AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 24. jūlijā
Kristaps Paļskis

radiācijas terapijas fizika

(angļu physics of radiation therapy, vācu Physik der Strahlentherapie, franču Physique de la radiothĆ©rapie, krievu физика Š»ŃƒŃ‡ŠµŠ²Š¾Š¹ терапии), arÄ« staru terapijas fizika
pielietojamās fizikas (konkrētāk ā€“ medicÄ«nas fizikas) apakÅ”nozare, kas pēta jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«bas fizikālos likumus ar bioloÄ£iskām sistēmām, lai nodroÅ”inātu terapeitisku klÄ«nisko efektu

Saistītie Ŕķirkļi

  • anatomija
  • biofizika
  • cilvēka un dzÄ«vnieku fizioloÄ£ija
  • daļiņu terapija
  • elektromagnētiskais starojums
  • kodolfizika
  • medicÄ«niskā fizika
  • radiācijas Ä·Ä«mija
  • rentgenstarojums

Nozares un apakŔnozares

medicīniskā fizika
  • radiācijas terapijas fizika

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Saistītās nozares. Galvenie sastāvelementi
  • 3.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 4.
    Nozares teorijas
  • 5.
    Galvenās pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Svarīgākie periodiskie izdevumi
  • 9.
    Ievērojamākie pētnieki
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Saistītās nozares. Galvenie sastāvelementi
  • 3.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 4.
    Nozares teorijas
  • 5.
    Galvenās pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Svarīgākie periodiskie izdevumi
  • 9.
    Ievērojamākie pētnieki
Kopsavilkums

Radiācijas terapijas fizika kā medicÄ«nas fizikas apakÅ”nozare apskata dažāda veida jonizējoŔā starojuma (rentgenstarojums, elektroni, pozitÄ«vi lādēti joni) terapeitisko pielietojumu onkoloÄ£isku slimÄ«bu ārstēŔanai. Å Ä« nozare ietver dažādus aspektus par jonizējoŔā starojuma fizikālās mijiedarbÄ«bas mehānismiem ar matēriju un bioloÄ£iskām sistēmām, starojuma piegādes ierīču un metožu izstrādi, starojuma dozimetrijas un radiācijas terapijas kvalitātes nodroÅ”ināŔanas metožu izstrādi. Radiācijas terapijas fizika ietver arÄ« medicÄ«nisko attēlveidoÅ”anu, lai kvantitatÄ«vi aprakstÄ«tu jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«bu pacienta anatomijā. Radiācijas terapijas fizika nodroÅ”ina radiācijas terapijas klÄ«nisko procesu ā€“ terapijas plānoÅ”anu, kvalitātes kontroli un dozimetriju, kā arÄ« radiācijas droŔību.

Saistītās nozares. Galvenie sastāvelementi

Lai raksturotu jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«bu ar bioloÄ£iskām sistēmām, radiācijas terapijas fizika saskaras ar tādām nozarēm kā biofizika, radiobioloÄ£ija, radiācijas Ä·Ä«mija, anatomija un fizioloÄ£ija. Savukārt radiācijas terapijas tehnoloÄ£iskā nodroÅ”inājuma ziņā radiācijas terapijas fizika ir cieÅ”i saistÄ«ta ar tādām nozarēm kā jonizējoŔā starojuma dozimetrija, metroloÄ£ija, paātrinātāju fizika un medicÄ«niskā attēlveidoÅ”ana. Tā kā nozare ir cieÅ”i saistÄ«ta ar klÄ«nisko radiācijas terapiju, tā saskaras arÄ« ar klÄ«nisko onkoloÄ£iju, konkrētāk ā€“ radiācijas onkoloÄ£iju.

Radiācijas terapijas fiziku sÄ«kākās apakÅ”nozarēs parasti iedala pēc izmantotā jonizējoŔā starojuma veida un starojuma piegādes metodes:

  • distances staru terapijas fizika ā€“ rentgenstarojuma fotonu terapija (konvencionālā), elektronu terapija un daļiņu terapija ā€“ protonu terapija un smago jonu terapija;

  • brahiterapijas jeb kontakta staru terapijas fizika;

  • radiofarmaceitiskā terapija ā€“ apakÅ”nozare, kas cieÅ”i saistÄ«ta ar nukleāro medicÄ«nu, ā€“ izmanto radioaktÄ«vos izotopus farmaceitisku preparātu veidā (iekŔķīga ievade pacientā).

Teorētiskā un praktiskā nozīme

Radiācijas terapijas fizika veic pētÄ«jumus, lai izstrādātu metodes un iekārtas jonizējoŔā starojuma pielietoÅ”anai onkoloÄ£isko slimÄ«bu ā€“ ļaundabÄ«gu audzēju ā€“ ārstēŔanā. Å Ä« nozare ietver medicÄ«nisko attēlu izmantoÅ”anu radiācijas terapijas plānoÅ”anas procesā, terapijas plānoÅ”anu un pacientam piegādātās dozas aprēķinu, dozimetriju, iekārtu kvalitātes kontroles pārbaudes, starojuma piegādes metodes u. c. Nozares galvenais mērÄ·is ir dažādu fizikālo un bioloÄ£isko principu pielietoÅ”ana, lai uzlabotu radiācijas terapijas procesu ā€“ maksimizētu terapeitisko efektu audzēja Ŕūnās, samazinot piegādāto jonizējoÅ”o starojumu veselajos audus un saistÄ«to terapijas blakusparādÄ«bu risku.

Praktiskajā darbā klÄ«niskajā vidē medicÄ«nas fiziÄ·i pielieto radiācijas terapijas fizikas principus, lai kopā ar ārstniecÄ«bas personālu nodroÅ”inātu precÄ«zu radiācijas terapijas piegādi pacientam. Radiācijas terapijas fizika ir cieÅ”i saistÄ«ta arÄ« ar radiācijas aizsardzÄ«bas principiem ā€“ indivÄ«du un sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bu pret jonizējoŔā starojuma kaitÄ«go ietekmi.

Nozares teorijas

Viens no radiācijas terapijas fizikas pamatjēdzieniem ir jonizējoÅ”ais starojums. Tas ir elektromagnētisks starojums (konkrētāk ā€“ rentgenstarojums) vai daļiņu plÅ«sma, kam piemÄ«t spēja jonizēt vielu ā€“ Ä£enerēt brÄ«vos elektronus un jonus. JonizējoÅ”ajam starojumam mijiedarbojoties ar bioloÄ£iskām sistēmām, notiek vairāki secÄ«gi fizikāli, Ä·Ä«miski un bioloÄ£iski procesi, kas nodroÅ”ina radiācijas terapijas klÄ«nisko efektu. Å Ä«s nozares fokuss galvenokārt ir uz primāro fizikālo mijiedarbÄ«bu, tomēr tā ir cieÅ”i saistÄ«ta arÄ« ar vairākiem konceptiem radiobioloÄ£ijā un radiācijas Ä·Ä«mijā.

Fizikālās mijiedarbÄ«bas mehānismi starp jonizējoÅ”o starojumu un matēriju ir atkarÄ«gi no starojuma veida. AtkarÄ«bā no enerÄ£ijas un apstarotā materiāla rentgenstarojums ar vidi var mijiedarboties fotoefekta, Komptona efekta (Compton effect) vai pāru Ä£enerēŔanas ceļā (augstāku enerÄ£iju apstākļos arÄ« tripletu Ä£enerēŔana un fotonukleārās reakcijas). Å ie mijiedarbÄ«bas mehānismi ir raksturÄ«gi terapeitiski izmantotā rentgenstarojuma enerÄ£ijas diapazonā, Ä£enerējot sekundāros elektronus, kas jonizē vides atomus. Radiācijas terapijā izmantotajām elektriski lādētajām daļiņām, kā elektroniem, protoniem un smagajiem joniem, primāri raksturÄ«ga elektromagnētiskā mijiedarbÄ«ba ar matēriju elektrostatiskā Kulona spēka (Coulomb force) dēļ. Mijiedarbojoties ar vides atomu elektronu čaulām, lādētās daļiņas zaudē enerÄ£iju un jonizē vai ierosina atomus augstākā enerģētiskā stāvoklÄ«. Mijiedarbojoties ar atomu kodolu, elektroni tiek palēnināti, zaudējot enerÄ£iju un emitējot bremzēŔanās starojuma fotonus, savukārt pozitÄ«vi lādētie protoni un joni tiek izkliedēti elastÄ«go sadursmju dēļ. Elektromagnētiskās mijiedarbÄ«bas dēļ elektriski lādētās daļiņas arÄ« novirzās no sākotnējās trajektorijas ā€“ norisinās daudzkārŔā Kulona izkliede. Protoniem un joniem ir raksturÄ«ga arÄ« stiprā mijiedarbÄ«ba ar matēriju, kodolreakcijās Ä£enerējot sekundāros protonus, neitronus, vieglos kodolfragmentus un ierosinātus atomu kodolus.

Galvenie parametri, lai raksturotu jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«bu ar bioloÄ£iskām sistēmām, ir absorbētā doza, dozas jaudas un lineārās enerÄ£ijas pārnese (LEP). Absorbētā doza raksturo elektriski lādēto daļiņu videi atdotās enerÄ£ijas daudzumu uz masas vienÄ«bu un tiek mērÄ«ta grejos (1 Gy = 1 J/1 kg). Dozas jauda raksturo jonizējoŔā starojuma piegādes ātrumu un tiek mērÄ«ta grejos sekundē (Gy/s). LEP ir parametrs, lai raksturotu enerÄ£ijas absorbcijas sadalÄ«juma mikrostruktÅ«ru ā€“ elektromagnētiskās mijiedarbÄ«bas ceļā vides absorbētās enerÄ£ijas daudzums uz rentgenstarojuma fotona vai daļiņas ceļa vienÄ«bu, un LEP parasti tiek mērÄ«ta kiloelektronvoltos uz mikrometru (keV/μm). LEP tiek lietota arÄ«, lai raksturotu radiobioloÄ£isko efektu atkarÄ«bu no jonizējoŔā starojuma veida.

Radiācijas terapijas klÄ«niskā efekta pamatā ir jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«ba ar vēža Ŕūnu dezoksiribonukleÄ«nskābi (DNS), tādējādi apstādinot turpmāku vēža Ŕūnu dalīŔanos. Å Ä« mijiedarbÄ«ba var notikt tieŔā vai netieŔā veidā, ā€“ attiecÄ«gi jonizējot Ŕūnu DNS tieŔā veidā vai jonizējot citas molekulas Ŕūnā, kas mijiedarbojas ar Ŕūnas DNS. NetieŔā mijiedarbÄ«ba ir cieÅ”i saistÄ«ta ar radiācijas Ä·Ä«mijas konceptu ā€“ Å«dens radiolÄ«zi ā€“, kas apraksta fizikālās un Ä·Ä«miskās Å«dens molekulu pārvērtÄ«bas, mijiedarbojoties ar jonizējoÅ”o starojumu.

Divi radiobioloÄ£ijas koncepti, kas svarÄ«gi arÄ« radiācijas fizikā, ā€“ relatÄ«vā bioloÄ£iskā efektivitāte (RBE) un skābekļa efekta faktors (SEF). RBE raksturo bioloÄ£iskā efekta pieaugumu smago daļiņu starojumam relatÄ«vi pret rentgenstarojumu jonizācijas blÄ«vuma palielināŔanās dēļ. Savukārt SEF raksturo attiecÄ«bu starp dozām, kas nodroÅ”ina ekvivalentu bioloÄ£isko efektu hipoksiskās un ar skābekli piesātinātās Ŕūnās.

BioloÄ£iskais efekts Ŕūnās ir atkarÄ«gs no absorbētās dozas lÄ«meņa. KlÄ«niski terapeitiskais efekts vēža Ŕūnās tiek raksturots ar audzēja kontroles varbÅ«tÄ«bu, savukārt jonizējoŔā starojuma izraisÄ«tie blakusefekti ā€“ ar veselo audu komplikāciju varbÅ«tÄ«bu.

Galvenās pētniecības metodes

Radiācijas terapijas fizikā tiek izmantotas dažādas medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas metodes, dozas aprēķina metodes, dozimetrijas metodes, staru terapijas plānu sagatavoÅ”anas metodes un citas.

MÅ«sdienās radiācijas terapijas plānoÅ”anas procesā tiek izmantotas dažādas medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas metodes, lai iegÅ«tu informāciju par pacienta anatomiju precÄ«ziem dozas aprēķiniem. VisplaŔāk tiek izmantota datortomogrāfijas (DT) metode, lai iegÅ«tu trÄ«sdimensionālu pacienta audu elektronu blÄ«vuma sadalÄ«jumu. Uzlabotā mÄ«ksto audu kontrasta dēļ tiek pielietota arÄ« magnētiskās rezonanses (MR) attēlveidoÅ”ana. Pacienta pozicionēŔanai tiek izmantota arÄ« divdimensionālā rentgenogrāfija, koniskā kūļa datortomogrāfija, brahiterapijā ā€“ arÄ« ultrasonogrāfija (US).

BÅ«tiska loma radiācijas terapijas fizikā ir arÄ« jonizējoŔā starojuma dozimetrijai. Galvenie starojuma detektoru veidi, kas tiek pielietoti radiācijas terapijā, ir jonizācijas kameras, pusvadÄ«tāju diodes, radiohromiskās filmas, amorfā silÄ«cija detektori, Frikes (Fricke) vai polimēru geli un citi. Tiek izŔķirta absolÅ«tā dozimetrija, kas nosaka absorbētās dozas vērtÄ«bu konkrētā telpiskā punktā un apstaroÅ”anas apstākļos, un relatÄ«vā dozimetrija, kas nosaka dažādus dozas sadalÄ«juma telpiskos parametrus. Lai nodroÅ”inātu standartizētas klÄ«niskās dozimetrijas metodes, ir izstrādātas dažādas starptautiskās vadlÄ«nijas. Piemēram, Starptautiskās AtomenerÄ£ijas aÄ£entÅ«ras (International Atomic Energy Agency, IAEA) izstrādātajās vadlÄ«nijās ā€œAbsorbētās dozas noteikÅ”ana distances staru terapijÄā€ (Absorbed Dose Determination in External Beam Radiotherapy; TRS398) aprakstÄ«ta absorbētās dozas mērÄ«jumu metodika dažādiem jonizējoŔā starojuma veidiem.

Radiācijas terapijas plānoÅ”anas procesā tiek izmantotas datorizētas plānoÅ”anas sistēmas. Å ajās sistēmās dozas aprēķinam galvenokārt tiek izmantotas analÄ«tiskās metodes, kā dažādi konvolÅ«cijas un superpozÄ«cijas algoritmi. Augstāka aprēķinu precizitāte tiek nodroÅ”ināta ar Montekarlo metodēm (Monte Carlo methods), kas mÅ«sdienās gÅ«st arÄ« plaŔāku klÄ«nisku pielietojumu, aprakstot statistisko jonizējoŔā starojuma mijiedarbÄ«bas dabu.

Izstrādājot jaunas radiācijas terapijas metodes, no fizikas aspektiem tās iespējams salÄ«dzināt, izmantojot telpiskā dozas sadalÄ«juma parametrus un klÄ«nisko efektu modelēŔanu. PlānoÅ”anai izmantotajos DT attēlos tiek atzÄ«mēti gan veselie orgāni, gan audzēja apjoms. Pēc dozas sadalÄ«juma datorizētās plānoÅ”anas sistēmas spēj aprēķināt dozas-tilpuma histogrammas, kas norāda, kāda tilpuma daļa orgānam vai audzējam saņem noteiktu absorbētās dozas lÄ«meni. SalÄ«dzinot Å”os parametrus ar vēsturiskos bioloÄ£isko un klÄ«nisko pētÄ«jumu datos balstÄ«tām vadlÄ«nijām, iespējams noteikt veselo audu komplikāciju risku un terapeitisko efektu audzēja Ŕūnās. MÅ«sdienās arvien plaŔāk tiek izmantotas arÄ« metodes, lai prognozētu audzēja kontroles varbÅ«tÄ«bu un veselo audu komplikāciju varbÅ«tÄ«bu.

Jaunu radiācijas terapijas metožu pētniecÄ«bā radiācijas fizikas nozare ir cieÅ”i saistÄ«ta arÄ« ar radiobioloÄ£iju un klÄ«nisko onkoloÄ£iju. Jaunu terapijas metožu efektivitāte sākotnēji tiek pētÄ«ta bioloÄ£isku Ŕūnu kolonijās in vitro, kam seko pirmsklÄ«niskie pētÄ«jumi dažādu dzÄ«vnieku modeļos. KlÄ«niskie pētÄ«jumi ar pacientiem orientēti uz jaunizstrādāto metožu efektivitātes salÄ«dzinājumu ar esoÅ”ajām terapijas pieejām.

ÄŖsa vēsture

Radiācijas terapijas fizikas attÄ«stÄ«ba vēsturiski ir cieÅ”i saistÄ«ta ar dažādiem atklājumiem kodolfizikā, inženiertehnisko risinājumu ienākÅ”anu tirgÅ« un medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu. Vēsturiski Ŕī nozare ir relatÄ«vi jauna, primāri saistÄ«ta ar atklājumiem par rentgenstarojumu un radioaktivitāti.

JonizējoŔā starojuma izmantoÅ”ana terapeitiskam mērÄ·im vēsturiski ir cieÅ”i saistÄ«ta ar vācu fiziÄ·a Vilhelma Konrāda Rentgena (Wilhelm Conrad Rƶntgen) atklājumu ā€“ rentgenstarojumu – 1895. gadā. Tikai pāris nedēļas pēc oficiālajām ziņām par jaunatklājumu tika uzsākti eksperimenti par rentgenstarojuma potenciālo klÄ«nisko pielietojumu ā€“ gan radiācijas terapijā, gan diagnostikā. Ziņojumus par rentgenstarojuma pirmo terapeitisko pielietojumu (krÅ«ts vēža pacientei) sniedza elektronu lampu ražotājs EmÄ«ls Hermans Grube (Ɖmil Herman GrubbĆ©) sadarbÄ«bā ar ārstu RÅ«benu Ladlamu (Reuben Ludlam). PierādÄ«jumi par Å”o ziņojumu gan ir neviennozÄ«mÄ«gi, tāpēc biežāk par pirmo rentgenstarojuma pielietojumu radiācijas terapijai uzskata franču ārsta Viktora Depeņa (Victor Despeignes) veikto procedÅ«ru kuņģa vēža pacientam, kuras rezultāti tika publicēti 1896. gadā. Rentgenstarojuma potenciālais terapeitiskais pielietojums tika plaÅ”i pētÄ«ts lÄ«dz pat 20. gs. sākumam. 1898. gadā Pjērs KirÄ« (Pierre Curie) un Marija KirÄ« (Maria Curie) atklāja radioaktÄ«vo Ä·Ä«misko elementu rādiju. LÄ«dzÄ«gi kā ar rentgenstarojumu, arÄ« neilgi pēc Ŕī zinātniskā atklājuma tika sākti pētÄ«jumi par potenciālo klÄ«nisko pielietojumu. Terapeitiski rādiju bija iespējams lietot veidos, kas nebija iespējami ar rentgenstarojumu, izmantojot dažādus aplikatorus vai pat inhalācijas.

Pirmās terapeitiskās pieejas, izmantojot rentgenstarojumu vai rādiju zemās jonizējoŔā starojuma enerÄ£ijas dēļ, bija pielietojamas tikai veidojumiem un klÄ«niskām slimÄ«bām uz ādas. Pirmajos radiācijas terapijas pētÄ«jumos nebija arÄ« vairāku mÅ«sdienu terapijas konceptu: dozas sadalÄ«juma plānoÅ”ana, audzēja Ä£eometriska lokalizēŔana, kā arÄ« precÄ«za dozimetrija.

SvarÄ«gs notikums radiācijas terapijas attÄ«stÄ«bā bija kobalta-60 terapijas ievieÅ”ana. Zemās fotonu enerÄ£ijas (50 lÄ«dz 150 kiloelektronvolti, keV) nodroÅ”ina zemu jonizējoŔā starojuma caurspieÅ”anās spēju audos ā€“ audzējiem, kas atrodas dziļāk pacienta anatomijā, nepiecieÅ”amas fotonu enerÄ£ijas megaelektronvoltu (MeV) diapazonā. Lai gan Ŕādi fotoni ar enerÄ£ijām Å”ajā diapazonā ir Ä£enerēti arÄ« dabiski eksistējoŔā rādija sabrukÅ”anas rezultātā, praktiska rādija pielietoÅ”ana distances terapijai bija apgrÅ«tināta. LÄ«dz ar kodolreaktoru izgudroÅ”anu Otrā pasaules kara laikā tika nodroÅ”inātas iespējas Ä£enerēt ā€œmākslÄ«gusā€ radioaktÄ«vos izotopus. Pētnieku grupa no Prinstonas Universitātes (Princeton University) 1936. gadā bija pirmā, kas atklāja radioaktÄ«vo kobalta-60 izotopu, apstarojot dabisko kobalta-59 izotopu ar neitronu kÅ«li. BÅ«tisks pienesums kobalta-60 terapijas izveidē ir balstÄ«ts uz Leonarda Džordža Grimita (Leonard George Grimmett) un Harolda Elforda Džonsa (Harold Elford Johns) pētÄ«jumiem. 1949. gadā tika sākta divu kobalta-60 distances terapijas iekārtu prototipu izstrāde Kanādā, kas rezultējās pirmajā terapeitiskajā procedÅ«rā 1951. gada 27. oktobrÄ«. Kobalta-60 distances staru terapija ir veicinājusi strauju radiācijas terapijas un tās pētniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, un Ŕīs iekārtas arÄ« mÅ«sdienās tiek pielietotas vairākos pasaules reÄ£ionos.

Galvenais instruments mÅ«sdienu distances staru terapijā ir lineārais elektronu paātrinātājs. Pirmie lineāro daļiņu paātrinātāju koncepti balstās uz Gustava ÄŖsinga (Gustaf Ising) un Rolfa VÄ«derē (Rolf WiderĆøe) pētÄ«jumiem attiecÄ«gi 1924. un 1927. gadā. Radiācijas terapijas kontekstā Viljams Hansens (William Hansen) izgatavoja pirmo elektronu lineārā paātrinātāja prototipu. Pirmā klÄ«niskā paātrinātāja konstrukcija tika uzsākta 1952. gadā Londonā, sākot pirmās terapeitiskās procedÅ«ras 1953. gadā. Lineārie elektronu paātrinātāji ir galvenās iekārtas, kas tiek izmantotās mÅ«sdienu konvencionālajā radiācijas terapijā. Ä¢enerēto elektronu kÅ«li iespējams tieŔā veidā pielietot terapeitiski, taču visbiežāk klÄ«niski tiek izmantoti augstas enerÄ£ijas fotoni, kas tiek Ä£enerēti kā bremzēŔanās starojums, elektronu kÅ«lim triecoties volframa mērÄ·Ä«.

Citas radiācijas terapijas metodes ā€“ daļiņu terapijas ā€“ galvenais pagrieziena punkts bija 1946. gadā fiziÄ·a Roberta Ratbana Vilsona (Robert Rathbun Wilson) izstrādātais koncepts par protonu pielietojumu klÄ«niskajā terapijā. Koncepts uzsvēra protonu spēju piegādāt lokalizētu jonizējoŔā starojuma dozu dziļi pacienta anatomijā, pasargājot veselos audus. 20. gs. 50. gados tika sākti pirmie protonu terapijas klÄ«niskie pētÄ«jumi, savukārt smago jonu pētÄ«jumi tika sākti 20. gs. 70. gados Lorensa Bērkli Nacionālajā laboratorijā (Lawrence Berkeley National Laboratory) Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV).

SvarÄ«gs koncepts mÅ«sdienu radiācijas terapijā ir precÄ«za audzēja lokalizācija, izmantojot medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas metodes. Sākotnēji audzēja lokalizācijas balstÄ«jās uz klÄ«nisko ekspertÄ«zi par pacienta anatomiju, taču 20. gs. 60. gados tika uzsākta divdimensionālu radiogrāfisko attēlu pielietoÅ”ana, lai uzlabotu terapijas precizitāti. DT metode ļauj iegÅ«t trÄ«sdimensionālu pacienta anatomijas attēlojumu. Pirmais klÄ«niskais DT izmeklējums notika 1971. gadā Londonā, savukārt 1972. gadā Alans Maklauds Kormaks (Allan MacLeod Cormack) un Godfrijs Ņūbolds HaunzfÄ«lds (Godfrey Newbold Hounsfield) ieviesa DT konceptus, kas nepiecieÅ”ami Å”o attēlu izmantoÅ”anai trÄ«sdimensionālā dozas sadalÄ«juma aprēķinam pacienta anatomijā. LÄ«dz ar datortehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu 1994. gadā tika ieviests datorizētas trÄ«sdimensionālās dozas sadalÄ«juma plānoÅ”anas koncepts pacienta trÄ«sdimensiju anatomijā, kas ir mÅ«sdienu radiācijas terapijas pamats. Ar 1965. gadā ieviesto daudzlapiņu kolimatora konceptu fotonu starojuma kūļa modulēŔanai trÄ«sdimensionālās plānoÅ”anas iespējas pavēra iespējas trÄ«sdimensiju konformālās radiācijas terapijas (Three-Dimensional Conformal Radiation Therapy, 3D-CRT) izveidei, maksimizējot piegādāto jonizējoŔā starojuma dozu audzējā.

Lai uzlabotu piegādātā dozas sadalÄ«juma konformalitāti audzējam, minimizējot veselo audu komplikācijas, ir attÄ«stÄ«tas vairākas modernas staru terapijas tehnoloÄ£ijas. 1997. gadā tika ieviests intensitātes modulētās staru terapijas (Intensity-Modulated Radiation Therapy, IMRT) koncepts, modulējot ne tikai staru kūļa formu, bet arÄ« telpisko intensitātes sadalÄ«jumu. KlÄ«niski Ŕī metode tika ieviesta ap 2000. gadu. Å o tehnoloÄ£iju turpināja attÄ«stÄ«t, radot tomoterapijas metodi 2002. gadā, kā arÄ« 2007. gadā tika ieviesta tilpumā modulēta arkas terapija (Volumetric Modulated Arc Therapy, VMAT), ā€“ sinhronizētā veidā modulējot gan dozas piegādes jaudu, gan daudzlapiņu kolimatora un gentrija rotācijas kustÄ«bas.

Radiācijas terapijas piegādes precizitāte tika bÅ«tiski uzlabota, attÄ«stot ar attēliem vadÄ«tās radiācijas terapijas (Image-guided Radiation Therapy, IGRT) tehnoloÄ£ijas. Å Ä«s tehnoloÄ£ijas nodroÅ”ina iespēju veikt pacienta pozÄ«cijas un iekŔējās anatomijas pārbaudi pirms terapeitiskās procedÅ«ras sākÅ”anas. Integrējot rentgenspuldzes un amorfā silÄ«cija rentgenstarojuma detektorus terapijas iekārtas konstrukcijā, tika nodroÅ”inātas iespējas uzņemt gan divdimensionālas projekcijas, gan arÄ« rekonstruēt trÄ«sdimensionālu attēlu ā€“ koniskā kūļa datortomogrāfiju. Precizitātes uzlaboÅ”anai tikai ieviestas arÄ« dažādas metodes, kas nodroÅ”ina iespēju terapijas piegādi sinhronizēt ar pacienta fizioloÄ£iskajām kustÄ«bām, piemēram, elpoÅ”anu.

Visi minētie atklājumi ir arÄ« cieÅ”i saistÄ«ti ar dažādu matemātisko un fizikālo principu un modeļu attÄ«stÄ«bu, kā, piemēram, optimizācijas algoritmiem inversai plānoÅ”anai intensitātes modulētai staru terapijai un attēlu rekonstrukcijas algoritmiem DT attēlu iegūŔanai. BÅ«tiska attÄ«stÄ«ba radiācijas terapijas fizikā ir saistÄ«ta arÄ« ar dozas aprēķina algoritmiem: analÄ«tisko modeļu, kā zÄ«muļkūļu konvolÅ«cija un jonizējoŔā starojuma transporta Montekarlo metožu attÄ«stÄ«ba.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

Radiācijas terapijas fizika kopÅ” nozares pirmsākumiem ir piedzÄ«vojusi strauju attÄ«stÄ«bu, aktÄ«va attÄ«stÄ«ba norit arÄ« mÅ«sdienās. Galvenie attÄ«stÄ«bas virzieni mÅ«sdienu radiācijas terapijas fizikā ir vērsti uz medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas metožu iekļauÅ”anu terapijas plānoÅ”anas procesā, dažādām inovatÄ«vām pieejām, lai uzlabotu terapijas piegādes precizitāti vai bioloÄ£isko efektu, kā arÄ« dažādu maŔīnmācīŔanās (MM) un mākslÄ«gā intelekta (MI) risinājumu ievieÅ”anu.

DT attēlu izmantoÅ”ana dozimetriskiem aprēķiniem radiācijas terapijas plānoÅ”anas procesā ir klÄ«niski akceptētais standarts. Multimodālu medicÄ«nisko attēlu ā€“ magnētiskās rezonanses (MR), pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) vai savrupfotonu emisijas datortomogrāfijas (single-photon emission computed tomography, SPECT) – pielietoÅ”ana radiācijas terapijas procesā var uzlabot anatomisko reÄ£ionu identifikāciju, kā arÄ« iekļaut audu funkcionālo informāciju terapijas plānoÅ”anas procesā. Uzlabotā mÄ«ksto audu kontrasta dēļ MR attēlu izmantoÅ”ana terapijas plānoÅ”anas procesā iegÅ«st arvien lielāku lomu, izstrādājot arÄ« metodes sintētisku DT attēlu Ä£enerēŔanai dozimetriskajiem aprēķiniem. PET attēlu sniegtā vēža Ŕūnu un veselo audu funkcionālā informācija tiek pētÄ«ta, lai uzlabotu terapeitisko efektu: optimizētu dozas sadalÄ«jumu audzējā vai izvairÄ«tos no funkcionāli aktÄ«vo veselo orgānu reÄ£ionu apstaroÅ”anas. Modernās DT tehnoloÄ£ijas ā€“ duālās enerÄ£ijas, spektrālā vai fotonu skaitīŔanas DT ā€“ tiek izskatÄ«tas pielietojumiem, lai uzlabotu dozimetrisko aprēķinu precizitāti pacienta anatomijā, it Ä«paÅ”i daļiņu terapijā.

BÅ«tisks attÄ«stÄ«bas virziens mÅ«sdienās ir arÄ« adaptÄ«vā radiācijas terapija. AdaptÄ«vajā radiācijas terapijā pacienta apstaroÅ”anas plāns tiek pielāgots pacienta anatomiskajām un/vai audzēja funkcionālajām izmaiņām terapijas kursa laikā. AdaptÄ«vās radiācijas terapijas attÄ«stÄ«bas pamatā ir bÅ«tiska medicÄ«niskās attēlveidoÅ”anas un dozas aprēķinu algoritmu pilnveidoÅ”ana. Tiek pilnveidoti augstas precizitātes dozas aprēķina algoritmi un to darbÄ«bas ātrums, pielietojot arÄ« dažādas MM pieejas. Koniskā kūļa DT attēlu rekonstrukcijas algoritmu attÄ«stÄ«ba ir bÅ«tiski uzlabojusi to kvalitāti, mÅ«sdienās nodroÅ”inot iespēju Å”os attēlus pielietot arÄ« precÄ«ziem dozas aprēķiniem. KopÅ” 21. gs. otrā gadu desmita klÄ«niski ir pieejamas arÄ« staru terapijas sistēmas ar integrētu MR attēlveidoÅ”anas sistēmu. Å Ä«s tehnoloÄ£iski sarežģītās sistēmas nodroÅ”ina reāllaika pacienta iekŔējās anatomijas monitorēŔanas iespējas, uzlabojot terapijas piegādes precizitāti un adaptÄ«vās terapijas iespējas.

Dažādas MM un MI pieejas ir plaÅ”i pielietojamas arÄ« radiācijas terapijas fizikā. To galvenie pielietojumi ir automātiskā veselo orgānu un audzēju apzÄ«mēŔanā medicÄ«niskajos attēlus, dozas sadalÄ«jumu prognozēŔanā, automatizētā apstaroÅ”anas plānu Ä£enerēŔanā, multimodālu attēlu reÄ£istrēŔanā un salāgoÅ”anā, automatizētās kvalitātes kontroles pārbaudēs, staru terapijas iekārtu bojājumu un nepiecieÅ”amo apkopju prognozēŔanā, kā arÄ« terapeitiskā efekta un veselo audu komplikāciju riska prognozēŔanā.

KopÅ” 2014. gada aktÄ«vi pētÄ«jumi norisinās arÄ« augstas dozas jaudas (ultra-high dose rate) terapijas jeb FLASH terapijas attÄ«stÄ«bā. Å Ä« radiācijas terapijas metode izmanto augstu dozas jaudu (virs 40 Gy/s), terapeitisko jonizējoŔā starojuma dozu piegādājot milisekunžu laikā. FLASH terapijas galvenā priekÅ”rocÄ«ba ir bioloÄ£iskais efekts, salÄ«dzinot ar standarta dozas jaudu, ā€“ tiek saglabāts terapeitiskais efekts audzēja Ŕūnās, bÅ«tiski samazinot jonizējoŔā starojuma iedarbÄ«bu veselajos audos. Å Ä« pieeja var bÅ«tiski uzlabot radiācijas terapijas klÄ«nisko rezultātu neatkarÄ«gi no izmantotā jonizējoŔā starojuma veida. FLASH terapija ir viens no visaktÄ«vākajiem pētniecÄ«bas virzieniem mÅ«sdienu radiācijas terapijas fizikā, izstrādājot modeļus FLASH terapijas bioloÄ£iskā efekta aprakstīŔanai, metodes un iekārtas augstas dozas jaudas nodroÅ”ināŔanai, starojuma kūļa piegādei un dozimetrijai. MÅ«sdienu FLASH terapijas pētniecÄ«bā un potenciālai klÄ«niskai pārnesei nākotnē liela loma ir arÄ« in vitro un pirmsklÄ«niskiem pētÄ«jumiem, kā arÄ« FLASH terapijas plānoÅ”anas algoritmiem. Cita pieeja terapijas bioloÄ£iskā efekta uzlaboÅ”anai ir minikūļu (minibeam) terapija ā€“ arÄ« Å”ajā jomā notiek plaÅ”a pētniecÄ«ba gan fizikā, gan bioloÄ£ijā.

MÅ«sdienās liela loma ir arÄ« daļiņu terapijas pētniecÄ«bai un attÄ«stÄ«bai, lai nodroÅ”inātu Ŕīs metodes precÄ«zāku piegādi pacientam, kā arÄ« izskatÄ«tu jaunas pieejas un iekārtas starojuma piegādei. AttÄ«stoties lineāro daļiņu paātrinātāju tehnoloÄ£ijām, kopÅ” 21. gs. sākuma tiek attÄ«stÄ«ts koncepts radiācijas terapijā pielietot arÄ« ļoti augstas enerÄ£ijas elektronu (very high-energy electron, VHEE) starojuma kūļus. Ä»oti augstas enerÄ£ijas elektroni ir ar enerÄ£iju no aptuveni 100 lÄ«dz 250 MeV, salÄ«dzinot ar konvencionāli izmantotajiem ā€“ lÄ«dz 20 MeV. Å ajā enerÄ£ijas diapazonā elektroniem piemÄ«t augstāka caurspieÅ”anās spēja ā€“ iespējams pielietojums audzējiem dziļi pacienta anatomijā. Ä»oti augstas enerÄ£ijas elektronu fizikālo Ä«paŔību dēļ tiem piemÄ«t vairākas priekÅ”rocÄ«bas, salÄ«dzinot ar rentgenstarojuma terapiju, un Å”o metodi potenciāli iespējams pielietot arÄ« FLASH terapijā. Minēto iemeslu dēļ norisinās aktÄ«va pētniecÄ«ba, lai attÄ«stÄ«tu ļoti augstas enerÄ£ijas elektronu terapiju un uzsāktu pirmos pētÄ«jumu pacientu ārstēŔanā 21. gs. 30. gados.

Svarīgākie periodiskie izdevumi

Aktuālākie rezultāti radiācijas terapijas fizikā tiek publicēti medicÄ«nas fizikas izdevumos: Medical Physics (kopÅ” 1974. gada, izdod Wiley), International Journal of Radiation Oncology, Biology, Physics (kopÅ” 1975. gada, Elsevier), Physics in Medicine and Biology (kopÅ” 1956. gada, IOP Publishing), Radiotherapy and Oncology (kopÅ” 1983. gada, Elsevier), Physica Medica: European Journal of Medical Physics (iznāk kopÅ” 1985. gada, lÄ«dz 2007. gadam izdeva Itālijas MedicÄ«nas fizikas asociācija, Associazione Italiana di Fisica Medica, AIFM, kopÅ” 2007. gada – Elsevier), Journal of Applied Clinical Medical Physics (kopÅ” 2000. gada, Wiley).

Ievērojamākie pētnieki

Radiācijas terapijas fizikas pirmsākumi ir cieÅ”i saistÄ«ti ar vairākiem ievērojamu fiziÄ·u atklājumiem 19. gs. beigās: V. K. Rentgena atklātais rentgenstarojums 1895. gadā, AnrÄ« Bekerela (Henri Becquerel) atklātā dabiskā radioaktivitāte 1896. gadā, kā arÄ« M. KirÄ« un P. KirÄ« Ä·Ä«miskā elementa rādija atklājums 1898. gadā. BÅ«tiskus pētÄ«jumus konvencionālās rentgenstarojuma fotonu terapijas attÄ«stÄ«bā veikuÅ”i L. Dž. Grimets un H. E. Džonss, izstrādājot kobalta-60 terapijas principus, kā arÄ« V. Hansens, kurÅ” izstrādāja pirmo elektronu lineārā paātrinātāja prototipu. Radiācijas terapijas apakÅ”nozares ā€“ daļiņu terapijas ā€“ fizikālo pamatprincipu par lādētu daļiņu jonizācijas telpisko sadalÄ«jumu 1903. gadā atklāja Viljams Henrijs Bregs (William Henry Bragg). Atklāto telpā lokalizēto jonizācijas maksimumu mÅ«sdienās dēvē par Brega pīķi (Bragg peak). Å Ä« fizikālā fenomena potenciālo klÄ«nisko pielietojumu izteica R. R. Vilsons 1946. gadā, izstrādājot protonu terapijas konceptu.

Pētnieki, kuru atklājumi bijuÅ”i pagrieziena punkti radiācijas terapijas fizikas attÄ«stÄ«bā, ir arÄ« A. M. Kormaks un G. Å…. HaunsfÄ«lds, kuri izstrādāja DT konceptu, un Džons Sets Loflins (John Seth Laughlin), kurÅ” savas karjeras laikā izstrādāja daudzus dozimetrijas un radiācijas terapijas konceptus, kas tiek pielietoti arÄ« mÅ«sdienās.

MÅ«sdienÄ«gas radiācijas terapijas fizikas principu un saistÄ«to tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bā minams Anderss Brāhme (Anders Brahme), kurÅ” izstrādājis inversās plānoÅ”anas un IMRT optimizācijas algoritmus, un Rodžers Makijs (Roger Mackie), kurÅ” attÄ«stÄ«jis trÄ«sdimensionālo datorizēto plānoÅ”anas sistēmu izstrādi un konvolÅ«cijas/superpozÄ«cijas dozas aprēķinu metodes. MÅ«sdienu konvencionālās rentgenstarojuma fotonu terapijas vienu no svarÄ«gākajam tehnoloÄ£ijām ā€“ daudzlapiņu kolimatoru ā€“ izstrādājuÅ”i Kolins Dž. Ortons (Colin G. Orton) un StÄ«vs Vebs (Steve Webb).

Saistītie Ŕķirkļi

  • anatomija
  • biofizika
  • cilvēka un dzÄ«vnieku fizioloÄ£ija
  • daļiņu terapija
  • elektromagnētiskais starojums
  • kodolfizika
  • medicÄ«niskā fizika
  • radiācijas Ä·Ä«mija
  • rentgenstarojums

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Amerikas MedicÄ«nas fiziÄ·u asociācija (American Association of Physicists in Medicine, AAPM)
  • Amerikas Savienoto Valstu (ASV) TirdzniecÄ«bas ministrijas Nacionālo standartu un tehnoloÄ£iju institÅ«ta (National Institute of Standards and Technology, NIST) Fizikālo mērÄ«jumu laboratorija (Physical measurement laboratory)
  • Britu RadioloÄ£ijas institÅ«ts (British Institute of Radiology, BIR)
  • Eiropas Staru terapijas un onkoloÄ£ijas biedrÄ«ba (European Society for Radiotherapy and Oncology, ESTRO)
  • "Radiopaedia" ā€“ radioloÄ£ijas tieÅ”saistes enciklopēdija
  • Raksti par medicÄ«nas fizikas tēmām tieÅ”saistes žurnālā ā€œPhysics Worldā€ (publicē Fizikas institÅ«ts, Institute of Physics, IOP)
  • Starptautiskā Radiācijas vienÄ«bu un mērÄ«jumu komisija (International Commission on Radiation Units and Measurements, ICRU)
  • Starptautiskās AtomenerÄ£ijas aÄ£entÅ«ras (International Atomic Energy Agency, IAEA) Cilvēka veselÄ«bas nodaļa (Human Health Campus)

Ieteicamā literatūra

  • Bentzen, S. M. (ed.), Biological Basis of Radiation Therapy, Boca Raton, FL, CRC Press, 2012.
  • Bortfeld, T. and Schmidt-Ullrich, R. (eds.), Image-Guided IMRT, Berlin, Springer, 2006.
  • Brahme, A. (ed.), Comprehensive Biomedical Physics. Vol. 7, Radiation Therapy Physics, Amsterdam, Elsevier, 2018.
  • Hendee, W.R., Ibbott, G.S., and Hendee, E.G., Radiation Therapy Physics, 4th edn., Chichester, Wiley-Blackwell, 2013.
  • Khan, F. M. and Gibbons, J. P., The Physics of Radiation Therapy, 5th edn., Philadelphia, Lippincott Williams & Wilkins, 2014.
  • Meyer, J.L. (ed.), IMRT, IGRT, SBRT: Advances in the Treatment Planning and Delivery of Radiotherapy, Basel, Karger, 2011.
  • Mohan, R. and Das, I.J. (eds.), Treatment Planning in Radiation Oncology, 3rd edn., Philadelphia, Lippincott Williams & Wilkins, 2011.
  • Podgorsak, E.B., Radiation Physics for Medical Physicists, Berlin, Springer, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Webb, S., Intensity-Modulated Radiation Therapy, Bristol, Institute of Physics Publishing, 2001.

Kristaps Paļskis "Radiācijas terapijas fizika". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-radi%C4%81cijas-terapijas-fizika (skatīts 30.08.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-radi%C4%81cijas-terapijas-fizika

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5894 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana