“Ziemeļa vējš” ir trešais darbs Andreja Upīša romānu virknē par Robežnieku dzimtu, kurā turpinātas cikla pirmajos sacerējumos “Jauni avoti” (1909) un “Zīda tīklā” (1912) aizsāktās tēmas. Atklājot vienas dzimtas likteņus 19. un 20. gs. mijā, rakstnieks šajos darbos no sava skatpunkta analizē arī tās vēsturiskās pārvērtības, kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi. Romānā “Ziemeļa vējš” aplūkotas 1905. gada revolūcijas un it īpaši tai sekojošās reakcijas norises, atklājot gan sociālā protesta kustības sākotnējo entuziasmu, gan tās vadītāju neziņu un maldus, gan vēlāko nežēlīgo izrēķināšanos ar visiem, kuri tieši vai netieši bija iesaistīti revolūcijas notikumos. A. Upīša romānā fiksēto vērojumu pamatā ir rakstnieka personiskā pieredze, tostarp piedaloties 1905. gada rudenī notikušajos mītiņos Rīgā, bet lielu daļu šī laikposma notikumu pieredzot dzimtajā Skrīveru pagastā. Rakstnieka brālis Mārtiņš aktīvi iesaistījās vietējās sociāldemokrātu grupas darbībā, viņa mājās revolūcijas posmā bieži viesojās propagandisti, kas bija atbraukuši no Rīgas. A. Upīts piedalījās kritušo kaujinieku bērēs un teica revolucionāru uzrunu, pieredzēja soda ekspedīcijas ierašanos, pirmos arestus un nošaušanas. Romāns “Ziemeļa vējš” uzrakstīts ar laika distanci, tas tapis no 1918. gada līdz 1921. gadam, un revolūcijas perioda iespaidi literārajā darbā pārklājušies ar vēlāk, Pirmā pasaules kara sākumposmā, pieredzot, ka rakstnieka mājās Skrīveros apmetās un tās lielā mērā izpostīja krievu karaspēka vienības. Pirmā pasaules kara laikā A. Upīts nonāca bēgļu gaitās, pēc atgriešanās Latvijā 1917. gadā aktīvi iesaistījās sociālajā dzīvē un 1918. gada sākumā tika īslaicīgi apcietināts. 1919. gada pirmajā pusē viņš darbojās kā viens no padomju varas redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas teritorijā, bet vēlāk aizbēga uz Krieviju. Atgriežoties Latvijā 1920. gada aprīlī, rakstnieks uz robežas tika aizturēts un ievietots Centrālcietumā, no kura atbrīvots 1920. gada augustā. Šīs grūti pārskatāmās norises sasaucas ar tiem traģiskajiem likteņa pavērsieniem un visapkārt valdošo nedrošību, kas ir raksturīgi romānā “Ziemeļa vējš” atainotajiem notikumiem.