Vairākumā pasaules valstu nodibinātas Nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). 2016. gadā piecos pasaules reģionos bija 203 NOK. Katrā valstī populārajos sporta veidos nacionālās sporta veida federācijas apvieno visus šīs valsts attiecīgā sporta veida sportistus. Valstis, kurās ir nacionālās sporta veida federācijas, kļūst par sporta veida starptautiskās federācijas dalībvalstīm. Lielākās starptautiskās sporta veida federācijas: volejbola – apvieno 221 valsts nacionālās federācijas, basketbola – 213 valstu federācijas, vieglatlētikas – 212, futbola – 208 valstu federācijas.
2018. gada Pasaules kausa futbola kvalifikācijas spēle starp Latvijas un Portugāles futbola izlasēm. 09.06.2017. Rīga, Latvija.
Priekšplānā Krištianu Ronaldu (Cristiano Ronaldo) un Kaspars Gorkšs.
Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.
Mūsdienās dažkārt tiek runāts par nacionālajiem sporta veidiem, tomēr termins “nacionālais sporta veids” mūsdienu kontekstā ir nekorekts, jo katrs sporta veids radies kādā valstī, bet mūsdienās šajā sporta veidā sacenšas daudzās valstīs. Piemēram, angļi futbolu sauc par savu nacionālo sporta veidu, un tas ir radies Lielbritānijā, taču Brazīlijā un daudzās citās pasaules valstīs to arī sauc par nacionālo sporta veidu. Krikets, kurš radies 16. gs. ASV, mūsdienās daudz populārāks ir Indijā, kur to daudzi dēvē par nacionālo sporta veidu. Pat tāds sporta veids kā gorodki, kas radies 17. gs. Krievijā, tiek spēlēts arī Zviedrijā un Somijā (Somijā to sauc par somu ķegļiem). Līdzīgi ir arī ar ASV dzimušajiem sporta veidiem beisbolu, softbolu, lakrosu, kurus spēlē daudzās pasaules valstīs. Tāds sporta veids kā polo radās senajā Persijā, bet mūsdienās tas visplašāk izplatīts Amerikā. Ir sporta veidi un to varianti, kas radušies divās dažādās pasaules vietās. Piemēram, boulings, kurš radies Senajā Romā un Ēģiptē un kurā pamatnoteikums ir ar bumbu nogāzt ķegļus, un bunnock jeb kaulu spēle, kuru aizsākuši krievu karavīri Sibīrijā, ar bumbu nogāžot zirgu potītes kaulus (mūsdienās tie ir mākslīgi veidoti kauli). Novuss, kurš radies Latvijā, mūsdienās nav uzskatāms par latviešu nacionālo sporta veidu, jo to spēlē daudzās valstīs. 2008. gadā Latvija kopā ar Baltkrieviju, Igauniju, Krieviju, Ukrainu un Vāciju nodibināja Starptautisko Novusa federāciju (Federation International of Novuss-Sport Organizations, FINSO), kuras sākotnējais birojs bija Vācijā, bet šobrīd – Slovākijā. Visu sporta veidu attīstības vēsture ir līdzīga: sporta veids rodas kādā valstī, ātri izplatās citās valstīs pasaulē, un tiek izveidota šī sporta veida starptautiskā federācija, jo neviena sporta veida pāstāvji nav interesēti palikt tikai vienas valsts robežās.
2016. gadā pasaulē reģistrētas 54 dažādas ar sportu saistītas oficiālas organizācijas. Trīs sporta organizācijas apvieno starptautiskās federācijas.
Astoņas sporta organizācijas ir reģionālo olimpisko komiteju apvienības.
14 sporta organizācijas apvieno dažādas sportojošo sociālās grupas.
Invalīdu sportā ir trīs organizācijas.
Septiņas sporta organizācijas nodarbojas ar sporta izglītību, sporta ideāliem un godīgu spēli.
Divas organizācijas nodarbojas ar materiāli tehnisko nodrošinājumu sportā.
Piecas organizācijas rūpējas par mediju informāciju sportā.
Pasaulē ir vēl citas starptautiskās sporta organizācijas.
Divas starptautiskās organizācijas ir pilnīgi neatkarīgas.
Visas minētās organizācijas atzinusi SOK.
Mūsdienās sportam raksturīga komercializācija. Tā cieši saistīta ar informācijas tehnoloģiju attīstību – jo plašāks skatītāju loks vēro sacensību gaitu, jo lielāka interese biznesa pārstāvjiem investēt sportistos un sacensību organizēšanā. Šī sadarbība ir abpusēji izdevīga – sportisti iegūst labākas treniņu un sacensību iespējas, ievērojami paaugstinās sportistu dzīves līmenis (algas). Tas veicina sacensību kvalitātes pieaugumu. Biznesa investori panāk savas firmas vai produkta plašāku atpazīstamību, līdz ar to arī plašāku noieta tirgu. Investori kļūst par sacensību dalībniekiem, jo labākie sportisti rada investoram arī tiešo peļņu procentu veidā no izcīnītajām prēmijām. Visvairāk tiek investēts futbolā. Piemēram, piecu lielāko Eiropas valstu – Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Francijas – futbola līgās futbolistu vidējā darba alga gadā pārsniedza miljonu dolāru, bet Anglijas premjerlīgā (Premier League) 2015. gadā alga vidēji katram futbolistam bija 3,82 miljoni dolāru, Vācijas bundeslīgā – 2,29 miljoni dolāru. 2015. gadā vislabāk apmaksātie sportisti pasaulē bija Nacionālās basketbola asociācijas basketbolisti ASV, kuri vidēji 2015. gadā saņēma 4,51 miljonu dolāru lielu algu. Atsevišķu Formula 1 autobraucēju, kā arī citu sporta veidu pārstāvju algas pārsniedz šos skaitļus, taču jāņem vērā, ka runa ir par visu līgas spēlētāju vidējo algu. No citiem sporta veidiem vislabāk apmaksātie ir kriketa spēlētāji Indijā (4,33 miljoni dolāru gadā), ASV beisbolisti (4,17 miljoni dolāru) un hokejisti (2,62 miljoni). Lai sasniegtu augstu sportisko meistarību, kuru vēlas redzēt miljoni skatītāju, šie sportisti ar sportu nodarbojas profesionāli – viņu dzīve un darbs ir treniņi un sacensības. Lai sportisti spētu izturēt lielas treniņu slodzes un intensīvu, sasprindzinātu sacensību režīmu, lielas investīcijas tiek novirzītas arī sporta medicīnai. Sporta medicīnas galvenais uzdevums ir nodrošināt sportistiem pēc iespējas ātrāku un pilnvērtīgāku atjaunošanos pēc slodzēm.