parastais ozols

Kas mums nāk prātā, kad dzirdam vai lasām vārdu “ozols”? Stalts kā ozols, stiprs kā ozols, vīrs kā ozols. Koku koks. Ozols nav tikai bioloģiska un materiāla vērtība. Protams, tā koksne ir viena no cietākajām, sīkstākajām un izturīgākajām koksnēm, kas iegūstamas Latvijā, tāpēc radusi pielietojumu visdažādākajām vajadzībām – celtniecībā, galdniecībā, koktēlniecībā. Dižozolu stumbru dobumos mājvietu rod pūces, ūpji un sikspārņi, kā arī neskaitāms daudzums ar aci neredzamu sīkbūtņu. Tomēr vispirms atcerēsimies, ka ozols kā vīrišķības, spēka, izturības un sīkstuma simbols pavada latviešu tautu visā tās ceļā, – tas minēts latvju dainās, latviešu mitoloģijā, latviešu klasiskajā un rokmūzikā, to simboliski izmanto vasaras saulgriežos un citos svētkos. Ozola lapas ir atrodamas Latvijas valsts ģerbonī, Latvijas piecu latu naudaszīmē, ozola lapu izmanto kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbolu. Andas Feščenko šķirklis “parastais ozols” sniedz ne vien informāciju par parastā ozola bioloģiju, izplatību un pielietojumu, bet arī par tā vietu latviešu tautas apziņā – folklorā, mitoloģijā, svētkos un godos, kultūras notikumos, valstiskajos simbolos.