Kopsavilkums
02.‒07.05.1937. Rīgā aizvadītais turnīrs bija 2. Eiropas basketbola čempionāts; tolaik veidojās un nākotnē nostiprinājās tradīcija Eiropas čempionātus rīkot ik pēc diviem gadiem.
Eiropas basketbola čempionāts 1937. gadā Rīgā
Eiropas čempionāts jeb meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem, kas norisinājās Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBB, franču Fédération Internationale de Basket Ball; tagad – FIBA) oficiālo sacensību ietvaros
Saistītie šķirkļi
Latvijas valstsvienības spēlētāji Eiropas basketbola čempionāta atklāšanas parādē, 02.05.1937.
Satura rādītājs
Turnīra organizācija
08.1936. Berlīnē vasaras olimpisko spēļu laikā notikušajā FIBB kongresā dalībvalstu vairākums atbalstīja Latviju kā 2. Eiropas basketbola čempionāta norises vietu. Būtisks nosacījums bija sacensībām piemērotu telpu ierīkošana čempionāta norisei. Drīzumā FIBB apstiprināja Rīgu kā čempionāta norises vietu, un, kad 12.1936. Francijas Basketbola federācija (Fédération Française de Basketball) aicināja Latvijas Basketbola savienību (LBS) atteikties no tiesībām rīkot čempionātu par labu Francijai, Latvijas puse piedāvājumu noraidīja, pamatojot to ar čempionātam paredzēto telpu izbūves sākšanu. Tomēr Francijas kandidatūra šī Eiropas basketbola čempionāta sarīkošanai tika izskatīta vēl 1937. gada sākumā.
Eiropas čempionātu rīkoja īpaši izveidota Eiropas basketbola meistarsacīkšu organizācijas komiteja (saukta arī – Eiropas basketbola meistarsacīkšu rīcības komiteja) sadarbībā ar LBS. Organizācijas komitejas priekšsēdētājs bija jūras kapteinis (no 1938. gada – admirālis un Latvijas Kara flotes komandieris) Teodors Spāde, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) loceklis un Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) Sporta disciplinārās kolēģijas vadītājs. Eiropas čempionāta goda protektorātu uzņēmās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kas nozīmēja valdības atbalstu un iesaisti čempionāta organizatorisko jautājumu risināšanā.
Eiropas basketbola meistarsacīkšu organizācijas komiteja aktīvu darbu sāka 03.1937., kad komitejas ietvaros tika izveidotas četras komisijas. Budžeta komisija kārtoja finansiālos jautājumus. Administratīvās komisijas pārraudzībā bija dažādi administratīvi jautājumi, ieskaitot biļešu tirdzniecību un kārtības uzturēšanu. Preses un propagandas komisija veica reklāmas un preses sekretariāta funkcijas. Viesu uzņemšanas komisija rūpējās par viesu izmitināšanu, brīvā laika nodarbēm un uzņemšanas sarīkojumiem.
Līdztekus sportiskajai pusei sacensību rīkotājiem bija arī uzdevums starptautiskā mērogā akcentēt Latvijas viesmīlību. Katrai čempionāta dalībvalstij tika norīkots sportistu dzimtajā valodā runājošs pavadonis, tika gādāts par dalībvalstu sportistu, oficiālo amatpersonu un preses pārstāvju izklaidēšanu. Dalībvalstu delegācijām un čempionāta norisi atspoguļojošiem žurnālistiem tika sagādātas daudzas priekšrocības – 75 % atlaides braucieniem ar vilcienu, bezmaksas pārvietošanās ar tramvaju Rīgā. Sagaidot ārzemju viesus, Stacijas laukums Rīgā bija rotāts čempionāta dalībvalstu karogiem. Arī viesnīcās bija novietoti čempionāta valstu karodziņi un uzrunas basketbolistu dzimtajās valodās. Sākoties Eiropas čempionātam, kā arī tā norises gaitā tika organizētas vairākas oficiālas dalībvalstu delegāciju un žurnālistu audiences, ārvalstu viesi tika iepazīstināti ar Rīgu un tās apkārtni – Bulduriem, Ķemeriem. Brīvdabas muzejā dalībvalstu delegāti stādīja piemiņas kociņus.
Norises vieta
Visas meistarsacīkšu spēles norisinājās jaunajā Sporta namā Starta ielā 3 (tagad celtnes adrese – Starta ielā 5F), Rīgā. Sporta nams tika izbūvēts vairs neizmantota fabrikas korpusa telpās netālu no Brasas stacijas. Nama izbūves darbu kontrolei LFKSK izveidoja Sporta nama būvdarbu uzraudzības komisiju. Sporta nama izbūves darbi norisinājās 01.‒04.1937. un tika pabeigti dažas dienas pirms Eiropas čempionāta sākuma. Latvijas basketbolisti pirmos treniņus Sporta namā aizvadīja 04.1937., kad visi ierīkošanas darbi vēl nebija pabeigti.
Sporta nama basketbola laukums tolaik bija viens no modernākajiem Eiropā. Žurnālistu ērtībām Sporta namā tika ierīkota telefona un telegrāfa centrāle, kurā tika nodrošinātas sakaru speciālistu dežūras. Eiropas čempionāta laikā Sporta namā darbību sāka Sporta medicīnas kabinets, kura speciālisti uzraudzīja turnīra dalībnieku veselības stāvokli.
Līdztekus Sporta nama izbūvei un aprīkošanai norisinājās Sporta nama apkaimes labiekārtošana – tika nojaukta vecā apbūve, asfaltēta iela, ierīkotas piebrauktuves un apstādījumi. Akcentējot Sporta nama izbūvi, ar Rīgas pilsētas valdes lēmumu 04.1937. Valču iela tika pārdēvēta par Starta ielu.
Eiropas basketbola čempionāta atklāšana Sporta namā Rīgā. 02.05.1937.
Turnīra izspēles kārtība, dalībvalstis
Dalību Eiropas čempionātā bija pieteikušas un apstiprinājušas deviņas valstis. Dalībvalstu pārstāvju klātbūtnē 24.04.1937. LFKSK telpās Vīlandes ielā 3, Rīgā, norisinājās svinīga čempionāta spēļu kārtības izloze. Latviju tajā reprezentēja LFKSK un LBS amatpersonas. Saskaņā ar plānoto kārtību čempionātā bija paredzētas priekšsacīkstes, gandarījuma turnīrs un finālturnīrs. Priekšsacīkstēs pēc olimpiskās sistēmas jeb izslēgšanas spēļu kārtībā bija paredzēts noskaidrot četras spēcīgākās izlases, kas cīņu turpinātu finālturnīrā, bet pārējām piecām valstsvienībām būtu čempionāts jāturpina gandarījuma turnīrā, noskaidrojot čempionāta 5.–9. vietas ieguvējus. Kopā priekšsacīkstēs bija paredzētas tikai piecas spēles: astoņām izlasēm pa vienai spēlei; vienai izlasei – divas spēles. Finālturnīrā četrām stiprākajām vienībām bija paredzēts viena apļa turnīrs – katrai izlasei pa trijām spēlēm, kuru gaitā noskaidrotu 1.‒4. vietas ieguvējus.
Pēdējā brīdī dalību Eiropas čempionātā atsauca Ungārija, tādēļ čempionāta atklāšanas dienā, 02.05.1937., dalībvalstu pārstāvju sapulcē steidzīgi tika mainīta čempionāta izspēles kārtība. Formāta izmaiņas bija ļoti būtiskas. Priekšsacīkstes tika noteiktas vairs ne izslēgšanas spēļu kārtībā, bet norisinājās divās apakšgrupās. Katrā apakšgrupā četras izlases aizvadīja viena apļa turnīru (katrai izlasei pa trijām spēlēm). Katras apakšgrupas divas spēcīgākās komandas turpināja cīņu finālgrupā, bet divas vājākās – gandarījuma turnīrā. Saskaņā ar jauno kārtību finālgrupā 1.‒4. vietu ieguvējus bija paredzēts noskaidrot nevis viena apļa turnīrā, bet izslēgšanas spēļu kārtībā – divos pusfinālos, spēlē par 3. vietu un finālā.
Priekšsacīkšu pirmajā (A) apakšgrupā sacentās Ēģipte, Igaunija, Itālija un Lietuva. Otrajā (B) apakšgrupā – Čehoslovākija, Francija, Latvija un Polija. Āfrikas kontinentu pārstāvošā Ēģipte bija iedalīta Eiropas zonas sacensībās.
Eiropas čempionāta spēļu tiesāšanu veica basketbola tiesneši no Čehoslovākijas, Itālijas, Latvijas, Polijas un Šveices. Visvairāk tiesnešu nodrošināja Latvija; to pārstāvēja Valdemārs Baumanis, Harijs Cerbulis, Ernests Ķīvītis, Viktors Maike un Osvalds Porietis.
Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzruna Eiropas basketbola čempionāta atklāšanā, 02.05.1937. Pa kreisi – valdības pārstāvji, diplomātiskais korpuss.
Eiropas basketbola čempionāta piemiņas medaļa. Rīga, 02.–07.05.1937.
Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvātā balva – sudraba šķīvis Eiropas basketbola čempionāta uzvarētājai – Lietuvas valstsvienībai, Rīga, 07.05.1937.
Itālijas valstsvienība – Eiropas basketbola čempionāta 2. vietas ieguvēja, 07.05.1937.
Francijas valstsvienība – Eiropas basketbola čempionāta 3. vietas ieguvēja ar “Latvijas Kredītbankas” ziedoto sudraba alus kausu, 07.05.1937.
Čempionāta atklāšana
Latvijas valsts augstāko amatpersonu un ārvalstu diplomātu klātbūtnē 02.05.1937. īpaši izrotātā Sporta namā norisinājās Eiropas čempionāta svinīgā atklāšanas ceremonija. Saskaņā ar preses sniegtajām ziņām skatītāju vietas bijušas pārpildītas – bijis ap 3000 klātesošo.
Atklāšanas ceremonijas ievaddaļā Latvijas armijas luterāņu mācītājs Pēteris Apkalns iesvētīja Sporta namu. Turpinājumā uzrunas teica LFKSK priekšnieks un LOK prezidents Marģers Skujenieks, valsts prezidents K. Ulmanis. Latvijas sportistu vārdā svinīgo solījumu teica Latvijas basketbola izlases kapteinis Rūdolfs Jurciņš. Tam sekoja čempionātā startējošo izlašu basketbolistu gājiens aiz savas valsts karogiem. Eiropas meistarsacīkšu organizācijas komitejas priekšnieks T. Spāde katru izlasi prezentēja, par godu valstsvienībām tika atskaņota attiecīgās valsts himna. Gājienu un oficiālo prezentēšanu noslēdza Latvijas izlase un valsts himna, pēc kā Valsts prezidents K. Ulmanis pasludināja Eiropas čempionātu par atklātu. Sekoja atklāšanas ceremonijas priekšnesumu daļa – vingrojumu demonstrējumi, tautiskās dejas un Latvijas klubu komandu basketbola spēle.
Čempionāta priekšsacīkstes
Eiropas čempionāta pirmās spēles tika aizvadītas 03.05.1937., un kopumā priekšsacīkstes norisinājās trīs dienas – 03.‒05.05.1937. Katrā no divām priekšsacīkšu grupām tika aizvadītas sešas spēles ‒ kopā Eiropas čempionāta priekšsacīkstēs ‒ 12 spēles. Katra no valstsvienībām aizvadīja pa trijām spēlēm.
Pēc pirmajā apakšgrupā 04.05.1937. aizvadītās Ēģiptes–Itālijas izlašu spēles (uzvarēja Ēģipte 31:28) Itālija iesniedza protestu pret tiesnešu nepamatotu lēmumu, spēlēs pēdējās minūtēs neļaujot atgriezties laukumā kādam no Itālijas izlases spēlētājam. Itālijas protests tika apmierināts, un Ēģiptes–Itālijas spēles rezultātu anulēja. Abām izlasēm tika noteikta jauna pārspēle, uz kuru, protestējot pret šādu lēmumu, Ēģiptes izlase neieradās, un Ēģiptei tika ieskaitīts zaudējums. Spēlēm finālgrupā no pirmās apakšgrupas kvalificējās Lietuva un Itālija, bet gandarījuma turnīram – Igaunija un Ēģipte.
Priekšsacīkšu otrajā grupā trīs izlases – Francija, Polija, Latvija – bija izcīnījušas pa divām uzvarām un ieguvušas vienādu punktu skaitu. Tādēļ apakšgrupā ieņemtā vieta tika noteikta pēc šo izlašu savstarpējās spēlēs izcīnīto un iegūto punktu starpības, neņemot vērā punktus, kas gūti un zaudēti sacensībās pret visas spēles zaudējušo Čehoslovākijas izlasi. Ņemot vērā šādus aprēķinus, finālgrupas cīņām kvalificējās Francija un Polija, bet gandarījuma turnīrā bija jāspēlē Latvijai un Čehoslovākijai.
| Priekšsacīkšu 1. (A) apakšgrupas spēles | ||
| Autora veidota. | ||
| Datums | Pretinieki | Rezultāts |
| 03.05.1937. | Igaunija–Ēģipte | 44:15 |
| 03.05.1937. | Lietuva–Itālija | 22:20 |
| – | Itālija–Ēģipte | uzvara ieskaitīta Itālijai* |
| 04.05.1937. | Lietuva–Igaunija | 20:15 |
| 05.05.1937. | Lietuva–Ēģipte | 21:7 |
| 05.05.1937. | Itālija–Igaunija | 30:20 |
| * 04.05.1937. aizvadītajā spēlē ar 31:28 uzvarēja Ēģipte. Pēc Itālijas protesta šīs spēles rezultāts tika anulēts un abām izlasēm noteikta pārspēle, uz kuru Ēģipte neieradās. | ||
| Priekšsacīkšu 2. (B) apakšgrupas spēles | ||
| Autora veidota. | ||
| Datums | Pretinieki | Rezultāts |
| 03.05.1937. | Francija–Polija | 29:24 |
| 03.05.1937. | Latvija–Čehoslovākija | 44:11 |
| 04.05.1937. | Polija–Latvija | 32:25 |
| 04.05.1937. | Francija–Čehoslovākija | 26:19 |
| 05.05.1937. | Latvija–Francija | 26:23 |
| 05.05.1937. | Polija–Čehoslovākija | 38:19 |
| Priekšsacīkšu 1. (A) apakšgrupas noslēguma tabula | ||
| Autora veidota. | ||
| Vieta | Izlase | Uzvaras–zaudējumi |
| 1. | Lietuva | 3–0 |
| 2. | Itālija | 2–1 |
| 3. | Igaunija | 1–2 |
| 4. | Ēģipte | 0–3 |
| Priekšsacīkšu 2. (B) apakšgrupas noslēguma tabula | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Izlase | Uzvaras–zaudējumi | Punkti, neskaitot spēles pret Čehoslovākiju |
| 1. | Francija | 2–1 | 52:50 (+2) |
| 2. | Polija | 2–1 | 56:54 (+2) |
| 3. | Latvija | 2–1 | 51:55 (-4) |
| 4. | Čehoslovākija | 0–3 | |
Čempionāta gandarījuma turnīrs
Gandarījuma turnīrs norisinājās izslēgšanas spēļu kārtībā. Dalību čempionātā bija pārtraukusi Ēģipte, tādēļ no četrām paredzētajām gandarījuma turnīra spēlēm tika aizvadītas tikai divas. Pirmajā no tām Igaunija, uzvarot Čehoslovākiju, izcīnīja tiesības spēlēt par 5. vietu čempionātā. Latvija tiesības spēlēt par 5. vietu ieguva bez cīņas, jo no dalības spēlē atteicās Ēģipte. Tāpat bez cīņas 7. vietu ieguva Čehoslovākija. Spēlē par 5. vietu jeb gandarījuma turnīra finālā Igaunija uzvarēja Latviju (41:19).
| Gandarījuma turnīra spēles | |||
| Autora veidota. | |||
| Datums | Turnīra stadija | Pretinieki | Rezultāts |
| 06.05.1937. | spēle par 5.‒8. vietu | Igaunija–Čehoslovākija | 39:20 |
| ‒ | spēle par 5.‒8. vietu | Latvija–Ēģipte | uzvara ieskaitīta Latvijai* |
| ‒ | spēle par 7. vietu | Čehoslovākija–Ēģipte | uzvara ieskaitīta Čehoslovākijai* |
| 07.05.1937. | spēle par 5. vietu | Igaunija–Latvija | 41:19 |
| * Ēģipte no dalības gandarījuma turnīra spēlēs atteicās. | |||
Čempionāta finālgrupa
Eiropas čempionāta finālgrupas spēles tika aizvadītas izslēgšanas spēļu kārtībā; kopā notika četras spēles. Pusfinālos 06.05.1937. sacentās: a) pirmās grupas 1. vietas ieguvēja (Lietuva) ar otrās grupas 2. vietas ieguvēju (Polija); b) pirmās grupas 2. vietas ieguvēja (Itālija) ar otrās grupas 1. vietas ieguvēju (Francija). Pusfinālā zaudējušās vienības 07.05.1937. sacentās spēlē par 3. vietu, kurā Francija uzvarēja Poliju. Finālā 07.05.1937. Lietuva ar viena punkta pārsvaru uzvarēja Itāliju (24:23), izcīnot savu pirmo Eiropas čempionu titulu.
| Finālgrupas spēles | |||
| Autora veidota. | |||
| Datums | Turnīra stadija | Pretinieki | Rezultāts |
| 06.05.1937. | pusfināls | Lietuva–Polija | 31:25* |
| 06.05.1937. | pusfināls | Itālija–Francija | 36:32 |
| 07.05.1937. | spēle par 3. vietu | Francija–Polija | 27:24 |
| 07.05.1937. | fināls | Lietuva–Itālija | 24:23 |
| * Dažviet presē ziņots rezultāts 32:25. | |||
Apbalvošana, Latvijas izlases snieguma vērtējums
Pēc fināla spēles 07.05.1937. Sporta namā norisinājās Eiropas čempionāta apbalvošanas un turnīra slēgšanas ceremonija. Čempionvienībai Lietuvai tika pasniegta Valsts prezidenta K. Ulmaņa dāvātā galvenā balva – sudraba šķīvis, ko uzvarētājiem pasniedza LOK un LFKSK vadītājs M. Skujenieks. Otrās vietas ieguvēja Itālija tika apbalvota ar Rīgas pilsētas dāvāto sudraba kausu, ko pasniedza Rīgas pilsētas galva Roberts Liepiņš. 3. vietas ieguvēja Francija tika apbalvota ar “Latvijas Kredītbankas” dāvāto alus kannu, 4. vietas ieguvēja Polija – ar LFKSK dāvāto alus kannu. 5. vietas ieguvēja Igaunija – ar “Liepājas bankas” dāvāto sudraba tintnīcu ar piederumiem.
Lietuvas uzvara Eiropas čempionātā bija pārsteigums Eiropas basketbola ekspertiem. Pārsteigumam par iemeslu bija līdz šim nepazīstamais, ar lietuviešu izcelsmes amerikāņu spēlētājiem papildinātais Lietuvas izlases sastāvs (FIBB noteikumi neaizliedza izlasē spēlēt dubultpilsoņiem). Lietuvas izlases rezultatīvākais spēlētājs čempionātā bija Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) dzimušais un augušais Prans Talzūns (Pranas Talzūnas). Par darbību Lietuvas izlases aizsardzības veidošanā eksperti īpaši izcēla ASV dzimušo un augušo spēlētāju Feliksu Krjaučūnu (Feliksas Kriaučiūnas).
No pirmā Eiropas čempionāta (05.1935.) uzvarētājas un pirmās Eiropas čempionvienības – Latvijas – tika gaidīts labāks rezultāts par 1937. gada čempionātā ieņemto 6. vietu. Par izlases sniegumu kritiku izpelnījās izlases treneris Ādolfs Grasis, Latvijas Basketbola savienība un izlases spēlētāji. 1937. gada Eiropas čempionātā ieņemtā vieta bija zemākais Latvijas sniegums no trijiem 20. gs. 30. gados notikušajiem Eiropas čempionātiem. Nākamajā, 1939. gada, Eiropas basketbola čempionātā Latvija izcīnīja vicečempiones titulu (2. vietu).
| 1937. gada Eiropas čempionātā ieņemtās vietas | |
| Autora veidota. | |
| Vieta | Izlase |
| 1. | Lietuva |
| 2. | Itālija |
| 3. | Francija |
| 4. | Polija |
| 5. | Igaunija |
| 6. | Latvija |
| 7. | Čehoslovākija |
| 8. | Ēģipte |
Multivide
Latvijas valstsvienības spēlētāji Eiropas basketbola čempionāta atklāšanas parādē, 02.05.1937.
Eiropas basketbola čempionāta atklāšana Sporta namā Rīgā. 02.05.1937.
Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzruna Eiropas basketbola čempionāta atklāšanā, 02.05.1937. Pa kreisi – valdības pārstāvji, diplomātiskais korpuss.
Jaunā Sporta nama iesvētīšana un Eiropas basketbola čempionāta svinīgā atklāšana Starta ielā 3, Rīgā, 02.05.1937.
Eiropas basketbola čempionāta piemiņas medaļa. Rīga, 02.–07.05.1937.
Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvātā balva – sudraba šķīvis Eiropas basketbola čempionāta uzvarētājai – Lietuvas valstsvienībai, Rīga, 07.05.1937.
Lietuvas valstsvienība – Eiropas basketbola čempionāta uzvarētāja, 07.05.1937.
Itālijas valstsvienība – Eiropas basketbola čempionāta 2. vietas ieguvēja, 07.05.1937.
Francijas valstsvienība – Eiropas basketbola čempionāta 3. vietas ieguvēja ar “Latvijas Kredītbankas” ziedoto sudraba alus kausu, 07.05.1937.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Andris Zeļenka "Eiropas basketbola čempionāts 1937. gadā Rīgā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/111083-Eiropas-basketbola-%C4%8Dempion%C4%81ts-1937-gad%C4%81-R%C4%ABg%C4%81 (skatīts 26.09.2025)
Kopīgot
URL