Par Latvijas vieglatlētikas dzimšanas gadu uzskata 1897. gadu, kad Rīgas Vingrošanas biedrībā sāka nodarboties ar vairākām vieglatlētikas disciplīnām. Rīgā pirmās vieglatlētikas sacensības notika 1901. gadā. Kopš 1908. gada Rīgas vieglatlēti regulāri piedalījās Krievijas meistarsacīkstēs un Viskrievijas olimpiādēs.

Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā notika pirmās lielākās sacensības – Vispārējie sporta svētki, kuru programmā bija arī vieglatlētika. Neatkarīgās Latvijas laikā regulāri notika valsts meistarsacīkstes, reģionālās sacensības, tika fiksēti nacionālie rekordi. Lielu popularitāti ieguva Baltijas valstu sacensības, kā arī sacensības atsevišķās disciplīnās (īpaši soļošanā).

Piektajās olimpiskajās spēlēs 1912. gadā Stokholmā Krievijas delegācijas sastāvā pirmo reizi piedalījās arī 15 Rīgas vieglatlēti. Starpkaru periodā neatkarīgās Latvijas vieglatlēti piedalījās četrās spēlēs (1924‒1936). Pirmo olimpisko sudraba medaļu 50 km soļošanā 1932. gadā Losandželosā izcīnīja Jānis Daliņš. Pēc četriem gadiem Berlīnē arī soļotājam Adalbertam Bubenko bronzas godalga. Padomju okupācijas laikā Latvijas vieglatlēti Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) delegācijas sastāvā piedalījās septiņās olimpiskajās spēlēs (1952‒1988), trīskārt (Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis un Dainis Kūla) kļūstot par olimpiskajiem čempioniem šķēpa mešanā. Jurim Silovam (4x100 m stafete) un Intai Kļimovičai (4x400 m) – sudraba un bronzas medaļas.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas vieglatlēti piedalījušies visās septiņās līdz šim notikušajās olimpiskajās spēles. Izcīnītas trīs sudraba medaļas – Aigaram Fadejevam soļošanā, kā arī Vadimam Vasiļevskim un Aināram Kovalam šķēpa mešanā. Latvijas vieglatlēti 19 olimpiskajās spēlēs (no 31) izcīnījuši trīs zelta, sešas sudraba un četras bronzas medaļas.

Latvijas čempionāti vieglatlētikā (kopš 1920. gada) notikuši jau 95 reizes. Kopš 1971. gada notiek arī Latvijas čempionāti telpās. 1961. gadā pirmo reizi tika izcīnīti populārie “Rīgas kausi”. Šīs sacensības notika līdz 1993. gadam. Tās tika atjaunotas 2006. gadā. Kopš 1995. gada Valmierā notiek Valsts prezidenta kausa izcīņa (pirmsākumos starp Latvijas novadu un Rīgas komandām). Kopš 2004. gada notiek Latvijas olimpiādes, kurās piedalās novadu un pilsētu komandas. 1999. gadā Rīgā notika Eiropas jauno vieglatlētu čempionāts. 2016. gadā Valmierā Valsts prezidenta kausa izcīņas sacensībās notika 53. Baltijas mačs.

Latvijas vieglatlēti piedalījušies gandrīz visās Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā (arī PSRS izlases sastāvā). J. Daliņš bija pirmais latvietis, kas kļuva par Eiropas čempionu (1934. gadā 50 km soļojumā). Starpkaru periodā viņš kļuva par populārāko valsts sportistu. Četras reizes (1962, 1966, 1969, 1971) Eiropas čempiona titulu izcīnījis J. Lūsis šķēpa mešanā. Pa reizei arī Staņislavs Olijars (2006. gadā 110 m barjerskrējienā), Ineta Radeviča (2010. gadā tāllēkšanā) un Zigismunds Sirmais (2016. gadā šķēpa mešanā).

Latvijas vieglatlēti kopš 1983. gada piedalījušies visos 15 pasaules čempionātos stadionos un arī telpās. 2011. gadā sudraba medaļu ieguva I. Radeviča tāllēkšanā. Latvijas sportisti pasaules čempionātos izcīnījuši arī divas bronzas medaļas: Dainis Kūla šķēpa mešanā (1983) un Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā (2015).

Igors Kazanovs 1991. gada čempionātā telpās izcīnījis sudraba medaļu un 1989. gadā bronzas medaļu 110 m barjerskrējienā. Māris Bružiks 1993. gadā ieguvis sudraba medaļu trīssoļlēkšanā. S. Olijars 2008. gadā pasaules čempionātā telpās izcīnījis bronzas godalgu 110 m barjerskrējienā, bet Jānis Bojārs 1985. gadā – bronzas medaļu lodes grūšanā.

Latvijas vieglatlēti veiksmīgi piedalījušies arī pasaules čempionātos junioriem (U-20) un jauniešiem (U-18). Junioriem pasaules čempioni bijuši Aleksejs Lukašenko lodes grūšanā (1986), S. Olijars 110 m barjerskriešanā (1998), kā arī Linda Brīvule (2002) un Gatis Čakšs (2014) šķēpa mešanā.

Septiņi Latvijas vieglatlēti PSRS vai Eiropas komandu sastāvā piedalījušies Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Pasaules kausu izcīņā. Anita Stukāne uzvarējusi tāllēkšanā (1979), un D. Kūla – šķēpa mešanā (1981).

Kopš 1968. gada notiek Eiropas čempionāti telpās. Šajās sacensībās zelta medaļas izcīnījuši vairāki Latvijas vieglatlēti: Juris Grustiņš 3000 m skrējienā (1972), Inta Kļimoviča un Ingrīda Barkāne stafetes skrējienā (1975), J. Bojārs lodes grūšanā (1983, 1984), M. Bružiks trīssoļlēkšanā (1986, 1996), I. Kazanovs četrkārt 60 m barjerskriešanā (1990, 1992, 1996, 1998), S. Olijars 60 m barjerskriešanā (2000).

Latvijas vieglatlēti regulāri un ar sekmēm piedalās Eiropas jauno vieglatlētu čempionātos – junioru (U-23) kopš 1997. gada, junioru (U-20) kopš 1966. gada, jauniešu (U-18) kopš 2016. gada, kā arī Eiropas jauniešu olimpisko dienu sacensībās. Septiņi Latvijas vieglatlēti izcīnījuši junioru (U-23) čempionu titulus: A. Fadejevs 20 km soļošanā (1997), Līga Kļaviņa septiņcīņā (2001), Jānis Leitis tāllēkšanā, Madara Palameika šķēpa mešanā un Aiga Grabuste septiņcīņā (visi 2009. gadā), kā arī Z. Sirmais un Līna Mūze šķēpa mešanā (abi 2013. gadā). Eiropas junioru čempionu godā bijuši Loelita Bļodniece šķēpa mešanā (1975), Irina Latve 800 m skrējienā un Māris Putenis soļošanā (abi 1999. gadā), Inna Poluškina 3000 m skrējienā (2003), Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējienā (2005), A. Grabuste septiņcīņā (2007) un Z. Sirmais šķēpa mešanā (2011). Pirmajā Eiropas jauniešu čempionātā 2016. gadā Latvijas šķēpmetēji izcīnīja divas medaļas. Par čempionu kļuva Kristaps Jaunpujens.

Latvijas vieglatlēti studenti ļoti veiksmīgi startējuši arī pasaules studentu universiādēs. Kopš 1927. gada 17 reizes izcīnītas zelta medaļas. Par divkārtējiem universiāžu uzvarētājiem kļuvuši šķēpa metēji D. Kūla (1981, 1983), Ēriks Rags (1999, 2001) un A. Kovals (2005, 2009), bet sprinteri Renāte Lāce (1963. gadā divreiz un 1965. gadā) un Juris Silovs (1973, 1975, 1977) – par trīskārtējiem uzvarētājiem.

Latvijas vieglatlētikā vienmēr bijuši izcili treneri: Imants Gailis (skriešana), Imants Liepiņš (sprints un lēkšana), Valentīns Mazzālītis, Māris Grīva un Valentīna Eiduka (šķēpa mešana), arī Viesturs Kumuška (barjerskriešana), Vitālijs Umbraško (mešanu disciplīnas), Tālivaldis Budēvics (lēkšanu disciplīnas).

24.04.1921. dibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. 1923. gadā to uzņēma Starptautiskajā Vieglatlētikas federācijā (International Association of Athletics Federations). 1940. gadā Latvijas Vieglatlētikas savienība tika likvidēta un atjaunota pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 

Latvijas vieglatlētikas pirmsākumos treniņi un sacensības notika velotrekos (“Marss”) vai sporta laukumos (“Kaiserwald” un Latvijas Sporta biedrībai piederošajos). Pilsētas stadionu (tagad “Daugava”) ekspluatācijā nodeva tikai 20. gs. 30. gados. Pēckara gados Rīgā lielākie vieglatlētikas stadioni bija “Daugava” un “Dinamo” (bijusī Jaunekļu kristīgā savienība). Šobrīd Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Ogrē, Bauskā un citās Latvijas pilsētās ir ar modernu skrejceliņa segumu aprīkoti stadioni. Kuldīgā (kopš 2008. gada) darbojas starptautiskajiem standartiem atbilstoša ziemas treniņu un sacensību manēža.