Latviešu valodā 20. gs. 20. gados sarunvalodā paralēli lietoti arī nosaukumi “groza bumba” un “kurvjballe”, tomēr ikdienas lietojumā un oficiālajā saziņā nostiprinājies vārds “basketbols”.

Vienlaikus laukumā katrā komandā var būt ne vairāk kā pieci spēlētāji. Basketbolu spēlē ar apaļu bumbu, kas izgatavota no ādas vai sintētiskiem materiāliem. Vīriešu sacensībās spēlē ar 7. izmēra bumbu (apkārtmērs 749–780 mm, svars 567–650 g), sieviešu sacensībās – ar 6. izmēra bumbu (724–737 mm, 510–567 g), jauniešu sacensībās – ar 5. izmēra bumbu (690–710 mm, 470–500 g).

Spēles laukums ir 28x15 m liela taisnstūra plakne ar līdzenu, cietu, no jebkādiem šķēršļiem brīvu virsmu. Laukuma abos galos 1,2 m attālumā no gala līnijas 3,05 m augstumā novietoti grozi. Katrs grozs sastāv no apaļas stīpas (apļa diametrs, mērot starp stīpas iekšējām malām, ir 450 mm), pie kuras piestiprināts tīkliņš. Grozs piestiprināts pie vairoga (izmērs 1,80x1,05 m). Laukumā iezīmēta centra līnija, trīs sekunžu zona, uzbrukuma zona (pusaplis), soda metiena līnija un trīspunktu līnija. Līdz 20. gs. 60. gadiem basketbolu lielos oficiālos turnīros spēlēja gan zālēs, gan zem klajas debess, pēc tam – tikai slēgtās telpās.

Standarta spēles laiks Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) pārziņā rīkotajās sacensībās ir 4x10 minūtes, Nacionālajā basketbola asociācijā (National Basketball Association, NBA) – 4x12 minūtes. Jaunatnes sacensībās spēles laiks var būt īsāks.

Spēlētājs var pārvietot bumbu, to driblējot (sitot pret zemi) vai piespēlējot komandas biedram. Metienus drīkst izdarīt no jebkuras laukuma vietas. Par precīzu trāpījumu tiek piešķirti divi vai trīs punkti (atkarībā no metiena vietas). Par precīzu soda metienu – viens punkts. Pretinieku var kavēt, cenšoties izsist vai pārķert bumbu, kā arī laikus ieņemot labāku pozīciju. Nav atļauti sitieni un grūdieni.

1891. gadā basketbolu izgudroja Jaunekļu kristīgās savienības (Young Men’s Christian Association, YMCA) Starptautiskās treniņu skolas fiziskās audzināšanas profesors kanādietis Džeimss Neismits (James Naismith) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētā Springfīldā. Lai dažādotu studentu fiziskās aktivitātes telpās, viņš pie zāles sienas 3 m augstumā iekāra tukšu persiku grozu un formulēja pirmos noteikumus – ar bumbu rokās nedrīkst skriet, un nav atļauts fizisks kontakts starp spēlētājiem. Pirmā basketbola spēle tika aizvadīta 20.01.1892. Jaunekļu kristīgās asociācijas ģimnāzijā Olbani (ASV, Ņujorkas štats). Katrā komandā bija deviņi spēlētāji, un spēle beidzās ar rezultātu 1:0. Tajā pašā gadā notika pirmā sieviešu komandu spēle starp divām studenšu komandām.

Informācija par basketbolu strauji izplatījās Ziemeļamerikas studentu vidē. 1904. gadā Sentlūisā basketbols paraugdemonstrējuma sporta veida statusā tika iekļauts trešo olimpisko spēļu programmā. Piedalījās piecas amerikāņu komandas.

Strauja basketbola attīstība visā pasaulē sākās pēc Pirmā pasaules kara. Lielu ieguldījumu basketbola izplatīšanā deva daudzās valstīs strādājošie Jaunekļu kristīgās asociācijas un Jaunu sieviešu kristīgās savienības (Young Women's Christian Association, YWCA) instruktori. 20. gs. 20. gados daudzās valstīs, arī Latvijā, sāka rīkot nacionālos čempionātus basketbolā un aizsākās regulāru starptautisku spēļu tradīcijas. 1926. gadā basketbola, kā arī volejbola un handbola starptautisko aktivitāšu koordinēšanu uzņēmās Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (International Association of Athletics Federations, IAAF) Rokas bumbas spēļu komisija, no kuras Amsterdamas olimpisko spēļu laikā 1928. gadā izveidoja Starptautisko Amatieru rokas bumbas spēļu federāciju (International Amateur Handball Federation, IAGF). Atrašanās vienā organizācijā ar citu sporta spēļu pārstāvjiem neapmierināja basketbola dzīves organizētājus daudzās valstīs. 18.06.1932. astoņu valstu – Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas un Šveices – basketbola federāciju (savienību) pārstāvji parakstīja Starptautiskās Amatieru basketbola federācijas (Fédération internationale de basket-ball amateur) dibināšanas protokolu. 1934. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) atzina Starptautisko Amatieru basketbola federāciju, un 28.02.1935. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā basketbols tika iekļauts 11. olimpisko spēļu programmā.

Laika gaitā būtiski mainījušies basketbola noteikumi, spēle kļuvusi ātrāka, dinamiskāka, interesantāka. Svarīgākās izmaiņas – ierobežots bumbas kontroles laiks (kopš 2000. gada FIBA noteikumos – 24 sekundes); ierobežots laiks, ko uzbrucējs var pavadīt tiešā groza tuvumā (trīs sekunžu noteikums); trīspunktu metiena līnijas ieviešana (FIBA sacensībās 1984. gadā).

Pirmās oficiālās sacensības vīriešu valstsvienību līmenī sarīkotas 1930. gadā – Dienvidamerikas čempionāts vīriešu komandām. Kopš 1935. gada notiek Eiropas čempionāti (līdz 2017. gadam – reizi divos gados), kopš 1936. gada vīriešu basketbola turnīrs bijis visu olimpisko spēļu programmā, kopš 1950. gada reizi 4–5 gados notiek pasaules čempionāti (Pasaules kausa izcīņas).

Sieviešu valstsvienības pirmo reizi oficiālā turnīrā sacentās 1938. gadā Eiropas čempionātā. Pasaules čempionāti (Pasaules kausa izcīņas) notiek kopš 1953. gada, olimpisko spēļu programmā sieviešu basketbols ir kopš 1976. gada.

Kopš 20. gs. 60. gadiem FIBA regulāri rīko pasaules, kā arī Eiropas, Amerikas, Āfrikas, Āzijas un Okeānijas čempionātus dažāda vecuma jauniešu izlasēm (U16–U20).

Starptautiskās sacensības starp klubu un studentu komandām regulāri notiek kopš 20. gs. 20. gadiem. 1958. gadā pēc FIBA un Francijas sporta laikraksta L’Equipe iniciatīvas tika sarīkots pirmais oficiālais klubu turnīrs Eiropā – Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņa vīriešu komandām. Izspēles sistēma un dalībnieku atlases kārtība vairākkārt mainījās. 1967. gadā FIBA pirmo reizi noorganizēja otrā līmeņa klubu turnīru – Eiropas valstu kausa ieguvēju kausa izcīņu (arī laikraksta Przegląd Sportowy kausa izcīņu, Eiropas klubu kausa izcīņu, Saportas kausa izcīņu), 1972. gadā – trešā līmeņa klubu turnīru (Korāča kausa izcīņu). Eiropas klubu turnīru struktūra mainījās 21. gs. sākumā, kad Eiropas Basketbola līgu apvienība (Union des Ligues Européennes de Basket, ULEB) pārņēma labāko vīriešu klubu turnīra rīkošanu (kopš 2000./2001. gada sezonas – “Eirolīga”) un 2002. gadā pirmo reizi sarīkoja arī ULEB kausa izcīņu. FIBA rīkoto vīriešu klubu sacensību skaits un statuss 21. gs. svārstījies. Kopš 2017. gada sezonas tiek rīkota FIBA Čempionu līga un FIBA kausa izcīņa.

1959. gadā pēc FIBA un bulgāru laikraksta Народен спорт iniciatīvas pirmo reizi tika sarīkota Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņa sieviešu komandām. Kopš 1996. gada turnīra oficiālais nosaukums ir “Eirolīga” (EuroLeague Women). 1972. gadā pirmo reizi tika sarīkotas otrā līmeņa sacensības – Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa (1975.–1998. gadā – Ronketi kauss), kopš 2002. gada – FIBA Eiropas kauss.

Starptautiskos klubu turnīrus FIBA rīko arī Amerikā, Āfrikā un Āzijā. No 1966. līdz 1996. gadam un kopš 2013. gada FIBA rīko Starpkontinentālā kausa izcīņu.

Starptautiskā Basketbola federācija nodibināta 1932. gadā. 1989. gadā Starptautiskās Amatieru basketbola federācijas nosaukumā svītrots vārds “amatieru”, saglabājot tradicionālo abreviatūru FIBA.

2023. gadā federācija apvieno 213 nacionālās basketbola federācijas. FIBA galvenā mītne atrodas Ženēvā, Šveicē (no 1956. līdz 2002. gadam – Minhenē, Vācijā). FIBA reģionālie biroji darbojas Amerikā, Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Okeānijā. FIBA rīko un pārrauga oficiālās starptautiskās sacensības – olimpiskos turnīrus, pasaules kausa izcīņas, zonu čempionātus – basketbolā un 3x3 basketbolā. FIBA uzrauga basketbola oficiālo noteikumu izstrādi un interpretēšanu, kā arī reglamentē attiecības starp basketbola organizācijām visā pasaulē.

Lielākā no FIBA neatkarīgām basketbola organizācijām ir NBA, kas izveidota 1949. gadā, apvienojoties Amerikas Basketbola asociācijai (Basketball Association of America, BAA) un Nacionālajai Basketbola līgai (National Basketball League, NBL). NBA prestiža un finansiālo noteikumu izaugsme būtiski sekmēja basketbola popularitāti ASV augstskolās, jo labākie studentu komandu spēlētāji regulāri papildināja profesionālās komandas. 20. gs. 80. gados NBA klubi sāka piesaistīt Eiropas un citu pasaules daļu labākos basketbolistus. Globalizācijas tendences aizvien pastiprinās. 2018./2019. gada sezonā NBA klubos bez amerikāņiem bija pieteikti 108 basketbolisti no 42 valstīm. Visvairāk no Kanādas (11), Austrālijas (9) un Francijas (9).

1997. gadā ar NBA atbalstu sāka darboties Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija (Women’s National Basketball Association, WNBA). WNBA čempionāts notiek vasarā, klubi spēles aizvada tajās pašās arēnās, kurās ziemas sezonā spēlē NBA komandas. Daudzas pasaulē labākās spēlētājas līdzdalību WNBA apvieno ar spēlēšanu Eiropas klubos.

Līdz 1989. gadam starptautiskajās valstsvienību sacensībās nevarēja piedalīties NBA spēlētāji, un tas būtiski ietekmēja ASV vīriešu izlases sastāvu. Tomēr ASV izlase, ko parasti veidoja studenti, no 1936. līdz 1988. gadam deviņas reizes uzvarēja olimpiskajos turnīros (1936, 1948, 1952, 1956, 1960, 1964, 1968, 1976, 1984) un divas reizes – pasaules čempionātos (1954, 1986). Pēc NBA zvaigžņu iesaistīšanas starptautiskajos turnīros ASV komanda izcīnīja zelta medaļas septiņās olimpiskajās spēlēs (1992, 1996, 2000, 2008, 2012, 2016, 2020), kā arī trīs pasaules čempionātos (1994, 2010, 2014). Par trīskārtēju olimpisko čempionu kļuvis Karmelo Entonijs (Carmelo Anthony, 2008, 2012, 2016) un Kevins Durants (Kevin Durant, 2012, 2016, 2020).

20. gs. otrajā pusē ievērojams spēks pasaules basketbolā bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izlase, kurā spēlēja daudzu basketbola tradīcijām bagātu zemju, tai skaitā pirmo Eiropas čempionātu uzvarētāju – Latvijas (1935) – un Lietuvas (1937, 1939), kā arī Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Gruzijas un Kazahstānas, labākie basketbolisti. PSRS komanda divas reizes uzvarēja olimpiskajos turnīros (1972, 1988), trīs reizes – pasaules čempionātā (1967, 1974, 1982), 14 reizes – Eiropas čempionātā (1947, 1951, 1953, 1957, 1959, 1961, 1963, 1965, 1967, 1969, 1971, 1979, 1981, 1985).

Pasaules basketbola augstākos titulus izcīnījušas divas Dienvidamerikas komandas. Argentīnas izlase 1950. gadā uzvarēja 1. pasaules čempionātā un 2004. gadā izcīnīja olimpisko čempionu titulu. Brazīlijas vienība divas reizes (1959, 1963) uzvarēja pasaules čempionātā.

20. gs. 70. gados pasaules vīriešu basketbola elitē nostiprinājās Dienvidslāvijas izlase, kurā līdz 1991. gadam spēlēja labākie Serbijas, Horvātijas, Slovēnijas, Bosnijas un Hercegovinas, Maķedonijas un Melnkalnes basketbolisti. Dienvidslāvijas izlase kļuva par olimpisko čempioni (1980), trīs reizes uzvarēja pasaules čempionātā (1970, 1978, 1990), piecas reizes – Eiropas čempionātā (1973, 1975, 1977, 1989, 1991).

20. gs. 40. gados Eiropas čempionu titulu izcīnīja arī Čehoslovākijas (1946) un Ēģiptes (1949) basketbolisti, 80. gados – Itālijas (1983) un Grieķijas (1987) izlases.

Pēc PSRS un Dienvidslāvijas sabrukuma 20. gs. 90. gadu sākumā starptautiskajā basketbola dzīvē aktīvi iesaistījās neatkarību atguvušo vai ieguvušo valstu komandas. Serbijas basketbolisti ar Dienvidslāvijas nosaukumu uzvarēja divos pasaules čempionātos (1998, 2002) un trīs Eiropas čempionātos (1995, 1997, 2001). Eiropas čempionu titulu izcīnīja arī Vācijas (1993) un Itālijas (1999) izlases.

21. gs. pasaules čempionātā divreiz uzvarējusi Spānijas izlase (2006, 2019) un četras reizes triumfējusi Eiropas čempionātā (2009, 2011, 2015, 2022). Eiropas titulus ieguvušas arī Lietuvas (2003), Krievijas (2007), Francijas (2013) un Slovēnijas (2017) izlases. 2023. gadā pasaules čempionu titulu ieguva Vācijas izlase.

Eiropas labāko klubu turnīrā – “Eirolīgā” (Eiropas valstu Čempionu kausa izcīņā, Eiropas līgā) – no 1958. līdz 2022. gadam uzvarējušas 22 komandas no desmit valstīm. Visbiežāk Madrides klubs Real – desmit reizes (pirmo – 1964. gadā, pagaidām pēdējo – 2018. gadā). Astoņas uzvaras Maskavas CSKA (1961–2019), pa sešām Telavivas Maccabi (מועדון כדורסל מכבי תל-אביב, 1977–2014) un Atēnu Panathinaikos (Παναθηναϊκός 1996–2011), piecas – Varēzes Ignis (1970–1976), pa trim – Rīgas ASK (1958–1960), Milānas Olimpia (1966–1988), Splitas Jugoplastika/POP’84 (1989–1991) un Pirejas Olympiacos (Ολυμπιακός, 1997–2013).

NBA čempionu titulu no 1947. līdz 2022. gadam izcīnījušas 20 komandas. Visbiežāk – 17 reizes – Bostonas Celtics (1957–2008) un Losandželosas (Mineapolisas) Lakers (1949–2020), septiņas reizes Goldensteitas Warriors (1947–2022) un Čikāgas Bulls (1991–1998), piecas reizes Sanantonio Spurs (1999–2014).

Sieviešu basketbolā pasaules mēroga sacensībās labākos rezultātus sasniegušas ASV un PSRS komandas. ASV izlase deviņas reizes uzvarējusi olimpiskajos turnīros (1984, 1988, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012, 2016, 2020), vienpadsmit reizes pasaules čempionātos (1953, 1957, 1979, 1986, 1990, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018, 2022). Par pieckārtējām olimpiskajām čempionēm kļuvušas amerikānietes Sjū Bērda (Sue Bird) un Daiena Taurazi (Diana Taurasi; abas 2004, 2008, 2012, 2016, 2020), savukārt četras olimpiskās zelta medaļas ir Terēzai Edvardsai (Teresa Edwards, 1984, 1988, 1996, 2000), Lizai Leslijai (Lisa Leslie, 1996, 2000, 2004, 2008), Tamikai Kačingsai (Tamika Catchings) un Silvijai Foulzai (Sylvia Fowles, 2008, 2012, 2016, 2020). PSRS izlase izcīnījusi trīs olimpiskos titulus (1976, 1980 un 1992. gadā, startējot kā Neatkarīgo valstu sadraudzības komanda) un sešas reizes uzvarējusi pasaules čempionātā (1959, 1964, 1967, 1971, 1975, 1983). Vēl pa reizei pasaules čempionu titulu izcīnījušas Brazīlijas (1994) un Austrālijas (2006) izlases.

Pirmajā Eiropas sieviešu čempionātā 1938. gadā uzvarēja Itālijas izlase, bet 20. gs. otrajā pusē dominēja PSRS izlase, kas čempionu titulu izcīnīja 21 reizi (1950, 1952, 1954, 1956, 1960, 1962, 1964, 1966, 1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991). Šo uzvaru sēriju pārtrauca tikai Bulgārijas komanda (1958).

Pēc PSRS izjaukšanas, kā arī palielinoties sieviešu basketbola popularitātei visā Eiropā, favorītu loks strauji paplašinājās. Kopš 1993. gada Eiropas čempionu titulu visbiežāk – četras reizes – izcīnījusi Spānijas (1993, 2013, 2017, 2019) komanda. Trīs reizes to izcīnījusi Krievijas (2003, 2007, 2011) komanda. Divas reizes Francija (2001, 2009) un Serbija (2015, 2021), pa reizei Ukraina (1995), Lietuva (1997), Polija (1999) un Čehija (2005).

Augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās visvairāk zelta medaļu PSRS izlases sastāvā izcīnījusi Uļjana Semjonova, kura ir divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione.

Eiropas labāko klubu turnīrā – “Eirolīgā” (Eiropas valstu Čempionu kausa izcīņā) no 1959. līdz 2022. gadam uzvarējušas 26 komandas no 12 valstīm. Absolūtā rekordiste ir Rīgas “TTT”, kas no 1960. līdz 1985. gadam 18 reizes izcīnīja kausu un vienreiz spēlēja finālā. Sešas reizes kausu izcīnījusi Jekaterinburgas UGMK (2003–2022), piecas reizes – Vičencas komanda (Zolu, Fiorella, Primigi; 1983–1988), pa četrām reizēm Maskavas apgabala Spartak (Спартак, 2007–2010) un pa trim reizēm Valensijas Ros Casares (1992–2012) un Bourges Basket (1997–2001).

WNBA čempionu titulu no 1997. līdz 2022. gadam izcīnījušas vienpadsmit komandas. Visbiežāk – četras reizes – Minesotaas Lynx (2011–2017), Hjūstonas Comets (1997–2000) un Sīetlas Storm (2004–2020). Pa trim reizēm Losandželosas Sparks (2001–2016), Detroitsa Shock (2003–2008), Fīniksas Mercury (2007–2014).

1959. gadā Springfīldā nodibināta Neismita Basketbola Slavas zāle (Naismith Memorial Basketball Hall of Fame). Tajā uzņem slavenus spēlētājus, trenerus, tiesnešus un rīkotājus, kas devuši izcilu ieguldījumu spēles attīstībā. Līdz 2020. gadam Neismita Basketbola Slavas zālē uzņemts 401 cilvēks.

1991. gadā nodibināta FIBA Slavas zāle (FIBA Hall of Fame), kurā pirmie dalībnieki uzņemti 2007. gadā. Līdz 2021. gadam uzņemti 163 cilvēki un viena komanda. FIBA Slavas zālē uzņemti arī Latvijas basketbolisti Uļjana Semjonova (2007) un Valdis Valters (2017).

Basketbolam veltītas daudzas filmas, arī dažādi mākslas, tai skaitā literārie, darbi. Nozīmīgs darbs ir Spaika Lī (Spike Lee) filma He got game (1998) par dažādās dzīves peripetijās ierautu jaunu basketbola talantu. Galvenajā lomā Denzels Vašingtons (Denzel Hayes Washington). Deivida Anspo (David Anspaugh) filma Hoosiers (1986) ar Džīnu Hekmenu (Gene Hackman) galvenā varoņa – vidusskolas trenera – lomā, kurš vāju skolas komandu iedvesmo un aizved līdz pavalsts čempiona titulam. Līdzīga rakstura filma, īpaši akcentējot jaunatnes basketbola dzīves sociālos aspektus, ir filma “Treneris Kārters” (Coach Carter, 2005; režisors Tomass Kārters, Thomas Carter; galvenajā lomā Semjuels L. Džeksons, Samuel L. Jackson). Dienvidslāvu basketbola fenomena rašanos atspoguļo serbu režisora Darko Bajiča (Darko Bajić) filma “Mēs būsim pasaules čempioni” (Bićemo prvaci sveta, 2015).

Ikonisks ir Ričarda Avedona (Richard Avedon) fotuzņēmums, kurā uz Ņujorkas 61. un Amsterdamas ielas stūra 1963. gadā nofotogrāfēts jaunais basketbolists Ljū Alsindors (Lew Alcindor). Viļņā 2007. gadā atklāts Tada Gutauska (Tadas Gutauskas) veidots Piemineklis basketbolam (Paminklas krepšiniui). Mūsdienās profesionālā basketbola menedžments arvien lielāku uzmanību pievērš basketbola un dažādu mākslas jomu mijiedarbībai. Latviešu mākslinieks Vladislavs Lakše pirmais (2020) noslēdzis līgumu ar NBA klubu Toronto Raptors par komandas augstvērtīga vizuālā noformējuma nodrošināšanu.

Iespējams, nozīmīgākais darbs dokumentālajā kino ir 2020. gada dokumentālais miniseriāls par Maiklu Džordanu (režisors Džeisons Heīrs; Jason Hehir) “Pēdējā deja” (The Last dance).