AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 25. jūnijā
Elīna GuŔčika

Grobiņas senkapi

četras Grobiņas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē (Grobiņas pagastā) esoÅ”as apbedÄ«jumu vietas: Atkalni, Priediens (Priedulājs, Pastorāts), Porāni (PÅ«rāni) un Smukumi (Rudzukalns); atrodas privātpersonām piederoÅ”os Ä«paÅ”umos

Saistītie Ŕķirkļi

  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
  • Grobiņas pilskalns
  • Kapenieku senkapi
  • Livonijas krusta kari
Kapu uzkalniņi Priediena senkapos, 21.03.2019.

Kapu uzkalniņi Priediena senkapos, 21.03.2019.

Fotogrāfe Elīna GuŔčika.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Senkapu izpētes vēsture
  • 3.
    Nozīme pētniecībā
  • 4.
    Mūsdienu stāvokļa raksturojums, nozīme tūrismā
  • Multivide 10
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Senkapu izpētes vēsture
  • 3.
    Nozīme pētniecībā
  • 4.
    Mūsdienu stāvokļa raksturojums, nozīme tūrismā

Daļa senkapu ietver dažāda veida un laikaposmu apbedīŔanas tradÄ«cijas, tāpēc zinātniskajā literatÅ«rā izŔķir Priediena I un II, Atkalnu I un II, kā arÄ« Smukumu (Rudzukalna) I un II senkapus. 

Senkapu izpētes vēsture

Senākās ziņas par Grobiņas apkārtnē atrastām senlietām ir no 18. gs., taču pirmie zināmie izrakumi notika 19. gs. 1839. gadā Priediena senkapos racis FrÄ«drihs fon KrÅ«ze (Friedrich Karl Hermann von Kruse), bet 1895. gadā – Vladimirs Sizovs (ВлаГимир Š˜Š»ŃŒŠøŃ‡ Дизов). Sistemātiska Grobiņas senkapu pētniecÄ«ba aizsākās 1929. un 1930. gadā, kad Franča Baloža un Birgera Nermana (Birger Nerman) vadÄ«bā tika veikti plaÅ”i arheoloÄ£iskie izrakumi Priedienā, Porānos un Smukumos. 1943. gadā Priediena senkapus pētÄ«ja Eduards Å turms, bet 20. gs. 50.–60. gados Priediena un Smukumu senkapos nozÄ«mÄ«gus atklājumus veica Pēteris StepiņŔ (1951. un 1969. gadā) un Jolanta Daiga (1957. gadā). No 1984. lÄ«dz 1989. gadam plaÅ”i izrakumi Grobiņā – Priediena, Smukumu un Atkalnu senkapos – notika Valērija Petrenko (Валерий ŠŸŠµŃ‚рович ŠŸŠµŃ‚Ń€ŠµŠ½ŠŗŠ¾), IngrÄ«das Ozeres (Virses), kā arÄ« Jāņa Asara vadÄ«bā. 2010.–2012. gadā, I. Virsei un Ritvaram Ritumam sadarbojoties ar Å lēsvigas-HolÅ”teinas ArheoloÄ£ijas muzeju (Das Museum für ArchƤologie Schloss Gottorf), veikta arÄ« Priediena un Atkalnu senkapu Ä£eofizikālā izpēte, pie Atkalniem to papildina neliels skatrakums. 

Nozīme pētniecībā

Senākās apbedÄ«jumu liecÄ«bas Grobiņā atklātas Atkalnu senkapos, kur izpētÄ«ts viens vēlā neolÄ«ta (2900.–1800. gads p. m. Ä“.) ar auklas keramikas kultÅ«ru saistāms kaps (Atkalni I). MiruÅ”ais bija apbedÄ«ts nededzināts, saliektā pozā guldÄ«ts 3,6 x 3 m lielā un 1,4 m dziļā kapa bedrē. LÄ«dzi tikuÅ”i doti dažādi darbarÄ«ki (akmens cirvis, krama kasÄ«kļi u. c.). Pārējās Atkalnu senkapu liecÄ«bas attiecināmas uz dzelzs laikmetu (Atkalni II) – atklātas gan reÄ£ionā 3.–7./8. gs. raksturÄ«go lÄ«dzeno skeletkapu paliekas un viens simboliskais apbedÄ«jums, gan ap 10 ar 11.–13. gs. datējami kurÅ”u ugunskapi. Ugunskapos kremācijas paliekas – deguÅ”i kauli, ogles un senlietas – liktas ieapaļas vai ovālas formas 0,95–1,40 m lielās un 0,2–0,5 m dziļās kapa bedrēs. Senlietas visbiežāk deguÅ”as un apzināti deformētas. MiruÅ”ajiem lÄ«dzi doti gan kurÅ”iem raksturÄ«gi ieroči (Ŕķēpu gali), darbarÄ«ki un iedzÄ«ves priekÅ”meti (dzeramo ragu apkalumi, jostas sprādzes u. c.), gan rotas (pakavsaktas, vÄ«tais kaklariņķis, lentveida aproces, spirālgredzeni u. c.).

Priediena senkapos atklātas gan ar kurÅ”iem, gan ar skandināvu ieceļotājiem saistÄ«tas dzelzs laikmeta apbedīŔanas tradÄ«cijas. Senkapu ziemeļaustrumu daļā izpētÄ«ti ap 30 lÄ«dzenie kapi, kas attiecināmi uz 3.–7./8. gs. un 10.–13. gs. (Priediens I). Lielākoties tie ir 5.–7./8. gs. skeletapbedÄ«jumi, kur miruÅ”ie guldÄ«ti vidēji 2,5 x 1 m lielās un 0,3–0,8 m dziļās taisnstÅ«rveida kapu bedrēs, lÄ«dzi dodot dažādus kurÅ”iem raksturÄ«gus ieročus (Ŕķēpu galus), darbarÄ«kus (cirvjus, izkaptis, nažus, galodas, vērpjamo vārpstu skriemeļus u. c.), rotas (dažādu formu rotadatas, dzintara un stikla krelles, spirālgredzenus u. c.), kā arÄ« miniatÅ«rus māla trauciņus. Pie apbedÄ«jumiem likti arÄ« akmeņi, vietām veidojot rindas un puslokus. Ar kurÅ”u 10.–13. gs. apbedīŔanas tradÄ«cijām saistās kapulaukā atklātie ugunskapi, kas lÄ«dzinās Atkalnos pētÄ«tajiem. AtseviŔķos gadÄ«jumos lÄ«dzeno ugunskapu datējums ir neskaidrs. Vienā Ŕādā kapā atrasts ap 70 kuÄ£a kniežu, kas ļauj pieņemt, ka miruÅ”ais kremēts laivā.

Pārējo Priediena senkapu teritoriju aizņem plaÅ”s 7. gs. vidus–9. gs. sākuma uzkalniņu kapulauks (Priediens II), kas saistāms ar ieceļotājiem no mÅ«sdienu Viduszviedrijas reÄ£iona. Senkapos fiksēti ap 430 diametrā 3–15 m lieli un 0,1–1,4 m augsti kapu uzkalniņi, taču to sākotnējais skaits bijis ievērojami lielāks, pieļaujot pat 2000 uzkalniņus. IzpētÄ«ti aptuveni 110 kapu uzkalniņi. Katrs no tiem veidots vienam miruÅ”ajam, tikai atseviŔķos gadÄ«jumos atklāti divi apbedÄ«jumi. MiruÅ”ie pārsvarā apbedÄ«ti sadedzināti, kremācijas paliekas – deguÅ”us kaulus, ogles un priekÅ”metus – ieliekot ovālās vai ieapaļās vidēji 0,5–1,75 m lielās un 0,1–0,8 m dziļās bedrēs, kurām pāri uzbērts smilÅ”u uzkalniņŔ. Tikai retos gadÄ«jumos konstatēti simboliskie apbedÄ«jumi vai skeletkapi. Uzkalniņos atklātas arÄ« ugunskuru liecÄ«bas, koka konstrukciju paliekas un citas bēru rituālu liecÄ«bas, bet to pamatnes nereti norobežo grāvīŔi. ApbedÄ«jumos pārsvarā atrasti skandināviem raksturÄ«gu ieroču un bruņojuma fragmenti (zobenu, vairogu, bruņucepuru daļas u. c.), sadzÄ«ves priekÅ”meti (atslēgas, Ä·emmju fragmenti u. c.), rotas (pakavsaktas, kārbiņsakta, vēžveida sakta, stikla un bronzas krelles u. c.), kā arÄ« keramikas trauki un to fragmenti. Vienā uzkalniņā atklāta akmens stēla ar iegravētu Å«densputnu atveidojumu.

Ar skandināviem saistāmie 7.–9. gs. kapu uzkalniņi atklāti arÄ« Porānu senkapos, kur no konstatētajiem aptuveni 50 uzkalniņiem izpētÄ«ti seÅ”i. Kopumā Porānu uzkalniņu uzbÅ«ve un apbedīŔanas tradÄ«cijas ir lÄ«dzÄ«gas Priediena senkapos konstatētajām.

Smukumu senkapos atklāti ar ieceļotājiem no Gotlandes saistāmi 7. gs. vidus–9. gs. vidus lÄ«dzenie ugunskapi (Smukumi I). IzpētÄ«ts ap 120 Ŕādu apbedÄ«jumu, bet to kopējais skaits tiek lēsts ap 1000. Å eit miruÅ”o kremācijas paliekas liktas ieapaļās vai ovālās vidēji 0,35–1,25 m lielās un 0,2–0,5 m dziļās bedrēs, pāri neveidojot smilÅ”u uzbērumu. AtseviŔķos kapos kremācijas paliekas tikuÅ”as ievietotas māla traukā, satÄ«tas audumā un tamlÄ«dzÄ«gi. ApbedÄ«jumos likti gan dedzināti, gan nededzināti, nereti apzināti deformēti skandināviem raksturÄ«gie priekÅ”meti: ieroči un bruņojuma daļas (zobeni, Ŕķēpu gali, vairogu daļas u. c.), sadzÄ«ves priekÅ”meti (Ä·emmju fragmenti, atslēgas, pincetes, naži u. c.) un rotas (pakavsaktas, kārbiņsaktas, vēžveida saktas, bruņurupučsaktas, zvanveida važturi, brakteāti, stikla un bronzas krelles u. c.). Smukumos atklāti arÄ« vairāki skeletkapi (Smukumi II). Pieļauts, ka tie ir vēlāki par skandināvu ugunskapiem, taču precÄ«zāka datējuma pagaidām nav. 

Interesenti vēro arheoloģisko izrakumu darbu ainu Smukumu senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Interesenti vēro arheoloģisko izrakumu darbu ainu Smukumu senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Arheologs Ādolfs Karnups zīmē atsegtu kapu Smukumu senkapos arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Arheologs Ādolfs Karnups zīmē atsegtu kapu Smukumu senkapos arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Skolēni ekskursijas laikā iepazÄ«stas ar arheoloÄ£isko izrakumu procesu Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Skolēni ekskursijas laikā iepazÄ«stas ar arheoloÄ£isko izrakumu procesu Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Priediena senkapos konstatētie kapu uzkalniņi un izpētītā līdzeno apbedījumu teritorija. 2022. gads.

Priediena senkapos konstatētie kapu uzkalniņi un izpētītā līdzeno apbedījumu teritorija. 2022. gads.

Autore ElÄ«na GuŔčika.  

Mūsdienu stāvokļa raksturojums, nozīme tūrismā

Visi Grobiņas senkapi ir valsts nozÄ«mes kultÅ«ras pieminekļi un kā daļa no Grobiņas arheoloÄ£iskā ansambļa iekļauti arÄ« UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Neskatoties uz plaÅ”ajiem pētÄ«jumiem, kā arÄ« karu un saimniecisko darbÄ«bu dēļ veiktajiem postÄ«jumiem, senkapi ir vismaz daļēji saglabājuÅ”ies un apskatāmi dabā. Å obrÄ«d tie atrodas privātpersonām piederoÅ”os Ä«paÅ”umos, taču pie objektiem izliktas norādes. ÄŖpaÅ”i uzskatāmi ir Priediena kapu uzkalniņi. 2019. gadā atklāta arÄ« Ālandes upes parka dabas taka, kas ved no Priediena senkapiem lÄ«dz Grobiņas pilskalnam. 

Multivide

Kapu uzkalniņi Priediena senkapos, 21.03.2019.

Kapu uzkalniņi Priediena senkapos, 21.03.2019.

Fotogrāfe Elīna GuŔčika.

Interesenti vēro arheoloģisko izrakumu darbu ainu Smukumu senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Interesenti vēro arheoloģisko izrakumu darbu ainu Smukumu senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

ArheoloÄ£isko izrakumu darba aina Smukumu senkapos. Darba ainu, sēžot uz izrakumu vaļņa, vēro: no labās – 1. zviedru arheologs Birgers Nermans (Birger Nerman), 3. lietuvieÅ”u arheologs un Ä£enerālis Vlads Nagevičs (Vladas Nagevičius-Nagius). Grobiņas pagasts, 1929. gads.

ArheoloÄ£isko izrakumu darba aina Smukumu senkapos. Darba ainu, sēžot uz izrakumu vaļņa, vēro: no labās – 1. zviedru arheologs Birgers Nermans (Birger Nerman), 3. lietuvieÅ”u arheologs un Ä£enerālis Vlads Nagevičs (Vladas Nagevičius-Nagius). Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Arheologs Ādolfs Karnups zīmē atsegtu kapu Smukumu senkapos arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Arheologs Ādolfs Karnups zīmē atsegtu kapu Smukumu senkapos arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Smukumu senkapi arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 11.07.1929.

Smukumu senkapi arheoloģisko izrakumu laikā. Grobiņas pagasts, 11.07.1929.

Fotogrāfs Eduards Å turms. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Skolēni ekskursijas laikā iepazÄ«stas ar arheoloÄ£isko izrakumu procesu Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Skolēni ekskursijas laikā iepazÄ«stas ar arheoloÄ£isko izrakumu procesu Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

ArheoloÄ£isko izrakumu darba aina Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

ArheoloÄ£isko izrakumu darba aina Priediena senkapos. Grobiņas pagasts, 1929. gads.

Fotogrāfs Hugo RiekstiņŔ. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Priediena senkapos konstatētie kapu uzkalniņi un izpētītā līdzeno apbedījumu teritorija. 2022. gads.

Priediena senkapos konstatētie kapu uzkalniņi un izpētītā līdzeno apbedījumu teritorija. 2022. gads.

Autore ElÄ«na GuŔčika.  

Grobiņas senkapu situācija. 2022. gads.

Grobiņas senkapu situācija. 2022. gads.

Autore Elīna GuŔčika.

Grobiņas senkapu Priediena kapi. 26.08.2019.

Grobiņas senkapu Priediena kapi. 26.08.2019.

Avots: Nacionālās enciklopēdijas redakcija. 

Kapu uzkalniņi Priediena senkapos, 21.03.2019.

Fotogrāfe Elīna GuŔčika.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Grobiņas senkapi
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
  • Grobiņas pilskalns
  • Kapenieku senkapi
  • Livonijas krusta kari

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Asaris, J., Ozere, I. un Petrenko, V., ā€˜Izrakumi Grobiņā’, Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1986, 30.–34. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kārkliņa, I. (sast.), Grobiņas arheoloÄ£iskais ansamblis, Grobiņa, Grobiņas novada dome, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kārkliņa, I. (sast.), Grobiņas arheoloÄ£iskais ansamblis, Grobiņa, Grobiņas novada dome, 2019.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nerman, B., Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde, Stockholm, Almqvist & Wiksell, 1958.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ozere, I. un Petrenko, V., ā€˜Izrakumi Priediena lÄ«dzenajā kurÅ”u kapulaukā’, Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1988, 109.–112. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Petrenko, V., ā€˜Izrakumi Grobiņā’, Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1990, 120.–125. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Petrenko, V., ā€˜Skandināvu kapulauku izpēte Grobiņā’, Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1988, 113.–117. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Petrenko, V. un Urtāns, J., The Archaeological Monuments of Grobiņa, Stockholm, Riga, Museum of National Antiquities, Latvian Cultural Foundation, 1995.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Petrenko, V. un Urtāns, J., Grobiņas arheoloÄ£ijas pieminekļi, RÄ«ga, Nordik, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Petrenko, V. un Virse, I., ā€˜Grobiņas Atkalnu un Grobiņas Priediena I kapulauks’, Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1990, 125.–126. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • StepiņŔ, P., ā€˜Izrakumi Grobiņā 1969. g.’, Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētÄ«jumu rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1970, 36.–37. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Å turms, E., ā€˜Schwedische Kolonien in Lettland’, FornvƤnnen, vol. 44, 1949, S. 215.–217.
  • Virse, I. L. un Ritums, R., ā€˜The Grobiņa Complex of Dwelling Locations and Burial Sites, and Related Questions’, Archaeologia Baltica, vol. 17, 2012, pp. 34.–41.

ElÄ«na GuŔčika "Grobiņas senkapi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Grobi%C5%86as-senkapi (skatÄ«ts 29.08.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Grobi%C5%86as-senkapi

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5894 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana