Latvijā nozīmīgākās kompleksās sporta sacensības ir Latvijas olimpiāde ‒ Ziemas olimpiāde un Vasaras olimpiāde ‒, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Latvijas olimpiāde izveidota, lai sekmētu sporta attīstību Latvijā, pašvaldībās un veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sporta aktivitātēs, kā arī lai izveidotu sportiskāko pašvaldību reitinga sistēmu. Bērnu un jauniešu sporta attīstībā Latvijā nozīmīgākās ir jaunatnes kompleksās sporta sacensības – Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde un Ziemas olimpiāde.

Nozīmīgākās regulārās nacionālā līmeņa sporta sacensības Latvijā atzītajos sporta veidos ir valsts čempionāti un kausa izcīņas pieaugušajiem un jauniešiem (sporta spēļu veidos – līgu un divīziju, vecuma grupās no U-12 līdz U-20 (kadeti, jaunieši, juniori) sistēma atkarībā no sporta veida); individuālajos sporta veidos un atsevišķās disciplīnās valsts čempionāti vecuma, svara un klašu grupās. Tāpat Latvijā tiek rīkoti reģionālie (Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales), novadu, pilsētu čempionāti atsevišķos sporta veidos.

Latvijā notiek starptautiskas sacensības – pasaules čempionāti, Eiropas čempionāti, pasaules un Eiropas kausa izcīņas, Baltijas valstu čempionāti.

Nozīmīgas ir arī tautas/ amatieru sporta un veterānu sporta sacensības atsevišķos sporta veidos. Visām sporta sacensībām, lai iegūtu atļauju to organizēšanai, jābūt iekļautām konkrētās sporta federācijas kārtējā gada sacensību kalendārā, kas publicēts sporta federācijas tīmekļa vietnē un Latvijas Sporta federāciju padomes sacensību kalendārā.

Saskaņā ar Latvijas Sporta federāciju padomes datiem 2017. gadā Latvijā norisinājušies 417 čempionāti pieaugušajiem (74 696 dalībnieki); 319 Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes (77 596 dalībnieki); 267 tautas un veterānu sporta pasākumi (125 702 dalībnieki); 145 starptautiskas sacensības Latvijā (24 386 dalībnieki). Pavisam 2005.‒2017. gadā Latvijā norisinājušies 4632 čempionāti pieaugušajiem (717 838 dalībnieki); 3333 Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes (833 254 dalībnieki); 2381 tautas un veterānu sporta pasākums (831 004 dalībnieki); 1298 starptautiskas sacensības Latvijā (169 750 dalībnieki). Salīdzinājumā ar 2005. gadu divkārt pieaudzis Latvijas jaunatnes meistarsacīkšu, tautas sporta un veterānu pasākumu un starptautisko sporta sacensību skaits Latvijā.

1868. gadā Rīgā notika pirmie publiskie vingrošanas svētki, 1874. gadā – airēšanas sacensības Daugavā; 1879. gadā – pirmās sacensības burāšanā; 1889. gadā – riteņbraukšanas sacensības Rīga‒Berlīne; 1892. gadā – pirmās daiļslidošanas sacensības Ķeizardārza slidotavā; 1904. gadā – maratonskrējiens pa Rīgas–Jelgavas šoseju; 1905. gadā – ledusburāšanas sacensības Ķīšezerā. 1904. gadā biedrība “Kaiserwald” sarīkoja pirmās sacensības slēpošanā, 1905. gadā – ātrslidošanā, 1907. gadā – daiļslidošanā. 16.06.1914. Rīgā notika Viskrievijas II olimpiādes atklāšanas ceremonija. Sacensībās piedalījās aptuveni 1000 sportistu no 24 pilsētām. Sacensību programmā bija airēšana, burāšana, futbols, grieķu-romiešu cīņa, paukošana, peldēšana, riteņbraukšana, svarcelšana, šaušana, teniss, vieglatlētika, vingrošana, autobraukšana. 1920. gada 19.‒26. septembrī Rīgā notika I Latvijas Vispārējie sporta svētki. Sacensības notika desmit sporta veidos: boksā, burāšanā, futbolā, grieķu-romiešu cīņā, jāšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, vieglatlētikā, vingrošanā, bet peldēšanu nācās atcelt, jo ūdens Daugavā bija pārāk auksts. 1924. gadā Rīgā norisinājās II Baltijas valstu studentu olimpiāde. 1937. gadā Rīgā notika Eiropas čempionāta basketbolā spēles. Latvijā notikuši arī citi Eiropas čempionāti: 1924. gadā – cīņas sportā, 1939. gadā – ledus burāšanā un ātrslidošanā.

Padomju okupācijas laikā Latvijā nozīmīgākās sacensības bija republikas čempionāti visos Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) praktizētajos sporta veidos. Pastāvēja vairākas sporta biedrības, kuras bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) centrālo organizāciju filiāles: “Daugava” (arodbiedrību un lielo pilsētu sporta biedrība); “Darba rezerves” (profesionālās izglītības sistēmas sporta biedrība); “Dinamo” (Iekšlietu ministrijas sporta biedrība); “Lokomotīve” (dzelzceļnieku struktūras sporta biedrība), “Vārpa” (kolhozu brīvprātīgā sporta biedrība). Visas šīs biedrības organizēja iekšējās sporta sacensības, to pārstāvji piedalījās PSRS līmeņa sacensībās. DOSAAF (Vissavienības brīvprātīgas armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība) īpašu uzmanību pievērsa tehnisko sporta veidu attīstībai un sagatavošanai dienestam PSRS armijā. Obligāta bija GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) normu kārtošana (skriešana, tāllēkšana, augstlēkšana, bumbiņas mešana). Latvijā tika rīkotas GDA spartakiādes.

20. gs. 50.‒60. gados populāras bija dažādas viena sporta veida sacensības, piemēram, “Zelta mopēds” (1958), kuru aizsācējs ir motosporta iniciators Aleksandrs Briedis, kas organizēja vienas no pasaulē pirmajām motovelosipēdistu, mopēdistu un motorolleristu sacensībām krosā un šosejā. 1966.–1991. gadā notika sacensības “Dzintara Volga”. Tās bija automobiļu ātrumsacīkstes, ko organizēja Rīgas taksometru parka fiziskās kultūras kolektīvs. 1978. gadā tās tika atzītas par populārākajām auto sacensībām. Skolu jaunatnes vidū populāra bija “Lielā balva” (izglītības iestāžu komandu sporta sacensības), arī sacensības “Ādas bumba” (futbols), “Oranžā bumba” (basketbols), “Zelta ripa” (hokejs).

1991. gadā sākas jauna ēra Latvijas sporta vēsturē – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Latvijas Olimpiskās komitejas tiesību atjaunošanas, Latvijas Sporta federāciju padomes (1992) un sporta veidu federāciju dibināšanas pakāpeniski uz neatkarīgas valsts pamatiem veidojās arī Latvijas sporta sacensību sistēma.

Atdzima “Rīgas kausi” – vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības, kurās piedalās labākie Latvijas un ārzemju sportisti. Pirmo reizi “Rīgas kausi” tika pasniegti 1910. gadā ‒ Rīgas pilsētas Dome pasniedza kausus vieglatlētikas sacensību labākajam skrējējam, lēcējam un metējam. 1964. gadā “Rīgas kausi” kļuva par starptautiskām sacensībām. 1996. gadā tika atjaunotas starptautiskās Rīgas vieglatlētikas sacensības, bet 2006. gadā sacensībām tika atdots “Rīgas kausu” nosaukums un statuss. 1962.‒1993. gadā sacensībās startējuši 33 olimpiskie čempioni. “Rīgas kausu” līdzšinējo 11 sacensību visvērtīgākais rezultāts joprojām ir Vadima Vasiļevska 2006. gadā sasniegtais Latvijas rekords šķēpa mešanā – 90,43 m. Šobrīd Latvijā vispopulārākās vieglatlētikas sacensības ir Valsts prezidenta balva vieglatlētikā jeb “Prezidenta kauss” (1995) – četru Latvijas novadu (Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales), kā arī galvaspilsētas izlašu komandu sacensības. Sacensību nobeigumā Valsts prezidents pasniedz trīs balvas – individuāli labākajam vieglatlētam un vieglatlētei (rezultātu vērtējot pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (International Association of Athletics Federations) punktu tabulām) un labākajai komandai. Kopš 2012. gada sacensības norisinās Baltijas valstu mačsacīkšu formātā.

Neatkarīgajā Latvijā atdzimst tautas sporta pasākumi, kuri norisinās sacensību formā. Par pirmo lielāko masu maratonu uzskatāms Tautasdziesmas maratons (1988), kas pulcēja līdz pat 10 000 skrējiena dalībnieku, maratona distancē finišēja 251 dalībnieks. 1991. gadā notika pirmais Rīgas domes organizētais Rīgas maratons (1991). Kopumā Rīgas maratonā klasiskā maratona distancē (42 km 195 m) finišējuši 11 877 skrējēji (1991‒2016) ar vislielāko finišētāju skaitu 2016. gadā, kad finišēja 1496 dalībnieki. Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens ir riteņbraukšanas sacensības amatieriem, kas vēsturiski notika 1936.‒1939. gadā un tika atjaunotas 1995. gadā. Sacensības norisinās Latvijā, Siguldas apkārtnē. Tajās piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku. Vienības braucienā var piedalīties ikviens interesents.

Pirmā Latvijas olimpiāde pēc neatkarības atgūšanas notika 2004. gadā Ventspilī. Pirmā Ziemas olimpiāde ‒ 2005. gadā Siguldā. Pirmajā olimpiādē Ventspilī 3267 atlēti no 26 rajoniem un septiņām lielajām pilsētām sacentās 23 sporta veidos, izcīnot 213 medaļu komplektus 159 disciplīnās. Nozīmīgākās jaunatnes kompleksās sporta sacensības – Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde ‒ aizsākās 2005. gadā, notiek reizi divos gados. Ziemas olimpiāde aizsākās 2005. gadā un notiek katru gadu.

Masveidīgākās jaunatnes sporta sacensības basketbolā (aizsākums 1992. gadā) ir VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempionāts. 2015./2016. gadā čempionātam bija pieteikušās 354 komandas. Tas norisinās regulāri, tiek organizēts divās divīzijās (U-12 līdz U-19 zēniem un meitenēm). Dalībnieki ir pašvaldību profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu, juridisku personu dibinātu sporta klubu un vispārējās izglītības iestāžu komandas. Kopš 1994. gada Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem pasniedz Valdemāra Baumaņa vārdā nosauktos kausus.

Turpinās izglītības iestāžu sporta sacensību tradīcijas. Latvijas Volejbola federācijas organizētais “Lāses kauss” (2000) ir vienas no populārākajām volejbola sacensībām skolu jauniešiem. Finālsacensības notiek Olimpiskajā “Skonto” hallē vienlaicīgi uz 16 laukumiem, piedaloties aptuveni 5000 dalībnieku.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā norisinājušās vairākas augsta līmeņa starptautiskās sporta sacensības. Latvijā regulāri notiek pasaules vai Eiropas līmeņa sacensības atsevišķos sporta veidos: 1993. un 1998. gadā Latvijā notika Junioru pasaules čempionāts kamaniņu sportā; 2001. gadā Rīgā pirmo reizi notika Eiropas jauniešu čempionāts basketbolā U-16 un pasaules jauniešu čempionāts basketbolā U-19; 2003. gadā pasaules čempionāts kamaniņu sportā; 2006. gadā pasaules čempionāts hokejā; 2008. gadā Eiropas jauniešu čempionāts basketbolā U-20; 2009. gadā Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm; 2013. gadā Eiropas jauniešu čempionāts basketbolā U-18; 2014. gadā Nāciju kausa izcīņa motokrosā. Latvijā regulāri notiek pasaules čempionāta motokrosā posmi. 2015. gadā Latvijā notika Eiropas vīriešu čempionāta basketbolā finālturnīra grupas turnīrs, Eiropas Junioru čempionāts pludmales volejbolā U-18 un 45. Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (Fédération Internationale de Luge de Course) pasaules čempionāts kamaniņu sportā pieaugušajiem; 2016. gadā pasaules čempionāts florbolā, Eiropas kausa izcīņas posms bobslejā divniekiem, Eiropas kausa posms skeletonā un Eiropas čempionāts cīņas sportā; 2017. gadā pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā, pasaules čempionāts rogainingā; Eiropas čempionāts šahā sievietēm.