Interešu izglītības galvenie uzdevumi: attīstīt bērnu un jauniešu spējas un talantus; nodrošināt ievirzi karjeras izvēlē; iegūt praktiskam darbam un dzīvei derīgu papildizglītību; nodrošināt iespējas radošai pašizpausmei un savas individualitātes izkopšanai; nodrošināt saturīgas un lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas; sekmēt pilsoniskās un nacionālās identitātes attīstīšanu; veicināt preventīvo darbu negatīvo tendenču novēršanai jaunatnes vidū.

Interešu izglītības programmu īstenošana notiek visu gadu, bet, ņemot vērā to, ka pedagogiem Latvijā ir noteikts astoņu nedēļu atvaļinājums, interešu izglītības programmu garums ir desmit mēneši. Nodarbības pulciņā parasti notiek vienu vai divas reizes nedēļā, ārpus mācību stundām un brīvdienās, kā arī skolēnu brīvlaikos. Atšķirībā no vispārizglītojošām skolām, interešu izglītības iestādēs mācību darbs vasaras mēnešos turpinās tikpat intensīvi, piedāvājot citas mācību organizācijas formas, piemēram, nometnes, radošās darbnīcas, spēļu istabas. Daudzi tehniskās jaunrades un sporta pulciņi turpina aktīvu darbību vasarā, gatavojoties sacensībām, kultūrizglītības pulciņu dalībnieki koncertē. Vairākiem pulciņiem vasara ir radošo un mācību treniņu nometņu laiks, tādēļ interešu izglītības iestādes ir pieejamas un darbojas visu kalendāro gadu.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu ‒ līdzekļiem. Pašvaldībām piešķirtais valsts budžeta finansējums interešu izglītības pedagogu daļējai darba samaksas nodrošināšanai tiek aprēķināts pēc bērnu skaita vispārizglītojošās skolās.

Tā kā nav normatīvo dokumentu, kas noteiktu stundu skaitu nedēļā interešu izglītības programmām vai programmu saturu, katrs pedagogs veido savu autorprogrammu, ņemot vērā pašvaldību noteikumus, ja tādi ir izstrādāti. Stundu skaits vienai programmai var būt no vienas līdz pat astoņām un vairāk stundām nedēļā, bet lielākoties divas vai četras stundas. Ja programmā noteikto rezultātu sasniegšanai nepieciešama regulāra trenēšanās, nodarbības var notikt vairākas reizes nedēļā pa vienai stundai, piemēram, deju kolektīviem un sporta pulciņiem.

Interešu izglītības programmas Latvijā tiek īstenotas sešās jomās: kultūrizglītības, sporta izglītības, tehniskās jaunrades, vides izglītības, jaunatnes darba un citās programmās.

Kultūrizglītības jomā tiek īstenotas interešu izglītības programmas dejas mākslā, mūzikā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, teātra mākslā un folklorā.

Sporta izglītībā tiek īstenotas airēšanas, peldēšanas, brīvās cīņas, boksa, džudo, futbola, basketbola, volejbola, sporta spēļu (arī laukuma spēļu), tenisa, badmintona, galda tenisa, šaha, dambretes, galda spēļu, orientēšanās, tūrisma, klinšu kāpšanas, alpīnisma, riteņbraukšanas, sporta deju, mākslas vingrošanas, sporta vingrošanas, vieglatlētikas, vispusīgas fiziskās sagatavotības, ārstnieciskās un koriģējošās vingrošanas, kā arī citas sporta interešu izglītības programmas.

Tehniskajā jaunradē tiek īstenotas tehniskās modelēšanas, automodelisma, lidmodelisma, raķešu modelisma, kuģu un jahtu modelisma, kino, video, foto, kartinga, mopēdu, minikāru, datoru un programmēšanas, elektronikas un radiotehnikas, pūķu modelisma, lego u. c. tehniskās jaunrades programmas.

Vides izglītībā īsteno ekoloģijas, botānikas, zooloģijas, vides pētnieku, dabaszinību, ģeoloģijas, paleontoloģijas, lauksaimnieku, mazpulku, gidu u. c. vides izglītības programmas. Daļa programmu orientētas uz padziļinātu dabaszinātņu mācību priekšmetu satura apguvi.

Jaunatnes darba programmas aptver skolēnu pašpārvaldes un to apvienības, jaunatnes klubus un interešu grupas, jaunatnes informācijas līdzekļus, skautus un gaidas, jaunsargus, debašu klubus un citas organizācijas.

Ņemot vērā bērnu un jauniešu intereses un vajadzības, tiek radītas un īstenotas arī dažādas citas interešu izglītības programmas, piemēram, svešvalodas, latviešu valoda cittautiešiem, literārā jaunrade, mājturība, arheoloģija, astronomija, medicīna, satiksmes noteikumi, žurnālistika, stila mācība, estētikas skola, novada vēstures, Eiropas Savienības jautājumu apguve.

Valsts izglītības satura centrs, kā arī novadu izglītības pārvaldes, interešu izglītības iestādes u. c. institūcijas organizē konkursus, kuros bērniem un jauniešiem ir iespēja izmantot interešu izglītības programmās apgūtās zināšanas. Daudzām kultūrizglītības programmām tiek organizētas skates. Iespēja piedalīties Vispārējos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir spēcīgs motīvs kultūrizglītības programmu apguvei. Kultūrizglītības programmu audzēkņi uzstājas arī izglītības iestādes un vietējās kopienas kultūras pasākumos.

20. gs. sākumā visā Latvijas teritorijā attīstījās tautas nami ar bibliotēkām, teātru, koncertu un izstāžu zālēm, kur organizēja arī kursus, lekciju ciklus un dažādus pulciņus. Valsts nepiešķīra līdzekļus ārpusskolas izglītībai. Šo darbu veica sabiedriskās organizācijas. Lielākās un populārākās bija mazpulki, skolēnu kooperatīvi, skauti un gaidas, Sarkanā Krusta bērnu organizācija. Attīstoties ārpusskolas izglītībai, pie darba kamerām, arodu u. c. biedrībām tika organizēti kori, orķestri, dramatiskie ansambļi, literārie pulciņi, šaha sekcijas un citi.

Padomju okupācijas gados brīvā laika organizēšanu pārņēma valsts. Galvenā loma bija pionieru un komjaunatnes organizācijām, veidojās ārpusskolas izglītības iestādes. 1940. gadā tika nodibināta Latvijā pirmā ārpusskolas mācību iestāde ‒ “Rīgas pionieru pils” ‒, kas darbojās kā republikāniskais centrs, koordinējot bērnu un jauniešu darbošanos pulciņos.

Ārpusskolas izglītojošais darbs strauji attīstījās 60. un 70. gados. 1960. gadā Latvijā bija 37 ārpusskolas izglītības iestādes, bet 1978. gadā jau 155 iestādes: viena pionieru pils, 39 pionieru nami, astoņas jauno tehniķu stacijas, piecas jauno naturālistu stacijas, 50 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 52 bērnu mūzikas skolas. Padomju okupācijas laikā dažādu jomu pulciņiem bija gatavas programmas un strikti noteikts stundu skaits pa apmācību gadiem.

1998. gadā ārpusskolas izglītību pārdēvēja par interešu izglītību. To īstenoja bērnu un jauniešu centri, vides izglītības centri, tehniskās jaunrades centri, bērnu un jauniešu sporta skolas, mākslas skolas, mūzikas skolas, kā arī vispārizglītojošās skolas.

Lai nodrošinātu darbu ar talantīgajiem bērniem, 2001. gadā ar grozījumiem Izglītības likumā tika noteikts jauns izglītības programmu veids – profesionālās ievirzes izglītība. Profesionālās ievirzes izglītības programmas īsteno bērnu un jauniešu sporta, mākslas un mūzikas skolas. Šīm programmām noteikts atsevišķs finansējums. 2005. gadā Latvijā bija 71 interešu izglītības iestāde.

Pēc ekonomiskās krīzes 2009. gadā, kad tika samazināts finansējums visai izglītības nozarei, t. sk. interešu izglītībai un profesionālās ievirzes izglītībai, sporta, mūzikas un mākslas skolas izmantoja likumā atļautās tiesības, pārstrukturēja savas programmas un papildus piešķirtajai mērķdotācijai sāka pieteikties arī uz interešu izglītības programmām. Piemēram, grupu nodarbības, kā koris vai mūzikas teorija, daļā profesionālās izglītības iestāžu tika pārveidotas par interešu izglītības programmām.

2015./2016. mācību gadā interešu izglītības programmas Latvijā apguva 222 668 audzēkņi, no tiem 62 % apguva kultūrizglītības programmas, 19 % sporta, 3 % tehniskās jaunrades, 2 % vides izglītības un 13 % citu veidu interešu izglītības programmas. Bērns vai jaunietis var vienlaicīgi apgūt vairākas interešu izglītības programmas vienā iestādē vai vairākās iestādēs, piemēram, skolā un interešu izglītības iestādē. Valsts statistika katrā programmā bērnu uzskaita kā audzēkni (viena pulciņa dalībnieks vienā pulciņā tiek skaitīts kā viens audzēknis. Ja šis pats dalībnieks apmeklē divus pulciņus, tad tas tiek skaitīts kā divi audzēkņi).

2015./2016. mācību gadā interešu izglītības programmas tika īstenotas 57 bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs, 73 pirmsskolas izglītības iestādēs, 81 profesionālās ievirzes izglītības iestādē (t. sk. 29 sporta skolās), sešās profesionālajās pamata un vidējās izglītības iestādēs, 40 speciālās izglītības iestādēs, 588 vispārējās izglītības iestādēs, kā arī kultūras centros. Pēdējos gados arvien vairāk interešu izglītības programmu pašvaldībās licencē un īsteno juridiskas un fiziskas personas.

2016. gadā ceturtā daļa jeb 55 833 audzēkņi izvēlēto programmu apguva interešu izglītības iestādēs, bet lielākā daļa jeb 65 % vispārējās izglītības iestādēs. Lielākās interešu izglītības iestādes bija bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” (3712 audzēkņi), bērnu un jauniešu centrs “Daugmale” (3351 audzēknis), Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrs (3114 audzēknis). No skolām visvairāk audzēkņu interešu izglītības programmas apgūst pamatskolā “Rīdze” Rīgā (1928 audzēkņi) un Rīgas 6. vidusskolā (1620 audzēkņi).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai. 2016. gadā tika piešķirts 10 901 421 eiro, bet 2017. gadā 13 945 635 eiro.

Kopš 2007. gada interešu izglītības sistēmas darbību koordinē Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departaments (pirms tam Interešu izglītības un tālākizglītības departaments). Pirms tam kopš 01.09.1996. interešu izglītību pārzināja Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, kura galvenās funkcijas bija nodrošināt interešu izglītības sistēmas un audzināšanas darba sistēmas darbību un attīstību, kā arī Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Kā sadarbības partneris Valsts izglītības satura centram darbojas Interešu izglītības konsultatīvā padome. Kopš 2012. gada konsultatīvā padome aktīvi iesaistās interešu izglītības jomas attīstības sekmēšanā, piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupās, strādājot pie izglītības attīstības pamatnostādnēm un Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes.

Nozīmīgu ieguldījumu interešu izglītības attīstībā dod speciālisti – praktiķi. Rīgas pilsētā Māras Vilciņas vadībā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, koordinējot interešu izglītības jomu pilsētā, tika ieviesti vienoti interešu izglītības pulciņu žurnāli, kurus līdz elektronisko žurnālu ieviešanai izmantoja gandrīz visi interešu izglītības pedagogi. Sadarbībā ar departamenta un iestāžu speciālistiem tika izstrādāta Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un programmas interešu izglītībā, vienoti noteikumi “Interešu izglītības programmu īstenošanas kārtība un principi”, kuros noteikti jomas darbības pamatprincipi un kritēriji stundu skaita noteikšanai atkarībā no kvalitātes un apmācības ilguma. Vienotu kritēriju ieviešana palīdzēja optimāli sadalīt pieejamo finansējumu. Rīgas izstrādātie noteikumi guva ievērību citās pašvaldībās un kalpoja par paraugu, veidojot savus normatīvos aktus interešu izglītībā.

Interešu izglītības aktualitātes tiek atspoguļotas laikrakstā “Izglītība un Kultūra” (kopš 1990. gada). Rīgas pilsētā katru gadu tiek izdots katalogs ar pilsētā īstenotām interešu izglītības programmām.

Lielākā un senākā interešu izglītības iestāde ir bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”. Iestāde koordinē Rīgas pilsētas interešu izglītības pedagogu metodisko apvienību darbu, sniedz metodisko palīdzību, organizē interešu izglītības pedagogu kvalifikācijas pilnveides kursus un dažādus pasākumus bērniem un jauniešiem. Iestādē darbojas arī Rīgas skolu muzejs.

Pēc pils dibināšanas arī citos Latvijas rajonos aktīvi tika dibinātas interešu izglītības iestādes, kuras aktīvi darbojas joprojām un turpina koordinēt interešu izglītības metodisko darbu novadā, piemēram, bērnu un jauniešu centrs “Jaunība” (Daugavpils), Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs, Madonas Bērnu un jauniešu centrs, Bauskas Bērnu un jauniešu centrs.

Bērnu un jauniešu vides izglītības centrs “Rīgas Dabaszinību skola” Latvijā šobrīd ir vienīgais vides interešu izglītības centrs, kas ne tikai piedāvā interešu izglītības programmas, bet arī metodisko atbalstu un profesionālo pilnveidi vides interešu izglītības pedagogiem. Rīgas Dabaszinību skolā 2017. gadā tika īstenotas 36 programmas, kuras apguva 757 audzēkņi.

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” organizē starptautisko īsfilmu festivālu “2ANNAS”, populāro konkursu “Superpuika” 11‒12 gadus veciem zēniem, animācijas filmu festivālu “Debessmanna”. Interešu centrā 2017. gadā tika īstenotas 42 programmas, ko apguva 1918 audzēkņi. Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” struktūrvienība Bērnu zinātnes centrs “Tehnoannas pagrabi” bija pirmais un ilgus gadus arī vienīgais bērnu zinātnes centrs Baltijā. Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” darbojas Eiropas Bērnu un jauniešu neformālās izglītības iestāžu asociācijā; nama direktore Irēna Maskaļonoka ir tās prezidija locekle.

Viena no nozīmīgākajām interešu izglītības darbiniecēm ir Dzintra Zemture. Viņa kopš 1974. gada ir Bērnu un jauniešu centra “Altona” direktore. Interešu izglītības attīstībā nozīmīgs ir arī bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra Skolu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītājas Zinaīdas Soboļevas un ilggadējā Rīgas Jauno tehniķu centra interešu izglītības skolotāja Jura Majora ieguldījums.