Florbola spēlē sacenšas divas komandas, kurām katrai pretinieku komandas vārtos jāiesit vairāk bumbiņu. Normālais florbola spēles laiks ir trīs trešdaļas pa 20 min. ar 10 min. starpbrīžiem starp trešdaļām. Vienlaikus vienā komandā uz laukuma spēlē pieci laukuma spēlētāji (ar nūjām) un vārtsargs (bez nūjas).

Florbolu vēlams spēlēt iekštelpās uz 20x40 m liela norobežota taisnstūrveida laukuma ar noapaļotiem stūriem un attiecīgi marķētām 50 cm augstām apmalēm. Laukumam jābūt apstiprinātam Starptautiskajā Florbola federācijā (International Floorball Federation, IFF). Florbolu spēlē ar karbona nūjām un 23 gramus smagu un 72 milimetrus diametrā lielu plastikāta bumbiņu ar tukšu vidu. Mazākais atļautais laukuma izmērs ir 18x36 m. Florbola vārtu izmērs ir 160x115 cm.

Skolu, klubu, uzņēmumu un tautas sporta līmenī florbolu var spēlēt arī uz samazināta izmēra laukumiem (ar mazajiem vārtiem), ar apmalēm vai bez, ar samazinātu spēlētāju skaitu (ar vārtsargiem vai bez). Florbolu iespējams spēlēt arī ārpus telpām (smiltīs, sniegā, uz asfalta seguma).

Par to, kurā valstī florbols kā sporta veids ir sācies, joprojām tiek diskutēts. Kanādā, Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tiek uzskatīts, ka tās ir bijušas šī sporta veida izgudrotājas. Pirms 1968. gadā Gēteborgā (Zviedrijā) notikusi pirmā mūsdienu florbola spēle, Kanādā un ASV ļoti līdzīga versija esot spēlēta jau 50. gados. Kanādā šī spēle tikusi dēvēta vienkārši par “bumbas hokeju” (ball hockey), bet Amerikā ‒ par “Cosom hokeju” ‒ nūju ražotāja “Cosom” vārdā.

Lai gan pašreizējais florbola veids esot ticis izgudrots Zviedrijā 20. gs. 70. gados, ASV tiek uzskatīts, ka Mičigana jau 60. gados šo agrīno florbola formu pirmā iekļāva pamatskolu un vidusskolu sporta nodarbību programmā. Dažādās formās florbols kā atpūtas sporta veids Kanādā esot spēlēts izklaidei jau kopš 20. gs. sākuma, bet gadsimta otrajā pusē ziemeļvalstīs kādreizējā skolas pagalma spēle kļuva par attīstītu sporta veidu.

Spēles pamatnoteikumi pieņemti 1979. gadā, kad izveidots pirmais oficiālais florbola klubs ‒ “Sala IBK” (Zviedrijā). Tā kā florbols kļuva organizētāks un tika rīkotas sacensības, 1981. gadā uzrakstīti pirmie oficiālie spēles noteikumi.

Eiropā, it īpaši ziemeļvalstīs, florbols ir kļuvis populārs sporta veids un savdabīgs kultūras fenomens ne tikai bērnu un jauniešu, bet arī pieaugušo vidū. 2019. gadā Zviedrijā ir 874 florbola klubi ar kopējo licencēto spēlētāju skaitu 115 967. Somijā ‒ 781 klubs un 65 806 licencēti spēlētāji; Čehijā ‒ 412 klubi un 43 095 licencēti spēlētāji, Šveicē ‒ 395 klubi un 33 523 licencēti spēlētāji. Kopš 2012. gada Starptautiskā Florbola federācija sadarbojas ar Speciālo olimpiādi, lai kopīgi popularizētu florbolu.

Eiropas pirmais čempionāts florbolā vīriešiem notika 1994. gadā Helsinkos (Somijā). Tajā uzvarēja Zviedrijas izlase. Eiropas otrajā (līdz šim ‒ pēdējā) čempionātā 1995. gadā Šveicē par Eiropas čempioni kļuva Somijas izlase. Eiropas pirmajā (līdz šim ‒ vienīgajā) čempionātā florbolā sievietēm 1995. gadā Šveicē par pirmajām čempionēm kļuva Zviedrijas izlases spēlētājas. Pirmais Pasaules čempionāts florbolā vīriešiem notika 05.1996. Tajā par čempioniem kļuva Zviedrijas izlases spēlētāji. Pašreizējie pasaules čempioni florbolā ir Somijas izlases spēlētāji. Pirmais Pasaules čempionāts florbolā sievietēm notika 05.1997. Olandes salās Somijā. Par čempionēm kļuva Zviedrijas izlases spēlētājas, kas ir arī pašreizējās pasaules čempiones.

Pasaules čempionāti florbolā junioriem U19 notiek ik pēc diviem gadiem (kopš 2001. gada), tāpat arī juniorēm (kopš 2004. gada). Pašreizējie pasaules čempioni gan junioriem U19, gan juniorēm U19 ir Zviedrijas izlases spēlētāji.

1997. gadā Lahti (Somijā) Zviedrijas, Somijas, Šveices un Latvijas vīriešu izlases piedalījās Pasaules spēļu (World Games) paraugdemonstrējumu programmā, bet kopš 2017. gada spēlēm Vroclavā (Polijā) florbols Pasaules spēļu programmā iekļauts kā oficiālais medaļu sports.

Starptautiskās Florbola federācijas rīkotajos čempionu kausu izcīņas turnīros Eiropas elites klubu komandām (The IFF Floorball Champions Cup), kuri notiek reizi gadā (kopš 2011. gada), zelta medaļas sieviešu komandām izcīnījušas tikai Zviedrijas klubu komandas (“IKSU” ‒ trīs reizes), bet vīriešu komandām ‒ Zviedrijas (IBF “Falun” ‒ četras reizes) un Somijas klubu komandas.

Olimpisko spēļu programmā florbols nav iekļauts, bet 2011. gadā Starptautiskā Florbola federācija saņēmusi pilnu Starptautiskās Olimpiskās komitejas (International Olympic Committee) atzīšanu. Starptautiskās Florbola federācijas Stratēģiskās attīstības vīzijā paredzēts, ka florbols tiks iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Galvenā pasaules līmeņa (arī Eiropas) florbola organizācija ir Starptautiskā Florbola federācija, kas dibināta 12.04.1986. Zviedrijas pilsētā Huskvarnā. Patlaban federācija apvieno 73 dalībvalstis ar kopējo licencēto spēlētāju skaitu vairāk nekā 360 000.

Ievērojamākās florbola klubu un izlašu komandas pasaulē ir Zviedrijas, Somijas, Šveices un Čehijas pieaugušo un junioru U19 izlašu komandas un florbola klubi.

Ievērojamākie pasaules līmeņa sportisti spēlē Zviedrijas, Somijas un Šveices florbola klubu komandās. Florbola vēsturē leģendāri spēlētāji ir zviedri Esa Karjalainens (Esa Karjalainen) un Magnuss Augustsons (Magnus Augustsson), somi Jarmo Pertile (Jarmo Perttilä) un Heiki Vienola (Heikki Vienola), kā arī šveicietis Marks Volfs (Mark Wolf).

Pieredzējušākie florbola tiesneši pārstāv tādas valstis kā Zviedrija, Somija, Sveice, Čehija, Latvija.

Vienas no lielākajām sporta arēnām pasaulē, kurās spēlēts florbols, ir “Ericsson Globe Arena” Stokholmā, kurā notika pirmā Pasaules čempionāta florbolā vīriešiem finālspēle, kā arī “Hartwall Arena” Helsinkos un “O2 Arena” Prāgā.

Īpaša tematiska pastmarka un aploksne tika veltīta pirmajam pasaules čempionātam florbolā sievietēm. Pastmarka izlaista Somijā, tās autors ‒ somu mākslinieks Juha Pikeleinens (Juha Pykäläinen).