Lietpratēji iesaka

Nacionālās enciklopēdijas šķirkļu ieteikumi.

Ieteikumu arhīvs

šķirkli iesaka
Andris Levāns, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors

Livonija

Mēs esam tagadnes notikumu un nesenās vēstures pārņemti, jo šķiet, ka ikdienas dzīvē vieta ir tikai nesenajām kolektīvajām atmiņām. Senākā pagātne, kas varētu mūs aizvest pie Latvijas valsts pirmsākumu apzināšanās, mums bieži vien maldīgi šķiet mazsvarīga. Vēsturiski precīzs, uztverams un saprotams ir Ilgvara Misāna šķirklis par viduslaiku Livoniju. Autors meistarīgi, izceļot būtisko un būdams brīvs no aizspriedumiem un nevēsturiskiem stereotipiem, izskaidro Livonijas veidošanās procesus. Tādējādi viņam izdodas ticami portretēt šo komplekso Baltijas vēstures parādību. Livonija kā vēsturisks reģions veidojās tiešā latīņu kristīgās Eiropas vērtību ietekmē un mijiedarbē ar vietējām etniskām un kultūras kopienām. Jā, tas šķiet pirmajā brīdī neticami, taču šodienas Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju kolektīvā eiropeiskā identitāte sakņojas viduslaiku Livonijā. Katram, kurš grib uzzināt, kas bija viduslaiku Livonija, es iesaku izlasīt šo Nacionālās enciklopēdijas šķirkli.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Šells Ūlavs Hovde, Lielā norvēģu leksikona redaktors

norvēģu valoda

Es sapņoju norvēģiski, tāpat kā tu sapņo savā dzimtajā valodā. Kā varam lasīt enciklopēdijās, valodas ir noteiktas struktūras, ko sauc par gramatiku, taču valodās slēpjas arī vēsture, identitāte un māju sajūta, ko piedzīvojam, atgriežoties no ārzemju ceļojumiem. Daži cilvēki man saka, ka mēs, norvēģi, izklausāmies tā, it kā dziedātu. Daži smaida par mūsu patskaņiem æ, ø, å, daži saka, ka mums trūkst daudzu vārdu. Varbūt. Tomēr es savā valodā varu nosaukt lietas, kurām dažkārt nav vārdu citās valodās, piemēram, vārds oppholdsvær, kas nozīmē, ka ārā nelīst vai nesnieg, piemēram, vārds silkeføre, kas nozīmē, ka sniegs ir perfekts slēpošanai, piemēram, vārds utepils ‒ Pilzenes alus, ko pavasarī var nopirkt āra kafejnīcās.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Valters Nollendorfs, literatūrzinātnieks

latviešu trimdas literatūra

Šis, manuprāt, ir labs laiks iepazīties ar trimdas literatūru. Nesen iznāca Andreja Plakana plašais pētījums par trimdu. Tā ir trimdas sociālā vēsture, kurā nozīmīga loma ir trimdas kultūras un literārajām aktivitātēm. Pārskatot to, kas par trimdu rakstīts vispār, trimdas literatūra un tās pētniecība ir pelnījusi sevišķu uzslavu, it sevišķi Ingunas Daukstes-Silasproģes sējumi. Man tas sagādā lielu personīgu gandarījumu, jo laikam jau es pats biju tas, kurš plašāku publiku ar trimdas literatūru uzdrīkstējās pirmoreiz iepazīstināt okupētās Latvijas Zinātņu akadēmijā 1988. gadā. Iepazīstināšanu man bija iespēja turpināt speckursā 1990. gada pavasara semestrī toreiz vēl Latvijas Valsts universitātes Latviešu filoloģijas nodaļā Visvalža ielā. Ir prieks, ka no šīs sēkliņas izaudzis kas tik pamatīgs un labs.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Marta Annija Mažeika, Aknīstes vidusskolas 10.klases skolniece

Latvija

Kādam tā ir liela, kādam maza, un tomēr visiem mūsu 64589 kvadrātkilometri ir mājas. Man Latvija ir sajūta, ko rodu skaistākajās latviešu dziesmās, agrā rīta miglā un siltākajos vecmammas ceptajos pīrādziņos. Vieta, kur jau 102. gadu viss notiek kā īstā valstī. Ir karoga izkāršanas vērtas Latvijas svētku un atceres dienas, noteikta robeža ar kaimiņvalstīm un jūru, kā arī savi kultūras pieminekļi. Mana Latvija ir manas sajūtas – neaprakstāmas, taču noteikti drošas.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Ēriks Jēkabsons, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors

Molotova–Ribentropa pakts

Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līguma un tā slepenā pielikuma nozīmi reģiona, Eiropas un pasaules vēsturē ir grūti pārvērtējama. Neapšaubāmi, viens no izšķirošajiem pagrieziena punktiem centrālās Eiropas zemēm un tautām, kuru liktenis tika izšķirts divu totalitāru režīmu savstarpējās sarunās, cita starpā tādā veidā ne vien iznīcinot vairāku nāciju patstāvību, bet arī tieši aizsākot postošāko militāro konfliktu cilvēces vēsturē – Otro pasaules karu. Līgums jeb tā sauktais Molotova–Ribentropa pakts (precīzāk būtu to dēvēt par Hitlera–Staļina paktu) ne vien tieši vai netieši sadalīja centrālās Eiropas zemes (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju) abu totalitāro režīmu "ietekmes sfērās", bet arī joprojām apliecina gan reģiona nozīmi pasaules vēstures kontekstā, gan tā neatdalāmību gan no Eiropas kopējās vēstures, gan savstarpēji starp reģiona valstīm no Somijas līdz pat Dienvidaustrumeropai. Tādēļ šķirkļa nepieciešamība un nozīme Nacionālajā enciklopēdijā ir acīmredzama, tādējādi atgādinot vēstures svarīgumu ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules sabiedrībai un politiķiem.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Klāvs Sedlenieks, RSU asociētais profesors, sociālantropologs

digitālā bērnība

Vēl līdz nesenam laikam pieaugušie cilvēki varēja skatīties uz rotaļās ieslīgušajiem bērniem un ar zināmu nostaļģiju atcerēties, kā viņi paši savulaik darījuši tieši to pašu. Kopš 19. gs. Eiropas kultūrvidē arī nostiprinājusies ideja par bērnību kā ideālas nevainības posmu, kuru vēlams pasargāt no pieaugušo skarbās realitātes. Tomēr digitālo produktu attīstība ir novedusi pie tā, ka bērni izmanto vidi, kurā paši pieaugušie reizēm vēlētos būt prasmīgāki navigatori. Tādējādi ir saprotams, ka pieaugušie, kuri kopumā ir samērā apmierināti ar to, ka bērniem “ir ar ko nodarboties” un tie tāpēc mazāk traucē pieaugušajiem darīt viņu lietas, digitālajā laikmetā jūt pieaugošas bažas par to, ka bērni nedara to, ko viņiem pieaugušo pašu pirmsdigitālās pieredzes gaismā būtu jādara. Zandas Rubenes šķirklis par digitālo bērnību sniedz īsu, bet ļoti vērtīgu ieskatu pētījumos, kas veltīti digitālo tehnoloģiju un pieaugšanas saskarsmes punktiem.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais direktors un spēlfilmas "Melānijas hronika" režisors un scenārija autors

1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā

Never again (‘nekad vairs’) ‒ tā latvieši var teikt par staļinismu un deportācijām. Apziņa par šo vēsturisko noziegumu ļāva latviešu tautai konsekventi iestāties par savas valsts atjaunošanu. 14. jūnija deportāciju aptveršana liek mums labāk saprast, ka upura sindroms ir tieši tas, ko totalitārās varas grib uzspiest brīvai personībai. Mēs izdzīvosim, ja šādas vēsturiskās traumas spēsim pārvērst par kolektīvo pieredzi, kura jāpārzina un jāizanalizē detaļās, lai mums nebūtu ilūziju, bet būtu spēks, prāts un pārliecība nekad nepieļaut šādu traģisko noziegumu atkārtošanos.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Anna Muhka, literatūras cienītāja un LNB komunikācijas lietpratēja

“Kriksis”

Laikam nav tāda trimdas bērna, kurš savā laikā nebūtu lasījis un iemīlējis labsirdīgo un drosmīgo Kriksi. Mūsu ģimenē tā noteikti bija – es grāmatas saņēmu no vecākā brāļa un māsas, un to lappuses rādīja biežu un sirsnīgu lasīšanas prieku pēdas. Jāņa Širmaņa stāsti par Kriksi un meža iedzīvotājiem ar skanīgiem un šiem dzīvniekiem tik raksturīgiem vārdiem (zaķis Kūkums, žagata Klača, vilks Vāvulis, lapsa Okšķere un vēl daudzi citi) man palikuši atmiņā kā grāmatas, kuras labprāt lasīju latviešu valodā. Nedrīkst aizmirst, ka trimdas bērniem un jauniešiem bija pieejama pasaules tulkotā literatūra mītņu zemju valodās, kas bieži bija daudzreiz aizraujošāka lasāmviela nekā latviešu valodā piedāvātā. Mūsu grāmatu saturs turklāt bieži vien risinājās laukos un laikos, no kuriem es, Stokholmas piepilsētas bērns, maz ko sapratu. Šodien, pašķirstot Krikša grāmatas, esmu droša, ka arī mūsdienu mazais lasītājs var aizrauties un iemīlēties Kriksī ‒ tikai jāiepazīst viņu, viņa draugus un ceļabiedrus. Jestrā suņa piedzīvojumi “Strautniekos” un piemājas mežos līdz bēgļu gaitām un nonākšanai ASV kopā ar draugu Tomiņu ir aizraujoši un, jā – brīžiem dramatiski (lasot bērna acīm). Brīnišķīga lasāmviela, kas man atgādina laiku, kad naktī grāmatas lasīju zem segas kabatas luktura gaismā.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Rīgas pilsētas ģerbonis

Rīgas ģerbonis ir gandrīz tikpat sens kā Latvijas galvaspilsēta. Ģerbonis gadsimtu gaitā ir mainījis savu veidolu atbilstoši tobrīd pastāvošās politiskās varas nostādnēm – tas zaudējis vecos aspektus un ieguvis jaunus. Tomēr mūsu ģerbonis vienmēr bijis pilsētas pašapliecināšanās un atpazīstamības zīme, saglabājot pašu svarīgāko – ķieģeļu mūri ar torņiem, vārtiem un atslēgām. Šie simboli ir Rīgas, kā arī pašu rīdzinieku spēka un izturības apliecinājums. Iesaku katram izpētīt mūsu Rīgas ģerboņa vēsturi – tā nav mazāk aizraujoša par vēsturiskajiem notikumiem, kas apvijuši mūsu pilsētu!
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Andris Šternbergs, fiziķis, materiālzinātnieks, Dr. habil. phys., LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā

nanotehnoloģijas

Būvēt lietas un funkcionējošas sistēmas līdz pat bioloģiskajiem neironu tīkliem no molekulāra izmēra “ķieģelīšiem” ir dabas objektu, tai skaitā dzīvo būtņu, attīstībā “patentēts” process. Nanotehnoloģijas, globālā digitalizācija un mākslīgais intelekts ir ceturtās industriālās revolūcijas stūrakmeņi ar nopietniem izaicinājumiem cilvēcei 21. gadsimtā. Jau šodien nanotehnoloģijas, tai skaitā izziņas biotehnoloģijas, paredz attīstīt cilvēka domāšanu, koordinējot izjūtas un iedarbojoties uz fizisko un sabiedrisko vidi, paplašinot cilvēku uztveri ar biofizikāliem, bioķīmiskiem vai bioinženierijas līdzekļiem. Zinātniskā fantastika pārvēršas realitātē, tomēr vienlaikus stingri jāseko jauno nanostrukturēto produktu un pakalpojumu drošumam un ētiskajiem aspektiem.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Andris Vilks, rokmūzikas fans, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors

“Līvi”

Mana jaunības estētika, lai cik tas nebūtu triviāli, ir veidojusies šajā visai konkrētā žanrā. Latvijas roks bija viens no galvenajiem valstsgribas katalizatoriem. Par to šodien neviens nav jāpārliecina. Man ir tuvi tādi fenomeni kā "Pērkons", "Dzeltenie pastnieki" u. c., tomēr sirds piederēja "Līviem". Aizrāva viss – smagais roks, skarbās un decentās balsis, košā daudzveidība, smīns par snobismu, bet pats svarīgākais – patiess, neslēpts patriotisms un Liepāja. "Līvi" nealka pēc simtsmiljonu auditorijas kaimiņos, dziedāja tikai latviešu valodā. Daigas Mazvērsītes šķirklī ievietota ļoti smeldzīga fotogrāfija, skarba rezignācija par tēmu "Līvi ir dzīvi!". Līdz ar to stāsts nav tikai par mūziku, bet par visu laikmetu, kurā roku rokā rokā un pa dzīvi gājuši puiši, kuri "spridzināja" lielās estrādes, jaunatni un galu galā visu to, kam bija mērķis mūs noturēt padomju okupācijas rāmjos. Man "Līvi" ir dzīvi.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Einars Fogelis, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prezidents

ziemas olimpisko spēļu saraksts

Kas mums ir olimpiskās spēles? Kopības sajūta, augstāko cilvēka sportisko spēju demonstrēšana, tilts starp tautām un kultūrām, drauga plecs, godīga cīņa un komandas gars, lepnums par savu valsti? Katram noteikti būs sava atbilde, kura emocionāli rodama zemapziņā un sirds stūrītī. Manas emocijas veidojas saistībā ar draugu pulkā veiktajiem pirmajiem ragaviņu nobraucieniem piemājas graviņā, ar pirmajām slēpēm, ar līdz nejūtībai pārsalušiem kāju pirkstiem slidzābakos, stundām dzenājot ripu pa aizsalušo dīķi. Bez šāda vai līdzīga sākuma mums nebūtu ne Veras Zozuļas, ne Jāņa Ķipura, ne Mārtiņa Rubeņa, ne Oskara Melbārža, ne Martina Dukura, ne daudzu citu, kuri, iesoļojot kā komanda olimpiskajā stadionā, mums sagādāja šo vienreizējo kņudoņu pakrūtē. Viņi ļāvuši ritēt prieka un lepnuma asarai, redzot Latvijas karogu mastā, un izjust kopības sajūtu, dziedot mūsu himnu. Mūsu kā komandas pienākums ir nodot šīs olimpiskās vērtības un emocijas tālāk nākamajām paaudzēm. Tikai tad mēs būsim stipri!
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Aldis Bērziņš, olimpiskais čempions volejbolā ASV izlases sastāvā

volejbols

Volejbols manī izraisa maza bērna prieku, jo spēju pret dabas likumu bumbu noturēt gaisā. Šādu prieku izjūt bērns, kad, sitot balonu atkal un atkal, viņš neļauj tam nokrist. Volejbols ir tik dabīgs un vienkāršs sports. Lai gan esmu olimpietis, es vēl vienmēr izjūtu šādu bērna apbrīnu, vērojot spēles norisi. Kādu sportu NATO pielieto militāro pilotu apmācībām? Saprotams, pāri citiem sportiem – volejbolu. Pilotam ir nepieciešama zibenīga reakcija un spēja sastrādāties ar citiem. Spēlējot voleju, mēs šīs spējas attīstām un pilnveidojam.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Aldis Lauzis, valodnieks

latviešu valoda

Var droši paredzēt, ka Pētera Vanaga šķirklis, kurā enciklopēdiski atainota latviešu valoda un tās vēsture, būs viens no tiem Nacionālās enciklopēdijas šķirkļiem, pie kuriem daudzi lasītāji laiku pa laikam atgriezīsies vēl un vēl, vienmēr atrazdami sev ko jaunu. Valoda, kuru sarūpējuši mūsu baltiskie un somugriskie senči, ir ne vien bagāta un lokana, bet arī stipra un noturīga — un turklāt joprojām gatava pielāgoties jaunām vajadzībām un radoši attīstīties tālāk. Tiesa gan — mūslaiku globalizētajā pasaulē, kur strauji pieaug lielo valodu, it sevišķi angļu valodas, loma un ietekme, nacionālas valodas likteni izšķirīgi nosacīs tas, vai nācijai pietiks gribas un spēku savas valodas ilgtspējas interesēs visā pilnībā izmantot jaunās iespējas, ko paver digitalizācija, datorlingvistika un mākslīgais intelekts. Taču lingvoinženieriskais pavērsiens neatceļ pašai valodai piemītošās konkurētspējas nozīmi un nemazina, bet pat būtiski palielina izglītotās sabiedrības vajadzības pēc zināšanām par latviešu valodu. Ja tev ir konstruktīva, uz nākotni vērsta jauneklīga interese par latviešu valodas leksikas un gramatikas jautājumiem, tas var nozīmēt, ka tu nenožēlosi, ja izvēlēsies savas darba gaitas saistīt ar datorlingvistisku jaunradi.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts

kristietība

Kristietības centrā ir Jēzus no Nācaretes, Dieva apsolītais Mesija (Kristus), un tās pirmvēsts (kerigma): Dievs ir tapis cilvēks Jēzū Kristū, kurš ir miris par mūsu grēkiem, ir augšāmcēlies trešajā dienā, nosūtījis Svēto Garu tiem, kas Viņam tic, un Viņa vārdā mēs varam saņemt grēku piedošanu. Šī pamatvēsts divos gadu tūkstošos ir radījusi jaunas civilizācijas, vada un maina tautu likteņus un dod cerību nākamajām paaudzēm.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Egils Levits, Valsts prezidents

tiesības

Lai arī primāri ar tiesībām profesionāli nodarbojas juristi, tiesības nav juristu ekskluzīva privilēģija. Demokrātiskā tiesiskā valstī ikvienam valsts iedzīvotājam iespēju robežās vajadzētu sekot līdzi tiesību jautājumiem. Tas vairo katra iespējas kvalitatīvai demokrātiskai līdzdalībai sabiedrības dzīvē un savu interešu apzināšanai un prasmīgai aizstāvēšanai. Tiesības zinoša sabiedrība ir augsti attīstītas tiesiskas demokrātijas priekšnoteikums modernā valstī.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Anna Viduleja, kino režisore

kino

No sirds priecājos par to, ka top Nacionālā enciklopēdija! Gandarījumu sniedz iespēja atrast nepieciešamo informāciju latviešu valodā vizuāli glīti un pārdomāti iekārtotā Nacionālās enciklopēdijas uzticamajā tīmekļa vietnē! Tā ir tik patīkama pārmaiņa pēc ierastā meklējumu formāta svešajā – angļu – valodā bezpersoniskajā, apšaubāmajā, bezgalīgi plašajā tīmekļa informācijas plūsmā. Šķirklī "kino" atradīsiet gan detalizētu informāciju par kino rašanos un attīstību, gan iedvesmu noskatīties kādu no pieminētajiem kino meistardarbiem, sekojot nevainojamai šķirkļa autores Ditas Rietumas kino gaumei.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Arvīds Dravnieks, jurists un Publisko tiesību institūta direktors

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Latvijas valsts var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā. Neiecietība un augstprātība pret dažādību skalo ārā valsts pamatus. Bez savas valsts izsīktu kultūras dzīve. Bez savas valsts dažu paaudžu laikā saduļķotos valoda. Tieši pirms simts gadiem 1. maijā sanāca pirmais brīvi ievēlētais Latvijas parlaments ‒ Satversmes sapulce. Tautā valdīja milzīgs pacēlums. 1. maijs vienmēr ir bija Latvijas demokrātiskas sabiedrības galvenie svētki. Svētkus jāsvin. Demokrātija ir vērtība. Demokrātija nav taisnākais ceļš uz nākotni. Bet demokrātija ir vienīgais ceļš latviešu nākotnei. Es pacelšu Latvijas karogu! Pievienosies?
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Toms Grēviņš, diskžokejs

rokmūzika

Atšķirībā no daudziem citiem žanriem, rokmūzika klausītāju ietekmē fiziski ‒ bieži ar spalgām ģitāras skaņām un brangiem bungu ritmiem izsit no komforta zonas un acu mirklī dod brīnišķīgu enerģiju. It īpaši šodien, kad laikmeta tendences šajā žanrā galvenokārt nosaka sintētiski miermīlīgu skaņu dominanci pret lielu troksni, ir vērts pārbaudīt, vai kāds no būtiskākajiem vārdiem roka vēsturē nav palaists garām! Ja ir, ir skaidrs, ko tūdaļ jāpaklausās!
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Jānis Dripe, arhitekts

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, arhitektūra

Ja vēlaties saņemt īsu, bet informatīvi piesātinātu ieskatu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvi, tās vietu pilsētvidē, būvvēsturi, autoriem un ēkas īpašajām arhitektoniskajām vērtībām, tad izlasiet Ievas Zībārtes sagatavoto šķirkli “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, arhitektūra”. Tur uzzināsiet arī par LNB piešķirtajām starptautiskajām un pašmāju atzinībām. Šāds teksts vairo lepnumu par pašu paveikto.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Jeļena Vediščeva, Rīgas 40.vidusskolas direktore

Ķeniņu ģimnāzijas ēka, arhitektūrā

Ja kādai ēkai Rīgā varētu piemērot vārdu “nacionālā”, tā būtu Ķeniņu ģimnāzijas ēka – Ķeniņu gaismas pils! Šajā ēkā, kura stalti slejas debesīs un apbur ar savu jūgendstila fasādi, kopš atklāšanas dienas atradušās mācību iestādes. Mūsu bērniem paveicies, jo viņi ik dienas saskaras ar Latvijas vēsturi un kultūru, vien pārkāpjot skolas slieksni. Viņiem ir iespēja smelties enerģiju no Staburaga šūnakmens, kas izmantots ēkas apdarē. Lasot šķirkli “Ķeniņu ģimnāzijas ēka, arhitektūrā”, arī jums būs iespēja virtuāli ceļot gan laikā, gan telpā. Esmu pārliecināta, ka pēc tam Ķeniņu gaismas pils jums iemirdzēsies jaunā gaismā.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Toms Bricis, Latvijas Televīzijas laika ziņu komentētājs, meteorologs un žurnālists

klimats Latvijā

Latvijā ir īsti virpuļviesuļi?” Šādu jautājumu ik vasaru man uzdod neskaitāmas reizes. Jā, ir, un tie ir mūsu klimata sastāvdaļa. Ja zinām Latvijas klimatu, tad tas retāk spēj sagādāt nepatīkamus pārsteigumus, arī nākotnē, kad tas jau būs citāds – zināšanas ļaus atrast veidus, kā pielāgoties! Vairāk par klimatu Latvijā lasiet šeit.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Indulis Zālīte, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs 1995.–2008. gadā

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas

Kopš 1991. gada augusta, kad Latvijas teritorijā tika pārtraukta LPSR VDK darbība, saziņā ieviesās jauns jēdziens – “čekas maisi” –, kas joprojām tiek plaši izmantots. To, kāds ir “maisu” saturs un nozīme Latvijas vēstures izpētē, varat uzzināt vēsturnieka Ginta Zelmeņa rakstā par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkām.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Rodrigo Laviņš, visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušais hokejists

hokejs Latvijā

Sporta aprindās latviešiem ir teiciens ‒ latvietis nekad nenoskries 100 metrus ātrāk par 10 sekundēm, bet ar kartupeļu maisu mugurā ‒ 11 sekundēs gan. To var attiecināt arī uz mūsu nacionālo sporta veidu hokeju. Lai gan esam skaitliski neliela nācija, Latvijas izlase jau vairāk nekā 20 gadus spēlē elites grupā. Vairāk par hokeju Latvijā lasiet šeit.
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Aivis un Lelde Ceriņi, TV raidījumu un pasākumu vadītāji

Svētā Valentīna diena

Vai tas būtu satraucošs Valentīna dienas pasts skolā vai romantiskas vakariņas – mīlestību katrs izrādām citādi. Mūsuprāt, siltu vārdu, labu domu un jauku sajūtu klātbūtne ir jāpiedzīvo katru dienu. Tomēr 14. februāri visā pasaulē pazīstam kā visu mīlētāju dienu, kurai ir bagātīga vēsture, dažādi skaidrojumi un izpausmes. Par to vairāk – šajā šķirklī!
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Andris Šnē, LU asoc. prof.

akmens laikmets Latvijas teritorijā

Cilvēces vēstures sākumu iezīmē akmens laikmets. No kurienes pirms vairāk nekā 12 000 gadu mūsu zemē ienāca Latvijas pirmie iedzīvotāji un kā dzīvoja Akmens laikmeta cilvēki? Par to var uzzināt šajā rakstā!
Lasīt šķirkli
šķirkli iesaka
Ziemassvētku vecītis, no Lapzemes

Ziemassvētku egle

Jau pavisam drīz klāt būs Ziemassvētki, un pieaug ikdienas steiga, taču dienas beigās es atpūšos ar labu grāmatu. Dariet arī jūs tāpat un izlasiet kaut vai Ziemassvētku eglītes stāstu, kas atrodas Nacionālajā enciklopēdijā. Priecīgus Ziemassvētkus visiem! Pateicamies Somijas vēstniecībai Rīgā par saziņu ar Ziemassvētku vecīša biroju.
Lasīt šķirkli