Astoņstaraino koraļļu polipiem ir astoņi spalvveida taustekļi un astoņi mezentēriji (starpsienas). Tie ir ekoloģiski nozīmīgi organismi, jo veido dzīvotnes daudziem jūru organismiem un veicina bioloģisko daudzveidību.

Uzskata, ka astoņstarainie koraļļi atdalījušies no agrīnajiem koraļļpolipu senčiem pirms aptuveni 540–500 miljoniem gadu. Galvenā to atšķirības pazīme bija astoņstaraina ķermeņa uzbūve. Katram polipam veidojās astoņi spalvveida taustekļi un astoņi mezentēriji. Agrīnie astoņstarainie koraļļi, iespējams, bija nelielas kolonijas veidojoši polipi, kas dzīvoja uz seklu jūru gultnes. Evolūcijas gaitā attīstījās mīksto koloniju veidi ar elastīgu ķermeni, skeletveida formas, kas veidoja kalcija karbonāta struktūras, un dziļūdens formas. Nozīmīgs jauninājums bija sklerītu veidošanās, kas nodrošināja kolonijas mehānisko izturību. Paleozojā astoņstarainie koraļļi bija plaši izplatīti. Mezozojā attīstījās daudzas mūsdienu sugām radniecīgas grupas. Kainozojā palielinājās dziļūdens un tropisko sugu daudzveidība.

Astoņstarainajiem koraļļiem raksturīga starainā simetrija. Tiem ir viena simetrijas ass, ap kuru staraini izvietojušies orgāni, un iekšējo orgānu skaits dalās ar astoņi. Astoņstaraino koraļļu polipi ir 1–10 mm (diametrā) lieli. To cilindriskais ķermenis ar pēdas disku piestiprinās pie substrāta. Astoņstaraino koraļļu ķermeņa ārējais šūnu slānis jeb epiderma aizsargā organismu. Tajā atrodas epitēlija, muskuļu, nervu šūnas, gļotu dziedzeršūnas un dzeļšūnas. Iekšējais šūnu slānis jeb gastroderma izklāj gremošanas dobumu, izdala gremošanas fermentus un piedalās barības vielu sagremošanā un uzsūkšanā. Tajā atrodas dziedzeršūnas, gremošanas un fagocitējošās šūnas un skropstiņšūnas. Starp epidermu un gastrodermu atrodas plāns želejveida starpslānis – mezogleja. Tajā atrodas kolagēna šķiedras, amēbveida šūnas, sklerīti un gorgonīna šķiedras. Ķermeņa augšgalā atrodas mutes atvere, pa kuru astoņstarainie koraļļi uzņem barību un izvada nesagremotās atliekas. No mutes atiet īsa cauruļveida rīkle, kas savieno to ar gastrovaskulāro dobumu. Šo dobumu sadala astoņas vertikālas iekšējās starpsienas jeb mezentēriji. Mezentēriji palielina gremošanas virsmu. Tajos atrodas dziedzeri un muskuļu šķiedras. Gastrovaskulārā dobuma kanāli caurauž visu koloniju un veic barības vielu transportēšanu, gāzu apmaiņu, ir ķermeņa hidrostatiskais balsts. Visa kolonija funkcionē kā viens organisms. Kolonijā visus polipus savieno kopīgs dzīvo audu slānis jeb koenenhīma (coenenchyme), nodrošinot barības vielu un signālu pārvadi un kolonijas augšanu. Kolonijas var būt krūmveida, vēdekļveida, kokveida vai spalvveida. Atšķirībā no citiem koraļļpolipiem, astoņstarainajiem koraļļiem ir gastrodermālās caurulītes jeb solēnijas (solenia). Tās savieno polipus, pārvada barības vielas, skābekli un vielmaiņas produktus. Astoņstarainajiem koraļļiem mutes atveri apņem astoņi spalvveida, lokani taustekļi. Katram tausteklim ir daudzi sīki sānu atzari, kas palielina barības uztveršanas virsmu. Taustekļos atrodas dzeļšūnas. Tās satur ar šķidrumu pildītu dzeļkapsulu, kuras galā ir dzeļpavedieni. Uz dzeļšūnas ārējās virsmas atrodas tieva viciņa – maņu orgāns knidocils. Saskaroties ar citu organismu, tas atliecas, izraisa uzbudinājumu dzeļšūnā. Dzeļkapsula izmet dzeļpavedienu. Dzeļpavediens ir klāts ar atpakaļ vērstiem dzelknīšiem, un tā dūriens ir indīgs. Pēc pavediena izmešanas dzeļšūna iet bojā. Dzeļšūnas izmanto aizsardzībai vai medījuma notveršanai. Astoņstarainajiem koraļļiem parasti nav ārējā cietā skeleta, bet tie bieži veido iekšējo kalcija karbonāta skeletu no sklerītiem. Sklerītiem ir adatas, vārpstiņas, zvaigznītes, nūjiņas vai plātnītes forma. Daļai grupu veidojas centrālās ass skelets. Tas var būt organisks vai pārkaļķots. Jūras vēdekļiem ir no gorgonīna veidots ass skelets, bet zilajiem koraļļiem veidojas iekšējais kaļķa skelets. Astoņstarainajiem koraļļiem ir vienkārši gareniskie un gredzeniskie muskuļi, kas ļauj polipam sarauties, kustināt taustekļus un veicina ūdens cirkulāciju. Nervu sistēma ir izkliedēts nervu tīkls, un jutīgās šūnas atrodas arī epidermā. Astoņstarainie koraļļi reaģē uz gaismu, ķīmiskajām vielām, uztver pieskārienus un var koordinēt taustekļu kustības.

Astoņstarainajiem koraļļiem nav elpošanas vai asinsrites orgānu. Skābekļa un oglekļa dioksīda apmaiņa notiek caur ķermeņa virsmu. Gastrodermā daudzām astoņstaraino koraļļu sugām atrodas simbiotiskas aļģes, kas nodrošina tos ar ogļhidrātiem, enerģiju un skābekli. Šīs sugas parasti sastopamas seklos ūdeņos. Pētījumi rāda, ka astoņstarainie koraļļi ir senākie dzīvnieki, kuriem piemitusi bioluminiscence.

Astoņstarainie koraļļi vairojas dzimumiski un bezdzimumiski. Dažas sugas ir hermafrodīti, citas ir šķirtdzimuma. Dzimumiskās vairošanās laikā olšūnas un spermatozoīdus izlaiž ūdenī, kur notiek ārējā apaugļošanās. Dažām sugām ir iekšēja apaugļošanās, kad spermatozoīdi caur muti nonāk mātītes ķermenī un polips attīstās mātes ķermenī. Nārsts notiek noteiktā gadalaikā un ir saistīts ar Mēness fāzēm. Pēc apaugļošanās veidojas brīvi peldošs, skropstiņām klāts kāpurs bez taustekļiem – planula. Tā brīvi peld un izvēlas substrātu, kur piestiprināties. Planula iziet metamorfozi un pārvēršas par jaunu polipu. Pēc nostiprināšanās polips barojas, aug un sāk vairoties pumpurojoties. Uz mātes ķermeņa veidojas jauns polips un paliek ar to saistīts. Tā veidojas kolonija, un visi tās polipi ir ģenētiski vienādi. Kolonijas var dzīvot daudzus gadus, bet rifi var attīstīties tūkstošiem gadu. Bezdzimumvairošanās var notikt arī ar koloniju dalīšanos vai audu reģenerāciju. Kad kolonija ir pietiekami izaugusi, veidojas dzimumdziedzeri, dzimumšūnas un cikls atkārtojas.

Klasē astoņstarainie koraļļi Octocorallia (Haeckel, 1866) zināmas aptuveni 3500 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Joprojām notiek diskusijas un tiek veiktas izmaiņas astoņstaraino koraļļu klases taksonomijā. 

Astoņstarainie koraļļi ir plaši izplatīti visā pasaulē – no sekliem tropu ūdeņiem līdz polārajiem apgabaliem un 6 km dziļumam. Tie apdzīvo rifu nogāzes, lagūnas un rifu virsotnes, piestiprinās pie klintīm, akmeņiem vai vulkāniskajiem iežiem. Jūras spalvas sastopamas uz smilšainas vai dūņainas gultnes, kur daļēji ierokas gruntī. Baltijas jūrā astoņstaraini koraļļi nav sastopami ūdens zemā sāļuma, svārstīgās temperatūras un duļķainā ūdens dēļ.

Astoņstarainajiem koraļļiem ir būtiska nozīme jūras ekosistēmās, jo veido dzīvotnes, barošanās vietas un patvērumu daudzām citām dzīvnieku sugām. Tie palielina bentisko organismu daudzveidību, pārveido jūras gultni, savos skeletos uzkrāj oglekli un kalcija karbonātu. Astoņstarainie koraļli filtrē planktonu un organiskās daļiņas no ūdens, piedalās vielu un enerģijas apritē, ir barība jūras gliemjiem, jūras zvaigznēm un zivīm. Astoņstarainajiem koraļļiem ir nozīme evolucionārās bioloģijas, sistemātikas, ekoloģijas un klimata pārmaiņu pētījumos. Kalcija karbonāta skeletos saglabājas informācija par ūdens temperatūru, ķīmisko sastāvu un vides izmaiņām, un tos izmanto paleoekoloģiskajos pētījumos. Astoņstarainie koraļļi kalpo kā vides stāvokļa indikatori, jo ir jutīgi pret temperatūras paaugstināšanos, ūdens paskābināšanos un piesārņojumu. Daudzas astoņstaraino koraļļu sugas ir aizsargājamas. Dziļūdens koraļļu kolonijas aug lēnām un pēc bojājuma atjaunojas gadu desmitiem. Astoņstarainie koraļļi ir populāri jūras akvārijos, no tiem izgatavo rotaslietas. Tie ir būtiska niršanas tūrisma daļa.