Starpkaru posmā Latvijas volejbola izlase spēles neaizvadīja. Volejbolā līdz Otrajam pasaules karam nenotika ne pasaules, ne Eiropas čempionāts. Arī sporta veida iekļaušana olimpiskajās spēlēs tika atlikta pēc kara. Pārsvarā bija tikšanās ar Igaunijas komandām klubu un pilsētu mērogā, Latviju pārstāvēja arī studentu izlase.

Padomju okupācijas laikā Latvijas volejbolisti varēja piedalīties valstssacīkstēs tikai Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izlases sastāvā.

Pirmā Latvijas valstsvienības spēle notika 25.10.1992. Ekonomisku apsvērumu dēļ debijas spēlē Minskā Jāņa Baltruna vadībā laukumā devās tikai “Radiotehniķa” spēlētāji Aivis Eida, Jānis Pļavinskis, Ainārs Vanags, Aleksandrs Šemetovs, Jānis Grīnfelds un Uģis Krastiņš, kuriem epizodiski palīdzēja Vitālijs Birjukovs. Uzvarot Baltkrieviju gan viesos (3:0), gan savā laukumā (3:1), Latvija iekļuva nākamajā Eiropas čempionāta atlases turnīra kārtā, taču finālturnīru nesasniedza.

Iekļūt finālturnīrā, kurā toreiz spēlēja vien 12 komandas, izdevās 1995. gadā. Tajā Latvijas izlase ieguva 11. vietu. Vēlāk šo sasniegumu atkārtot vairs nav izdevies. Divreiz ir izdevies iekļūt izšķirošajā Eiropas čempionāta atlases kārtā, taču divu spēļu summā nācies piekāpties Turcijai (2013) un Igaunijai (2016).

Ne pasaules čempionātā, ne olimpiskajās spēlēs Latvija nav piedalījusies. Trīsreiz Latvijas izlase spēlējusi Eiropas līgas sacensībās (2007, 2018, 2019). Eiropas līgā 2007. gadā Latvijas izlase bija 11. vietā no 12 komandām. Eiropas Sudraba līgā 2018. gadā izcīnīta 3. vieta 8 komandu konkurencē. 2019. gadā Eiropas Zelta līgā Latvijas izlase 12 komandu konkurencē izcīnīja 7. vietu.

No izlases izveidošanas līdz 2019. gada beigām Latvijas izlase aizvadījusi 169 oficiālās spēles. 2015. gadā oficiālās spēles aizvadītas netika, jo Eiropas līgā Latvija nepiedalījās, bet pasaules un Eiropas čempionātu, kā arī olimpisko spēļu atlases sacensības togad nenotika.

Treneris Valdis Larionovs (25 oficiālās spēles izlases vadībā) aizveda Latvijas izlasi līdz pagaidām vienīgajam Eiropas čempionāta finālturnīram 1995. gadā.

Konkurētspējīgu komandu no 1997. līdz 1999. gadam bija savācis Jānis Labuckas, 1999. gadā pārsteidzot pretiniekus 2000. gada olimpisko spēļu pirmskvalifikācijas turnīrā un uzvarot piecu valstsvienību konkurencē. Viņa vadībā izlase aizvadījusi 18 oficiālās spēles.

Raimonds Vilde no 1999. līdz 2017. gadam (ar pārtraukumiem) vadīja Latvijas izlasi grūtā periodā, kad cerību uz panākumiem tikpat kā nebija. Viņa vadībā izlase aizvadījusi 84 oficiālās spēles. Kopš 2017. gada Latvijas izlasi vada Igaunijas speciālists Avo Kēls (Avo Keel). Viņa vadībā izlase aizvadījusi 18 spēles.

Uģis Krastiņš (viņam joprojām ir visvairāk spēļu Latvijas izlasē – 65 mači), Valts Mihelsons (48 spēles), Viktors Ceplītis (42), Vitālijs Birjukovs (23), Aivis Eida (56) un Jānis Grīnfelds (49) sāka Latvijas izlases vēsturē pirmo spēli Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā ar Grieķiju. Kopā ar kādreizējo pasaules labāko bloķētāju R. Vildi (8), kurš tobrīd bija savainots, tomēr izlasei spēja epizodiski palīdzēt līdz pat 1998. gadam, viņi uzskatāmi par pirmās neatkarības desmitgades labākajiem spēlētājiem. A. Eida vēlāk teicami spēlēja libero pozīcijā.

21. gs. pirmajos desmit gados nozīmīgi Latvijas izlases spēlētāji bija cēlājs Deniss Petrovs (62), diagonālais uzbrucējs Gundars Celitāns (44), kura neitralizēšanai pretinieki parasti veltīja vislielākos spēkus, pirmā tempa uzbrucējs Viktors Koržeņevičs (46) un Armands Celitāns (40), otrā tempa spēlētāji Ansis Medenis (57) un Lauris Iecelnieks (57) vai Ruslans Sorokins (41) un libero Austris Štāls (37).

21. gs. otrajā desmitgadē labākie spēlētāji ir D. Petrovs, divkārtējais Francijas čempions Hermans Egleskalns (36), Toms Švans (32), Andrejs Zavorotnijs (27), Atvars Ozoliņš (13), Romāns Saušs (39) un libero Ingars Ivanovs (46).