Par ārokenrola karaliā sauktais mÅ«ziÄ·is kopÅ” agras jaunÄ«bas pievÄrsÄs amerikÄÅu rokenrola spÄlÄÅ”anai, spÄ«tÄjot padomju sistÄmas uzliktajiem ideoloÄ£iskajiem žÅaugiem. P. Andersons muzicÄjis Latvijas un Igaunijas ansambļos, pats dibinÄjis vairÄkas grupas, konsekventi dziedÄdams angļu valodÄ lielÄkoties rokenrola, blÅ«za, rokabilÄ« un citu žanru skaÅdarbus.
Pits Andersons
latvieÅ”u mÅ«ziÄ·is, dziedÄtÄjs, dziesmu autors, grupu vadÄ«tÄjs un dibinÄtÄjs, pasÄkumu organizÄtÄjs
Saistītie Ŕķirkļi
Pits Andersons. RÄ«ga, 18.03.2015.
Satura rÄdÄ«tÄjs
BÄrnÄ«ba, muzikÄlo gaitu sÄkums
Gada vecumÄ AlfrÄds PÄteris ar mÄti Ritu Andersoni pÄrcÄlÄs uz RÄ«gu. ZÄns pÄc mÄtes vÄlÄÅ”anÄs agri sÄka apgÅ«t angļu valodu, trÄ«s gadus privÄti mÄcÄ«jÄs klavierspÄli. 11 gadu vecumÄ viÅÅ” sÄka interesÄties par džezu, klausÄ«jÄs rietumu radiostaciju pÄrraides, piemÄram, Villisa Konovera (Willis Clark Conover, Jr.) America Jazz Hour un citas, lasÄ«ja Ärzemju mÅ«zikas žurnÄlus. PÄc pamatizglÄ«tÄ«bas iegÅ«Å”anas iestÄjÄs RÄ«gas ElektromehÄniskajÄ tehnikumÄ (1959ā1963), radÄs domubiedri, kurus fascinÄja rietumu kultÅ«ra.
P. Andersons kļuva par neformÄlÄs, pÄrsvarÄ krievvalodÄ«go jaunieÅ”u kustÄ«bas āÅ”tatÅikiā dalÄ«bnieku ā kÄ pÄrÄjie viÅÅ” centÄs atdarinÄt rietumu Ä£ÄrbÅ”anÄs stilu, aizrÄvÄs ar amerikÄÅu rokenrolu. P. Andersons piebiedrojÄs tehnikuma paÅ”darbÄ«bas grupai kÄ pianists, pirmÄ dziesma, kuru viÅÅ” nodziedÄja uz skatuves bija Litla RiÄarda (Little Richard) Long Tall Sally.
P. Andersons iepazinÄs ar savu vienaudzi ValÄriju Seifudinovu (Seiski) ā abi mÄ«lÄja mÅ«ziku, klausÄ«jÄs vienas un tÄs paÅ”as raidstacijas, mÄcÄ«jÄs spÄlÄt Ä£itÄru. 1963. gadÄ P. Andersons pievienojÄs Seiska grupai Revengers, kas spÄlÄja Elvisa Preslija (Elvis Presley), Äaka Berija (Chuck Berry), L. RiÄarda un citu klasisko repertuÄru. ViÅÅ” piespÄlÄja klavieres, no ierakstiem atÅ”ifrÄja dziesmu vÄrdus.
MuzikÄlÄ daiļrade
Pits Andersons uzstÄjas koncertÄ "Roks pret pirÄtismu". Doma laukums, 01.09.1995.
60. gadi
Kad 1964. gadÄ Seiski iesauca armijÄ, viÅa vietÄ stÄjÄs P. Andersons ā spÄlÄja Ä£itÄru un dziedÄja. Grupas dalÄ«bnieki bija Eduards ViÅÅiks un Zigmunds Lorencs, kurÅ” pirmais RÄ«gÄ bija kļuvis par oriÄ£inÄlas amerikÄÅu Fender Stratocaster Ä£itÄras Ä«paÅ”nieku. Grupas nosaukumu mainÄ«ja uz The Melody Makers (MM) kÄ britu mÅ«zikas avÄ«zei. RepertuÄrÄ joprojÄm bija tikai angļu un amerikÄÅu grÄvÄji; MM RÄ«gÄ kļuva arvien populÄrÄka.
12.04.1966. vajadzÄja notikt The Melody Makers koncertam PlanetÄrijÄ (tagad RÄ«gas Kristus PiedzimÅ”anas pareizticÄ«go katedrÄle). Biļetes bija pÄrdotas, taÄu koncertu administrÄcija aizliedza, jo grupa neesot reÄ£istrÄta EstrÄdes orÄ·estru birojÄ. Pūļa nemiers pÄrauga manifestÄcijÄ ar paÅ”darinÄtiem plakÄtiem, uz kuriem bija saukļi āBrÄ«vÄ«bu Ä£itÄrai!ā, āNost BEO!ā (krievu ŠŃŃŠ¾ ŃŃŃŃŠ°Š“Š½ŃŃ Š¾ŃŠŗŠµŃŃŃŠ¾Š²), Melody Makers. IesaistÄ«jÄs milicija; tika nolemts koncertu sarÄ«kot uz PlanetÄrija kÄpnÄm. MÅ«ziÄ·us izsauca uz Latvijas PSR Valsts droŔības komiteju (VDK), mÄÄ£inÄja savervÄt par ziÅotÄjiem. OficiÄlÄs birokrÄtiskÄs iestÄdes ieviesa striktus noteikumus muzikÄlo kolektÄ«vu pastÄvÄÅ”anai, trÄ«s mÅ«ziÄ·us iesauca armijÄ un MM izjuka.
Lai studÄtu somugru valodas Tartu UniversitÄtÄ (Tartu Ćlikool), P. Andersons sÄka mÄcÄ«ties igauÅu valodu. 1966. gadÄ viÅÅ” pÄrcÄlÄs uz Tallinu, kur spÄlÄja pirmajÄ igauÅu rokenrola grupÄ Optimistid pie sava drauga Heigo Mirkas (Heigo Mirka), taÄu grupa saŔķÄlÄs un P. Andersons atgriezÄs LatvijÄ.
1968. gadÄ kopÄ ar Seiski tika izveidota grupa Natural Product, kurÄ muzicÄja arÄ« EdvÄ«ns SirmbÄrdis (Klifs), Kostja Dmitrijevs (Cat), Juris Seļeckis un Boriss Tarasovs. SpÄlÄts joprojÄm tika klasiskais rokenrols, ļoti iecienÄ«ta uzstÄÅ”anÄs vieta bija Latvijas PSR MÄkslas akadÄmijas karnevÄli.
Ne tikai Natural Product repertuÄrs, bet arÄ« ÄrÄjais izskats ā džinsi, gari mati ā pilnÄ«bÄ atbilda priekÅ”statiem, kÄdai jÄbÅ«t Ä«stai rokgrupai. Sekoja braucieni uz Lietuvu un Krievijas pierobežu (Pleskavu), kur mÅ«ziÄ·i tika uzÅemti ar sajÅ«smu, taÄu oficiÄlo iestÄžu viedoklis par Å”Ädu daļÄji legÄlu darboÅ”anos bija negatÄ«vs.
70. gadi
Biežie izsaukumi uz nopratinÄÅ”anÄm VDK, kur nemitÄ«gi tika pÄrmesta ānepareizÄs, kaitÄ«gÄsā mÅ«zikas spÄlÄÅ”ana, tÄs propagandÄÅ”ana un draudÄts ar kriminÄllietas safabricÄÅ”anu un izrÄÄ·inÄÅ”anos, noveda pie situÄcijas, ka liela daļa rokmÅ«zikas entuziastu izvÄlÄjÄs emigrÄt. ViÅu vidÅ« bija Seiskis, E. ViÅÅiks, taÄu P. Andersons, piecreiz iesniedzis dokumentus izbraukÅ”anai, saÅÄma atteikumu. 1972. gadÄ mÅ«ziÄ·is saÅÄma ielÅ«gumu uzstÄties RockānāRoll Revival Show Vemblija stadionÄ LondonÄ, taÄu atkal sekoja atteikums. MÅ«ziÄ·is dzÄ«voja ImantÄ Ä¼oti noslÄgti, spÄlÄja Ä£itÄru un dziedÄja tikai tuvu draugu lokÄ, strÄdÄja par kurjeru, par mÄkslinieku noformÄtÄju Latvijas mÄkslinieciski rÅ«pnieciskajÄ kombinÄtÄ āSojuztorgreklamaā un citur.
Jauns radoÅ”ais pacÄlums sekoja 1980. gadÄ, kad doties uz mÅ«zikas dekÄdi Å auļos P. Andersonu uzaicinÄja draugs no Igaunijas Ivo Linna (Ivo Linna), kurÅ” 1978. gadÄ bija izveidojis rokenrola grupu Rock Hotel. Pa ceļam uz Lietuvu notika koncerts kolhozÄ āNÄkotneā, kurÄ I. Linna pÄkÅ”Åi izsauca uz skatuvi P. Andersonu, un viÅÅ” milzu uztraukumÄ nodziedÄja Karla PÄrkinsa (Carl Perkins) dziesmu Blue Suede Shoes.
PÄc atgrieÅ”anÄs RÄ«gÄ mÅ«ziÄ·is meklÄja domubiedrus, lai atsÄktu muzicÄt. Vispirms P. Andersons izveidoja folkmÅ«zikas pulciÅu MazajÄ Ä£ildÄ, tad rudenÄ« pievienojÄs SalaspilÄ« pie MežsaimniecÄ«bas institÅ«ta āSilavaā bÄzÄtai grupai Rock and Roll Band, kas spÄlÄja blÅ«zus un rokenrolus. To 1979. gadÄ izveidoja Uldis Vegners un Uldis FÄrts, bungas ā Juris StrelÄs, Ä£itÄra ā JÄnis VanadziÅÅ”, kurÅ” arÄ« ieteica P. Andersonu kÄ solistu un pianistu. 1983. gadÄ ansamblis pÄc piedalÄ«Å”anÄs rokfestivÄlÄ IecavÄ pieÅÄma nosaukumu āDopingsā. Kad to aizliedza, tika pieÅemts nosaukums āRoka arhÄ«vsā. Grupa pievienojÄs RÄ«gas rokklubam, kura paspÄrnÄ sÄka koncertÄt. Grupai pievienojÄs pianists Eino Kolists (Kens KÅ«lmens). 1984. gadÄ ansambli pameta U. Vegners, U. FÄrtu iesauca armijÄ, P. Andersons Ä«slaicÄ«gi pievienojÄs Latvijas PSR Filharmonijas grupai āTip Topā, kur mÄÄ£inÄja dziedÄt arÄ« latvieÅ”u valodÄ.
P. Andersons turpinÄja spÄlÄt rokenrolu grupÄ āArhÄ«vsā (arÄ« The Archives). 12.1985. grupas priekÅ”nesumu pirmo reizi demonstrÄja Latvijas TelevÄ«zijas (TV) tieÅ”raidÄ no pasÄkuma āSporta laureÄtsā. Ivara VÄ«gnera studijÄ tapa pirmie skaÅu ieraksti.
ArÄ« 80. gados rokenrola spÄlÄÅ”ana bija daļa no pasÄ«vÄs pretoÅ”anÄs kustÄ«bas, lÄ«dz ar to P. Andersona grupas darbÄ«ba iekļÄvÄs kopÄjÄ dziesmotÄs neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas norisÄ. āArhÄ«vaā priekÅ”nesums kļuva par sensÄciju 1986. gada mÅ«zikas un mÄkslas festivÄlÄ āBildesā. 1987. gadÄ triumfs turpinÄjÄs festivÄlÄ āSaldus sauleā, kas sÄkÄs ar āArhÄ«vaā priekÅ”nesumu, kÄ arÄ« festivÄlÄ āLiepÄjas dzintars ā87ā, kur grupa uzstÄjÄs Ärpuskonkursa programmÄ. P. Andersons kļuva par jaunieÅ”u elku LatvijÄ, sekoja koncerti Ä»eÅingradÄ, ViļÅÄ, piedalÄ«Å”anÄs festivÄlos KrievijÄ, kuru vidÅ« redzamÄkais bija Rock Panorama MaskavÄ ar rietumu rokzvaigžÅu piedalÄ«Å”anos. 1988. gadÄ notika P. Andersona pirmais oficiÄlais brauciens uz ÄrzemÄm ā Poliju, taÄu folkmÅ«zikas festivÄlÄ tÄ arÄ« neizdevÄs spÄlÄt rokenrolu.
1989. gadÄ pavasarÄ« P. Andersons negaidot tika uzÅemts Zviedrijas Rokenrola KlubÄ par goda biedru, sekoja ielÅ«gums piedalÄ«ties rokenrola festivÄlÄ JenÅ”ÄpingÄ, ZviedrijÄ. Notika divi lieli komercbraucieni ar koncertiem pa DÄniju kopÄ ar pazÄ«stamu Floridas (Amerikas SavienotÄs Valstis, ASV) ritmblÅ«za grupu Little Nicky&The Slicks. FestivÄlÄ Brean Sands (AnglijÄ) āArhÄ«vsā spÄlÄja uz vienas skatuves ar Bila Heilija (Bill Haley) oriÄ£inÄlo Comets sastÄvu. PlaÅ”a intervija ar P. Andersonu tika iekļauta BBC dokumentÄlajÄ filmÄ Sweet Mystery Of RockānāRoll. 1989. gadÄ āArhÄ«vsā ar panÄkumiem uzstÄjÄs festivÄlÄ āRoks par neatkarÄ«buā, sniedza neskaitÄmus koncertus LatvijÄ. Gada beigÄs izdota P. Andersona un āArhÄ«vsā debijas skaÅuplate āPete Anderson & The Archives Live!ā, kas ir pirmais albums PSRS rokmÅ«zikas vÄsturÄ, kuru angļu valodÄ ieskaÅojis vietÄjais mÅ«ziÄ·is. VienlaicÄ«gi ar plates ierakstu tapa dokumentÄlÄ Ä«sfilma āPits Andersonsā (režisore Dzintra Geka).
90. gadi
90. gados P. Andersons konsekventi turpinÄja atskaÅot rokenrola klasiku, par kuru LatvijÄ interese mazinÄjÄs, tomÄr notika regulÄras uzstÄÅ”anÄs vietÄjos klubos. Desmitgades pirmajÄ pusÄ mÅ«ziÄ·is ar savu grupu āArhÄ«vsā regulÄri uzstÄjÄs SkandinÄvijÄ, Eiropas rokenrola festivÄlos. Ar klipu Jump, Jive Anā Wail grupa āArhÄ«vsā pÄrstÄvÄta Igora Lingas filmÄ āRokenrols BaltijÄā (1991).
P. Andersons kÄ mÅ«zikas konsultants tika pieaicinÄts filmas āSarkanais drudzisā (Red Hot) tapÅ”anÄ, kuru 1993. gadÄ veidoja ASV režisors un scenÄrists Pols Hegiss (Paul Haggis). Filmas uzÅemÅ”ana notika RÄ«gÄ; tÄ vÄstÄ«ja par rokenrola ienÄkÅ”anu 50. gadu jaunieÅ”u ikdienÄ un sasaucÄs ar P. Andersona dzÄ«vesstÄstu.
1995. grupa āArhÄ«vsā beidza pastÄvÄt un P. Andersons izveidoja jaunu ansambli Pete Anderson & The Rhythm Kings (1996ā1998). 1997. gadÄ P. Andersons beidzot nonÄca savÄ sapÅu zemÄ ASV, kur pavadÄ«ja Äetrus mÄneÅ”us. PSB Records skaÅu ierakstu studijas prezidents Niks Binklijs (Nick Binkley) uzaicinÄja rokenrola veterÄnu piedalÄ«ties ierakstu sesijÄ DienvidkalifornijÄ ar amerikÄÅu rokabilÄ« mÅ«ziÄ·iem Russell Scott & The Red Hots no Sandjego, lai ierakstÄ«tu vienu skaÅdarbu dziesmu izlasei. MÅ«ziÄ·is apciemoja vairÄkas pilsÄtas, kopÄ ar grupu Weld sniedza deviÅus koncertus.
1999. decembrÄ« P. Andersons producÄja albumu Swinginā As Always, kurÄ skanÄja ieraksti no dažÄdiem The Archives un The Rhythm Kings sastÄviem (1989ā1998). Tolaik viÅÅ” uzstÄjÄs kopÄ ar Pete Anderson Band, kuras ilggadÄjie dalÄ«bnieki bija pianists Gints Žilinskis un Ä£itÄrists Igors Eunapu.
21. gs.
2000. gadÄ tika izveidots projekts The American Dream (2000ā2009). Togad P. Andersons piedalÄ«jÄs VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svÄtkos Mežaparka estrÄdÄ, dziedot solo dziesmÄ Down By The Riverside. ParalÄli rokenrolam par vienu no mÅ«ziÄ·a profesijÄm kļuva menedžera darbs rokenrola un kantri mÅ«zikas klubÄ āAligatorsā, kur pÄris gadu (1999ā2001) P. Andersons organizÄja rokenrola festivÄlus. To viÅÅ” turpinÄja arÄ« vÄlÄk (2005ā2007) sadarbÄ«bÄ ar sievu Annu, kura spÄlÄja kontrabasu viÅa pÄdÄjÄ grupÄ The Swamp Shakers (2009).
2012. gadÄ ASV tapa albuma Texeclectic ieraksts, piedaloties P. Andersona draugam, komponistam, aranžÄtÄjam, Ä£itÄras virtuozam, vecmeistaram Rejam Teitam (Ray Tate) un citiem ievÄrojamiem Dienvidteksasas kantri mÅ«ziÄ·iem. 2004. gada diskÄ Sentimental skan viena no pirmajÄm P. Andersona paÅ”sacerÄtajÄm dziesmÄm Baby Iām Crazy āBout You (veltÄ«ta sievai Annai).
2008. gadÄ izdots astotais P. Andersona albums Brass-A-Billy, kura ierakstÄ piedalÄ«jÄs labÄkie Latvijas un Igaunijas rokenrola stila mÅ«ziÄ·i. Å is albums tika atzÄ«ts par 2009. gada pasaules labÄko rokabilÄ« stila albumu konkursÄ Just Plain Folks Music Awards ASV. 2009. gadÄ mÅ«ziÄ·is piepildÄ«ja sapni par Ä«stu rokabilÄ« stila grupu The Swamp Shakers, ar kuru uzstÄjÄs koncertos un festivÄlos LatvijÄ un daudzÄs ÄrvalstÄ«s. 2014. gadÄ izdots Pete Anderson & The Swamp Shakers albums Enjoy The Ride!
2015. gadÄ mÅ«ziÄ·is pÄrtrauca uzstÄties, kad viÅam tika atklÄta liposarkoma, kuras ÄrstÄÅ”ana nedeva rezultÄtu.
Daiļrades nozÄ«me, novÄrtÄjums
VisdarbÄ«gÄkais rokenrola žanra propagandÄtÄjs LatvijÄ ā P. Andersons ne tikai atskaÅoja lielisku mÅ«ziku, bet arÄ« izglÄ«toja savus klausÄ«tÄjus, tos iepazÄ«stinot ar rokenrola, rokabilÄ«, arÄ« blÅ«za un citu amerikÄÅu populÄrÄs mÅ«zikas žanru klasiku visa mūža garumÄ. AizrÄvies ar rietumu mÅ«ziku jau bÄrnÄ«bÄ, mÅ«ziÄ·is rokenrolam veltÄ«ja visu dzÄ«vi, kuru padomju okupÄcijas gados pamatÄ«gi sarežģīja sistÄmas izliktie ierobežojumi. Tikai 20. gs. 80. gadu beigÄs P. Andersons ieguva pelnÄ«to starptautisku atzinÄ«bu un lÄ«dz mūža beigÄm turpinÄja radÄ«t, koncertÄt, veicinÄt rokenrola popularitÄti arÄ« kÄ festivÄlu rÄ«kotÄjs, kÄ arÄ« divus gadus āRadio Skontoā vadÄ«ja savu autorraidÄ«jumu Be-Bop Boogie And The Rockinā Rhythm Review.
P. Andersons bija starp pirmajiem aktÄ«vajiem rokenrola mÅ«ziÄ·iem, kuri 50. gadu beigÄs sÄka spÄlÄt un dibinÄt grupas LatvijÄ. P. Andersona dzÄ«ves laikÄ izdoti astoÅi albumi ā visi ieskaÅoti angļu valodÄ, vairÄkas dziesmas publicÄtas dažÄdÄs izlasÄs. Par vienÄ«go ieskaÅojumu latviski kļuva āZiemassvÄtku dziesmaā (2003) kopÄ ar grupu Juke box.
P. Andersonam bija daudz uzticamu kolÄÄ£u un sekotÄju. MÅ«ziÄ·a dzÄ«vei un daiļradei veltÄ«tas neskaitÄmas publikÄcijas kÄ LatvijÄ, tÄ ÄrvalstÄ«s, kur mÅ«ziÄ·is kopÅ” 20. gs. 80. gadiem regulÄri uzstÄjÄs koncertos un festivÄlos. ArÄ« savÄ ÄrÄjÄ izskatÄ viÅÅ” atspoguļoja rokenrola pielÅ«gsmi un ar savu konsekvento stila izjÅ«tu un uzticÄ«bu jaunÄ«bas ideÄliem izpelnÄ«jÄs rokenrola karaļu titulu.
P. Andersons bija Vispasaules rokenrola asociÄcijas, kÄ arÄ« Gene Vincent Official Fan Club, Elvis Presley Fan Club Of Estonia, Zviedrijas RockāNāRoll Club un citu klubu biedrs.
P. Andersonam pieŔķirta Latvijas MÅ«zikas ierakstu gada balva ā2015 par mūža ieguldÄ«jumu Latvijas populÄrajÄ mÅ«zikÄ (pasniegta pÄc nÄves). VairÄkkÄrt viÅa dziesmas un albumi tikuÅ”i nominÄti Latvijas mÅ«zikas ierakstu gada balvas dažÄdÄs kategorijÄs. LiepÄjas rokmÅ«ziÄ·u slavas alejÄ (2006) redzams P. Andersona plaukstas atlÄjums.
Multivide
Pits Andersons. RÄ«ga, 18.03.2015.
Pits Andersons uzstÄjas koncertÄ "Roks pret pirÄtismu". Doma laukums, 01.09.1995.
Pits Andersons koncertÄ OgrÄ, 08.08.2014.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Daiga MazvÄrsÄ«te "Pits Andersons". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Pits-Andersons (skatÄ«ts 15.07.2026)