Akmens laikmets Latvijas teritorijÄ aptver laikposmu no 10 500. gada p. m. Ä., kad konstatÄjamas pirmÄs liecÄ«bas par cilvÄku klÄtbÅ«tni, lÄ«dz 1800. gadam p. m. Ä., kad papildus akmens rÄ«kiem sÄka izmantot no bronzas izgatavotus priekÅ”metus.
Latvijas akmens laikmets iekļauj senÄkÄ akmens laikmeta jeb paleolÄ«ta beigu posmu (10 500.ā9000. gadÄ p. m. Ä.), kas klimata ziÅÄ atbilst pÄdÄjÄ ledus laikmeta noslÄgumam. Tam seko vidÄjais akmens laikmets jeb mezolÄ«ts (9000.ā5400. gadÄ p. m. Ä.), kas aptver pÄcledus laikmeta jeb holocÄna sÄkumposmu. Ap 5400. gadu p. m. Ä. sÄka izgatavot keramikas traukus, un Å”is jaunievedums Latvijas teritorijÄ iezÄ«mÄja pÄreju uz jaunÄko akmens laikmetu jeb neolÄ«tu.
Latvijas teritorijÄ visu akmens laikmetu turpinÄjÄs savÄcÄjsaimniecÄ«ba ā pÄrtiku ieguva no medÄ«bÄm, zvejas un savvaļas augu vÄkÅ”anas. NeolÄ«tÄ parÄdÄ«jÄs arÄ« ražotÄjsaimniecÄ«bas ā zemkopÄ«bas un lopkopÄ«bas ā iezÄ«mes, tomÄr galveno nozÄ«mi saglabÄja savÄcÄjsaimniecÄ«ba.
Latvijas teritorijÄ senÄkie zinÄmie iedzÄ«votÄji bija ziemeļbriežu mednieki, kuri no dienvidiem ieklejoja paleolÄ«ta beigu posmÄ. Å ajÄ laikÄ valdÄ«ja subarktisks klimats ar tundras veÄ£etÄciju. ArheoloÄ£iskÄs liecÄ«bas par paleolÄ«ta cilvÄku klÄtbÅ«tni iegÅ«tas galvenokÄrt pie Daugavas un Lielupes; nozÄ«mÄ«gÄkÄ zinÄmÄ dzÄ«vesvieta ir Salaspils Laukskolas apmetne. MÅ«sdienu Latvijas teritorija ir paleolÄ«ta laika apdzÄ«votÄ«bas tÄlÄkÄ ziemeļu robeža Baltijas jÅ«ras austrumu krastÄ.
IestÄjoties siltÄkam klimatam, tundras klajumi aizauga ar mežu, ziemeļbrieži izmira vai aizceļoja tÄlÄk uz ziemeļiem. PilnÄ«bÄ izmainoties augu un dzÄ«vnieku valstij, radikÄli mainÄ«jÄs arÄ« iedzÄ«votÄju dzÄ«vesveids. Å Ä«s izmaiÅas iezÄ«mÄja mezolÄ«ta sÄkumu.
AgrajÄ mezolÄ«tÄ (9000.ā8300. gadÄ p. m. Ä.), kas atbilst preboreÄlajam klimatiskajam periodam, svarÄ«gÄkais medÄ«bu objekts bija alnis. Ä»oti nozÄ«mÄ«ga bija arÄ« zveja iekÅ”Äjos Å«deÅos, un Å”ajÄ laikÄ dzÄ«vesvietas sÄka ierÄ«kot pie lielajiem ezeriem (Zvejnieku II apmetne Burtnieka ezera krastÄ, Sūļagala apmetne pie LubÄna ezera).
VidÄjais mezolÄ«ts (8300.ā6000. gadÄ p. m. Ä.) atbilst boreÄlajam klimatiskajam periodam un atlantiskÄ perioda sÄkumam, kad klimats kļuva arvien siltÄks. Galvenais medÄ«jums joprojÄm bija alnis, tomÄr vairÄk sÄka medÄ«t arÄ« mežacÅ«kas. TurpinÄjÄs apdzÄ«votÄ«ba Zvejnieku II apmetnÄ. Å Ä« laikposma apmetnes pÄtÄ«tas arÄ« RietumlatvijÄ ā pie Usmas ezera un Kurzemes piekrastÄ (Celmi, KoŔķÄni, LapiÅi, PÄvilostas BaznÄ«ckalns, Vendzavas, Sise). DomÄjams, ka tieÅ”i Å”ajÄ laikÄ Latvijas teritorijas iedzÄ«votÄji kļuva par izteiktiem vietsÄžiem, ierÄ«kojot pastÄvÄ«gas apmetnes, pÄrtiku iegÅ«stot galvenokÄrt dzÄ«vesvietas tuvumÄ. VidÄjais mezolÄ«ts atbilst Baltijas jÅ«ras baseina saldÅ«dens stadijai ā Ancilus ezers. Piekrastes iedzÄ«votÄji medÄ«ja arÄ« roÅus.
VÄlajÄ mezolÄ«tÄ (6000.ā5400. gadÄ p. m. Ä.) siltos klimatiskajos apstÄkļos daudzveidojÄs fauna, svarÄ«gi medÄ«jumi bija staltbriedis un mežacÅ«ka. No vÄlÄ mezolÄ«ta dzÄ«vesvietÄm plaÅ”i pÄtÄ«tas Osas un Zvidzes apmetnes pie LubÄna ezera.
Agrais neolÄ«ts (5400.ā4100. gadÄ p. m. Ä.) atbilst pÄcledus laikmeta vissiltÄkajam posmam, tas ir platlapju mežu maksimÄlais izplatÄ«bas laiks. Iztiku iedzÄ«votÄji joprojÄm guva no medÄ«bÄm, zvejas un savvaļas augu vÄkÅ”anas, bet no mÅ«sdienu Krievijas vai Baltkrievijas teritorijÄ dzÄ«vojoÅ”Äm grupÄm tika pÄrÅemta prasme darinÄt keramikas traukus. SenÄkÄ keramika (Osas jeb Narvas tipa keramika) konstatÄta Osas, Zvidzes, Zvejsalu un IÄas apmetnÄs LubÄna ezera baseinÄ, arÄ« Zvejnieku I apmetnÄ pie Burtnieku ezera.
VidÄjÄ neolÄ«ta (4100.ā2900. gadÄ p. m. Ä.) sÄkumu iezÄ«mÄ t. s. Ä·emmes keramikas parÄdÄ«Å”anÄs. IestÄjÄs vÄsÄks klimatiskais periods ā subboreÄlais. Uz samÄrÄ blÄ«vu apdzÄ«votÄ«bu norÄda lielais Ŕī perioda apmetÅu skaits LubÄna ezera baseinÄ (KvÄpÄni I, II, Malmuta I, Nainiekste, PiestiÅa, Suļka u. c.), Burtnieka baseinÄ (BraukÅ”as I, II, KaulÄnkalns, RiÅÅukalns, Zvejnieki I) un pie LielÄ Ludzas ezera (Budjanka, Jurizdika, KreiÄi u. c.). Apmetnes zinÄmas arÄ« citÄs iekÅ”zemes teritorijÄs, piemÄram, ZemgalÄ pie Zebrus ezera (LejascÄ«skas) un Dvietes senlejÄ SÄlijÄ. Austrumbaltijas mÄrogÄ unikÄla senvieta ir RiÅÅukalna apmetne pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera: Å”eit no pÄrtikÄ izmantoto saldÅ«dens gliemeÅu ÄaulÄm uzkrÄjies biezs slÄnis, kurÄ saglabÄjuÅ”ies arÄ« daudzi nozvejoto zivju kauli.
VidÄjÄ neolÄ«ta dzÄ«vesvietas atklÄtas arÄ« daudzviet jÅ«ras piekrastÄ: SÄrnates, PiedÄgu apmetnes Kurzemes rietumkrastÄ, Purciema, Ä¢ipkas, SiliÅupes, Slocenes, RomuāKalniÅu, Priedaines apmetnes RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa krastÄ. Å is laiks atbilst Baltijas jÅ«ras baseina sÄļajai LitorÄ«nas jÅ«ras stadijai. Piekrastes iedzÄ«votÄji medÄ«ja roÅus un cÅ«kdelfÄ«nus, zvejoja jÅ«ras zivis, plaÅ”i izmantoja arÄ« piejÅ«ras ezeru pÄrtikas resursus.
VidÄjÄ neolÄ«tÄ parÄdÄs arÄ« pirmÄs liecÄ«bas par ražojoÅ”o saimniecÄ«bu. Å Ä« laikposma putekÅ”Åu paraugos no visiem Latvijas reÄ£ioniem identificÄjami kultivÄto graudaugu ā miežu, kvieÅ”u ā putekÅ”Åi, bet KreiÄu apmetnÄ atrasts arÄ« viens mieža grauds. Ar zemkopÄ«bu varÄtu bÅ«t saistÄ«ti apmetnÄs atrastie koka kapļi. Par lopkopÄ«bas pirmsÄkumiem liecina atrastie liellopu, mÄjas cÅ«ku un aitu/kazu kauli, lai gan to Ä«patsvars, salÄ«dzinot ar savvaļas zvÄru kauliem, ir ļoti neliels.
VÄlÄ neolÄ«ta (2900.ā1800. gadÄ p. m. Ä.) sÄkumu iezÄ«mÄ jauna veida priekÅ”metu parÄdÄ«Å”anÄs: ar auklas nospiedumiem rotÄti mÄla trauki un laivveida akmens cirvji, t. s. laivas cirvji. CilvÄku kaulu Ä·Ä«miskÄ sastÄva analÄ«zes liecina par bÅ«tiskÄm izmaiÅÄm uzturÄ, ko varÄtu saistÄ«t ar zemkopÄ«bas un lopkopÄ«bas attÄ«stÄ«Å”anos paugurainÄs un upju ielejÄs, kur bija lauksaimniecÄ«bai piemÄroti apstÄkļi. VienlaicÄ«gi turpinÄja pastÄvÄt apmetÅu koncentrÄcijas pie lielajiem ezeriem, kur saimniecÄ«bÄ galveno nozÄ«mi saglabÄja medÄ«bas un zveja.
RÄ«ku izgatavoÅ”anai plaÅ”i izmantoja kramu. DažÄdiem akmens laikmeta periodiem raksturÄ«gas noteiktas krama bultu galu formas: paleolÄ«ta beigÄs sastopami nesimetriski bultu gali ar kÄjiÅu, agrajÄ mezolÄ«tÄ ā gareni, simetriski bultas gali, bet vidÄjÄ mezolÄ«tÄ plaÅ”i izmantoti salauztu nažveida Ŕķilu posmi, kurus iestiprinÄja kÄ asmenÄ«Å”us kaula bultu un ŔķÄpu galos. NeolÄ«tam raksturÄ«gas Ä£eometriskas abpusÄji retuÅ”Ätu bultu galu formas: rombiski, trÄ«sstÅ«rveida bultu gali un bultu gali ar kÄjiÅu. Sastopami arÄ« smaili ovÄli vai rombiski krama ŔķÄpu gali. Koka, Ädu un citu materiÄlu apstrÄdÄ un pÄrtikas produktu sagatavoÅ”anÄ izmantoja krama kasÄ«kļus, griežÅus, urbjus, nažus un citus rÄ«kus, kuru formas laika gaitÄ mainÄ«jÄs.
MezolÄ«tÄ un neolÄ«tÄ izgatavoja cirvjus, kaltus un cÄrtes arÄ« no citiem iežiem, izmantojot skaldÄ«Å”anas un slÄ«pÄÅ”anas tehnikas. MezolÄ«tÄ visbiežÄk mÄdza noslÄ«pÄt tikai rÄ«ka asmens daļu, turpretÄ« neolÄ«tÄ tika izveidoti regulÄras formas priekÅ”meti, rÅ«pÄ«gi noslÄ«pÄjot visu virsmu. Laivas cirvji ar izurbtu kÄtcaurumu ieviesÄs tikai vÄlajÄ neolÄ«tÄ.
Latvijas akmens laikmeta kolekcijÄs ir ļoti daudz arÄ« kaula un raga darbarÄ«ku un ieroÄu. Vienu no Eiropas lielÄkajÄm Å”Ädu rÄ«ku kolekcijÄm veido atradumi, kas iegÅ«ti 1937.ā1940. gadÄ pÄc LubÄna ezera lÄ«meÅa pazeminÄÅ”anas (ap 3500 priekÅ”metu).
PaleolÄ«tÄ medÄ«ja ar harpÅ«nÄm no ziemeļbrieža raga vai kaula ar vairÄkÄm reti izvietotÄm atkarpÄm. AgrajÄ un vidÄjÄ mezolÄ«tÄ seviŔķi plaÅ”i izmantoti dažÄdas formas kaula ŔķÄpi, bet mezolÄ«ta beigÄs un neolÄ«tÄ vairÄk tika lietoti kaula bultu gali (adatveida, ar bikonisku vai zÄ«les formas galvu, lapasveida). Kaula makŔķerÄÄ·i, gan viengabala, gan saliktie (ar kopÄ sastiprinÄtu kÄtu un smaili), sastopami jau mezolÄ«tÄ, bet plaÅ”Äk tos izmantoja neolÄ«tÄ.
Ar paleolÄ«ta beigÄm datÄts no ziemeļbrieža raga izgatavots cirvjveida t. s. Lingbijas tipa rÄ«ks (funkcija nenoteikta), savukÄrt mezolÄ«tÄ un neolÄ«tÄ no aļÅa un staltbrieža ragiem darinÄja cirvjus un kapļus ar kÄtcaurumu, kaltiÅus un Ä«paÅ”as uzmavas akmens rÄ«ku iestiprinÄÅ”anai.
Mitrzemes apmetnÄs, kur bezskÄbekļa vidÄ saglabÄjuÅ”ies arÄ« organiskie materiÄli (Zvidze, Osa, SÄrnate, Priedaine, Abora), atrasti arÄ« dažÄdi koka rÄ«ki, t. sk. medÄ«bu ieroÄi (ŔķÄpi, loki, bultu gali), zvejas rÄ«ki (žebÄrkļi, klÅ«gu murdi, no skaliem veidoti zvejas aizsprostu posmi), pÄrvietoÅ”anÄs lÄ«dzekļu detaļas (vienkoÄu fragmenti, airi, slÄpe, ragavas sliece), kÄ arÄ« kapļi, vÄles, kaltu un cirvju rokturi, izgrebti koka kausi, karotes, bļodiÅas. No klÅ«gÄm pina grozus, bet no lÅ«ku auklÄm izgatavoja tÄ«klus, kurus aprÄ«koja ar priežu mizas vai tÄss pludiÅiem un akmens gremdiem.
SÄrnates neolÄ«ta apmetnÄs, arÄ« apmetnÄs pie LubÄna ezera atsegtas stabu konstrukcijÄ celtu mÄjokļu paliekas. SÄrnatÄ konstatÄti arÄ« Ä«paÅ”as konstrukcijas pavardi, piemÄroti mitriem apstÄkļiem: pavarda pamatni veidoja koku un tiem pÄrsegtu mizu slÄnis, ko apbÄra ar smiltÄ«m. Uz neolÄ«ta laiku attiecinÄmas zvejas aizsprostu (taÄu) paliekas, kas atklÄtas Zvidzes un Jurizdikas apmetnÄs.
Starp neolÄ«ta laika atradumiem dominÄ keramikas trauku lauskas. Keramiku precÄ«zÄk var datÄt pÄc tÄ, kÄds materiÄls piejaukts mÄla liesinÄÅ”anai, kÄ arÄ« pÄc trauku virsmas faktÅ«ras, rotÄjuma un citÄm pazÄ«mÄm. AgrÄ neolÄ«ta Osas jeb Narvas tipa keramiku raksturo smaildibena trauki ar augu fragmentu un gliemeÅu vÄciÅu piejaukumu mÄla masai. Trauki rotÄti ar sÄ«kÄm bedrÄ«tÄm, iegriezumiem, Ä·emmesveida iespiedumiem, kas veido dažÄdas Ä£eometriskas figÅ«ras. Lietotas arÄ« ovÄlÄs mÄla bļodiÅas ā tauku lampiÅas.
PilnÄ«gi citu tradÄ«ciju pÄrstÄv vidÄjÄ neolÄ«ta sÄkumposmam raksturÄ«gÄ tipiskÄ Ä·emmes keramika, kuras saknes ir Somijas un KarÄlijas teritorijÄ. MÄla masai piejauca zvirgzdus; izgatavotie trauki ir ar apaļu dibenu, rotÄti ar regulÄrÄs horizontÄlÄs joslÄs izkÄrtotiem Ä·emmes iespiedumiem un dziļÄm bedrÄ«tÄm. VidÄjÄ neolÄ«tÄ novÄrojama abu keramikas tradÄ«ciju saplÅ«Å”ana: sastopama tÄda keramika (AustrumlatvijÄ ā PiestiÅas tipa; RietumlatvijÄ ā agrÄ SÄrnates tipa), kur gan izmantoti Ä·emmes nospiedumi vai tiem lÄ«dzÄ«gi elementi, tomÄr ornamenta raksts ir brÄ«vÄks un daudzveidÄ«gÄks, turklÄt mÄla masai piejaukti gliemeÅu vÄciÅi, atbilstoÅ”i agrÄ neolÄ«ta tradÄ«cijai. VÄlajÄ neolÄ«tÄ Latvijas teritorijÄ nedaudz parÄdÄ«jÄs arÄ« CentrÄleiropÄ plaÅ”i izplatÄ«tÄ auklas keramika, kam raksturÄ«gi kausveida trauki un amforas, rotÄjumÄ izmantojot auklas nospiedumus, iegrieztas skujiÅas un lÄ«nijas. Daudz biežÄk sastopami vietÄjÄs tradÄ«cijas ietvaros izgatavoti trauki ar auklas keramikas ietekmÄm, parÄdÄs arÄ« t. s. tekstilÄ keramika ā ar audumam lÄ«dzÄ«gu virsmas faktÅ«ru.
Akmens laikmeta iedzÄ«votÄji bieži mÄdza izrotÄt ikdienÄ lietojamos priekÅ”metus. Gan mezolÄ«tÄ, gan neolÄ«tÄ uz medÄ«bu rÄ«kiem sastopami Ä£eometriski ornamenti, atseviŔķos gadÄ«jumos arÄ« cilvÄku vai dzÄ«vnieku attÄlojumi. No neolÄ«ta laika saglabÄjuÅ”ies kausi un karotes ar izgrebtÄm putnu un dzÄ«vnieku galvÄm, arÄ« keramikas ornamentÄ dažkÄrt parÄdÄs putnu un cilvÄku attÄli. NeolÄ«tÄ no keramikas vai kaula darinÄja figÅ«riÅas, kuras izmantoja Ä«paÅ”os rituÄlos.
MezolÄ«ta iedzÄ«votÄji rotÄjÄs ar dzÄ«vnieku zobu, arÄ« bebra un putnu kaulu piekariÅiem, bet, sÄkot ar vidÄjo neolÄ«tu, plaÅ”i sastopami dažÄdas formas dzintara piekariÅi, krelles, ripas un riÅÄ·i, kÄ arÄ« atseviŔķas, dažkÄrt ļoti smalki izstrÄdÄtas dzÄ«vnieku skulptÅ«riÅas. KÄ liecina pÄtÄ«jumi SÄrnates apmetnÄ un LubÄna ezera baseina apmetnÄs, dzintara rotas izgatavoja Ŕī amata meistari Ä«paÅ”Äs darbnÄ«cÄs.
Zvejniekos pie Burtnieka ezera atklÄts viens no Ziemeļeiropas nozÄ«mÄ«gÄkajiem akmens laikmeta kapulaukiem. IzpÄtÄ«ti 329 kapi, no kuriem senÄkie datÄti ar vidÄjo mezolÄ«tu, bet lielÄkÄ daļa apbedÄ«jumu attiecinÄmi uz vÄlo mezolÄ«tu, agro un vidÄjo neolÄ«tu. DažkÄrt kapÄ lika kaula, krama vai akmens ieroÄus un darbarÄ«kus, bet visbiežÄk sastopami dzÄ«vnieku zobu piekariÅi, ar kuriem dažkÄrt tika bagÄtÄ«gi izrotÄts miruÅ”Ä tÄrps. VidÄjÄ un vÄlÄ neolÄ«ta kapos liktas dzintara rotas, dažos gadÄ«jumos veidojot ļoti greznu apÄ£Ärba rotÄjumu.
ArÄ« citur atklÄti akmens laikmeta apbedÄ«jumi: viens apbedÄ«jums atsegts Vendzavu mezolÄ«ta apmetnÄ, vidÄjÄ un vÄlÄ neolÄ«ta kapulauks pÄtÄ«ts KreiÄos (23 apbedÄ«jumi). VÄlÄ neolÄ«ta apbedÄ«jumi atklÄti arÄ« LubÄna ezera baseina apmetnÄs: AborÄ I atklÄts 61 apbedÄ«jums, bet KvÄpÄnos II ā 15. Auklas keramikas kultÅ«rai raksturÄ«gi savrupkapi (Atkalni, SarkaÅi, Selgas), kur miruÅ”ie apbedÄ«ti saliektÄ stÄvoklÄ« ar raksturÄ«gÄm piedevÄm (laivas cirvis, mÄla trauki, kaula plÄksnÄ«tes).
Seno iedzÄ«votÄju stÄvokli sabiedrÄ«bÄ atspoguļo arÄ« kapos liktie priekÅ”meti. PiemÄram, Zvejnieku kapulaukÄ ir apbedÄ«jumi, kuros ir daudz dažÄdu kapa piedevu, Å”o cilvÄku tÄrpi bijuÅ”i bagÄtÄ«gi izrotÄti, norÄdot uz Ä«paÅ”u sociÄlo stÄvokli, salÄ«dzinot ar citiem apbedÄ«jumiem, kuros Å”o piedevu praktiski nav. LiecÄ«bas par apbedÄ«Å”anas tradÄ«cijÄm savukÄrt sniedz ieskatu ticÄjumos par aizkapa dzÄ«vi. PiemÄram, plaÅ”i izplatÄ«ta bija tradÄ«cija miruÅ”os apkaisÄ«t ar sarkano okeru, kas varÄja simbolizÄt asinis, siltumu un dzÄ«vÄ«bas turpinÄÅ”anos pÄc nÄves.
Akmens laikmeta iedzÄ«votÄji pielÄgojÄs mainÄ«gajiem vides apstÄkļiem Latvijas teritorijÄ, plaÅ”i izmantojot savvaļas pÄrtikas resursus, ko laikmeta beigÄs papildinÄja kultÅ«raugu audzÄÅ”ana un mÄjlopu turÄÅ”ana. AttÄ«stÄ«jÄs akmens, kaula, raga un citu materiÄlu apstrÄdes tehnikas, tika apgÅ«ta keramikas trauku darinÄÅ”anas prasme.
SÄkot ar vidÄjo neolÄ«tu, izveidojÄs plaÅ”s maiÅas tÄ«kls, kura ietvaros no jÅ«ras piekrastÄ savÄktÄ dzintara darinÄtÄs rotas lielÄ daudzumÄ aizplÅ«da uz iekÅ”zemes teritorijÄm, pat lÄ«dz BaltÄs jÅ«ras krastiem ziemeļos un lÄ«dz UrÄlu kalniem austrumos. PretÄjÄ virzienÄ, no atradnÄm Krievijas vidienÄ, veda labas kvalitÄtes kramu darbarÄ«ku izgatavoÅ”anai, bet no KarÄlijas ā slÄnekļa cirvjus un kaltus.
Pamatojoties uz arheoloÄ£iskÄ materiÄla analÄ«zi, pÄtnieki izdalÄ«juÅ”i vairÄkas akmens laikmeta kultÅ«ras. Katra no tÄm iezÄ«mÄ vairÄk vai mazÄk skaidri izteiktu tradÄ«ciju kopumu. PaleolÄ«ta beigÄs sastopamie krama un ziemeļbriežu raga rÄ«ki ļauj Ŕī perioda iedzÄ«votÄjus pieskaitÄ«t pie Ziemeļeiropas lÄ«dzenumÄ plaÅ”i izplatÄ«tÄs Ärensburgas-Svidru kultÅ«ras. SavukÄrt Latvijas agrÄ un vidÄjÄ mezolÄ«ta atradumus attiecina uz AustrumbaltijÄ izplatÄ«to Kundas kultÅ«ru.
JaunÄs kaula rÄ«ku formas, kas ieviesÄs vÄlajÄ mezolÄ«tÄ, iezÄ«mÄ Narvas kultÅ«ras izveidoÅ”anos; pie Ŕīs kultÅ«ras pieskaita arÄ« agrÄ neolÄ«ta keramiku. VidÄjÄ neolÄ«ta Ä·emmes keramika, raksturÄ«gÄs krama rÄ«ku un dzintara rotu formas, kÄ arÄ« savdabÄ«gÄs apbedÄ«Å”anas tradÄ«cijas iezÄ«mÄja Ä·emmes keramikas kultÅ«ras izplatÄ«Å”anos Latvijas teritorijÄ, ko saista ar jaunas iedzÄ«votÄju grupas ienÄkÅ”anu no ziemeļiem. TradicionÄli tiek uzskatÄ«ts, ka jaunienÄcÄji bijuÅ”i somugri.
Auklas keramikas kultÅ«ras parÄdÄ«Å”anos vÄlÄ neolÄ«ta sÄkumÄ (auklas keramika, laivas cirvji, saliektie apbedÄ«jumi) saista ar indoeiropieÅ”u ienÄkÅ”anu AustrumbaltijÄ. ArheoloÄ£iskais materiÄls tomÄr norÄda uz kultÅ«ras kontinuitÄti vismaz no vÄlÄ mezolÄ«ta cauri visam neolÄ«tam. Tas ir pamats mÅ«sdienÄs pÄtnieku vidÅ« izplatÄ«tajam viedoklim, ka baltiem ir daudz senÄkas vietÄjÄs saknes.
DažÄdo periodu iedzÄ«votÄju Ä£enÄtisko radniecÄ«bu un izcelsmi ļaus skaidrÄk noteikt seno cilvÄku DNS pÄtÄ«jumi. SavukÄrt akmens laikmeta arheoloÄ£iskais materiÄls atspoguļo iedzÄ«votÄju dzÄ«vesveida attÄ«stÄ«bu ilgÄ laika periodÄ, pielÄgojoties mainÄ«gajiem vides apstÄkļiem un savstarpÄji ietekmÄjoties dažÄdÄm kultÅ«ras tradÄ«cijÄm.
Neolīta akmens rīki: laivasveida cirvis, kaplis, ķīļveida cirvis un miniatūrkalti.
Akmens laikmets 10500.ā1800. gadÄ p. m. Ä. PÄtÄ«tÄs akmens laikmeta apmetnes un apbedÄ«jumu vietas Latvijas teritorijÄ.
Akmens laikmeta mÄjokļu rekonstrukcija ÄraiÅ”u arheoloÄ£iskajÄ muzejparkÄ, 2008. gads.
PaleolÄ«ta medÄ«bu rÄ«ki ā kaula harpÅ«nas.
MezolÄ«ta krama rÄ«ki: bultu gali, kasÄ«kļi, nažveida Ŕķilas un izejmateriÄls ā nuklejs.
MezolÄ«ta zvejas un medÄ«bu rÄ«ki: makŔķerÄÄ·is, harpÅ«na, zivju ŔķÄpi, ŔķÄpa un bultas gals.
Mezolīta darbarīki: kaula duncis, raga cirvis, akmens kalts, kaula ledus cirtnis un kalts.
NeolÄ«ta keramika: Narvas kultÅ«ras (4500.ā3400. gads p. m. Ä.) trauki ā podi un bļoda.
NeolÄ«ta krama rÄ«ki: ŔķÄpa gals, bultu gali, nazis, urbis un kasÄ«kļi.
NeolÄ«ta cilvÄka pasaules atspoguļojums priekÅ”metos: koka kausa rokturis ar pÄ«les galvu, kaula aļÅa figÅ«ra un vÄ«rieÅ”a galvas atveids mÄlÄ.
NeolÄ«ta dzintara, kaula un akmens rotas: pogveida krelles un piekariÅi.
VÄlÄ mezolÄ«ta apbedÄ«jums (5500 gads p. m. Ä.) Zvejnieku kapulaukÄ Burtnieku novadÄ, 1965. gads.
RiÅÅukalna neolÄ«ta apmetne pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera, 2010. gads.
Valdis BÄrziÅÅ” "Akmens laikmets Latvijas teritorijÄ". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-akmens-laikmets-Latvijas-teritorij%C4%81 (skatÄ«ts 15.07.2026)