Molotova–Ribentropa pakts

Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līguma un tā slepenā pielikuma nozīme reģiona, Eiropas un pasaules vēsturē ir grūti pārvērtējama. Neapšaubāmi viens no izšķirošajiem pagrieziena punktiem Centrālās un Ziemeļaustrumu Eiropas zemēm un tautām, kuru liktenis tika izšķirts divu totalitāru režīmu savstarpējās sarunās, cita starpā šādi ne vien iznīcinot vairāku nāciju patstāvību, bet arī tieši aizsākot postošāko militāro konfliktu cilvēces vēsturē ‒ Otro pasaules karu. Līgums jeb t.s. Molotova‒Ribentropa pakts (precīzāk būtu to dēvēt par Hitlera‒Staļina paktu) tieši vai netieši sadalīja Eiropas valstis (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju) abu totalitāro režīmu “ietekmes sfērās”. Pakts joprojām apliecina gan reģiona nozīmi pasaules vēstures kontekstā, gan tā neatdalāmību no Eiropas kopējās vēstures. Pakts apliecina arī savstarpējās saites un kopīgos likteņus sadalīšanai pakļautajās valstīs.