins, Tim Hardin; RiÄards Farinja, Richard FariƱa, u. c.) sacerÄjumi ar sabiedriski aktuÄlu, nereti kritisku ievirzi.
Abu mÄkslinieku cieÅ”ÄkÄs tuvÄ«bas periods ilga lÄ«dz 60. gadu vidum, kad B. Dilans aizrÄvÄs ar rokmÅ«ziku un no protesta tematikas novÄrsÄs, savukÄrt Dž. Baeza kļuva arvien aktÄ«vÄka un motivÄtÄka gan muzikÄlajÄ, gan sabiedriskajÄ darbÄ«bÄ. TomÄr viÅa arÄ« turpmÄk bija ievÄrojama B. Dilana dziesmu interpretÄtÄja un piedalÄ«jÄs dziesminieka koncertturnejÄ Rolling Thunder Revue (1975ā1976), kÄ arÄ« tajÄ uzÅemtÄ spÄlfilmÄ āRinaldo un KlÄraā (Renaldo & Clara, režisors B. Dilans, 1978). 1972. gadÄ sacerÄtÄ dziesmÄ To Bobby Dž. Baeza kÄdreizÄjo partneri mudina atjaunot sabiedrisko aktivitÄti, lai ar savu talantu un autoritÄti palÄ«dzÄtu mazinÄt pasaulÄ valdoÅ”Äs netaisnÄ«bas.
20. gs. 60. gadu 2. puse. Kontrkultūras līdere
60. gadu 2. pusÄ Dž. Baeza strÄdÄja NaÅ”vilÄ, kur ar vietÄjiem mÅ«ziÄ·iem ieskaÅoja vairÄkus kantri stilistikÄ ieturÄtus darbus (t. sk. dubulatalbumu ar B. Dilana dziesmÄm Any Day Now, 1968), kÄ arÄ« organizÄja un piedalÄ«jÄs daudzÄs miera cÄ«Åas, rasu un dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas un vÄrda brÄ«vÄ«bas atbalsta akcijÄs, kļūstot par vienu no t. s. hipiju kustÄ«bas ideoloÄ£iskÄm iedvesmotÄjÄm.
1965. gadÄ Dž. Baeza Karmela ielejÄ (Kalifornijas pavalstÄ«, ASV) nodibinÄja izglÄ«tojoÅ”u iestÄdi NevardarbÄ«bas studiju institÅ«ts (Institute for the Study on Nonviolence), bet 1967. gadÄ kopÄ ar citiem aktÄ«vistiem tika divreiz arestÄta un izcieta vairÄku nedÄļu ieslodzÄ«jumu par ASV armijas iesaukÅ”anas punkta bloÄ·ÄÅ”anu. 1969. gadÄ dziedÄtÄja, bÅ«dama bÄrna gaidÄ«bÄs, uzstÄjÄs Vudstokas festivÄlÄ, kur uzrunÄja publiku ar kaismÄ«gu monologu par sava nesen apcietinÄtÄ (par atteikumu dienÄt bruÅotajos spÄkos) dzÄ«vesbiedra Deivida Herisa (David Harris) likteni un aicinÄjumu boikotÄt iesaukumu, kÄ arÄ« pieprasÄ«t karadarbÄ«bas izbeigÅ”anu VjetnamÄ.
20. gs. 70. un 80. gadi
DažÄdojot repertuÄru, kÄ arÄ« piemÄrojoties aktuÄlajam mÅ«zikas kontekstam Dž. Baeza izpildÄ«ja arvien vairÄk popa un roka autoru skaÅdarbu, parasti to interpretÄcijÄm pieŔķirot folkmÅ«zikas identitÄti. 1971. gadÄ dziedÄtÄja veica vienu no saviem vispopulÄrÄkajiem ieskaÅojumiem ā grupas The Band dziesmas The Night They Drove Old Dixie Down kaverversiju. Å ajÄ laikÄ viÅa kopÄ ar ievÄrojamo itÄļu komponistu Ennio Morikoni (Ennio Morricone) arÄ« sarakstÄ«ja vairÄkas dziesmas politiskai kinodrÄmai āSako un Vancetiā (Sacco e Vanzetti, rež. DžuljÄno Montaldo, Giuliano Montaldo, 1971). SavukÄrt 1975. gadÄ klajÄ nÄca Dž. Baezas slavenÄkais albums Diamonds & Rust, kurÄ lÄ«dzÄs B. Dilana; StÄ«vija Vondera (Stevie Wonder); Džeksona Brauna (Jackson Brown) u. c. autoru skaÅdarbiem, iekļauti arÄ« daži no pazÄ«stamÄkiem viÅas paÅ”as sacerÄjumiem, t. sk. Children and All That Jazz; Dida (duets ar Džoniju MiÄelu, Joni Mitchell) un Diamonds & Rust (veltÄ«jums autores attiecÄ«bÄm ar B. Dilanu).
1978. gada vasarÄ Dž. Baeza pÄc padomju puses iniciatÄ«vas ieradÄs Ä»eÅingradÄ (Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bÄ, PSRS, mÅ«sdienÄs SanktpÄterburga, Krievijas FederÄcija), lai kopÄ ar The Beach Boys un Santana sniegtu pirmo Å”Äda mÄroga Rietumu folka un roka mÅ«ziÄ·u uzstÄÅ”anos PSRS; varasiestÄdes koncertu pÄdÄjÄ brÄ«dÄ« atcÄla, tomÄr mÅ«ziÄ·e, apejot oficiÄlÄs struktÅ«ras, tikÄs ar Andreju Saharovu (ŠŠ½Š“ŃŠµŠ¹ ŠŠ¼ŠøŃŃŠøŠµŠ²ŠøŃ Š”Š°Ń Š°ŃŠ¾Š²), Jeļenu Bonneri (ŠŠ»ŠµŠ½Š° ŠŠµŠ¾ŃŠ³ŠøŠµŠ²Š½Š° ŠŠ¾Š½Š½ŃŃ) un citiem padomju disidentiem.
ArÄ« turpmÄk Dž. Baeza apvienoja muzikÄlo un sabiedrisko darbÄ«bu, tostarp 1979. gadÄ nodibinot cilvÄktiesÄ«bu aizstÄvÄ«bas organizÄciju Humanitas International Human Rights Committee, kÄ arÄ« veicot humanitÄru misiju genocÄ«da pÄrÅemtajÄ KampuÄijas Tautas RepublikÄ (mÅ«sdienÄs Kambodža). Politisku krīžu brīžos viÅa apmeklÄjusi arÄ« Ziemeļvjetnamu, Ziemeļīriju, Polijas Tautas Republiku (mÅ«sdienÄs Polijas Republika), Bosniju un Hercogovinu, kÄ arÄ« VidÄjo Austrumu reÄ£ionus. Dziesminiece iestÄjusies par kodolbruÅojuma starptautisko iesaldÄÅ”anu, seksuÄlo minoritÄÅ”u tiesÄ«bÄm, nÄvessoda atcelÅ”anu, dažÄdu vides un ekoloÄ£ijas problÄmu risinÄjumiem, kÄ arÄ« citÄm sabiedriski nozÄ«mÄ«gÄm iniciatÄ«vÄm.
1981. gadÄ vietÄjÄs varasiestÄdes politisku iemeslu dÄļ aizliedza Dž. Baezas koncertturneju ArgentÄ«nÄ, BrazÄ«lijÄ un ÄÄ«lÄ (dziedÄtÄja izdevusi arÄ« vairÄkus albumus spÄÅu valodÄ), bet 80. gadu nogalÄ viÅa izraisÄ«ja politisku incidentu ÄehoslovÄkijas SociÄlistiskajÄ RepublikÄ (mÅ«sdienÄs Äehijas Republika un SlovÄkijas Republika), uzstÄÅ”anÄs laikÄ paužot atbalstu vietÄjai disidentu organizÄcijai āHarta 77ā (Charta 77).
No 20. gs. 90. gadiem lÄ«dz mÅ«sdienÄm
ArÄ« gadsimtu mijas periodÄ un pÄc tÄ Dž. Baeza daudz koncertÄjusi, kÄ arÄ« sporÄdiski izdevusi albumus, kuros interpretÄti mÅ«sdienu folka un roka dziesminieku (Raiens Adamss, Ryan Adams; StÄ«vs Ärls, Steve Earle; NatÄlija MerÄante, Natalie Merchant; Toms Veitss, Tom Waits, u. c.) skaÅdarbi.
2018. gadÄ pÄc desmit gadu pÄrtraukuma iznÄca jauns studijas albums Whistle Down the Wind, kas, tÄpat kÄ viÅas iepriekÅ”Äjais studijas darbs Day After Tomorrow (2008), tika izvirzÄ«ts Grammy balvai kategorijÄ LabÄkais folka albums (Best Folk Album). 2018. gadÄ dziedÄtÄja arÄ« uzsÄka turneju, ko pieteica kÄ atvadas no patstÄvÄ«gas koncertdarbÄ«bas.
NozÄ«me populÄrÄs kultÅ«ras attÄ«stÄ«bÄ
MÄkslinieciski augstvÄrtÄ«gus ieskaÅojumus Dž. Baeza laidusi klajÄ visas radoÅ”Äs darbÄ«bas laikÄ, taÄu viÅas lielÄkie nopelni saistÄ«ti ar folkmÅ«zikas un dziesminieku tradÄ«cijas popularizÄÅ”anu 20. gs. 60. gadu sÄkumÄ, kÄ arÄ« jaunatnes kultÅ«ras sociÄlpolitiskÄs apziÅas veicinÄÅ”anu un dažÄdu politisku nostÄdÅu aktualizÄÅ”anu Rietumu sabiedrÄ«bÄ.
Dž. Baezas agrÄ«nie ieraksti folkmÅ«zikai piesaistÄ«ja daudzu rokmÅ«ziÄ·u interesi ā smagÄ roka klasiÄ·i Led Zeppelin sava debijas albuma skaÅdarbu Babe, Iām Gonna Leave You aizguva no viÅas repertuÄra, bet smagÄ metÄla grupa Judas Priest ieskaÅojusi dziesmas Diamonds and Rust kaverversiju; Dž. Baezas ietekmi atzinuÅ”i arÄ« The Byrds; Grateful Dead; Fairport Convention u. c. grupu dalÄ«bnieki. BÅ«dama pirmÄ mÅ«ziÄ·e ar tik plaÅ”u radoÅ”o un sabiedrisko rezonansi, viÅa ievÄrojami veicinÄjusi radoÅ”i neatkarÄ«gu sievieÅ”u pieplÅ«dumu populÄrÄs mÅ«zikas apritÄ. SavukÄrt Dž. Baezas dziedÄÅ”anas maniere un jaunrades eksperimenti, folka tradÄ«cijas apvienojot ar citÄm stilistikÄm, atstÄjusi lielu ietekmi uz tÄdÄm vÄlÄk ievÄrojamÄm mÅ«ziÄ·Äm kÄ Dž. MiÄela, Džūdija Kolinsa (Judy Collins); MelÄnija (Melanie); EmilÅ« Herisa (Emmylou Harris); Anija di Franko (Ani DiFranco); Indigo Girls; Bonija Raita (Bonnie Raitt), Ieva Akuratere; Marianna Feitfula (Marianne Faithfull); Žanna BiÄevska (ŠŠ°Š½Š½Š° ŠŠ»Š°Š“ŠøŠ¼ŠøŃŠ¾Š²Š½Š° ŠŠøŃŠµŠ²ŃŠŗŠ°Ń); Treisija Äepmena (Tracy Chapman) un citi.
MÅ«zikas industrijas un sabiedrÄ«bas novÄrtÄjums
Dž. Baeza saÅÄmusi Grammy balvu par mūža ieguldÄ«jumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2007) un uzÅemta Rokenrola slavas zÄlÄ (Rock and Roll Hall of Fame, 2017).
DziedÄtÄjas sabiedriskÄ darbÄ«ba izpelnÄ«jusies vairÄku valstu un dažÄdu humanitÄru organizÄciju apbalvojumus, t. sk. Francijas prezidenta pieŔķirto Goda LeÄ£iona ordeni kavaliera pakÄpÄ (Legion dāHonneur, Chevalier, 1983); SpÄnijas Ordeni mÄkslÄ un literatÅ«rÄ (Orden de las Artes y las Letras de EspaƱa, 2010) un cilvÄktiesÄ«bu organizÄcijas Amnesty International SirdsapziÅas vÄstnieka balvu (Ambassador of Conscience Award, 2015).
Amnesty International par izcilu un iedvesmojoÅ”u ieguldÄ«jumu vispasaules cilvÄktiesÄ«bu cÄ«ÅÄ kopÅ” 2011. gada pieŔķir gadskÄrtÄju Džoanas Baezas balvu (Joan Baez Award).
IevÄrojamÄkÄs Džoanas Baezas repertuÄra dziesmas
A Hard Rainās A-Gonna Fall; Amazing Grace; Children and All That Jazz; Colours; Copper Kettle; Diamonds & Rust; Dida; Donāt Think Twice, Itās Alright; Donna Donna; Eleanor Rigby; Farewell, Angelina; Geordie; God Is God; Gracias a la Vida; Help Me Make It Through the Night; In the Quiet Morning; Jesse; Last Leaf; Love Is Just a Four-Letter Word; Love Song to a Stranger; Please Come to Boston; Simple Twist of Fate; The Night They Drove Old Dixie Down; Three But For Fortune; Whistle Down the Wind
Albumi
Joan Baez (Vanguard, 1960); Joan Baez, Vol. 2 (Vanguard, 1961); Joan Baez in Concert* (Vanguard, 1962); Joan Baez in Concert, Part 2* (Vanguard, 1963); Joan Baez/5 (Vanguard, 1964); Farewell, Angelina (Vanguard, 1965); NoĆ«l (Vanguard, 1966); Joan (Vanguard, 1967); Baptism: A Journey Through Our Time (Vanguard, 1968); Any Day Now (Vanguard, 1968); Davidās Album (Vanguard, 1969); One Day at a Time (Vanguard, 1970); Blessed Are... (Vanguard, 1971); Come from the Shadows (A&M, 1972); Where Are You Now, My Son? (A&M, 1973); Gracias a la Vida (A&M, 1974); Diamonds & Rust (A&M, 1975); From Every Stage* (A&M, 1976); Gulf Winds (A&M, 1976); Blowinā Away (CBS, 1977); Honest Lullaby (CBS, 1979); Live Europe 1983* (Ariola/Gamma, 1984); Recently (Gold Castle, 1987); Diamonds & Rust in the Bullring* (Gold Castle, 1988); Speaking of Dreams (Gold Castle, 1989); Play Me Backwards (Virgin, 1992); Ring Them Bells* (Guardian, 1995); Gone from Danger (Guardian, 1997); Dark Chords on a Big Guitar (Koch, 2003); Bowery Songs* (Proper, 2005); Day After Tomorrow (Proper, 2008); 75th Birthday Celebration* (Razor & Tie, 2016); Whistle Down the Wind (Proper, 2018)
* koncertieraksti
Multivide
Džoana Baeza. Edinburga, 1965. gads.
Džoana Baeza un Bobs Dilans uzstÄjas VaÅ”ingtonas marÅ”Ä. VaÅ”ingtona, 28.08.1963.
Džoana Baeza uzstÄjas vÄrda brÄ«vÄ«bas atbalsta akcijÄ. BÄrklija, 1964. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
KlÄss VÄvere "Džoana Baeza". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/34622-D%C5%BEoana-Baeza (skatÄ«ts 13.09.2026)