Nozīmīgākās sacensības 1949. gadā Prāgā sarīkotas pirmās pasaules meistarsacīkstes vīriešiem. Sākumā pasaules čempionāti notika neregulāri, bet kopš 1962. gada – ik pēc četriem gadiem. Par pirmajiem pasaules čempionāta uzvarētājiem kļuva Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sportisti, bet 2018. gada čempione ir Polija. Visvairāk titulus izcīnījusi PSRS, kam bez sešām pirmajām vietām ir arī divas otrās un viena trešā vieta. Pa trim reizēm uzvarējusi Brazīlija, Polija un Itālija, kas vienīgā trīsreiz (1978, 2010, 2018) uzņēmusi šīs sacensības.
Sievietēm pasaules čempionāti notiek kopš 1952. gada, kopš 1970. gada – reizi četros gados. Par pirmo čempioni kļuva PSRS, kas uzvarējusi piecas reizes, divreiz ieguvusi otro un vienreiz – trešo vietu. Pa trim reizēm uzvarējusi Japāna un Kuba. 2018. gada čempione ir Serbija.
1965. gadā norisinājās pirmās Pasaules kausa sacensības vīriešiem, bet 1973. gadā – sievietēm. Atskaitot pirmos divus turnīrus vīriešiem (tie notika Polijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā) un pirmo turnīru sievietēm (tas notika Urugvajā), sacensības notiek Japānā, kopš 1991. gada – gadu pirms olimpiskajām spēlēm. Finālā piedalās 12 komandas. Izņemot 2019. gadu, turnīrs ir arī pirmās atlases sacensības olimpiskajām spēlēm, kvalificējoties divām komandām. Vīriešiem 13 turnīros četrreiz uzvarējusi PSRS, divreiz – Krievija, Brazīlija un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) – 2015. gada čempions. Sievietēm pa četrām reizēm uzvarējusi Ķīna un Kuba (pašreizējā čempione), divreiz – Itālija.
Kopš 1990. gada ik gadu norisinās Pasaules līgas (sievietēm kopš 1993. gada – Pasaules Grand Prix) sacensības. Vīriešiem komandu skaits audzis no astoņām līdz 36 (trijās grupās). Astoņas reizes uzvarējusi Brazīlija (arī septiņas otrās un četras trešās vietas), Itālijai astoņi tituli, Krievijai – trīs. Sievietēm komandu skaits pieauga no astoņām līdz 32 (trijās grupās, trešajā – astoņas komandas). Visbiežāk uzvarējusi Brazīlija (12 zelta, piecas sudraba un divas bronzas medaļas), ASV ir seši tituli un Krievijai – trīs. 2018. gadā sacensības nomainīja Nāciju līga vīriešiem un sievietēm un Izaicinājuma kauss vīriešiem un sievietēm. Pirmo Nāciju līgas uzvarētāja titulu ieguva attiecīgi Krievija un ASV, bet Izaicinājuma kausā – Portugāle un Bulgārija.
Fināla spēle starp Brazīlijas komandu un Itālijas komandu Pasaules Grand Prix sacensībās. Ķīna, 06.08.2017.
Fotogrāfs Zhong Zhi. Avots: Getty Images, 827039426.
1993. gadā tika ieviestas Pasaules Grand čempionu kausa sacensības, lai katru gadu starptautisko sacensību kalendārā būtu divi lieli turnīri. Sacensības norisinās reizi četros gados nākamajā gadā pēc olimpiskajām spēlēm. Vīriešiem pirmajā turnīrā uzvarēja Itālija, bet pēc tam piecreiz pirmā bijusi Brazīlija, vienu reizi – Kuba. Sievietēm pirmajā turnīrā uzvarēja Kuba, pēc tam pa divām reizēm uzvarējusi Ķīna un Brazīlija, pa reizei – Krievija un Itālija.
Eiropā nozīmīgākās sacensības ir Eiropas meistarsacīkstes. Pirmais Eiropas čempionāts vīriešiem notika 1948. gadā Romā, un tajā uzvarēja Čehoslovākija. Tituliem bagātākā ir PSRS, kas uzvarējusi 12 reizes (deviņas – pēc kārtas) un divreiz izcīnījusi bronzas medaļas. Itālija uzvarējusi sešas reizes, Čehoslovākija – trīs.
Sievietēm pirmās Eiropas meistarsacīkstes norisinājās 1949. gadā Prāgā. Tajās uzvarēja PSRS volejbolistes. PSRS uzvarējusi visbiežāk – 13 reizes – un četras reizes izcīnījusi sudraba medaļas. Sešreiz uzvarējusi ir Krievija.
Kopš 2004. gada valstu izlasēm tiek rīkots Eiropas līgas turnīrs. Kopš 2018. gada sacensības norisinās divās līgās – Eiropas Zelta un Sudraba līgā. Pirmajā turnīrā Opavā (Čehija) uzvarēja Čehijas valstsvienība. Pastāvīgi mainoties komandām, pa divām reizēm uzvarējusi Nīderlande, Slovākija un Igaunija. Sievietēm pirmais turnīrs notika 2009. gadā, uzvarēja Serbija. Serbija uzvarēja arī divos nākamajos turnīros, bet 2012. gadā ieņēma 3. vietu.
Ievērojamākais pasaules klubu turnīrs ir pasaules klubu čempionāts, kas norisinās kopš 1989. gada. No 1993. līdz 2008. gadam sacensības nenotika. Titulētākais ir Trento klubs no Itālijas, kas uzvarējis piecas reizes (vēl divreiz ieguvis trešo vietu) un ir trofejas glabātājs 2019. gadā. Trīsreiz uzvarējis (vienreiz ieguvis arī sudrabu un bronzu) “Sada Cruzeiro Vôlei” no Kontaženas Brazīlijā. Sieviešu sacensības notiek kopš 1991. gada ar pārtraukumiem 1993. gadā un no 1995. līdz 2009. gadam. Titulētākās ir Turcijas komandas. “Vakifbank Istanbul” ir pieci goda pjedestāli (trīs pirmās vietas, viena otrā un viena trešā), un “Eczacıbaşı VitrA” – trīs goda pjedestāli (divas pirmās vietas un viena trešā).
Eiropā ik gadu notiek pa trim klubu kausa izcīņām sievietēm un vīriešiem. Čempionu līgā (no 1959./1960. līdz 1999./2000. gada sezonai – Eiropas čempionu kauss) piedalās spēcīgākās Eiropas klubu komandas. Tajā 13 reizes uzvarējis Maskavas CSKA, bet sešreiz – “Zeņit-Kazaņ”.
Eiropas Volejbola konfederācijas (Confédération Européenne de Volleyball, CEV) kausa izcīņa (līdz 2000. gadam – Kausa ieguvēju kausa izcīņa, no 2000. līdz 2007. gadam – “Top Teams” kauss) notiek kopš 1972./1973. gada sezonas. Pieci klubi ir uzvarējuši pa trim reizēm, tai skaitā arī Rīgas “Radiotehniķis” (1974, 1975, 1977).
Kopš 1980./1981. gada sezonas tiek rīkota Izaicinājuma kausa izcīņa (līdz 2007. gadam – CEV kausa izcīņa). Itālijas kubs “Modena Volley” uzvarējis piecreiz, vēl divreiz spēlējis finālā. “Sisley Treviso” un “Lube Banka Marche Macerata” uzvarējis četrreiz.
Sievietēm Čempionu līgas turnīrs tiek rīkots kopš 1960./1961. gada (līdz 2000. gadam – Čempionu kauss). Visbiežāk – 11 reizes – uzvarējusi Maskavas “Dinamo”. Jekaterinburgas “Uraločka” uzvarējusi astoņas reizes, un “Volley Bergamo” – septiņas. Kopš 1980./1981. gada sezonas tiek rīkota Izaicinājuma kausa izcīņa, kas līdz 2007. gadam bija CEV kausa izcīņa (par CEV kausu dažādos laikos ir saukti divi kausi). Tajā pa trim reizēm uzvarējusi Itālijas “Pallavolo Reggio Emilia” un “USC Münster” no Vācijas.