Sākumā brīvā dabā volejbolu spēlēja pludmalē. Tāpēc to nosauca par pludmales volejbolu, kaut arī mūsdienās precīzāk to būtu saukt par smilšu volejbolu, jo neatkarīgi no tā, kur notiek spēle ‒ zālē, pludmalē vai pilsētas ielās ‒, tas tiek spēlēts smiltīs.

Spēle notiek 8x16 m lielā smilšu laukumā, kuru vidū norobežo metru plats tīkls. Tīkla augstums vidū vīriešiem ir 2,43 m un sievietēm – 2,24 m. Antenas tīkla malās norāda laukuma izmērus gaisā. Spēle sākas ar izlozi, metot monētu un noskaidrojot, kura no pusēm ņems bumbu, kura ‒ izvēlēsies laukuma pusi. Pirms trešā seta šī procedūra tiek atkārtota. Spēlētājs vienā laukuma pusē nedrīkst skart bumbu divreiz pēc kārtas, ja vien pirmā reize nav bijusi bloks.

Bumba skaitās laukumā, ja trāpa pa sānu vai gala līniju, un ārā, ja trāpa pa antenu. Punktu var gūt, trāpot bumbu pretinieka laukuma pusē, pretiniekam sitot bumbu ārpus laukuma, tiesnesim konstatējot kļūdu pretinieka darbībās un sodot pretiniekus par pārkāpumu. Katra izspēle sākas ar servi, kuru nedrīkst bloķēt. Punktu katrā izspēlē var gūt abas komandas. Punktu guvusī komanda iegūst tiesības servēt. Spēlētāji uz serves līnijas mainās katrreiz, kad tiesības servēt pāriet no vienas komandas otrai.

Spēli uzvar komanda, kura pirmā uzvarējusi divus setus. Pirmajos divos setos jāiegūst 21 punkts un divu punktu pārsvars, bet trešajā setā pietiek ar 15 punktiem un divu punktu pārsvaru. Ik pēc septiņām izspēlēm (trešajā setā – ik pēc piecām) komandas mainās laukuma pusēm, lai laika apstākļi (vējš un saule) rezultātu ietekmētu pēc iespējas mazāk. Trenera iejaukšanās ir atļauta tikai jauniešu turnīros.

Kad setā izspēlēts 21 punkts, pirmajos divos setos tiek pasludināts 30 sekunžu tehniskais pārtraukums, trešajā setā šāda pārtraukuma nav. Katra komanda katrā no setiem var pieprasīt pa vienam pusminūtes pārtraukumam. Spēlētāju maiņas nav atļautas.

Spēle notiek smilšu laukumā telpās vai brīvā dabā. Apkārt spēles laukumam jābūt vismaz 3 m, virs tā ‒ vismaz 7 m brīvai zonai. Spēlē ar ūdensnecaurlaidīgu bumbu, kuras apkārtmērs ir 66‒68 cm, svars – 260‒280 grami, un spiediens bumbā – 0,175‒0,225 kg/cm². Sportistu ekipējums sastāv no šortiem vai peldkostīma. Krekliņš vīriešiem nav nepieciešams, ja to nepieprasa turnīra reglaments. Sportisti spēlē basām kājām, ja galvenais tiesnesis nav lēmis citādi.

Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz pludmales volejbols tika spēlēts 1915. gadā Vaikiki pludmalē Havaju salās. Pirmā pasaules kara laikā tas ieviesās arī Eiropā. Pārsvarā pludmales volejbolu spēlēja seši pret seši. 1930. gadā Santamonikā (ASV) pirmoreiz spēlēja divi pret divi, un tūlīt pēc tam pludmales volejbols ieviesās arī Francijā, Bulgārijā, Čehijā un Latvijā.

1947. gadā Kalifornijā, Steitbīčā, notika pirmais oficiālais pludmales turnīrs vīriešiem divu spēlētāju komandām bez naudas prēmijām, bet jau nākamajā gadā turpat uzvarētāji balvā saņēma “Pepsi” dzēriena kastes. 50. gados Kalifornijā notika pirmais sacensību seriāls.

Pirmais naudas balvu turnīrs tika sarīkots 1974. gadā ‒ Sandjego “Open” turnīrs ar 1500 ASV dolāru balvu fondu. Par tā uzvarētājiem kļuva Deniss Hērs (Dennis Hare) un Freds Ziliks (Fred Zuelich). Trīs gadus vēlāk Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notika profesionāļu turnīri Santakrusā, pie Taho ezera, un Losandželosā, bet 1980. gadā ‒ pirmais sponsorētais turnīrs ar septiņām sacensībām un 52 000 ASV dolāru balvu fondu. 1982. gadā pludmales volejbols kļuva populārs Riodežaneiro pludmalēs Kopakabanā un Ipanemā, bet ASV tūre izplatījās pa visu valsti.

1986. gadā Riodežaneiro sarīkotas pirmās starptautiskās sacensības, bet gadu vēlāk – neoficiālais pasaules čempionāts Ipanemas pludmalē ar balvu fondu 22 000 dolāru. Par pirmajiem čempioniem kļuva amerikāņi Sindžins Smits (Christopher St. John “Sinjin” Smith) un Rendijs Stokloss (Randy Stoklos).

Starptautiskās Volejbola federācijas (Fédération Internationale de Volleyball, FIVB) Pasaules sērijā 1989./1990. gada sezonā notika turnīri Brazīlijā, Itālijā un Japānā, 1992. gadā Spānijā, Almerijā, notika pirmais sērijas turnīrs sievietēm, bet FIVB tika izveidots Pludmales volejbola departaments.

1994. gadā tika atļauts bumbu atvairīt ar jebkuru ķermeņa daļu, tai skaitā kāju, un pludmales volejbols pirmoreiz tika iekļauts Labas gribas spēļu (Goodwill games) programmā Sanktpēterburgā. 1995. gadā Pasaules sērija (World Series) kļuva par Pasaules čempionātu sēriju (World Championship Series), bet 1997. gadā – par Pasaules tūri (World Tour), kurā ir 22 turnīri ar 3,9 miljoniem ASV dolāru balvu fondu un FIVB bonusa fondu. 1997. gadā Marseļā un Losandželosā tika izmēģināts jauns sacensību formāts ar olimpisko sistēmu un punkta gūšanu katrā izspēlē. 1996. gadā Jūrmalā tika sarīkots Eiropā pirmais turnīrs jaunajiem volejbolistiem. U-20 čempionātā uzvarēja latvieši Austris Štāls un Armīns Vensbergs. Pirmais pasaules mēroga jauniešu turnīrs notika 2001. gadā, kad Lelavandū (Francija) tika noskaidroti pirmie uzvarētāji U-21 grupā.

2001. gadā FIVB apstiprināja izmaiņas noteikumos, samazinot laukumu no 9x18 m uz 8x16 m un ieviešot punkta gūšanu katrā izspēlē.

2003. gadā par Pasaules tūres un pasaules čempionāta sponsoru kļuva “Swatch”.

Olimpisko spēļu programmā pludmales volejbols gan sievietēm, gan vīriešiem ir kopš 1996. gada, kad Atlantā piedalījās 24 vīriešu un 16 sieviešu pāri. Vēlākajās spēlēs gan sievietes, gan vīrieši bijuši pārstāvēti ar 24 pāriem. Atlantā izslēgšanas spēļu turnīrs darbojās pēc divu zaudējumu principa. Turpmākajās spēlēs izslēgšanas turnīrs līdz vienam zaudējumam sekoja pirmajai fāzei – grupu turnīram.

Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem kļuva amerikāņi Čārlzs “Kērčs” Kirali (Charles Frederick "Karch" Kiraly) un Kents Stefss (Kent Steffes), kā arī brazīlietes Sandra Piresa (Sandra Pires Tavares) un Žakija Silva (Jacqueline "Jackie" Louise Cruz Silva). 2004. gadā Atēnās uzvarēja Emanuels Regu (Emanuel Fernando Sheffer Rego) kopā ar Rikārdu Santosu (Ricardo Alex Costa Santos). Pekinas olimpiskajās spēlēs viņi bija trešie, bet 2012. gadā Londonā E. Regu kopā ar Alisonu Seruti (Alison Conte Cerutti) izcīnīja sudraba medaļas. Sudraba medaļu izcīnījis arī R. Santoss – 2000. gadā Sidnejā kopā ar Ze Marku de Melu (José Marco "Zé Marco" Nóbrega Ferreira de Melo). Divas medaļas ieguvis arī A. Seruti, kurš ir 2016. gada olimpiskais čempions kopā ar Brunu Oskaru Šmitu (Bruno Oscar Schmidt). Kopā ASV ir trīs uzvaras, Brazīlijai – divas, Vācijai – viena.

Sievietēm olimpiskajās spēlēs trīsreiz pēc kārtas (no 2004. līdz 2012. gadam) uzvarējušas amerikāņu sportistes Mistija Meja-Trīnora (Misty Elizabeth May-Treanor) un Kerija Volša-Dženingsa (Kerri Lee Walsh Jennings). K. Volša-Dženingsa izcīnījusi arī bronzas medaļu 2016. gadā Riodežaneiro kopā ar Eiprilu Rosu (April Elizabeth Ross). Pa reizei uzvarējušas Brazīlijas, Austrālijas un Vācijas sportistes.

Līdz 2010. gadam olimpisko spēļu dalībniekus noteica ar olimpiskā ranga palīdzību, bet 2010. gadā daļas Londonas olimpiešu noskaidrošanai FIVB ieviesa Kontinentālā kausa izcīņu, kurā tika noskaidroti septiņi olimpiskie pāri vīriešiem un sievietēm.

Pēdējos gados pasaules čempionātā piedalās pa 48 sieviešu un vīriešu pāriem no pieciem kontinentiem, 2017. gadā Vīnē kopējam balvu fondam sasniedzot miljonu ASV dolāru.

Pirmais oficiālais pasaules čempionāts pludmales volejbolā notika 1997. gadā Losandželosā. Tajā piedalījās 16 vīriešu un 16 sieviešu pāri. Šīs sacensības notiek reizi divos gados (nepāra gados).

Lielākos panākumus pasaules meistarsacīkstēs sievietēm guvušas amerikānietes M. Meja-Trīnora un K. Volša, kas uzvarējušas trīsreiz pēc kārtas (2003‒2007) un 2011. gadā ieguvušas 2. vietu. Brazīlietes Šelda Bede (Shelda Kelly Bruno Bede) un Adriana Beara (Adriana Brandão Behar) uzvarējušas divreiz (1999, 2001), 2003. gadā izcīnījušas sudrabu un 1997. gadā – bronzu. Kopā Brazīlijas pludmales volejbolistes uzvarējušas piecreiz, amerikānietes – četrreiz.

Vīriešiem trīsreiz uzvarējis E. Regu – 1999. gadā ar Žuzē Lojolu (José Geraldo Loiola), 2003. gadā – ar R. Santusu un 2011. gadā – ar A. Seruti. A. Seruti otrreiz pasaules čempiona titulu ieguva 2015. gadā kopā ar B. O. Šmitu. 2009. gadā kopā ar Hārliju Markesu Silvu (Harley Marques Silva) viņš izcīnījis sudraba medaļu. Brazīlieši kopā izcīnījuši septiņus titulus.

Pasaules tūrē sacensības notiek piecos kontinentos un kopš 2017. gada ir sadalītas vienas līdz piecu zvaigžņu turnīros. 2018. gadā notika 47 turnīri ar kopējo balvu fondu, kas lielāks par 7 miljoniem ASV dolāru.

Pasaules tūres seriāls vīriešiem (sākumā ar nosaukumu Pasaules sērija, no 1995. gada līdz 1996. gadam – Pasaules čempionāta sērija) pirmoreiz norisinājās 1989. gadā. Par tā uzvarētājiem kopvērtējumā kļuva S. Smits un R. Stokloss. Sievietēm debijas sezonā 1992. gadā kopvērtējumā arī uzvarēja amerikānietes – Kerolina Kērbija (Karolyn Kirby) un Nensija Rīno (Nancy Reno). 2018. gada Pasaules tūres uzvarētāji ir norvēģi Annešs Mols (Anders Berntsen Mol) un Kristians Sērums (Christian Sandlie Sørum), kā arī brazīlietes Agata Bednarčuka (Ágatha Bednarczuk) un Eduarda Lisboa (Eduarda "Duda" Santos Lisboa). Tiek uzskatīts, ka Pasaules tūres sezona ilgst gadu – no septembra līdz nākamā gada septembrim – un beidzas ar Pasaules tūres finālu. Tomēr pārsvarā spēlēts tiek no aprīļa līdz septembrim.

Kopvērtējumā visvairāk uzvarējis E. Regu, kurš triumfējis desmit reižu (1996‒2012), uzvarot 77 atsevišķos turnīros. Piecus no tituliem viņš ieguvis kopā ar R. Santusu. Šis ir panākumiem bagātākais vīriešu pāris šajā seriālā ‒ kopā uzvarējis 34 turnīros. Kopvērtējumā četras uzvaras pēc kārtas ir S. Smitam ar R. Stoklosu. Trīsreiz uzvarējuši latvieši Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs (2013, 2014, 2016), kā arī brazīlietis Ze Marku de Melu (ar dažādiem partneriem). 30 sezonās kopvērtējumā 17 reizes uzvarējuši Brazīlijas, sešreiz – ASV, trīsreiz – Latvijas pludmales volejbolisti.

Sievietēm no 2005. līdz 2012. gadam septiņus kopīgos titulus kopvērtējumā izcīnījušas brazīlietes Larisa Fransa (Larissa França Maestrini) un Žuljana da Silva (Juliana Felisberta da Silva). Viņām kopā arī 45 uzvaras turnīros. Pa vienam titulam kopvērtējumā katra izcīnījusi ar citu pārinieci. Ž. da Silva 2014. gadā ‒ kopā ar Mariju Elisu Antonelli (Maria Elisa Mendes Ticon Antonelli), bet L. Fransa 2017. gadā – ar Talitu Antunesu (Talita Antunes da Rocha). Individuāli visvairāk turnīros uzvaru izcīnījusi L. Fransa (62 uzvaras). A. Beara un Š. Bede kopvērtējumā uzvarējušas sešas reizes (1997‒2001, 2004). 2008. gadā Š. Bede vēl vienu panākumu svinēja kopā ar Anu Paulu Koneliju (Ana Paula Rodrigues Henkel, agrāk – Ana Paula Connelly). No 27 sezonām 23 sezonās uzvarējušas brazīlietes, trijās – amerikānietes.

Kopš 2015. gada sezonas beigās (augusts–oktobris) notiek Pasaules tūres fināls, kurā piedalās pasaules labākie pāri. Vīriešiem divos pirmajos turnīros uzvarēja brazīlieši A. Seruti un B. O. Šmits, bet sievietēm 2016. un 2017. gadā ‒ vācietes Laura Ludviga (Laura Ludwig) un Kira Valkenhorsta (Kira Walkenhorst).

Kopš 2005. gada Pasaules tūres organizatori pasniedz arī individuālās balvas sezonas labākajiem spēlētājiem. Tāda tiek labākajam spēlētājam un labākajam pārim, labākajam bloķētājam, aizsardzības spēlētājam, labākajam gremdētājam, labākajam uzbrukuma spēlētājam, servētājam, piespēlētājam, tūres progresējušākajam volejbolistam, debitantam, kā arī tiek noteikti balvas “Paraugs sportā” un “Sportiskais gars” ieguvēji. Par labāko kategorijā “Labākais spēlētājs” četrreiz atzīts amerikānis Fils Dalhausers (Philip “Phil” Peter Dalhausser). Sievietēm par labāko četras reizes atzīta K. Volša-Dženingsa.

Kontinentālā kausa izcīņa norisinās atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Valsts izlasē piedalās divi pāri. Vispirms tiek noskaidrots uzvarētājs katrā no piecām kontinentālajām volejbola konfederācijām. Pa vienam pārim kvalificējas olimpiskajām spēlēm. Pēc tam visu piecu turnīru otro un trešo vietu ieguvēji sacenšas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā par vēl divām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.

1993. gadā Almerijā notika pirmais Eiropas čempionāts vīriešiem, bet gadu vēlāk Ešpiņu (Portugāle) ‒ arī sievietēm.

Par pirmajiem čempioniem kļuva francūži Žans Filips Žodārs (Jean-Philippe Jodard) un Kristians Penigo (Christian Penigaud), bet sievietēm – vācietes Beāte Bīlere (Beate Bühler) un Danja Miša (Danja Müsch). Titulētākie ir Vācijas sportisti. Vīriešiem visvairāk (četrreiz) kontinenta mestarsacīkstēs uzvarējis vācietis Jonass Rekermans (Jonas Reckermann) – divreiz ar Markusu Dīkmanu (Markus Dieckmann), divreiz – ar Jūliusu Brinku (Julius Brink). Sievietēm tikpat titulu ir L. Ludvigai, kura divreiz uzvarējusi kopā ar Zāru Golleri (Sara Goller) un divreiz – ar K. Valkenhorstu.

Visvairāk uzvaru ir Vācijai (piecas), Šveicei un Nīderlandei (pa četrām). Sieviešu konkurencē Vācijai astoņas zelta medaļas, Itālijai – piecas.

Dažādos gados notikušas arī zemākas kategorijas sacensības – Eiropas Volejbola konfederācijas (Confédération Européenne de Volleyball, CEV) rīkotie “Challenger” sērijas turnīri un satelītturnīri.

Kopš 2010. gada notiek dažāda ranga pludmales volejbola sacensības arī Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (Eastern European Volleyball Zonal Association, EEVZA) paspārnē, kas apvieno desmit valstu volejbola federācijas.

2018. gada beigās notika pirmais “King of the Court” komercseriāls ar dinamisku uzvarētāja noskaidrošanas formulu noteiktā laika sprīdī. Pēc sešu posmu rezultātiem kopvērtējumā vīriešiem ar 3900 punktiem uzvarēja amerikāņi Džeikobs Gibs (Jacob Spiker Gibb) un Teilors Krebs (Taylor Crabb). Sievietēm kopvērtējumā ar 1900 punktiem uzvarēja amerikānietes Aliksa Klainmena (Alix Klineman) un E. Rosa.

FIVB dibināta 1947. gadā un aptver 222 federācijas. Tā piedalās visu lielāko pasaules pludmales volejbola sacensību organizēšanā.

Eiropas Volejbola konfederācija ir Eiropas volejbola virsorganizācija. Tā dibināta 1963. gadā un apvieno 56 valstu federācijas.

1998. gadā dibināta Austrumeiropas Volejbola zonālā asociācija. Asociācija uzrauga volejbola notikumus reģionā, kas aptver desmit valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. Citos Eiropas reģionos ir vēl četras līdzīgas apvienības, kā arī Mazo valstu asociācija (Small Countries Association).

FIVB prezidents meksikānis Rubens Akosta Ernandess (Rubén Acosta Hernandez), kā arī pludmales volejbola spēlētāji S. Smits, R. Stokloss un K. Kirali 20. gs. 80. un 90. gados palīdzēja pludmales volejbolam kļūt starptautiski atpazīstamam un nokļūt olimpiskajās spēlēs. Izcilais aizsardzības spēlētājs Rons Vons-Heigens (Ron Von Hagen) bija viens no pirmajiem volejbolistiem, kurš treniņos izmantoja vingrinājumus ar svariem. 1964.‒1978. gadā sportists no 120 turnīriem uzvarēja 62, 33 reizes bija otrais, septiņas – trešais. No 1966. līdz 1972. gadam R. Vons-Heigens 54 turnīros ne reizi nefinišēja zemāk par 3. vietu.

K. Kirali 1996. gadā kļuva par vienīgo trīskārtējo olimpisko čempionu pasaulē. Turklāt pirmie divi tituli kopā ar ASV izlasi tika iegūti 1984. un 1988. gadā zāles volejbolā. Uzvarēt zālē un pludmalē olimpiskajās spēlēs nevienam citam volejbolistam nav izdevies. Viņš joprojām ir visu laiku pelnošākais pludmales volejbolists. Otrais pelnošākais pludmales volejbolists Volejbola profesionāļu asociācijā (Association of Volleyball Professionals, AVP), kurš šajā rādītājā kopā ar FIVB turnīriem ierindojas 3. vietā, ir K. Stefss. Piecreiz pēc kārtas (1989‒1993) par pasaules čempioniem kļuva S. Smits un R. Stokloss, kurš pirmais profesionālajā pludmales volejbolā nopelnīja vienu miljonu ASV dolāru.

Visvairāk medaļu FIVB turnīros izcīnījis E. Regu, kurš 255 sacensībās 76 reizes ir uzvarējis, ieguvis 37 sudraba un 41 bronzas godalgu. Viņam pieder pilns olimpisko medaļu komplekts, trīs pasaules čempiona tituli un desmit uzvaras Pasaules tūres kopvērtējumā. H. Santosam arī pieder pilns olimpisko spēļu medaļu komplekts, pasaules čempiona tituls 2003. gadā un seši Pasaules tūres kopvērtējuma uzvarētāja tituli.

Viena no ievērojamākām sportistēm ir trīskārtējā olimpiskā un pasaules čempione amerikāniete K. Volša-Dženingsa. Viņa uzvarējusi visvairāk turnīru pasaulē (134), kā arī sakrājusi vislielāko naudas balvu summu. 112 uzvaras turnīros un otra lielākā naudas balvu summa, kā arī trīs olimpiskās čempiones un pasaules čempiones tituli ir M. Mejai-Trīnorai.

L. Fransa un Ž. Silva astoņas reizes uzvarējušas Pasaules tūres ietvaros, 2015. gada Pasaules tūres finālā un vienreiz arī pasaules čempionātā. Pāris starptautiskajos mačos ir visvairāk uzvarējusī komanda gan sievietēm, gan vīriešiem (45 panākumi turnīros), kā arī vispelnošākā komanda gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē.

2016. gada olimpisko spēļu turnīrs pludmales volejbolā norisinājās Kopakabanas pludmalē Riodežaneiro. Ievērojama ir arī turpat blakus esošā Ipanemas pludmale.

Ilgāku laiku viena no nozīmīgākajām pludmales volejbola norises vietām bija Austrijas pilsēta Klāgenfurte, kurā noticis 2001. gada pasaules čempionāts un divas Eiropas meistarsacīkstes. Katru sezonu no 1997. līdz 2016. gadam te notika augsta ranga sacensības.

1990. gadā tapusi režisora Pītera Izraelsona (Peter Israelson) filma “Punkts servējot” (Side Out). Filmā ar Kortnijas Tornas-Smitas (Courtney Thorne-Smith) līdzdalību Kristofera Tomasa Hovela (Christopher Thomas Howell) un Pītera Hortona (Peter Horton) tēlotie varoņi pārvar grūtības un čempionāta finālā apspēlē R. Stoklosa un S. Smita atveidotos pretiniekus.

R. Stokloss un S. Smits attēloti arī kompānijas “Electronic Arts” 1988. gadā vairākām platformām domātajā videospēlē “Pludmales karaļi” (Kings of the Beach), kā arī 1990. gadā “Konami” spēļu platformā “Nintendo Entertainment System”.