Kopsavilkums
LogopÄdija cieÅ”i saistÄ«ta ar medicÄ«nu, valodniecÄ«bu, pedagoÄ£iju un psiholoÄ£iju.
logopÄdija
zinÄtne par runas, valodas, komunikÄcijas un orofaringeÄlÄs (mutes un rÄ«kles) funkcijas traucÄjumu atklÄÅ”anu, diagnostiku, novÄrÅ”anu un profilaksi
Saistītie Ŕķirkļi
LogopÄde strÄdÄ ar pacientu.
Satura rÄdÄ«tÄjs
PraktiskÄ un teorÄtiskÄ nozÄ«me
LogopÄdija pÄta runas, valodas, komunikÄcijas, orofaringeÄlÄs funkcijas traucÄjumu epidemioloÄ£iju un norisi, izstrÄdÄ un pilnveido diagnostikas, iedarbÄ«bas un profilakses metodes. PraktiskÄs logopÄdijas uzdevums ir veikt Å”o traucÄjumu novÄrtÄjumu (t. i., skrÄ«ningu, padziļinÄtu pÄrbaudi, diagnostiku, diferenciÄldiagnostiku) un nodroÅ”inÄt logopÄdisko iedarbÄ«bu (t. i., korekciju, rehabilitÄciju, habilitÄciju, konsultÄÅ”anu), kÄ arÄ« nodroÅ”inÄt runas, valodas, komunikÄcijas un rÄ«Å”anas traucÄjumu primÄro, sekundÄro un terciÄro profilaksi.
Galvenie sastÄvelementi
LogopÄdija ir saistÄ«ta arÄ« ar komunikÄcijas un orofaringeÄlÄs funkcijas traucÄjumiem. CilvÄku komunikÄcija ietver procesus, kas saistÄ«ti ar mutvÄrdu un rakstu valodas izpratni un veidoÅ”anu, kÄ arÄ« neverbÄlo komunikÄciju. KomunikÄcijas traucÄjumu gadÄ«jumÄ tiek ietekmÄta spÄja izmantot runu un valodu sazinÄÅ”anÄs nolÅ«kÄ, t. i., ir apgrÅ«tinÄta konceptu vai verbÄlu, neverbÄlu un grafisku simbolu sistÄmu izpraÅ”ana, veidoÅ”ana un saÅemÅ”ana. KomunikÄcijas traucÄjumi var bÅ«t sastopami gan bÄrniem, gan pusaudžiem; tie var bÅ«t iegÅ«ti dzÄ«ves laikÄ. KomunikÄcijas traucÄjumi var bÅ«t primÄri vai sekundÄri attiecÄ«bÄ pret kÄdu citu traucÄjumu. KomunikÄcijas traucÄjumi var izpausties dažÄda smaguma pakÄpÄs.
Runa ir dinamiska, neiromuskulÄras darbÄ«bas nosacÄ«ta valodas skaÅu veidoÅ”ana vokÄlÄ traktÄ, viena no valodas un komunikÄcijas izpausmes formÄm. Runas traucÄjumi ietver skaÅu izrunas (artikulÄcijas), runas tempa un ritma (plÅ«duma) un/vai balss traucÄjumus. ArtikulÄcijas traucÄjumi rada skaÅu izrunas traucÄjumus, kas izpaužas skaÅu aizvietoÅ”anÄ, izlaiÅ”anÄ, jaukÅ”anÄ un izkropļoÅ”anÄ, padarot runu neskaidru. Runas plÅ«duma traucÄjumus raksturo ritma un tempa traucÄjumi, skaÅu, zilbju, vÄrdu un frÄžu atkÄrtojumi. Balss traucÄjumus raksturo balss kvalitÄtes, augstuma, skaļuma, rezonanses izmaiÅas, kas ir neatbilstoÅ”as indivÄ«da vecumam un dzimumam.
Valoda ir noteiktÄ socioetniskÄ vidÄ vispÄrpieÅemtu zÄ«mju sistÄma ideju un konceptu reprezentÄÅ”anai un informÄcijas pÄrraidei. Valodas traucÄjumi ir runÄtu, rakstÄ«tu un/vai citu simbolu sistÄmu sapratnes un/vai lietoÅ”anas traucÄjumi. Valodas traucÄjumi var ietekmÄt valodas formu (fonoloÄ£iju, morfoloÄ£iju, sintaksi), valodas saturu (semantiku) un/vai valodas izmantoÅ”anu komunikÄcijÄ (pragmatiku). Valodas traucÄjumu gadÄ«jumos ir pilnÄ«ga vai daļÄja nespÄja saprast un/vai lietot vispÄrpieÅemtus simbolus (verbÄlus un neverbÄlus) dzimtajÄ valodÄ. Valodas nepilnÄ«ga apguve vai nezinÄÅ”ana, dialekts, sociÄlÄs vides vai kultÅ«ras nosacÄ«tas atŔķirÄ«bas valodas simbolos un to lietojumÄ nav uzskatÄmas par traucÄjumu. MutvÄrdu un rakstu valodas traucÄjumi raksturÄ«gi bÄrniem (valodas attÄ«stÄ«bas traucÄjumi, alÄlija, lasÄ«Å”anas traucÄjumi, disleksija, disgrÄfija). Tie var bÅ«t iegÅ«ti dzÄ«ves laikÄ (afÄzija, agrafija, aleksija).
OrofaringeÄlÄs funkcijas traucÄjumi (disfÄgija, rÄ«Å”anas traucÄjumi) raksturÄ«gi gan bÄrniem, gan pieauguÅ”ajiem. Tos nepiecieÅ”ams diferencÄt no baroÅ”anas un ÄÅ”anas traucÄjumiem. DisfÄgija ir emocionÄlu, kognitÄ«vu, sensoru un/vai motoru problÄmu radÄ«ti barÄ«bas transportÄÅ”anas traucÄjumi orÄlÄ, faringeÄlÄ un/vai ezofageÄlÄ fÄzÄ, kas ietekmÄ organisma nodroÅ”inÄjumu ar uzturvielÄm un veicina atÅ«deÅoÅ”anos, kÄ arÄ« rada aizrÄ«Å”anÄs un aspirÄcijas risku. LogopÄdi strÄdÄ ar rÄ«Å”anas traucÄjumiem orÄlÄ un faringeÄlÄ fÄzÄ.
Nozares teorijas
LogopÄdijas teorijas cieÅ”i saistÄ«tas ar neiroloÄ£ijas, neirolingvistikas, psiholingvistikas, lingvistikas, pedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un citu nozaru teorijÄm par runas, valodas un komunikÄcijas procesu attÄ«stÄ«bu, apguvi, norisi un traucÄjumiem. PÄtÄ«jumi par valodas funkciju lokalizÄciju galvas smadzenÄs aizsÄkuÅ”ies 19. gs. ā lokÄlisma teorijas aizsÄcÄjs Francis Jozefs Galls (Franz Joseph Gall) mÄÄ£inÄja saistÄ«t noteiktus galvas smadzeÅu reÄ£ionus ar noteiktu funkciju izpildi. FranÄu Ärsts Pols BrokÄ (Paul Broca) 1861. gadÄ, pÄtot pacientu ar specifiskiem runas traucÄjumiem, atklÄja valodas producÄÅ”anas centru kreisÄs smadzeÅu puslodes pieres daivas garozas priekÅ”Äjos nodalÄ«jumos. PÄtÄ«jumiem turpinoties, teorijas tika pÄrskatÄ«tas un tika izvirzÄ«ti jauni apgalvojumi, ka augstÄkÄs smadzeÅu funkcijas, tajÄ skaitÄ arÄ« valodas funkciju, nosaka savstarpÄji dažÄdu galvas smadzeÅu centru funkcionÄli savienojumi, funkcionÄlas sistÄmas. AsociatÄ«vo (holistisko) teoriju ievÄrojamÄkie pÄrstÄvji bija vÄcu Ärsti Karls Vernike (Carl Wernicke), Ludvigs Lihtheims (Ludwig Lichtheim), angļu neirologs Džons Džeksons (John Hughlings Jackson) un vÄlÄkos gados amerikÄÅu Ärsts Normens GeÅ”vinds (Norman Geschwind). FranÄu Ärsts PjÄrs MarÄ« (Pierre Marie), angļu Ärsts Henrijs Heds (Henry Head) un vÄcu Ärsts Kurts GoldÅ”teins (Kurt Goldstein) uzskatÄ«ja, ka galvas smadzenÄs nav specifisku ar valodu saistÄ«tu reÄ£ionu un valoda nav arÄ« autonoma funkcija, bet gan dzÄ«ves laikÄ apgÅ«tas prÄta spÄjas specializÄta forma.
20. gs. krievu neiropsihologs Aleksandrs Lurija (ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“Ń Š Š¾Š¼Š°Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŃŃŠøŃ) izveidoja teoriju par mentÄlo funkciju dinamisko lokalizÄciju galvas smadzenÄs. Teorija balstÄ«jÄs atziÅÄ, ka dažÄdas specifiskas, hierarhiskas un progresÄ«vai lateralizÄcijai pakļautas smadzeÅu garozas un zemgarozas struktÅ«ras piedalÄs noteiktas valodas funkcijas modalitÄtes veidoÅ”anÄ un bojÄjuma gadÄ«jumÄ ir iespÄjama galvas smadzeÅu struktÅ«ru funkcionÄlÄ reorganizÄcija. Å Ä« atziÅa ir viena no svarÄ«gÄkajÄm rehabilitÄcijÄ, strÄdÄjot ar iegÅ«tiem valodas traucÄjumiem.
LogopÄdijas kÄ zinÄtnes attÄ«stÄ«bÄ liela nozÄ«me bijusi lingvistikas un psiholingvistikas teorijÄm, kas apskata runas izteikuma raÅ”anÄs un uztveres likumsakarÄ«bas, vienlaicÄ«gi noritoÅ”u paralÄlu valodas procesu mehÄnismus, lingvistiskÄs informÄcijas uzglabÄÅ”anu, komunikÄcijas pamatprincipus un dzimtÄs un otrÄs valodas attÄ«stÄ«bu ontoÄ£enÄzÄ. LingvistiskÄs teorijas apraksta valodas sistÄmu, kas tiek apgÅ«ta un vÄlÄk lietota visas dzÄ«ves laikÄ. Valodnieki, kuru darbi veidojuÅ”i logopÄdijas teorÄtisko bÄzi, ir Noams Äomskis (Noam Chomsky), Romans Jakobsons (Roman Jakobson) un citi. Å o autoru izstrÄdÄto psiholingvistisko teoriju mÄrÄ·is bija izskaidrot runu un valodu kognitÄ«vÄ un psiholoÄ£iskÄ lÄ«menÄ«, t. i., izskaidrot cilvÄka lingvistisko uzvedÄ«bu. Å veicieÅ”u psihologa Žana PiaÅ¾Ä (Jean Piaget), amerikÄÅu psihologa ÄÄrlza Osguda (Charles Osgood), vÄcu valodnieka HeimaÅa Å teintÄla (Heymann Steinthal), krievu valodnieka un psihologa Nikolaja Žinkina (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ²Š°Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠøŠ½ŠŗŠøŠ½), krievu psihologa Aleksandra Ä»eontjeva (ŠŠ»ŠµŠŗŃŠµŠ¹ ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°ŠµŠ²ŠøŃ ŠŠµŠ¾Š½ŃŃŠµŠ²) un citu autoru darbi papildina izpratni par runas un valodas traucÄjumiem.
Runas veidoÅ”anas teorijas apskata balss saiÅ”u un vokÄlÄ trakta konfigurÄciju izmaiÅas (skaÅasāfiltra modelis), valodas skaÅu kodÄÅ”anu specifiskÄs neiromuskulÄrÄs darbÄ«bÄs (motorÄs kontroles modelis), artikulatoro orgÄnu kustÄ«bu vienotÄ«bu (artikulatorais modelis).
GalvenÄs pÄtniecÄ«bas metodes
LogopÄdijÄ izmanto kvantitatÄ«vÄs un kvalitatÄ«vÄs pÄtniecÄ«bas metodes. KvantitatÄ«vÄs pÄtniecÄ«bas metodes ietver eksperimentu, kvazieksperimentu jeb Ŕķietamo eksperimentu, viena vai vairÄku gadÄ«jumu analÄ«zi, aprakstoÅ”os, korelÄcijas, salÄ«dzinoÅ”os pÄtÄ«jumus, kohortas pÄtÄ«jumu dizainu un citus. KvantitatÄ«vÄs metodes izmanto, lai veiktu korekcijas (iedarbÄ«bas) metodes efektivitÄtes mÄrÄ«jumus, kÄda konkrÄta faktora ietekmes mÄrÄ«jumus, salÄ«dzinÄtu runas un valodas traucÄjumu izplatÄ«bu dažÄdÄs populÄcijÄs, pÄrbaudÄ«tu cÄloÅu un seku sakarÄ«bas un citas parÄdÄ«bas. KvalitatÄ«vÄs metodes saistÄ«tas ar aptauju, interviju un novÄrojumu izmantoÅ”anu. KvalitatÄ«vo metožu priekÅ”rocÄ«ba ā tÄs ļauj veikt plaÅ”u respondentu grupu aptaujas, ļauj novÄrot pÄtÄmo objektu ikdienas situÄcijÄs. LogopÄdijÄ var izmantot arÄ« jauktu metožu (multimetožu) pÄtÄ«jumus.
LogopÄdijas pÄtÄ«jumos, sadarbojoties dažÄdu jomu speciÄlistiem, var izmantot funkcionÄlÄs diagnostikas metodes. Valodas traucÄjumu pÄtÄ«jumos plaÅ”i tiek izmantotas funkcionÄlas magnÄtiskÄs rezonanses (fMR), pozitronu emisijas tomogrÄfijas (PET), elektroencefalogrÄfijas (EEG) metodes. Runas, balss un rÄ«Å”anas funkcijas izmeklÄjumos izmanto videofloroskopijas (VFS), ultrasonogrÄfijas (USG), manometrijas, endoskopijas, elektromiogrÄfijas (EMG), elektroglotogrÄfijas (EGG) un citas metodes. Balss funkcijas izpÄtÄ izmanto akustiskÄs un aerodinamiskÄs (nazometrija) metodes.
ÄŖsa vÄsture
VissenÄkÄs ziÅas par runas traucÄjumiem, kas saglabÄjuÅ”Äs lÄ«dz mÅ«su dienÄm, datÄtas ar 1600. gadu p. m. Ä. (EdvÄ«na Smita (Edwin Smith) papiruss). NorÄdes par runas un valodas traucÄjumu simptomiem un ÄrstÄÅ”anu atrodamas sengrieÄ·u Ärsta Hipokrata (ĪĻĻĪæĪŗĻĪ¬ĻĪ·Ļ) darbos, bet citu sengrieÄ·u filozofu ā Platona (Ī Ī»Ī¬ĻĻĪ½) un Aristoteļa (į¼ĻĪ¹ĻĻĪæĻĪĪ»Ī·Ļ) ā traktÄtos apskatÄ«ta runas orgÄnu anatomija un diskutÄts par runas orgÄnu funkcijÄm.
19. gs. EiropÄ runas un valodas traucÄjumi interesÄja dažÄdu jomu profesionÄļus, piemÄram, stostÄ«Å”anÄs novÄrÅ”anas paÅÄmienus piedÄvÄja gan Ä·irurgi (Johans FrÄ«drihs DÄ«fenbahs, Johann Friedrich Dieffenbach), gan oratori. LogopÄda profesija kÄ atseviŔķa specialitÄte izveidojÄs 20. gs. 1924. gadÄ VÄ«nÄ tika dibinÄta StarptautiskÄ LogopÄdijas un foniatrijas asociÄcija (International Association of Logopedics and Phoniatrics, IALP). TÄs dibinÄtÄjs bija austrieÅ”u Ärsts otorinolaringologs EmÄ«ls FreÅ”elss (Emil Frƶschels). Sadarbojoties E. FreÅ”elsam un pedagogam Karlam Rotem (Karl Cornelius Rothe), 1921. gadÄ VÄ«nÄ darbu sÄka pirmie runas terapijas kursi. 20. gs. sÄkumÄ logopÄdi galvenokÄrt strÄdÄja ar runas un balss traucÄjumu novÄrÅ”anu, valodas attÄ«stÄ«bu vÄjdzirdÄ«giem bÄrniem, stostÄ«Å”anos.
LogopÄdijas attÄ«stÄ«ba EiropÄ balstÄ«jusies uz medicÄ«nas un pedagoÄ£ijas konceptiem un modeļiem. VÄsturiski Austrumeiropas un CentrÄleiropas valstÄ«s logopÄdu izglÄ«tÄ«bÄ un praktiskajÄ darbÄ«bÄ dominÄja speciÄlÄs pedagoÄ£ijas teorijas. RietumeiropÄ logopÄdu izglÄ«tÄ«ba vairÄk bija saistÄ«ta ar medicÄ«nu un veselÄ«bas aprÅ«pi.
PaÅ”reizÄjais attÄ«stÄ«bas stÄvoklis
PaÅ”reizÄjais stÄvoklis logopÄdijÄ, pirmkÄrt, saistÄ«ts ar demogrÄfiskajÄm izmaiÅÄm. MedicÄ«nas tehnoloÄ£iju un priekÅ”laicÄ«gi dzimuÅ”o bÄrnu aprÅ«pes attÄ«stÄ«ba rada komunikÄcijas un psihomotoro traucÄjumu skaita palielinÄÅ”anos populÄcijÄ (izdzÄ«vo bÄrni, kuri agrÄk bÅ«tu piedzimuÅ”i nedzÄ«vi vai arÄ« nebÅ«tu izdzÄ«vojuÅ”i). LogopÄdijÄ tiek izstrÄdÄtas agrÄ«nas traucÄjumu atklÄÅ”anas un iedarbÄ«bas programmas. Uzlabojoties slimÄ«bu profilaksei un terapijas iespÄjÄm, pieaug pasaules iedzÄ«votÄju dzÄ«ves ilgums un komunikÄcijas traucÄjumi bieži jÄapskata geriatrisku problÄmu kontekstÄ.
OtrkÄrt, paÅ”reizÄjais stÄvoklis logopÄdijÄ saistÄ«ts ar diagnostiku. ZinÄtnes un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba pilnveido diagnostikas iespÄjas. Ä¢enÄtikas pÄtÄ«jumi un praktiskÄs izmeklÄÅ”anas metodes maina vÄsturiskos priekÅ”status par atseviŔķu runas un valodas traucÄjumu (stostÄ«Å”anÄs, disleksija, runas dispraksija u. c.) izcelsmi un ietekmÄ iedarbÄ«bas programmas izvÄli un runas traucÄjuma novÄrÅ”anas prognozi. MÅ«sdienÄ«gas funkcionÄlÄs diagnostikas metodes ļauj agrÄ«ni atklÄt potenciÄlu bojÄjumu cÄloÅus, veikt objektÄ«vus izmeklÄjumus, izdarÄ«t pamatotus secinÄjumus par iedarbÄ«bas prognozi, ļauj objektÄ«vi izvÄrtÄt valodas atjaunoÅ”anas gaitu un rezultÄtus. AgrÄ«na dzirdes traucÄjumu atklÄÅ”ana un kohleÄro implantu izmantoÅ”ana samazina valodas attÄ«stÄ«bas traucÄjumu risku bÄrnu ar dzirdes traucÄjumiem populÄcijÄ.
TreÅ”kÄrt, paÅ”reizÄjo situÄciju ietekmÄjuÅ”as tehnoloÄ£iju iespÄjas. AlternatÄ«vÄs un augmentatÄ«vÄs komunikÄcijas tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba dod iespÄju sazinÄties cilvÄkiem ar smagiem komunikÄcijas traucÄjumiem. Aizvien biežÄk logopÄdi savus klientus sasniedz attÄlinÄti, izmantojot Skype un citas telerehabilitÄcijas tehnoloÄ£ijas. ViedtÄlruÅu piedÄvÄtÄs iespÄjas, izmantojot mobilÄs lietotnes, ir inovatÄ«vs, viegli pieejams risinÄjums sazinÄÅ”anÄs spÄju nodroÅ”inÄÅ”anai un uzlaboÅ”anai cilvÄkiem ar afÄziju, anartriju, balss traucÄjumiem un citÄm problÄmÄm.
SociÄli kulturÄlÄs izmaiÅas, kas saistÄ«tas ar pasaules iedzÄ«votÄju mobilitÄti, liek piemÄrot logopÄdiskÄs novÄrtÄÅ”anas un iedarbÄ«bas metodes un paÅÄmienus bilingvÄlai un multilingvÄlai iedarbÄ«bai (t. i., logopÄdisko iedarbÄ«bu veikt vairÄkÄs valodÄs).
SvarÄ«gÄkÄs organizÄcijas
PasaulÄ pirmÄ logopÄdu asociÄcija dibinÄta 1912. gadÄ DÄnijÄ ā DÄnijas Runas un dzirdes asociÄcija (Audiologopaedisk Forening). PasaulÄ biedru skaita ziÅÄ vislielÄkÄ asociÄcija ir Amerikas runas-valodas-dzirdes asociÄcija (American Speech-Language-Hearing Association, ASHA), kuru 1925. gadÄ nodibinÄja Amerikas Runas skolotÄju nacionÄlÄ apvienÄ«ba (National Association of Teachers of Speech). 06.03.1988. ParÄ«zÄ tika dibinÄta Eiropas logopÄdu asociÄcija (ComitĆ© Permanent de Liaison des Orthophonistes-LogopĆØdes de lāUE, CPLOL). AsociÄcija apvieno 35 logopÄdu profesionÄlÄs asociÄcijas no 32 valstÄ«m. KopÅ” 06.03.2004. katru gadu Å”ajÄ dienÄ atzÄ«mÄ Eiropas LogopÄdijas dienu.
GalvenÄs pÄtniecÄ«bas iestÄdes
EiropÄ ir daudz pÄtniecÄ«bas iestÄžu, kurÄs tiek veikta runas, valodas un komunikÄcijas traucÄjumu izpÄte. Viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm institÅ«cijÄm bÄrnu komunikÄcijas traucÄjumu izpÄtÄ ir Oksfordas BÄrnu komunikÄcijas traucÄjumu izpÄtes centrs (Oxford Study of Childrenās Communication Impairments), kurÄ profesores Dorotejas BiÅ”opas (Dorothy Bishop) vadÄ«bÄ tiek pÄtÄ«ti specifiski valodas attÄ«stÄ«bas traucÄjumi. Maksa Planka biedrÄ«ba (Max-Planck-Gesellschaft) VÄcijÄ apvieno dažÄdu nozaru vadoÅ”os pÄtniekus. BiedrÄ«bas institÅ«tos tiek veikti pÄtÄ«jumi par valodas saistÄ«bu ar Ä£enÄtiskiem faktoriem, neirobioloÄ£iju, kognitÄ«vÄm funkcijÄm, neirozinÄtni. ZviedrijÄ Karolinskas institÅ«ta (Karolinska Institutet) pÄtnieki veic nozÄ«mÄ«gu darbu balss traucÄjumu un runas traucÄjumu izpÄtÄ.
Meijo klÄ«nika (Mayo Clinic) Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s ir pazÄ«stama ar saviem progresÄ«vajiem pÄtÄ«jumiem neiromotoro runas un rÄ«Å”anas traucÄjumu izpÄtÄ. FundamentÄli pÄtÄ«jumi afÄzijas izpÄtÄ veikti Bostonas UniversitÄtes (Boston University) Harolda GÅ«dglÄsa afÄzijas izpÄtes centrÄ (Harold Goodglass Aphasia Research Center). Balss pÄtnieka Ingo Tices (Ingo Titze) dibinÄtais JÅ«tas UniversitÄtes (University of Utah) NacionÄlais balss un runas centrs (National Center for Voice and Speech) ir viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem viedokļu lÄ«deriem balss traucÄjumu jomÄ ZiemeļamerikÄ.
SvarÄ«gÄkie periodiskie izdevumi
Folia Phoniatrica et Logopaedica (kopÅ” 1947. gada) ir starptautiski atzÄ«ts žurnÄls, ko izdod StarptautiskÄ LogopÄdijas un foniatrijas asociÄcija. ŽurnÄls publicÄ pÄtÄ«jumus par runas, valodas un balss traucÄjumiem. Pirmais žurnÄls, kas sÄka publicÄt zinÄtniskos pÄtÄ«jumus logopÄdijÄ un iznÄk joprojÄm, ir Journal of Speech, Language and Hearing Research (kopÅ” 1936. gada, izdevÄjs Amerikas runas-valodas-dzirdes asociÄcija). International Journal of Speech-Language Pathology (kopÅ” 1951. gada, izdod AustrÄlijas logopÄdu asociÄcija, Speech Pathology Australia, SPA) ir augstu novÄrtÄts, starptautisks žurnÄls, kas atspoguļo dažÄdu jomu klÄ«niskus un teorÄtisku pÄtÄ«jumus logopÄdijÄ. LielbritÄnijas KaraliskÄs koledžas logopÄdu asociÄcijas (Royal College of Speech and Language Therapists, RCSLT) izdotais zinÄtniskais žurnÄls International Journal of Language & Communication Disorders (kopÅ” 1966. gadÄ) publicÄ teorÄtiskos un klÄ«niskos pÄtÄ«jumus logopÄdijÄ.
PÄtÄ«jumus kÄdÄ Å”aurÄ logopÄdijas nozarÄ iespÄjams publicÄt specializÄtos izdevumos. Journal of Voice (kopÅ” 1987. gada, izdod Balss fonds, The Voice Foundation, StarptautiskÄ fonoÄ·irurgu asociÄcija, International Association of Phonosurgery) publicÄ starptautiski nozÄ«mÄ«gus pÄtÄ«jumus fonopÄdijÄ un foniatrijÄ. ŽurnÄls Annals of Dyslexia (kopÅ” 1955. gada, izdod StarptautiskÄ Disleksijas asociÄcija, International Dyslexia Association, IDA) publicÄ pÄtÄ«jumus par rakstu valodas traucÄjumiem. StarptautiskÄs stostÄ«Å”anÄs asociÄcijas (International Fluency Association, IFA) izdotais žurnÄls Journal of Fluency Disorders (kopÅ” 1974. gada) publicÄ klÄ«niskus, eksperimentÄlus un teorÄtisku pÄtÄ«jumus par stostÄ«Å”anos un runas ritma traucÄjumiem. IegÅ«tu valodas traucÄjumu izpÄtes problemÄtikai izveidots starptautisks žurnÄls Aphasiology (kopÅ” 1987. gada, izdod Taylor & Francis).
NozÄ«mÄ«gÄkie pÄtnieki
LogopÄdijas teoriju un klÄ«niskÄs prakses attÄ«stÄ«bÄ bÅ«tisku ieguldÄ«jumu devuÅ”i daudzi zinÄtnieki, taÄu nozÄ«mÄ«gÄkie ir bÄrnu valodas pÄtnieki Dorotija BiÅ”opa (Dorothy V. M. Bishop), Izabella Rapina (Isabelle Rapin), balss pÄtnieki Arnols Erinsons (Arnold E. Aronson), Oskars Å indlers (Oscar Schindler), I. Tice, neiromotoro traucÄjumu pÄtnieki Džozefs Dafijs (Joseph R. Duffy), Pamela Enderbija (Pamela M. Enderby), EdÄ«te Stranda (Edith Strand), iegÅ«to valodas traucÄjumu pÄtnieki Frederiks DÄrlejs (Frederic L. Darley), Harolds GÅ«dglÄss (Harold Goodglass), EdÄ«te Keplena (Edith Kaplan), lasÄ«Å”anas traucÄjumu pÄtniece Megija Snovlinga (Maggie Snowling), krievu logopÄdijas pÄtnieki Larisa Volkova (ŠŠ°ŃŠøŃŠ° Š”ŃŠµŠæŠ°Š½Š¾Š²Š½Š° ŠŠ¾Š»ŠŗŠ¾Š²Š°), Raisa Lalajeva (Š Š°ŠøŃŠ° ŠŠ²Š°Š½Š¾Š²Š½Š° ŠŠ°Š»Š°ŠµŠ²Š°).
Multivide
LogopÄde strÄdÄ ar pacientu.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Baiba TrinÄ«te "LogopÄdija ". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-logop%C4%93dija- (skatÄ«ts 15.07.2026)