ÄŖsa vÄsture RadiÄcijas terapijas fizikas attÄ«stÄ«ba vÄsturiski ir cieÅ”i saistÄ«ta ar dažÄdiem atklÄjumiem kodolfizikÄ, inženiertehnisko risinÄjumu ienÄkÅ”anu tirgÅ« un medicÄ«niskÄs attÄlveidoÅ”anas tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu. VÄsturiski Ŕī nozare ir relatÄ«vi jauna, primÄri saistÄ«ta ar atklÄjumiem par rentgenstarojumu un radioaktivitÄti.
JonizÄjoÅ”Ä starojuma izmantoÅ”ana terapeitiskam mÄrÄ·im vÄsturiski ir cieÅ”i saistÄ«ta ar vÄcu fiziÄ·a Vilhelma KonrÄda Rentgena (Wilhelm Conrad Rƶntgen) atklÄjumu ā rentgenstarojumu ā 1895. gadÄ. Tikai pÄris nedÄļas pÄc oficiÄlajÄm ziÅÄm par jaunatklÄjumu tika uzsÄkti eksperimenti par rentgenstarojuma potenciÄlo klÄ«nisko pielietojumu ā gan radiÄcijas terapijÄ, gan diagnostikÄ. ZiÅojumus par rentgenstarojuma pirmo terapeitisko pielietojumu (krÅ«ts vÄža pacientei) sniedza elektronu lampu ražotÄjs EmÄ«ls Hermans Grube (Ćmil Herman GrubbĆ©) sadarbÄ«bÄ ar Ärstu RÅ«benu Ladlamu (Reuben Ludlam). PierÄdÄ«jumi par Å”o ziÅojumu gan ir neviennozÄ«mÄ«gi, tÄpÄc biežÄk par pirmo rentgenstarojuma pielietojumu radiÄcijas terapijai uzskata franÄu Ärsta Viktora DepeÅa (Victor Despeignes) veikto procedÅ«ru kuÅÄ£a vÄža pacientam, kuras rezultÄti tika publicÄti 1896. gadÄ. Rentgenstarojuma potenciÄlais terapeitiskais pielietojums tika plaÅ”i pÄtÄ«ts lÄ«dz pat 20. gs. sÄkumam. 1898. gadÄ PjÄrs KirÄ« (Pierre Curie) un Marija KirÄ« (Maria Curie) atklÄja radioaktÄ«vo Ä·Ä«misko elementu rÄdiju. LÄ«dzÄ«gi kÄ ar rentgenstarojumu, arÄ« neilgi pÄc Ŕī zinÄtniskÄ atklÄjuma tika sÄkti pÄtÄ«jumi par potenciÄlo klÄ«nisko pielietojumu. Terapeitiski rÄdiju bija iespÄjams lietot veidos, kas nebija iespÄjami ar rentgenstarojumu, izmantojot dažÄdus aplikatorus vai pat inhalÄcijas.
PirmÄs terapeitiskÄs pieejas, izmantojot rentgenstarojumu vai rÄdiju zemÄs jonizÄjoÅ”Ä starojuma enerÄ£ijas dÄļ, bija pielietojamas tikai veidojumiem un klÄ«niskÄm slimÄ«bÄm uz Ädas. Pirmajos radiÄcijas terapijas pÄtÄ«jumos nebija arÄ« vairÄku mÅ«sdienu terapijas konceptu: dozas sadalÄ«juma plÄnoÅ”ana, audzÄja Ä£eometriska lokalizÄÅ”ana, kÄ arÄ« precÄ«za dozimetrija.
SvarÄ«gs notikums radiÄcijas terapijas attÄ«stÄ«bÄ bija kobalta-60 terapijas ievieÅ”ana. ZemÄs fotonu enerÄ£ijas (50 lÄ«dz 150 kiloelektronvolti, keV) nodroÅ”ina zemu jonizÄjoÅ”Ä starojuma caurspieÅ”anÄs spÄju audos ā audzÄjiem, kas atrodas dziļÄk pacienta anatomijÄ, nepiecieÅ”amas fotonu enerÄ£ijas megaelektronvoltu (MeV) diapazonÄ. Lai gan Å”Ädi fotoni ar enerÄ£ijÄm Å”ajÄ diapazonÄ ir Ä£enerÄti arÄ« dabiski eksistÄjoÅ”Ä rÄdija sabrukÅ”anas rezultÄtÄ, praktiska rÄdija pielietoÅ”ana distances terapijai bija apgrÅ«tinÄta. LÄ«dz ar kodolreaktoru izgudroÅ”anu OtrÄ pasaules kara laikÄ tika nodroÅ”inÄtas iespÄjas Ä£enerÄt āmÄkslÄ«gusā radioaktÄ«vos izotopus. PÄtnieku grupa no Prinstonas UniversitÄtes (Princeton University) 1936. gadÄ bija pirmÄ, kas atklÄja radioaktÄ«vo kobalta-60 izotopu, apstarojot dabisko kobalta-59 izotopu ar neitronu kÅ«li. BÅ«tisks pienesums kobalta-60 terapijas izveidÄ ir balstÄ«ts uz Leonarda Džordža Grimita (Leonard George Grimmett) un Harolda Elforda Džonsa (Harold Elford Johns) pÄtÄ«jumiem. 1949. gadÄ tika sÄkta divu kobalta-60 distances terapijas iekÄrtu prototipu izstrÄde KanÄdÄ, kas rezultÄjÄs pirmajÄ terapeitiskajÄ procedÅ«rÄ 1951. gada 27. oktobrÄ«. Kobalta-60 distances staru terapija ir veicinÄjusi strauju radiÄcijas terapijas un tÄs pÄtniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, un Ŕīs iekÄrtas arÄ« mÅ«sdienÄs tiek pielietotas vairÄkos pasaules reÄ£ionos.
Galvenais instruments mÅ«sdienu distances staru terapijÄ ir lineÄrais elektronu paÄtrinÄtÄjs. Pirmie lineÄro daļiÅu paÄtrinÄtÄju koncepti balstÄs uz Gustava ÄŖsinga (Gustaf Ising) un Rolfa VÄ«derÄ (Rolf WiderĆøe) pÄtÄ«jumiem attiecÄ«gi 1924. un 1927. gadÄ. RadiÄcijas terapijas kontekstÄ Viljams Hansens (William Hansen) izgatavoja pirmo elektronu lineÄrÄ paÄtrinÄtÄja prototipu. PirmÄ klÄ«niskÄ paÄtrinÄtÄja konstrukcija tika uzsÄkta 1952. gadÄ LondonÄ, sÄkot pirmÄs terapeitiskÄs procedÅ«ras 1953. gadÄ. LineÄrie elektronu paÄtrinÄtÄji ir galvenÄs iekÄrtas, kas tiek izmantotÄs mÅ«sdienu konvencionÄlajÄ radiÄcijas terapijÄ. Ä¢enerÄto elektronu kÅ«li iespÄjams tieÅ”Ä veidÄ pielietot terapeitiski, taÄu visbiežÄk klÄ«niski tiek izmantoti augstas enerÄ£ijas fotoni, kas tiek Ä£enerÄti kÄ bremzÄÅ”anÄs starojums, elektronu kÅ«lim triecoties volframa mÄrÄ·Ä«.
Citas radiÄcijas terapijas metodes ā daļiÅu terapijas ā galvenais pagrieziena punkts bija 1946. gadÄ fiziÄ·a Roberta Ratbana Vilsona (Robert Rathbun Wilson) izstrÄdÄtais koncepts par protonu pielietojumu klÄ«niskajÄ terapijÄ. Koncepts uzsvÄra protonu spÄju piegÄdÄt lokalizÄtu jonizÄjoÅ”Ä starojuma dozu dziļi pacienta anatomijÄ, pasargÄjot veselos audus. 20. gs. 50. gados tika sÄkti pirmie protonu terapijas klÄ«niskie pÄtÄ«jumi, savukÄrt smago jonu pÄtÄ«jumi tika sÄkti 20. gs. 70. gados Lorensa BÄrkli NacionÄlajÄ laboratorijÄ (Lawrence Berkeley National Laboratory) Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV).
SvarÄ«gs koncepts mÅ«sdienu radiÄcijas terapijÄ ir precÄ«za audzÄja lokalizÄcija, izmantojot medicÄ«niskÄs attÄlveidoÅ”anas metodes. SÄkotnÄji audzÄja lokalizÄcijas balstÄ«jÄs uz klÄ«nisko ekspertÄ«zi par pacienta anatomiju, taÄu 20. gs. 60. gados tika uzsÄkta divdimensionÄlu radiogrÄfisko attÄlu pielietoÅ”ana, lai uzlabotu terapijas precizitÄti. DT metode ļauj iegÅ«t trÄ«sdimensionÄlu pacienta anatomijas attÄlojumu. Pirmais klÄ«niskais DT izmeklÄjums notika 1971. gadÄ LondonÄ, savukÄrt 1972. gadÄ Alans Maklauds Kormaks (Allan MacLeod Cormack) un Godfrijs Å
Å«bolds HaunzfÄ«lds (Godfrey Newbold Hounsfield) ieviesa DT konceptus, kas nepiecieÅ”ami Å”o attÄlu izmantoÅ”anai trÄ«sdimensionÄlÄ dozas sadalÄ«juma aprÄÄ·inam pacienta anatomijÄ. LÄ«dz ar datortehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu 1994. gadÄ tika ieviests datorizÄtas trÄ«sdimensionÄlÄs dozas sadalÄ«juma plÄnoÅ”anas koncepts pacienta trÄ«sdimensiju anatomijÄ, kas ir mÅ«sdienu radiÄcijas terapijas pamats. Ar 1965. gadÄ ieviesto daudzlapiÅu kolimatora konceptu fotonu starojuma kūļa modulÄÅ”anai trÄ«sdimensionÄlÄs plÄnoÅ”anas iespÄjas pavÄra iespÄjas trÄ«sdimensiju konformÄlÄs radiÄcijas terapijas (Three-Dimensional Conformal Radiation Therapy, 3D-CRT) izveidei, maksimizÄjot piegÄdÄto jonizÄjoÅ”Ä starojuma dozu audzÄjÄ.
Lai uzlabotu piegÄdÄtÄ dozas sadalÄ«juma konformalitÄti audzÄjam, minimizÄjot veselo audu komplikÄcijas, ir attÄ«stÄ«tas vairÄkas modernas staru terapijas tehnoloÄ£ijas. 1997. gadÄ tika ieviests intensitÄtes modulÄtÄs staru terapijas (Intensity-Modulated Radiation Therapy, IMRT) koncepts, modulÄjot ne tikai staru kūļa formu, bet arÄ« telpisko intensitÄtes sadalÄ«jumu. KlÄ«niski Ŕī metode tika ieviesta ap 2000. gadu. Å o tehnoloÄ£iju turpinÄja attÄ«stÄ«t, radot tomoterapijas metodi 2002. gadÄ, kÄ arÄ« 2007. gadÄ tika ieviesta tilpumÄ modulÄta arkas terapija (Volumetric Modulated Arc Therapy, VMAT), ā sinhronizÄtÄ veidÄ modulÄjot gan dozas piegÄdes jaudu, gan daudzlapiÅu kolimatora un gentrija rotÄcijas kustÄ«bas.
RadiÄcijas terapijas piegÄdes precizitÄte tika bÅ«tiski uzlabota, attÄ«stot ar attÄliem vadÄ«tÄs radiÄcijas terapijas (Image-guided Radiation Therapy, IGRT) tehnoloÄ£ijas. Å Ä«s tehnoloÄ£ijas nodroÅ”ina iespÄju veikt pacienta pozÄ«cijas un iekÅ”ÄjÄs anatomijas pÄrbaudi pirms terapeitiskÄs procedÅ«ras sÄkÅ”anas. IntegrÄjot rentgenspuldzes un amorfÄ silÄ«cija rentgenstarojuma detektorus terapijas iekÄrtas konstrukcijÄ, tika nodroÅ”inÄtas iespÄjas uzÅemt gan divdimensionÄlas projekcijas, gan arÄ« rekonstruÄt trÄ«sdimensionÄlu attÄlu ā koniskÄ kūļa datortomogrÄfiju. PrecizitÄtes uzlaboÅ”anai tikai ieviestas arÄ« dažÄdas metodes, kas nodroÅ”ina iespÄju terapijas piegÄdi sinhronizÄt ar pacienta fizioloÄ£iskajÄm kustÄ«bÄm, piemÄram, elpoÅ”anu.
Visi minÄtie atklÄjumi ir arÄ« cieÅ”i saistÄ«ti ar dažÄdu matemÄtisko un fizikÄlo principu un modeļu attÄ«stÄ«bu, kÄ, piemÄram, optimizÄcijas algoritmiem inversai plÄnoÅ”anai intensitÄtes modulÄtai staru terapijai un attÄlu rekonstrukcijas algoritmiem DT attÄlu iegūŔanai. BÅ«tiska attÄ«stÄ«ba radiÄcijas terapijas fizikÄ ir saistÄ«ta arÄ« ar dozas aprÄÄ·ina algoritmiem: analÄ«tisko modeļu, kÄ zÄ«muļkūļu konvolÅ«cija un jonizÄjoÅ”Ä starojuma transporta Montekarlo metožu attÄ«stÄ«ba.