latviešu valoda

Var droši paredzēt, ka Pētera Vanaga raksts, kurā enciklopēdiski atainota latviešu valoda un tās vēsture, būs viens no tiem Nacionālās enciklopēdijas šķirkļiem, pie kuriem daudzi enciklopēdijas lasītāji laiku pa laikam atgriezīsies vēl un vēl, vienmēr atrazdami sev ko jaunu. Valoda, kuru sarūpējuši mūsu baltiskie un somugriskie senči, ir ne vien bagāta un lokana, bet arī stipra un noturīga — un turklāt joprojām gatava pielāgoties jaunām vajadzībām un radoši attīstīties tālāk. Tiesa gan, mūslaiku globalizētajā pasaulē, kur strauji pieaug lielo valodu, it sevišķi angļu valodas, loma un ietekme, nacionālas valodas likteni izšķirīgi nosacīs tas, vai nācijai pietiks gribas un spēku savas valodas ilgtspējas interesēs visā pilnībā izmantot jaunās iespējas, ko paver digitalizācija, datorlingvistika un mākslīgais intelekts. Taču lingvoinženieriskais pavērsiens neatceļ pašai valodai piemītošās konkurētspējas nozīmi un nemazina, bet pat būtiski palielina izglītotās sabiedrības vajadzības pēc zināšanām par latviešu valodu. Ja tev ir konstruktīva, uz nākotni vērsta jauneklīga interese par latviešu valodas leksikas un gramatikas jautājumiem, tas var nozīmēt, ka tu nenožēlosi, ja izvēlēsies savas darba gaitas saistīt ar datorlingvistisku jaunradi.