modernismā balstīta arhitektūras izpratne, kas ir kritiska pret postmodernismu, bet pretstatā funkcionālisma formālajai universalitātei cenšas nodrošināt saistību ar ģeogrāfisko un kultūras kontekstu, izvairoties no reģionālisma reakcionārajiem aspektiem
domāšanas ievirze arhitektūrā, kas izpaužas dažādos virzienos un stilistiskās formās un kurā izmanto vēsturiskas un tradicionālas būvformas, materiālus un pilsētplānošanas principus