Sacensības vieglatlētikā atsevišķi vīriešiem un sievietēm notiek skriešanas disciplīnās stadiona skrejceliņā. Pamatdisciplīnas: 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m, 5000 m un 10000 m, kā arī 3000 m šķēršļotajā distancē, kurā ir 35 neapgāžami šķēršļi (vīriešiem 91 cm, bet sievietēm – 76 cm augsti), septiņi no tiem ir pirms ūdens bedres. Ārpus stadiona jeb ielu skrējieni notiek pusmaratona (21,0975 km) un maratona (42,195 km) distancē. Barjerskrējiens vīriešiem notiek 110 m distancē ar desmit 106,7 cm augstām apgāžamām barjerām, sievietēm – 100 m distancē ar desmit 84 cm augstām barjerām. 400 m distancē gan sievietēm, gan vīriešiem ir pa desmit barjerām (vīriešiem – 91,4 cm, bet sievietēm – 84 cm augstas). Lēkšanas disciplīnas ir augstlēkšana, kārtslēkšana, tāllēkšana un trīssoļlēkšana. Mešanas disciplīnas ir lodes grūšana (vīriešiem – 7,257 kg, sievietēm – 4 kg smagas lodes), diska mešana (vīriešiem – 2 kg, sievietēm – 1 kg smagi diski), vesera mešana (vīriešiem – 7,257 kg, sievietēm – 4 kg smagi veseri; to garums kopā ar rokturi un tērauda stiepli nedrīkst pārsniegt 1,22 m), šķēpa mešana (vīriešiem – 800 g, sievietēm – 600 g smagi šķēpi). Daudzcīņas sacensības vīriešiem notiek desmitcīņā un sievietēm septiņcīņā. Vieglatlētikā ietilpst arī soļošana ārpus stadiona (20 km un 50 km distancēs). Sacensībās junioriem (U 20 – vieglatlēti jaunāki par 20 gadiem) un jauniešiem (U 18 – jaunākiem par 18 gadiem) barjeru augstums attiecīgi zemāks un arī visu četru mešanu rīku svars mazāks. Sacensību norisē jāievēro Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (International Association of Athletics Federations, IAAF) izstrādātie un apstiprinātie vieglatlētikas sacensību noteikumi.