Bez spēcīgākās līgas, kurā tiek noskaidroti Latvijas čempioni, Latvijas čempionātā var būt arī zemākas līgas, kurās var izcīnīt arī tiesības nākamajā sezonā startēt augstākā līgā, kā arī izkrist uz zemāku līgu.
Latvijas čempionāts volejbolā
Latvijas spēcīgāko klubu komandu sacensības, kurās tiek noskaidrotas trīs labākās komandas gan vīriešiem, gan sievietēm
Saistītie šķirkļi
Latvijas čempionāta volejbolā pusfināla spēle starp "RTU/Robežsardze" un "Biolars/Jelgava" komandām. Rīga, 05.04.2018.
Satura rādītājs
Sacensību rašanās un attīstība
Līdz 1940. gadam
Latvijā volejbolu ieviesa amerikāņu kristīgā organizācija Young Men’s Christian Association (YMCA). Organizācija 1923. gadā nodibināja biedrību Jaunekļu kristīgā savienība (JKS), pēc tam Jauno sieviešu kristīgo savienību. 20. gs. 20. gados ar volejbolu sāka nodarboties lielākās Latvijas sporta biedrības – Latvijas Sporta biedrība (LSB), “Union” u. c., 1925. gadā – arī Latvijas Universitāte.
1926. gadā JKS sarīkoja pirmās Latvijas meistarsacīkstes volejbolā vīriešiem (JKS tajās arī uzvarēja). Vēlāk volejbola vadību pārņēma Latvijas Basketbola savienība (LBS), pirmo Latvijas čempionātu sarīkojot 1930. gadā. Šajā gadā pirmoreiz tika sarīkots Latvijas čempionāts arī sievietēm. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē sacensības jau norisinājās virslīgā un vairākās zemākās līgās. 1937. gadā Latvijas meistarsacīkstēs piedalījās 44 vīriešu un 16 sieviešu komandas.
1940.–1991. gads
1940. gadā meistarsacīkstes izjauca Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupācija, bet nākamajā gadā sievietēm uzvarēja Universitātes fizkultūras kolektīvs (bijušais “Universitātes Sports”, US), bet vīriešiem – “Spartaks” (tajā bija apvienojušies labākie likvidēto sporta biedrību volejbolisti). Lielai daļai volejbolistu pirmais sporta veids bija basketbols. Nacistiskās okupācijas laikā, 1942. gadā, Fiziskās kultūras un sporta komitejas vietā sāka darboties Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienība, kuras paspārnē pirmoreiz no basketbola neatkarīgas Volejbola savienības vadībā tika aizvadīti divi Latvijas čempionāti, taču kara dēļ spēcīgāko sportistu līdzdalība tajā bija ierobežota.
1945. gadā volejbola dzīves organizēšana tika uzdota Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Fiziskās kultūras un sporta komitejas Volejbola sekcijai. 1946. gadā pirmo reizi pēc kara tika sarīkoti Latvijas čempionāti vīriešu un sieviešu komandām, kuru uzvarētāji – Latvijas Valsts universitātes (LVU) sieviešu komanda un “Spartaks” vīriešiem – Odesā debitēja PSRS čempionātā.
Pirmajos pēckara gados Latvijas čempionātos piedalījās pa sešām vīriešu un sieviešu komandām. Dalībnieku skaitam pakāpeniski pieaugot, Rīgas vienībām pievienojās arī komandas no citām Latvijas pilsētām. 1948. gadā sāka rīkot Latvijas čempionāta B grupas turnīrus vairākās zonās ar centriem Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī. Volejbola izplatīšanā laukos lielu ieguldījumu deva 1949. gadā nodibinātā kolhoznieku brīvprātīgā sporta biedrība “Vārpa”. 1950. gadā Latvijas čempionāta A grupā spēlēja 12 vīriešu un sieviešu komandas (turpmākajos gados komandas sadalīja 1. un 2. grupā), bet B grupā – vairāk par 12 komandām.
Sākotnēji Latvijas čempionāta uzvarētāji ieguva tiesības pārstāvēt Latviju Vissavienības sacensībās, bet pēc meistarkomandu (pēc būtības profesionālas Latvijas labāko volejbolistu komandas gan sievietēm, gan vīriešiem) nodibināšanas šāda iespēja vairs nepastāvēja. Meistarkomandu pārstāvji piedalījās Latvijas čempionātā dažādu komandu sastāvos.
"Radiotehniķis" PSRS čempionātā. 20. gs. 80. gadi.
Pēc 1991. gada
Gan ekonomisku, gan politisku iemeslu dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991./1992. gada sezonas laikā no dalības PSRS atklātajā čempionātā atteicās meistarkomandas – “Radiotehniķis” un SK “Rīga” vīriešiem un “Aurora” un Daugavpils “Ķīmiķis” sievietēm. “Radiotehniķis” un “Aurora”, abas sadalītas divās daļās, piedalījās arī pirmajā atjaunotās Latvijas volejbola čempionātā 1992. gadā.
Sacensības organizē Latvijas Volejbola federācija. Vienīgi 1994./1995. un 1995./1996. gada sezonā sacensības vīriešiem organizēja 1994. gada vasarā nodibinātā Latvijas Volejbola līga, kuras labākajām komandām bija deleģētas tiesības piedalīties arī Eiropas kausu izcīņā. Uzvarētāji tiek noskaidroti arī zemākajās līgās. Vīriešiem šobrīd tāda ir Latvijas Nacionālā volejbola līga 1 un Latvijas Nacionālā volejbola līga 2, kuru uzvarētāji iegūst tiesības nākamajā sezonā startēt līgu augstāk. Sievietēm tāda ir Latvijas Nacionālā līga. 2018./2019. gada sezonā vīriešiem nacionālajās līgās spēlē 14, sievietēm – septiņas komandas.
Latvijas čempiona noteikšana pēc valstiskās neatkarības atgūšanas parasti noritējusi divos posmos. Vispirms rīkots pamatturnīrs, kurā parasti cīņas tiek aizvadītas divos riņķos, komandām katrai ar katru spēlējot savā laukumā un viesos. Labākās komandas piedalās izslēgšanas spēļu turnīrā, noskaidrojot medaļu ieguvējus. Kopš Baltijas līgas formāta ieviešanas labākajām Latvijas komandām pamatturnīru aizstāj Baltijas līgas pamatturnīra rezultāti. Izslēgšanas spēlēs piedalījies dažāds komandu skaits, bet ne vairāk par astoņām. Baltijas līgas komandām atsevišķos gados pievienojušies labākie pašmāju sacensībās spēlējošie klubi.
2018./2019. gada sezonā piecas labākās Latvijas vīriešu un trīs Latvijas sieviešu komandas spēlēja attiecīgi “Credit24” meistarlīgā un Baltijas līgā. No tām četras labākās iekļuva pusfinālā, kur sērijā līdz trim uzvarām noskaidroja finālistus. Latvijas čempionu finālā noskaidro sērijā līdz trim uzvarām, 3. vietas ieguvēju – līdz divām uzvarām.
Sievietēm Latvijas čempiones 2018./2019. gadā kopīgā turnīrā noskaidroja gan trīs komandas Baltijas līgā, gan septiņas komandas Latvijas Nacionālajā līgā. Izslēgšanas spēlēs piedalījās astoņas labākās komandas, kas ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par 1. un 3. vietu uzvarētājus noskaidroja divu spēļu summā.
2018./2019. gada sezonā Latvijas čempioņu noskaidrošanai mazā komandu skaita dēļ Baltijas līgā tika sarīkots atsevišķs turnīrs, kurā piedalījās trīs Baltijas līgas un septiņas Latvijas Nacionālās līgas komandas, izslēgšanas spēlēs iekļūstot astoņām labākajām vienībām.
Nozīmīgākie sasniegumi sacensībās
Ilgu laiku starpkaru periodā Latvijas volejbolā nozīmīgākā komanda bija JKS. Ievērojamākie tās spēlētāji bija Vilis Samtiņš, Andrejs Bērziņš, Jānis un Pēteris Augusti, Augusts Raubens, Ādolfs Grasis, Aleksandrs Mālmeistars, Eižens Dupurs, Nikolajs Šenbruns, Jāzeps Šadeiko, Georgs Raudzeps, Valdemārs Baumanis, Jānis Dumpis, Jānis Kļaviņš, Kārlis Sātiņš, Gustavs Siliņš un citi. Divreiz uzvarēja komanda “US”, kā sastāvā 1935. gadā bija Voldemārs Elmuts, Miervaldis Cīrulis, Kārlis Šleicers, Viktors Maike, Jānis Tiltiņš, Edgars Rūja, Arvīds Jansons, Alfreds Kīršfelds, Argods Fricsons, Viktors Jēkabsons-Birznieks un Arturs Krieķis.
Pēdējos gados pirms okupācijas vīriešiem nozīmīgākā bija LSB komanda, taču pirmos divus titulus izcīnīja sievietes: Milda Rēdliha-Grundmane, Marija Švēde-Grapmane, Milda Staltmane-Cerbule, Erna Eltermane-Miķelsone, Elza Neilande-Zemgale, Aldone Lauce, Jozefia Buiva, Soņa Povalo-Švikovska. Sākot ar 1936. gadu, četras sezonas pēc kārtas uzvarēja LSB vīriešu komanda ar Ernestu Ķīvīti, Jāni Pelūdi, Voldemāru Slavu, Uldi Ģērmani, Voldemāru Šmitu, Pēteri Breikšu, Jāni Graudiņu, Pēteri Kazāku, Hariju Kalniņu, Arvīdu Ješiņu, Jūliju Kazaku-Druvieti un Krūzi (spēlētāja vārds nav zināms).
Sievietēm lielākos panākumus līdz padomju okupācijai guva “US” pārstāves. 1932. gadā uzvarētāju komandā bija Velta Jansone-Ārgale, Zigrīda Langina-Zirģele, Violeta Eversa, Anna Reizniece-Skrastiņa, Elza Ozola un Mērija Svaržinska. Vēlāk pievienojās Marija Švēde-Grapmane, E. Eltermane-Miķelsone, Margarita Otlane-Buša, Ina Sniķere-Bērziņa, Tamāra Ērgle-Cēbere, Valentīna Pusule-Maike un Olga Elmūte.
"Universitātes Sporta" volejbolistes. Rīga, 1939. gads.
| Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāji volejbolā 1926.–1939. gadā | |||
| Avots: Keisels, G. (sast.), Volejbols Latvijā: no saknēm līdz mūsdienām, Rīga, Jumava, 2018. | |||
| Gads | Vīrieši | Sievietes | |
| 1926 | JKS | ||
| 1927 | JKS | ||
| 1928 | JKS | ||
| 1929 | JKS | ||
| 1930 | JKS | LSB | |
| 1931 | JKS | LSB | |
| 1932 | “US” | “US” | |
| 1933 | JKS | “US” | |
| 1934 | JKS | “US” | |
| 1935 | “US” | “US” | |
| 1936 | LSB | “Latvju jaunatne” | |
| 1937 | LSB | “US” | |
| 1938 | LSB | Latvijas Dzelzceļnieku biedrība | |
| 1939 | LSB | 5. Rīgas aizsargu pulks | |
| Otrā pasaules kara laikā (1941‒1943) | |||
| 1941 | “Spartaks” | LU Fizkultūras kolektīvs | |
| 1942 | “US” | “US” | |
| 1943 | “US” | “US” | |
Sieviešu čempionātā līdz pat 20. gs. 60. gadu beigām nozīmīgas bija augstskolu komandas, vēlāk – uzņēmumu komandas, kurās dažādi iesaistīja bijušos un esošos meistarkomandu spēlētājus, noformējot viņus darbā, bet maksājot par volejbola spēlēšanu. Vīriešiem bez studentu komandām jau kopš 20. gs. 50. gadiem konkurētspējīga bija armijas komanda, kas kopumā uzvarēja visvairāk – 12 reizes. 11 čempiona tituli ir Rīgas Politehniskajam institūtam (RPI), turklāt visas reizes Ērika Saulīša vadībā, kas ir rekords vienam trenerim. Pārsvarā uzvarētāji bija Rīgas volejbolisti un volejbolistes, bet čempiona titulu ieguva arī Daugavpils vīriešu un sieviešu komandas.
| Latvijas čempioni volejbolā 1946.–1991. gadā | ||
| Avots: Keisels, G. (sast.), Volejbols Latvijā: no saknēm līdz mūsdienām, Rīga, Jumava, 2018. | ||
| Gads | Vīrieši | Sievietes |
| 1946 | “Spartaks” | LVU |
| 1947 | LVU | LVU |
| 1948 | LVU | LVU |
| 1949 | “Spartaks” | LVU |
| 1950 | LVU | LVU |
| 1951 | LVU | LVU |
| 1952 | Apgabala vietnieku nams (AVN) | LVU |
| 1953 | AVN | LVU |
| 1954 | AVN | Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI) |
| 1955 | ASK | LVFKI |
| 1956 | ASK | LVU |
| 1957 | ASK | “RMI” |
| 1958 | ASK | LVU |
| 1959 | LVFKI | LVFKI |
| 1960 | LVFKI | LVU |
| 1961 | RPI | LVFKI |
| 1962 | Ekspedīcijas zvejas pārvalde | LVFKI |
| 1963 | “Rīgas elektromašīnu rūpnīca” (RER) | RPI |
| 1964 | “RER” | RPI |
| 1965 | “RER” | “Elektrons” |
| 1966 | “RER” | RPI |
| 1967 | ASK | LVU |
| 1968 | Daugavpils “Ķīmiķis” | LVU |
| 1969 | Daugavpils “Ķīmiķis” | LVU |
| 1970 | RPI | “Elektrons” |
| 1971 | “Radiotehniķis” | “Aurora” |
| 1972 | “RER” | “Aurora” |
| 1973 | “RER” | “Aurora” |
| 1974 | “RER” | Augstākā sporta meistarības skola |
| 1975 | RPI | “Ķīmiķis”(Daugavpils) |
| 1976 | RPI | “Ķīmiķis”(Daugavpils) |
| 1977 | RPI (Junioru izlase) | “Ķīmiķis” (Daugavpils) |
| 1978 | “Ozolnieki” | Murjāņu Sporta internātskola (MSI) |
| 1979 | RPI | RPI |
| 1980 | “Ozolnieki” | “Ķīmiķis”(Daugavpils) |
| 1981 | “Vimpelis” | “Ķīmiķis”(Daugavpils) |
| 1982 | RPI | MSI |
| 1983 | RPI | “Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca” |
| 1984 | ASK | RPI |
| 1985 | ASK | ASK |
| 1986 | ASK | “Laimdota” |
| 1987 | ASK | “Aurora” (juniores) |
| 1988 | RPI | “Aurora” (juniores) |
| 1989 | RPI | “Poligrāfists” |
| 1990 | Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) | “Poligrāfists” |
Pirmajā Latvijas čempionātā pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā piedalījās 14 vīriešu (finišēja 13) un 11 sieviešu komandas no Ādažiem, Bauskas, Daugavpils, Jelgavas, Kuldīgas, Murjāņiem, Ozolniekiem un Rīgas. “Radiotehniķis” (pamatsastāvā Aivis Eida, Jānis Grīnfelds, Ainārs Vanags, Jānis Pļavinskis, Valts Mihelsons un Uģis Krastiņš) un “Aurora” (Sana Catlakša, Inna Stroganova, Žanete Strazdiņa, Andra Apine, Sandra Levinska, Jana Burtniece un Anita Rosijska) uzvarēja, visā čempionātā zaudējot pa vienam setam. Par meistarsacīkšu labākajiem spēlētājiem tika atzīti cēlāji S. Catlakša un V. Lagzdiņš (SK “Rīga”), uzbrucēji I. Stroganova un J. Pļavinskis, universāļi A. Rosijska un A. Eida. Abas bijušās meistarkomandas uzvarēja arī nākamajās meistarsacīkstēs, bet pēc tam beidza pastāvēt.
Pirmā čempionāta trim labākajām komandām bija iespēja startēt Eiropas kausa izcīņas sacensībās, kas padomju laikā bija triju labāko PSRS komandu tiesības (ne katru gadu). Pēc neatkarības atgūšanas spēlētājiem radās iespēja doties spēlēt uz ārvalstu klubiem.
Pēc “Radiotehniķa” izjukšanas par spēcīgāko vīriešu komandu kļuva Voiceka Teivāna atbalstītā “Vildoga” (1998. gada pavasarī komanda beidza pastāvēt). Spēcīgas komandas izveidojās Rīgā un Ozolniekos. Rīgas klubs vairākkārt mainījis nosaukumu. Šobrīd tā nosaukums ir “RTU/Robežsardze”. Rīgas klubs valsts čempionātā uzvarējis 11, Rolanda Baranovska vadītie Ozolnieki – četras reizes, bet pēc atdalīšanās no Ozolnieku kluba divreiz panākumus svinēja “Biolars/Jelgava”. 2018. un 2019. gada čempions ir SK “Jēkabpils lūši”.
Sievietēm “Auroru” Latvijas labākās komandas statusā nomainīja Daugavpils “Ķīmiķis”, kas bija spēcīgāka komanda par “Auroras” mantinieci – Gundegas Drēskas dibināto klubu “Inkomi”, kas ar dažādiem nosaukumiem turpināja spēlēt līdz 2010./2011. gada sezonas beigām, un citu Rīgas komandu “Jaunība”. 21. gs. pirmās desmitgades vidū, Vladislava Beitāna atbalstīta, tapa spēcīga komanda Jelgavā “Jelgava/LU”, no 2009. gada uzvarot Latvijas čempionātā astoņas reizes pēc kārtas. Jau kopš 20. gs. beigām konkurētspējīga komanda ir Murjāņu Sporta ģimnāzijai. Beidzot eksistēt FK “Rīga”, spēlētājas pārgāja uz Jelgavas un Babītes klubiem. 2018. gadā par Latvijas čempionēm kļuva arī SK “Babīte” spēlētājas. Pa sešām reizēm Latvijas meistarsacīkstēs uzvarējusi Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas atbalstītā komanda “Ķīmiķis” un “Auroras” un “Inkomi” mantiniece “Spēks-R”, kas vēlāk pārtapa FK “Rīga”.
| Latvijas čempioni volejbolā 1992.–2018. gadā | ||
| Avots: autora veidota un Keisels, G. (sast.), Volejbols Latvijā: no saknēm līdz mūsdienām, Rīga, Jumava, 2018. | ||
| Gads | Vīrieši | Sievietes |
| 1992 | “Radiotehniķis-Rigonda” | “Aurora” |
| 1993 | “Rigonda” | “Aurora” |
| 1994 | “Vildoga”-Murjāņi | “Ķīmiķis” |
| 1995 | “Vildoga” | “Ķīmiķis” |
| 1996 | “Vildoga”-VN | “Ķīmiķis” |
| 1997 | “Ventspils nafta” | “Ķīmiķis” |
| 1998 | “Ventspils nafta” | “Jaunība” |
| 1999 | Republikāniskais diagnostikas centrs (RDC) | “Ķīmiķis” |
| 2000 | “Ozolnieki/Poliurs” | “Ķīmiķis” |
| 2001 | “Rīga/Policijas centrālais sporta klubs” ("Rīga/PCSK") | “Magistr” (Daugavpils) |
| 2002 | “Ozolnieki/Poliurs” | “Spēks-R” |
| 2003 | “Lāse/Robežsardze” | “Spēks-R” |
| 2004 | “Poliurs/Biolar” | “Ezerzeme”/DU (Daugavpils) |
| 2005 | “Inčukalns/LU” | “Spēks-R” |
| 2006 | “Lāse”-R | FK “Rīga” |
| 2007 | “Lāse”-R | FK “Rīga” |
| 2008 | “Lāse”-R | FK “Rīga” |
| 2009 | “Lāse”-R | VK “Jelgava/LU” |
| 2010 | “Biolars/Ozolnieki” | VK “Jelgava/LU” |
| 2011 | “Lāse-R/Rīga” | VK “Jelgava/LU” |
| 2012 | “Biolars/Jelgava” | VK “Jelgava/LU” |
| 2013 | “Biolars/Jelgava” | VK “Jelgava/LU” |
| 2014 | “RTU/Robežsardze” | VK “Jelgava/LU” |
| 2015 | “RTU/Robežsardze” | VK “Jelgava/LU” |
| 2016 | “RTU/Robežsardze” | VK “Jelgava/LU” |
| 2017 | “RTU/Robežsardze” | "Rīgas Stradiņa universitāte/Ingunas Minusas Volejbola skola" (RSU/MVS) |
Multivide
Latvijas čempionāta volejbolā pusfināla spēle starp "RTU/Robežsardze" un "Biolars/Jelgava" komandām. Rīga, 05.04.2018.
"Universitātes Sporta" volejbolistes. Rīga, 1939. gads.
"Radiotehniķis" PSRS čempionātā. 20. gs. 80. gadi.