Pamatizglītībā notiek sagatavošanās izglītības turpināšanai vidējā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve un vērtīborientācijas veidošanās. Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti sāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni septiņi gadi, vai arī gadu agrāk vai vēlāk. Mācības pamatizglītības programmā ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir deviņi gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka Valsts pamatizglītības standarts, kas ietver arī sākumskolu. Pamatizglītība tiek īstenota šāda tipa skolās: sākumskolā (1.–4. klase vai 1.‒6. klase), pamatskolā (1.–9. klase), arodskolā, speciālās izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā.
Vispārējā vidējā izglītībā notiek gatavošanās izglītības turpināšanai augstākās izglītības vai profesionālās izglītības programmās, aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē; personiskai izaugsmei, mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei nepieciešamo prasmju apguve. Vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi sāk pēc pamatizglītības programmu apguves. Mācības vispārējās vidējās izglītības programmās ilgst trīs gadus.
Vispārējā vidējā izglītība Latvijā nav obligāta. Vispārējās vidējās izglītības saturu nosaka Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības programmas apguve tiek īstenota vidusskolās un ģimnāzijās, kā arī vakara (maiņu) vidusskolās vai tālmācības vidusskolās.
Izglītības standarti nosaka mērķus un galvenos uzdevumus katrā izglītības pakāpē, obligāto mācību saturu un vērtēšanas pamatprincipus, kārtību un formas. Valsts izglītības standarti visās izglītības pakāpēs tiek apstiprināti Ministru kabinetā kā Ministru kabineta noteikumi. Tos ievērojot, vispārējā izglītībā tiek izstrādātas skolu izglītības programmas un mācību priekšmetu programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām. Vispārējā izglītībā standarti veidoti pēc optimuma principa un nosaka zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešams, lai sekmīgi turpinātu izglītību.
Tiek īstenota arī pamatizglītības satura integrācija. Sākumskolā izglītības satura integrācija ir izteiktāka. Pārejot uz sistemātiskā kursa apguvi mācību priekšmetos (no 4. klases), mācību satura integrācija ir vājāka. Tā galvenokārt balstās uz kopīgajām tematisko jautājumu grupām, ko mācās vairākos priekšmetos.
Vispārējā vidējā izglītībā tiek īstenoti četri vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni: 1) vispārizglītojošais; 2) humanitārais un sociālais; 3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas; 4) profesionālais virziens (piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā). Katrā no virzieniem skolas ir tiesīgas izstrādāt savas atbilstošā virziena izglītības programmas.
Tiek īstenota arī vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošā programma. Personām, kas ieguvušas arodizglītību, tā nodrošina iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību vispārizglītojošā virzienā.
Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību regulē valsts izglītības standarti. Katra izglītības posma nobeigumā – 3. klasē, 6. klasē, 9. klasē un 12. klasē – ir valsts pārbaudījumi. Tie ir gan diagnosticējoši darbi (3., 6. klase), gan eksāmeni un centralizētie eksāmeni (9., 12. klase).
Mācību sasniegumu vērtēšana pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā tiek veikta 10 ballu skalā. Ja kārtējā pārbaudē nav iespējams novērtēt skolēnu mācību sasniegumus 10 ballu skalā, skolotājs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”. Sākumskolas 1.–3. klasē ir noteikta papildu kārtība. Mācību sasniegumus 1. klasē vērtē aprakstoši. Mācību sasniegumus 2. un 3. klasē matemātikā, kā arī latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs, latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību pamatizglītības programmā, mazākumtautības valodā mazākumtautību pamatizglītības programmā vērtē 10 ballu skalā. Pārējos mācību priekšmetos skolēnu mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.