Dzimis būvuzņēmēja Krišjāņa Elmuta un Annas Elmutes (dz. Kadiķe) ģimenē. Bērnību aizvadīja Liepājā, kur uzsāka spēlēt basketbolu, futbolu un volejbolu. 1927.–1931. gadā mācījās 1. Liepājas valsts ģimnāzijā, pēc tās beigšanas 1931.–1943. gadā (ar pārtraukumiem) studēja Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Jurista kvalifikācija viņam piešķirta 03.1941. Latvijas Valsts universitātē (LU nosaukums padomju okupācijas laikā), vēlāk studijas atjaunoja un pilnu tiesību zinātņu studiju kursu pabeidza 01.1943. Universitātē Rīgā (LU nosaukums nacistiskās okupācijas laikā). Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” biedrs. Dienējis Latvijas armijā.
Līdz 20. gs. 30. gadu vidum periodiski strādāja tēva būvuzņēmumā par celtniecības palīgstrādnieku un krāsotāju, 1934. gadā divus mēnešus vasaras praksē Liepājas apgabaltiesā. No 03.1937. strādāja Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentā, sākumā rezerves darbinieks, vēlāk darbvedis, vecākais darbvedis. Sākoties padomju Latvijas okupācijai, V. Elmuts līdz 12.1940. strādāja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Iekšlietu ministrijā. Nacistiskās okupācijas laikā no 07.1941. dienēja Vācijas Drošības policijā, kļuva par Vācijas Drošības policijas un Drošības dienesta (SiPo und SD) Latviešu drošības palīgpolicijas (vēlāk – Latviešu drošības nodaļa) struktūrvienības – Arāja komandas – virsnieku, bija tās Administratīvās (Saimniecības) daļas priekšnieks.