Soļošanā visu soļošanas laiku tiek izpildītas vienas un tās pašas kustības, katrs nākamais cikls ir iepriekšējā atkārtojums. Šo ciklu pamatā ir tā sauktais soļošanas reflekss ar jau no mazotnes apgūtām iešanas kustībām. Ejot cilvēks visu laiku saglabā kontaktu ar zemi. Kustības soļošanā ir stereotipiskas, tās norit automātiski ar centrālās nervu sistēmas dinamiskā stereotipa palīdzību. Tādēļ soļošanas laikā cilvēks savu uzmanību var novērst no kustību izpildes un sekot notikumiem apkārt, sarunāties.
Sporta soļošana un soļošana (ātra pastaiga) nav viens un tas pats. Soļošana (ātra pastaiga) ir ieteicama cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu, pēc traumām, pēc atveseļošanas no slimībām.
No fizisko vingrinājumu vai sporta fizioloģijas viedokļa intensīva vai forsēta soļošana ir visvienkāršākais un labākais veids, kā trenēt sirds asinsvadu sistēmu. Soļošana intensīvā vai forsētā režīmā vai ļoti ātra soļošana ir grūtāks pasākums nekā lēna skriešana, bet soļošanas efektivitāte ir ievērojami lielāka par skriešanu, jo soļošanā tiek iesaistīts vairāk muskuļu grupu nekā skrienot. Tas optimizē sirds muskuļa un asinsvadu treniņu.