AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 13. augustā
Inguna Daukste-Silasproģe

Andrejs Eglītis

(12.10.1912. Ä»audonas pagasta SilieÅ”os–23.02.2006. RÄ«gā. Apglabāts Ä»audonas kapos)
latvieÅ”u dzejnieks, publicists, esejists, nozÄ«mÄ«ga personÄ«ba latvieÅ”u trimdas sabiedriskajā un kultÅ«ras dzÄ«vē

Saistītie Ŕķirkļi

  • dzeja
  • latvieÅ”u literatÅ«ra
  • literatÅ«rzinātne Latvijā
  • latvieÅ”u trimda pēc Otrā pasaules kara
  • latvieÅ”u trimdas literatÅ«ra
  • nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā, 1941.–1945. gads
  • padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. gads
  • ZinaÄ«da Lazda
Andrejs Eglītis. Rīga, 06.1992.

Andrejs Eglītis. Rīga, 06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Personas profesionālā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Svarīgākās problēmas, kuras persona centusies atrisināt un atrisinājusi, nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Daiļrades raksturojums
  • 6.
    Tulkojumi
  • 7.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 8.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Multivide 12
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Personas profesionālā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Svarīgākās problēmas, kuras persona centusies atrisināt un atrisinājusi, nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Daiļrades raksturojums
  • 6.
    Tulkojumi
  • 7.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 8.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
Kopsavilkums

Andrejs EglÄ«tis dēvēts par izteikti nacionālu un patriotisku dzejnieku. Vairāk nekā 30 dzejas grāmatu, izlaÅ”u, atkārtotu izdevumu autors, vairāku grāmatu lÄ«dzautors. Daiļrades kopums atklājas ā€œRakstuā€ (2002–2006) septiņos sējumos. Dzejā savijas romantisks dzimtās puses un dabas elēģisms, izjusta mÄ«lestÄ«bas tonalitāte, laikmeta skarbums un traÄ£ika, nesalaužams spēks un ticÄ«ba; saaudies tautas traÄ£iskais liktenis ar paÅ”a pieredzēto un pārdzÄ«voto.

Izglītība

Dzimis kalpu–gājēju Ä£imenē. PamatizglÄ«tÄ«bu ieguva Ä»audonas seÅ”u klaÅ”u pamatskolā (1922–1928). PieticÄ«go lÄ«dzekļu dēļ izvēlējās mācÄ«ties RÄ«gas Valsts tehnikuma Ķīmijas un elektrotehnikas nodaļā (1929–1935), lai savienotu mācÄ«bas ar darbu. 1935. gadā tika iesaukts obligātajā karaklausÄ«bā, pabeidza instruktoru apmācÄ«bu; 1936. gadā iestājās Latvijas Kara skolā, tomēr mācÄ«bas pārtrauca, nevēloties savu dzÄ«vi saistÄ«t ar reglamentētu ikdienu.

Personas profesionālā un sabiedriskā darbība

1934. gadā A. EglÄ«tis debitēja literatÅ«rā. Bija reportieris (1937–1940) laikrakstos ā€œBrÄ«vā Zemeā€ un ā€œRÄ«tsā€, strādāja Latvijas radiofona informācijas daļā (1939–1943) un žurnāla ā€œLaikmetsā€ redakcijā (1942–1943). 1943. gadā dzejnieku iesauca LatvieÅ”u leÄ£ionā, viņŔ nonāca apmācÄ«bas grupā BerlÄ«nē, pēc atgrieÅ”anās kļuva par 19. divÄ«zijas kara korespondentu (1943–1945). 1945. gadā neilgu laiku bija jaunveidotā laikraksta ā€œLaika Balssā€ redaktors.

1945. gadā, naktÄ« no 7. uz 8. maiju, no Liepājas ostas bēgļu laivā devās pāri Baltijas jÅ«rai uz Gotlandi. Pēc neilgas uzturēŔanās salā nonāca Zviedrijā. Strādāja dažādus darbus, lai nopelnÄ«tu iztiku un varētu rakstÄ«t. AktÄ«vi piedalÄ«jās latvieÅ”u trimdas literārajā, sabiedriskajā un kultÅ«ras dzÄ«vē, galvenokārt dzÄ«voja Stokholmā.

Pēc viņa ierosmes 1948. gadā Stokholmā sāka izdot mēneÅ”rakstu ā€œCeļa ZÄ«mesā€, bija tā redaktors un autors lÄ«dz 1980. gadam. KopÅ” 1952. gadā redakcijas pamatdarbs noritēja Londonā. Trimdas periodikā publicēja rakstus par nacionālpolitiskiem jautājumiem.

A. EglÄ«tis darbojās vairākās profesionālās organizācijās: Latvijas preses biedrÄ«bā, Latvijas PEN klubā, Daugavas Vanagu organizācijā. Bija Latvijas Rakstnieku savienÄ«bas biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. LÄ«dz 1998. gadam bija Latvijas Nacionāla fonda Stokholmā Ä£enerālsekretārs, pēc tam fonda padomes goda priekÅ”sēdis.

A. EglÄ«tis viesojās pie trimdas latvieÅ”iem Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV) un Austrālijā. 1992. gada vasarā pirmo reizi viesojās Latvijā. 13.08.1998. gadā atgriezās uz dzÄ«vi Latvijā, piedalÄ«jās Latvijas sabiedriskajā un kultÅ«ras dzÄ«vē.

Rakstnieku grupa 1940. gada 14. martā.

Rakstnieku grupa 1940. gada 14. martā.

Fotogrāfs V. Urbanovičs. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Andrejs Eglītis. 20. gs. 40. gadi.

Andrejs Eglītis. 20. gs. 40. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

No kreisās: Andrejs Eglītis un Valdemārs Ģinters, 20. gs. 50. gadi.

No kreisās: Andrejs Eglītis un Valdemārs Ģinters, 20. gs. 50. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka/Andreja EglīŔa LatvieÅ”u nacionālais fonds.

Andrejs Eglītis, Gunārs Rode (nacionālās pretoŔanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais, 1978. gada maijā izlaists no PSRS) un Valdemārs Ģinters. Stokholma, Zviedrija, 1978. gads.

Andrejs Eglītis, Gunārs Rode (nacionālās pretoŔanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais, 1978. gada maijā izlaists no PSRS) un Valdemārs Ģinters. Stokholma, Zviedrija, 1978. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka/Andreja EglīŔa LatvieÅ”u nacionālais fonds.

Andrejs Eglītis pie tribīnes Dziesmu svētkos. Visbija, Zviedrija, 1979. gads.

Andrejs Eglītis pie tribīnes Dziesmu svētkos. Visbija, Zviedrija, 1979. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Andrejs Eglītis Ložmetējkalnā. 1992. gads.

Andrejs Eglītis Ložmetējkalnā. 1992. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Andrejs Eglītis pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 14.06.1992.

Andrejs Eglītis pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 14.06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Svarīgākās problēmas, kuras persona centusies atrisināt un atrisinājusi, nozīmīgākie darbi

A. EglÄ«tis atzinis, ka ir patriotisks dzejnieks, un uzskatÄ«ja, ka bez patriotisma Latvijas nākotne nav iespējama. Dzejnieks veidojies kopā ar savu laiku, no maiga, jÅ«smÄ«ga liriÄ·a – skaistuma, dabas, mÄ«lestÄ«bas apdziedātāja – kļūdams par tautas brÄ«vÄ«bas alku un cieÅ”anu izteicēju. A. EglÄ«tis pieder pie brÄ«vās, neatkarÄ«gās Latvijas paaudzes, kas bija lÄ«dzdalÄ«ga savas valsts tapÅ”anā.

A. EglīŔa literārais devums ir bagātÄ«gs. 1934. gadā iznāca pirmais dzejas krājums ā€œKristus un mÄ«laā€. Tas bija jauna liriÄ·a meklējumu ceļŔ, kritika to nenovērtēja, savukārt krājumi ā€œZelta vālodzeā€ un ā€œVaravÄ«ksnaā€ (abi 1939. gadā) apliecināja, ka latvieÅ”u dzejā ir ienācis jauns, spilgts dzejnieks. Formā un saturā krājumi veido tādu kā diptihu. Krājums ā€œZelta vālodzeā€ iezÄ«mē A. EglīŔa dzejai raksturÄ«gās iezÄ«mes – neparastu dabiskumu, raiti ritoÅ”us un skanÄ«gus pantus. Tā ir liecÄ«ba harmoniskai pasaules, cilvēka un dabas saplÅ«smei un personifikācijai, dabas varenÄ«bai, skaistuma ideāliem un tieksmei pēc tiem. Å ie krājumi iezÄ«mēja dzejnieka ticÄ«bu: pasaulē viss notiek pēc Dieva likumiem.

Dzejā parādās dramatisms un cilvēku likteņu traÄ£isms, ko iezÄ«mēja 1940. gads (padomju okupācija), Otrais pasaules karÅ”, vācu okupācija un trimda. Krājuma ā€œNÄ«cÄ«baā€ (1942) pamatnoskaņa simboliski ierakstÄ«ta nosaukumā, cilvēka, laika un laikmeta attiecÄ«bās, spriegākas kļūst indivÄ«da jÅ«tas un iekŔējā pasaule, asāka nāves nenovērÅ”amÄ«bas apjauta. KopÅ” Ŕī krājuma nāves un iznÄ«cÄ«bas tēma ir klātesoÅ”a dzejas izteiksmē.

Tēvzemes atstāŔana mainÄ«ja dzejas tonalitāti un izteiksmi. Grāmatā ā€œDvēseļu cietoksnis: cīņas un sapņi par Latvijas valstiā€ (1945) un krājumā ā€œUz vairogaā€ (1946) A. EglÄ«tis raksta par latvieÅ”u karavÄ«ru cīņām un tautas likteni. Aizvien vairāk dzejā saplÅ«da personiskais un nacionālais elements. Krājumā ā€œUz vairogaā€ izteikti iezÄ«mējās pagrieziens no personiskā uz tautas, vispārcilvēcisko vērtÄ«bu asi. Tas ir monolÄ«ts krājums, dramatiska pretmetu dzeja, kurā uzskatāmi atklājas poētiskās izteiksmes divu galveno avotu – BÄ«beles un dainu – saplÅ«sme.

Kopā ar Jāni Andrupu sakārtoja antoloÄ£iju ā€œCerÄ«bu zemeā€ (1945) un Kurzemes varoņu piemiņai sastādÄ«ja dzejas antoloÄ£iju ā€œKurzemes krastsā€ (1948).

Krājums ā€œNesauleā€ (1953) izteikti nesaudzÄ«gs, smeldzÄ«gs, tajā daudz sarkasma un ironijas, laikmeta pretiŔķību. ā€œOtrantoā€ (1956) veidojās kā noslēgts miniatÅ«rdzejoļu cikls, radies dzejnieka 30 dienu garajā ceļā uz Austrāliju, kurā dominē dzimtenes ilgu motÄ«vs sveÅ”zemju vērojumu sadurē. Krājumā ā€œLāstsā€ (1961) dzejnieks ir nemainÄ«gi nelokāms savā tēvzemes sarga un pravieÅ”a atklāsmē. Krājumā ā€œAudiet mani karogā sarkanbaltisarkanÄā€ (1972) tautas likteņtēma ievÄ«ta plaŔā filozofiskā kontekstā un sasaistÄ«ta ar mūžības jautājumiem: dzÄ«vÄ«bu, nāvi, mÄ«lestÄ«bu. Å is krājums liecina par jauniem meklējumiem dzejas formveidē – pāreju no neoklasiskām, regulāri veidotām panta formām uz liriskai prozai tuvām konstrukcijām. Krājumu ā€œCaur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesÄ«mā€ (1982) caurvij motÄ«vs par visa esoŔā saplÅ«smi, sasaistÄ«ts ar atziņu, ka virzÄ«ba uz priekÅ”u patiesÄ«bā ir atgrieÅ”anās uz savu pirmsākumu – mājām. Dzejas krājums ā€œSveÅ”ais cirvis cērt un cērtā€ (1986) iezÄ«mē trimdā uzkrāto domu un jÅ«tu kvintesenci, tā ir arÄ« skarba, asredzÄ«ga un tiesājoÅ”a dzeja. Latvijā pirmizdotais krājums ā€œTauta manas mājasā€ (1993) atspoguļoja dzejnieka emocionāli bagāto mājupceļu – atgrieÅ”anos dzimtenē un savā tautā, vienlaikus brÄ«dinot sargāt savas zemes brÄ«vÄ«bu un latvieÅ”u valodu kā tautas dzÄ«votspējas vitālo avotu. Harmoniska domu un izjÅ«tu pasaule piepilda krājumu ā€œSila priedeā€ (2001). NozÄ«mÄ«gi dzejas krājumi un izlases: ā€œPutni aizlidoā€ (1943), ā€œUguns vārdiā€ (1949), ā€œVai vēl dievkociņŔ zied mātes kapu laukā?ā€ (1955), ā€œMÄ«lu, mÄ«luā€ (1962), ā€œKad tu acis izslaucÄ«si, tēvuzeme?ā€ (1964), ā€œVienmēr kāda zvaigzne aust...ā€ (1993), ā€œRoka roku rokā turā€ (1997).

2020. gadā apgādā ā€œZvaigzne ABCā€ izdotā grāmata ā€œMÄ«lestÄ«ba, dzÄ«vÄ«ba, mūžībaā€ ir jaunākā A. EglīŔa literārā mantojuma publikācija.

Daiļrades raksturojums

1939. gadā Edvarts Virza A. EglÄ«ti nodēvēja par jaunu zvaigzni latvieÅ”u lirikā. No smalka dabas liriÄ·a un harmoniskas pasaules atklājēja A. EglÄ«tis izauga par laikmetÄ«gu tautas traÄ£iskā likteņa dzejnieku. Ar viņa dzeju ienāca jēdziens ā€œziemciete tautaā€. Nacionālie, patriotiskie un reliÄ£iskie motÄ«vi dzejā saausti intensÄ«vā jÅ«tu spriegumā.

VērtÄ«ba ir A. EglīŔa dzejas valoda un izteiksme – poētiski dzidra un skanoÅ”a, arÄ« skaudri pravietiska. Viņa dzejā atrodamas senās raudu dziesmas, izpētes vērta ir dzejoļu kompozÄ«cija, spēcÄ«gie Dieva un Sātana tēli, kā arÄ« meistarÄ«gie epiteti un metaforas.

Dzejnieka pasaules skatījums sakņojas divos kultūras laukos: reliģiskajā (Vecās un Jaunās Derības motīvi) un latviskajā (tautas garīgā kultūra). Savu personīgo pārdzīvojumu izteiksmē dzejnieks organiski iekļauj gan dainu motīvus, gan latvietim pazīstamus literārus simbolus, pazīstamu dzejoļu rindas vai to fragmentus.

A. Eglītis dzejā izkopa emocionāli augstvērtīgu patriotisko tematiku, saaužot tajā personīgo pārdzīvojumu ar laikmeta dramatiskajiem notikumiem, uzturot dzīvu tautas vēsturi, vēsturisko atmiņu, būtiskas latviskās vērtības.

Tulkojumi

A. EglīŔa dzeja atdzejota angļu valodā un izdota krājumos ā€œRoka tur roku: dzejaā€ (Hand holds hand: poems, 2001), ā€œNav jau ziemās, vasarās, nav jau tādas vietasā€ (No such place lasts summerlong, 1974), ā€œKarātavas pār Eiropuā€ (Gallows over Europe: poems, 1984). Vācu valodā: ā€œDod man kādas citas debesisā€ (Gebt mir einem andern Himmel: Gedichte, 1964). 1993. gadā Ņujorkā Džordža Emerija (George Emery) redakcijā izdotājā ā€œMÅ«sdienu Austrumeiropas dzeja: antoloÄ£ijÄā€ (Contemporary East European Poetry: an anthology, 1993) iekļauta arÄ« latvieÅ”u dzejnieku atdzeja – A. EglÄ«tis, Gunars SaliņŔ, Imants Ziedonis, Vizma BelÅ”evica, Māris Čaklais, Olafs Stumbrs un citi.

Valsts un sabiedrības novērtējums

KultÅ«ras fonda balva par dzejas krājumiem ā€œNÄ«cÄ«baā€ (1944), ā€œUz vairogaā€ (1946), ā€œNesauleā€ (1954), ā€œCaur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesÄ«mā€ (1984). ZinaÄ«das Lazdas piemiņas fonda balva par dzejas krājumu ā€œLāstsā€ (1962), Pasaules BrÄ«vo latvieÅ”u apvienÄ«bas balva kā izcilākajam latvieÅ”u nacionālajam dzejniekam (1972), Edgara SÅ«nas piemiņas fonda balva par mūža ieguldÄ«jumu nacionālās dzejas attÄ«stÄ«bā (1988), AnÅ”lava EglīŔa fonda balva par ilggadēju nemainÄ«gu nacionālo stāju dzejā un publicistikā (1995), LatvieÅ”u LiteratÅ«ras Gada balva par mūža ieguldÄ«jumu (2002), Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par nacionālās apziņas uzturēŔanu un mūža ieguldÄ«jumu latvieÅ”u literatÅ«rā (2003), Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva par mūža ieguldÄ«jumu Latvijas valsts labā (2006). 1994. gadā pieŔķirts Triju Zvaigžņu ordenis (IV Ŕķira).

2012. gadā pie nama RÄ«gā, Tērbatas ielā 46, kur 17. dzÄ«voklÄ« dzÄ«voja (1998–2006) A. EglÄ«tis, atklāta piemiņas plāksne un Ä»audonas vidusskolai pieŔķirts Andreja EglīŔa vārds. 

Cilvēki piedalās piemiņas plāksnes atklāŔanas pasākumā pie nama RÄ«gā, kurā dzÄ«voja Andrejs EglÄ«tis, atzÄ«mējot dzejnieka simtgadi. 21.10.2012.

Cilvēki piedalās piemiņas plāksnes atklāŔanas pasākumā pie nama RÄ«gā, kurā dzÄ«voja Andrejs EglÄ«tis, atzÄ«mējot dzejnieka simtgadi. 21.10.2012.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

2006. gadā Ä»audonā atklāts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis ā€œJauneklisā€ un piemiņas taka ā€œCeļŔ pie Andreja EglīŔaā€. 2012. gadā, atzÄ«mējot Andreja EglīŔa simtgadi, ā€œLatvijas Pastsā€ izdeva Ä«paÅ”u aploksni.

TapuÅ”as vairākas dokumentālās filmas: ā€œTauta manas mājas. Andrejs EglÄ«tisā€ (1998), režisors Rodrigo Rikards; ā€œDegoŔā dvēseleā€ (2006), režisors Zigurds VidiņŔ; ā€œNezÅ«dÄ«baā€ (2007), režisors Z. VidiņŔ; dokumentālā cikla ā€œRakstnieks tuvplānÄā€ ietvaros filma ā€œAndrejs EglÄ«tisā€ (2015), režisore Ināra Kolmane.

A. EglīŔa dzeju komponējuÅ”i daudzi latvieÅ”u komponisti, piemēram, LÅ«cija GarÅ«ta, Jānis Norvilis, Bruno Skulte, Ilze Arne, Jānis MediņŔ, Maija Einfelde, Ēriks EÅ”envalds, Andris VÄ«toliņŔ, Pēteris Vasks, Tālivaldis ĶeniņŔ un citi.

PaliekoÅ”a vērtÄ«ba ir A. EglīŔa un L. GarÅ«tas kantāte ā€œDievs, Tava zeme deg!ā€ (pirmatskaņojums 15.03.1944. Vecās Sv. Ä¢ertrÅ«des baznÄ«cā RÄ«gā). Kantātes tēmu savos darbos izmantojuÅ”i mākslinieki Niklāvs Strunke, Juris Soikans, Jānis CÄ«rulis, Sigismunds Vidbergs, Marija Induse-Muciniece, Ilmārs Tillers.

2007. gadā izdots ā€œDievs, Tava zeme deg!ā€ latvieÅ”u valodā un tulkojumos – angļu, franču, vācu, itāļu, japāņu un spāņu valodā – ar pievienoto CD kantātes ierakstu kamerkora ā€œAve solā€ izpildÄ«jumā. ā€œDievs, Tava zeme deg!ā€ teksts tulkots un izdots zviedru (Herre i hƶjden. Jorden brinner!, 1947), angļu (God, Thy earth is Aflame, 1948), lietuvieÅ”u (Dieve, Tavo žeme dega!, 1961), dāņu (Gud, din jord stĆ„r i flammer: Letlands bĒæn, 1968) valodā. 20. gs. 40. gadu beigās kantātes tekstu vācu valodā atdzejojusi ElfrÄ«da Ekarte-Skalberga (Elfriede Eckardt-Skalberg).  ArgentÄ«nā izdotajā žurnālā ā€œLatvijaā€ iespiests tulkojums spāņu valodā (SenƵr, Tu terra arde!, 1953).  1963. gadā Milānā izdotajā antoloÄ£ijā ā€œMÅ«sdienu latvieÅ”u dzejniekiā€ (Poeti Lettoni contemporanci) publicēts Martas Rasupes atdzejojums itāļu valodā.  

Multivide

Andrejs Eglītis. Rīga, 06.1992.

Andrejs Eglītis. Rīga, 06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Rakstnieku grupa 1940. gada 14. martā.

Rakstnieku grupa 1940. gada 14. martā.

Fotogrāfs V. Urbanovičs. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Andrejs Eglītis pie rakstāmgalda. 1939. gads.

Andrejs Eglītis pie rakstāmgalda. 1939. gads.

Fotogrāfs V. Buķevics. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Andrejs Eglītis. 20. gs. 40. gadi.

Andrejs Eglītis. 20. gs. 40. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

No kreisās: Andrejs Eglītis un Valdemārs Ģinters, 20. gs. 50. gadi.

No kreisās: Andrejs Eglītis un Valdemārs Ģinters, 20. gs. 50. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka/Andreja EglīŔa LatvieÅ”u nacionālais fonds.

Andrejs Eglītis, Gunārs Rode (nacionālās pretoŔanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais, 1978. gada maijā izlaists no PSRS) un Valdemārs Ģinters. Stokholma, Zviedrija, 1978. gads.

Andrejs Eglītis, Gunārs Rode (nacionālās pretoŔanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais, 1978. gada maijā izlaists no PSRS) un Valdemārs Ģinters. Stokholma, Zviedrija, 1978. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka/Andreja EglīŔa LatvieÅ”u nacionālais fonds.

Andrejs Eglītis pie tribīnes Dziesmu svētkos. Visbija, Zviedrija, 1979. gads.

Andrejs Eglītis pie tribīnes Dziesmu svētkos. Visbija, Zviedrija, 1979. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Andrejs Eglītis, ierodoties Latvijā pēc daudziem trimdā pavadītiem gadiem. Rīgas lidosta, 08.06.1992.

Andrejs Eglītis, ierodoties Latvijā pēc daudziem trimdā pavadītiem gadiem. Rīgas lidosta, 08.06.1992.

Fotogrāfs Pēteris Korsaks.

Andrejs Eglītis Ložmetējkalnā. 1992. gads.

Andrejs Eglītis Ložmetējkalnā. 1992. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Andrejs Eglītis pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 14.06.1992.

Andrejs Eglītis pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 14.06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Andrejs EglÄ«tis paraksta savu dzejas krājumu "SveÅ”ais cirvis cērt un cērt". RÄ«ga, Doma laukums, 14.06.1992.

Andrejs EglÄ«tis paraksta savu dzejas krājumu "SveÅ”ais cirvis cērt un cērt". RÄ«ga, Doma laukums, 14.06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Cilvēki piedalās piemiņas plāksnes atklāŔanas pasākumā pie nama RÄ«gā, kurā dzÄ«voja Andrejs EglÄ«tis, atzÄ«mējot dzejnieka simtgadi. 21.10.2012.

Cilvēki piedalās piemiņas plāksnes atklāŔanas pasākumā pie nama RÄ«gā, kurā dzÄ«voja Andrejs EglÄ«tis, atzÄ«mējot dzejnieka simtgadi. 21.10.2012.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Andrejs Eglītis. Rīga, 06.1992.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Andrejs EglÄ«tis
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • dzeja
  • latvieÅ”u literatÅ«ra
  • literatÅ«rzinātne Latvijā
  • latvieÅ”u trimda pēc Otrā pasaules kara
  • latvieÅ”u trimdas literatÅ«ra
  • nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā, 1941.–1945. gads
  • padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. gads
  • ZinaÄ«da Lazda

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Radio 3 tÄ«mekļa vietnē par Andreju EglÄ«ti
  • TÄ«mekļa vietnē Literatura.lv par Andreju EglÄ«ti

Ieteicamā literatūra

  • Blau, L., ’BaznÄ«ca ir manā dvēselē’, Ieva, Nr. 51/52, 2002, 50.–51., 53. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • KārkliņŔ, V., ’Dzejnieks un ceļinieks’, KārkliņŔ, V., MājupceļŔ: sarunas ar rakstniekiem trimdā, RÄ«ga, Daugava, 2003, 77.–88., 385.–389. lpp. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • KursÄ«te, J., ’Andrejs EglÄ«tis’, Jaunā Gaita, Nr. 2, 2006, 12.–13. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • MÅ«rniece, I., ’Turieties uz kājām!’, Latvijas AvÄ«ze, Nr. 7, 2003, 6. decembris, 9.–10. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rozeniece, A., ’Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis Andrejs EglÄ«tis’, Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, A daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes, 60. sējums, Nr. 3/4, 2006, 141.–146. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vārdaune, Dz., ’Andrejs EglÄ«tis’, LatvieÅ”u rakstnieku portreti: trimdas rakstnieki, RÄ«ga, Zinātne, 1994, 6.–26. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vārdaune, Dz., ’ZiemcieÅ”u likteņgrieži’, Karogs, 1992, Nr. 10, 172.–187. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Veidemane, R., ’ZiemcieÅ”u tautas hronika’, Karogs, 2007, Nr. 3, 177.–181. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zellis, K., ’Dzejnieka karŔ’, Latvijas AvÄ«ze, Nr. 95, 2005, 8. aprÄ«lis, 6.–7. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ZirnÄ«tis, E., Andrejs EglÄ«tis: teiksma, Linkolna, Vaidava, 1980.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Inguna Daukste-Silasproģe "Andrejs Eglītis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Andrejs-Egl%C4%ABtis (skatīts 29.08.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Andrejs-Egl%C4%ABtis

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5894 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana