AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 25. jūlijā
Rūdolfs Brūzis

vairogs

(angļu shield, franču bouclier, vācu  Schild, krievu щит)
plāksnes veida rÄ«ks, ko karavÄ«rs tur, manipulē vai novieto starp sevi un pretinieku, lai atvairÄ«tu dÅ«rienus, cirtienus, sitienus, metienus vai Ŕāvienus

Saistītie Ŕķirkļi

  • kaujas cirvis
  • kaujas vāle
  • pīķis
  • Ŕķēps
Vairogs. Vācija, Augsburga, ap 1560. gadu.

Vairogs. Vācija, Augsburga, ap 1560. gadu.

Avots: Rogers Fund/Metropolitan Museum of Art.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militāri taktiskā un stratēģiskā nozīme, tās vēsturiskās izmaiņas
  • 3.
    Tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Ieroču veida mūsdienu stāvoklis
  • 5.
    Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam
  • Multivide 12
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militāri taktiskā un stratēģiskā nozīme, tās vēsturiskās izmaiņas
  • 3.
    Tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Ieroču veida mūsdienu stāvoklis
  • 5.
    Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam
Kopsavilkums

Vairogs sastāv no plāksnes, roktura, apÅ”uvuma un polsterējuma, rotājumiem, kā arÄ« dažādām detaļām, kas nepiecieÅ”amas tā noturēŔanai, pārnēsāŔanai vai pretinieka novēroÅ”anai. Tas izmantots karavÄ«ra Ä·ermeņa aizsardzÄ«bai, dažādās militārās ceremonijās, kā arÄ« heraldiskiem mērÄ·iem.

Militāri taktiskā un stratēģiskā nozīme, tās vēsturiskās izmaiņas

Vairogs ir karavÄ«ra individuālā aizsardzÄ«bas bruņojuma senākā sastāvdaļa. LÄ«dz pat 16. gs. komplektā ar Ŕķēpu tas veidojis kājnieka bruņojuma obligāto minimumu, taču tas bija nepiecieÅ”ams arÄ« bruņās tērptam kavalēristam. Biezāki vairogi izmantoti aizsardzÄ«bai pret metamajiem ieročiem un Å”aujamo ieroču lādiņiem, bet plānāki – pret cērtamajiem un duramajiem ieročiem. Kājnieku vajadzÄ«bām atbilst apaļa vairoga forma, kas visraksturÄ«gākā bijusi Eiropā lÄ«dz 10. gs. Šādi vairogi, diametrā lÄ«dz 90 cm, bija ērti lietoÅ”anā, ar tiem varēja viegli manipulēt, atvairot vai ar pretgrÅ«dienu novirzot pretinieka ieroci. Vairogu, kam piestiprināts ar dzelksni aprÄ«kots umbons, pretgrÅ«dienā varēja izmantot arÄ« durÅ”anai, taču pēc 13. gs. Ŕī funkcija kļuva aizvien mazāk izplatÄ«ta. Labāk aizsargāts bija karavÄ«rs, kas bruņots ar izliektas virsmas apaļu vairogu. Viduslaikos nereti tika izmantots arÄ« ļoti maza izmēra (diametrā 20 lÄ«dz 40 cm) apaļais vairogs (angļu buckler). No dzelzs gatavotus apaļos vairogus vēl 16. gs. kaujās pārsvarā izmantoja krievu, turku un Ä·Ä«nieÅ”u karavÄ«ri.

10. gs. beigās Rietumeiropā tika radÄ«ts mandeles formas vairogs, to pārsvarā izmantoja kavalērija, kam viduslaiku karaspēkā piemita izŔķiroÅ”a loma. Å Ä« aizsardzÄ«bas rÄ«ka pirmsākumi rodami ap 1,5 m garos ovālas formas vairogos, kādi Austrumbaltijā atrasti jau 3. gs. apbedÄ«jumos. Mandeļveida vairogs bija garāks, tas efektÄ«vi aizsedza karavÄ«ra Ä·ermeni no pleciem lÄ«dz ceļgaliem. LietoÅ”anas beigu fāzē, 12. gs. otrajā pusē, mandeles formas vairogs aizvien vairāk tika izmantots heraldiskiem mērÄ·iem. Vēl lÄ«dz 15. gs. Å”os vairogus izmantoja ar Ŕķēpiem bruņotie kājnieki Itālijā.

Ap 12. gs. beigām mandeļveida vairoga izmēri tika samazināti, vidusdaļā veidota vertikāla, pusapaļa riba, apakÅ”daļa noapaļota, bet augÅ”daļa sākta veidot taisna. Tika radÄ«ts smagāks, lÄ«dz 1,3 m garÅ” noapaļota taisnstÅ«ra formas vairogs – pavēze (itāļu palvese). Šāda forma veicināja labāku pretinieka pārredzamÄ«bu, nesamazinot vairoga aizsardzÄ«bas spēju. Vairoga nosaukums cēlies no Itālijas pilsētas Pāvijas (itāļu Pavia) nosaukuma, tomēr pavēze radÄ«ta austrumu, rietumslāvu un baltu tautu apdzÄ«voto zemju robežzonā. Pavēzei lÄ«dzÄ«gi, gari, taisnstÅ«ra formas izliekti vairogi iepriekÅ” izmantoti romieÅ”u leÄ£ionāru vienÄ«bās. Sākotnēji pavēzes izmantotas kavalērijas vajadzÄ«bām, dažiem 14. gs. vairogiem augÅ”daļā veidota ieapaļa ligzda Ŕķēpa kāta atbalstīŔanai. 15. gs. vidÅ« izmantoti arÄ« uz āru horizontāli Ä«paÅ”i izliekti vairogi. ÄŖpaÅ”u pavēzes variantu lietoja arbaletisti (angļu storm shield, vācu Sturmwand) – Ŕī vairoga vidusdaļā bija izveidots caurums, kas no ārpuses nosegts ar caurumotu dzelzs vizieri pretinieka novēroÅ”anai. Arbaletists varēja izÅ”aut ar vienu roku, ar otru turot vairogu, to atbalstot uz nÅ«jas vai iedurot zemē ar tam piestiprinātu divu metāla smaiļu palÄ«dzÄ«bu.

14. un 15. gs. Ibērijas pussalas karavÄ«ri izmantoja Ziemeļāfrikas berberu tautas radÄ«to adargu – vertikāli stieptas sirds formas vairogu, kas sākotnēji tika gatavots no antilopes ādas.

Viduslaiku turnÄ«ros nereti izmantoti atŔķirÄ«ga veidojuma nelielu izmēru vairogi – tie izgatavoti trÄ«sstÅ«ra, taisnstÅ«ra vai figurālas formas. Daži no tiem bija ar siksnām piestiprināti bruņinieka kreisajam plecam, nosedzot Ä·ermeņa augÅ”daļu un ļaujot cīņā izmantot abas rokas. 15. gs. beigās un 16. gs. turnÄ«ros un dažādās ceremonijās izmantoti grezni rotāti vai profilēti apaļie dzelzs vairogi. Pēc izmēriem tie dalāmi mazajos (lÄ«dz 60 cm diametrā) un lielajos (virs 60 cm diametrā).

16. gs. vidÅ« vairogu tipi daudzveidojās – tika lietoti taisnstÅ«ra formas vairogi, kuru malas bija vertikāli atlocÄ«tas uz āru, vairogi tika kombinēti ar pistoli vai nelielu Ŕķēpa smaili, neregulāras formas vairogi tika piekniedēti pie bruņucimda. Vairogi lÄ«dz 17. gs. vidum izmantoti kopā ar ugunsieročiem, 18.–19. gs. militārajām vajadzÄ«bām tos lietoja industrializācijas procesu neskartas kopienas, bet kopÅ” 19. gs. beigām sāka izmantot dažādu valstu kārtÄ«bas sargi.

Tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums

Aizvēstures periodā vairogi veidoti no dzÄ«vnieku ādas, niedrēm vai klÅ«gām, bet agro metālu periodā tie izgatavoti no bronzas. Vēlāk tie gatavoti no koka, bet to detaļas – umbons, apkalumi un kniedes – no dzelzs. TieÅ”i metāla detaļas sniedz ziņas par senākajiem vairogiem, jo tās visilgāk saglabājuŔās arheoloÄ£iskajos slāņos. Umbons ir vairoga vidusdaļas apkalums, tā uzdevums bija uztvert pretinieka ieroča vai lādiņa galveno triecienu, kā arÄ« pasargāt aizsardzÄ«bas rÄ«ka satveroÅ”o roku. Å Ä« detaļa bijusi piekniedēta vairoga centrā un izvirzÄ«ta ārpus tā plāksnes, umbons varēja bÅ«t veidots pussfērisks, konisks, noplacinātas puslodes formā, cilindrisks, kā arÄ« aprÄ«kots ar dzelksni. Umbons iekÅ”pusē varēja bÅ«t polsterēts, lai amortizētu trieciena spēku un pasargātu roku. Kad trÅ«kst droÅ”u ziņu par vairoga plāksni, aizsardzÄ«bas rÄ«ka tipoloÄ£iskajam dalÄ«jumam tiek izmantota umbona forma un izmērs. Puslodes formas umbons sekmēja pretinieka dÅ«riena vai cirtiena novirzīŔanos, mazināja tā pretestÄ«bu un caursiÅ”anas efektu. Umbons raksturÄ«gs tikai bagātāku karavÄ«ru bruņojumā esoÅ”ajiem vairogiem. Vairoga plāksne gatavota no skuju vai lapu koku dēlīŔiem. Visbiežāk bērza vai liepas koka dēlīŔi vairoga plāksnē salÄ«mēti savstarpēji perpendikulāri. Vairoga rokturis izgatavots no koka lÄ«stes, kas piestiprināta perpendikulāri vairoga dēlīŔiem. VienlaicÄ«gi rokturis kalpoja arÄ« kā karkasu veidojoÅ”a detaļa. Vairoga iekÅ”pusē piestiprinātas dažāda veida siksnas ar sprādzēm tā pārnēsāŔanai vai piestiprināŔanai, tās bieži pildÄ«juÅ”as arÄ« roktura funkciju. No iekÅ”puses dažkārt vairogi apvilkti ar audumu, bet no ārpuses – apŔūti ar ādu vai pergamentu, starp apÅ”uvumu un dēlīŔiem polsterēti ar elastÄ«gu materiālu, piemēram, presētu zāli, pakulām vai zirgu astriem. Vairogu ārpuse bieži tika krāsota vai rotāta ar dažādiem simboliskiem ornamentiem. Šādiem vairogiem par gruntējumu kalpoja plāna kaļķa kārta. Krāsojums palÄ«dzēja atŔķirt savus karotājus, norādÄ«ja uz vairoga Ä«paÅ”nieka prestižu, tam bija arÄ« psihiskā uzbrukuma efekts. Viduslaiku vairogu simbolikā saskatāmas gan Ä«paÅ”uma zÄ«mes, gan heraldikas sākumi.

Vairoga umbons. Francija, 4. gs. beigas.

Vairoga umbons. Francija, 4. gs. beigas.

Avots: J. Pierpont Morgan dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Vairoga umbons. Langobardu kultūra, 7. gs.

Vairoga umbons. Langobardu kultūra, 7. gs.

Avots: Rogers Fund/Stephen V. Grancsay mantojums/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs, 9. gs. vidus. Atrasts Liepājas apriņķa Rucavas pagasta Tīras purvā 1936. gadā.

Vairogs, 9. gs. vidus. Atrasts Liepājas apriņķa Rucavas pagasta Tīras purvā 1936. gadā.

Fotogrāfs Ernests ĀboliņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Vairogs ar Ä£erboni. Austrija, 1450.–1500. gads.

Vairogs ar Ä£erboni. Austrija, 1450.–1500. gads.

Avots: Dean Memorial Collection/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs. Austrumeiropa, ap 1500.–1550. gadu.

Vairogs. Austrumeiropa, ap 1500.–1550. gadu.

Avots: Stephen V. Grancsay dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Ieroču veida mūsdienu stāvoklis

TaisnstÅ«ra formas ieliektus vairogus, kas izgatavoti no metāla vai dažādu polimēru materiāliem, izmanto kārtÄ«bas sargi sava Ä·ermeņa aizsardzÄ«bai dažādu masveida nemieru laikā. Vairogu replikas mÅ«sdienās izmanto vēstures rekonstrukcijas klubi savos pasākumos, visbiežāk imitētos cīņas turnÄ«ros. Populārākā viduslaiku vairoga – pavēzes – forma mÅ«sdienās tiek izmantota dažādu Ä£erboņu pamatnei.

Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam

Vairogs bija ļoti efektÄ«vs aizsardzÄ«bas rÄ«ks ne tikai tuvcīņas, bet arÄ« tālcīņas ieroču un lādiņu, piemēram, metamo Ŕķēpu un bultu, atvairīŔanā. Vairogs izmantots dažādos veidos – tas turēts uz rokas vai elkoņa, piesiets pie Ä·ermeņa, ja kaujā bija nepiecieÅ”ams izmantot abas rokas, novietots starp sevi un pretinieku, uzkārts kā aizsegs pie kuÄ£a borta vai nocietinājuma malas, likts zem kājām, lietots kā nestuves ievainoto pārneÅ”anai. Pārvietojoties, vairogs varēja tikt atmests uz muguras, tas bija arÄ« kā aizsegs bēgot.

Vairogi izmantoti arÄ« skaņas radīŔanai kaujas ievadā vai viduslaiku sabiedrÄ«bas svinÄ«gos masveida pulcēŔanās pasākumos militarizētu spēļu laikā. Tam Ä«paÅ”i piemēroti bija ar ādu apvilktie vairogi, kas, dauzot pa tiem ar zobenu, radÄ«ja bungu skaņai lÄ«dzÄ«gu troksni. Kaujas laukā Å”is troksnis veicināja kaujas ierindas ritma noturēŔanu, karotāju uzmundrināŔanu, kā arÄ« pretinieka iebaidīŔanu.

Multivide

Vairogs. Vācija, Augsburga, ap 1560. gadu.

Vairogs. Vācija, Augsburga, ap 1560. gadu.

Avots: Rogers Fund/Metropolitan Museum of Art.

Terakota vairogs. Kipra, ap 600.–480. gadu p. m. ē.

Terakota vairogs. Kipra, ap 600.–480. gadu p. m. ē.

Avots: The Cesnola Collection/Metropolitan Museum of Art.

Vairoga umbons. Francija, 4. gs. beigas.

Vairoga umbons. Francija, 4. gs. beigas.

Avots: J. Pierpont Morgan dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Vairoga umbons. Langobardu kultūra, 7. gs.

Vairoga umbons. Langobardu kultūra, 7. gs.

Avots: Rogers Fund/Stephen V. Grancsay mantojums/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs, 9. gs. vidus. Atrasts Liepājas apriņķa Rucavas pagasta Tīras purvā 1936. gadā.

Vairogs, 9. gs. vidus. Atrasts Liepājas apriņķa Rucavas pagasta Tīras purvā 1936. gadā.

Fotogrāfs Ernests ĀboliņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Vairogs. Turcija, 15. gs. beigas.

Vairogs. Turcija, 15. gs. beigas.

Avots: George C. Stone mantojums/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs ar Ä£erboni. Austrija, 1450.–1500. gads.

Vairogs ar Ä£erboni. Austrija, 1450.–1500. gads.

Avots: Dean Memorial Collection/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs. Austrumeiropa, ap 1500.–1550. gadu.

Vairogs. Austrumeiropa, ap 1500.–1550. gadu.

Avots: Stephen V. Grancsay dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs. Itālija, Boloņa, ap 1535. gadu.

Vairogs. Itālija, Boloņa, ap 1535. gadu.

Avots: Stephen V. Grancsay dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Francijas karaļa Anrī II vairogs. Ap 1555. gadu.

Francijas karaļa Anrī II vairogs. Ap 1555. gadu.

Avots: Harris Brisbane Dick Fund/Metropolitan Museum of Art.

Vairogs. Francija, ap 1580.–1590. gadu.

Vairogs. Francija, ap 1580.–1590. gadu.

Avots: Henry Walters dāvinājums/Metropolitan Museum of Art.

Voldemāra Vimbas lielformāta glezna ā€œSaules kaujaā€ (ap 1937. gadu).

Voldemāra Vimbas lielformāta glezna ā€œSaules kaujaā€ (ap 1937. gadu).

Fotogrāfs Normunds BrasliņŔ. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Vairogs. Vācija, Augsburga, ap 1560. gadu. Tērauds, zelts.

Avots: Rogers Fund/Metropolitan Museum of Art.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • vairogs
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • kaujas cirvis
  • kaujas vāle
  • pīķis
  • Ŕķēps

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Atgāzis, M., Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā, RÄ«ga, Latvijas vēstures institÅ«ta apgāds, 2019.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Norman, B.V.A., The Medieval Soldier, New York, Barnes&Noble, 1993.
  • Nowakowski, A., Arms and Armour in the Medieval Teutonic Order’s State in Prussia, Łódż, Oficuna Naukowa MS, 1994.
  • Zabinski, G. and Walczak, B., Codex Wallerstein, Colorado, Paladin Press, 2002.
  • ŠžŠŗŃˆŠ¾Ń‚Ń‚, Š­., Š Ń‹Ń†Š°Ń€ŃŒ Šø его Госпехи, Москва, Центрполиграф, 2007.
  • Плавинский, А.Š., Из историй восточноевропейских щитов XII–XIV вв. (о времени Š²Š¾Š·Š½ŠøŠŗŠ½Š¾Š²ŠµŠ½ŠøŃ ŠøŠæŃƒŃ‚ŃŃ… Ń€Š°Š·Š²ŠøŃ‚ŠøŃ повезы), ŠŃ€Ń…ŠµŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃ Šø ŠøŃŃ‚Š¾Ń€ŠøŃ Пскова Šø Псковской земли, Псков, Псковский Š³Š¾ŃŃƒŠ“арственный обеГинённы историко-Š°Ń€Ń…ŠøŃ‚ŠµŠŗŃ‚ŃƒŃ€Š½Ń‹Š¹ Šø Ń…ŃƒŠ“Š¾Š¶ŠµŃŃ‚Š²ŠµŠ½Š½Ń‹Š¹ музей-заповеГник, 2014, c. 379–386.

Rūdolfs Brūzis "Vairogs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-vairogs (skatīts 30.08.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-vairogs

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5894 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana