04.‒05.02.1939. Rīgā aizvadītās sacīkstes bija 40. Eiropas ātrslidošanas čempionāts un izrādījās pēdējais pirms Otrā pasaules kara.
Eiropas ātrslidošanas čempionāts 1939. gadā Rīgā
gadskārtējais Eiropas čempionāts jeb meistarsacīkstes ātrslidošanā vīriešiem, kas norisinājās Starptautiskās slidošanas savienības (International Skating Union, ISU) oficiālo sacensību ietvaros
Saistītie šķirkļi
Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.
Satura rādītājs
Sacensību disciplīnas, formāts, organizācija
Eiropas ātrslidošanas čempiona tituls tika izcīnīts un pārējās ieņemtās vietas tika noskaidrotas četru ātrslidošanas distanču kopvērtējumā. Tādēļ to mēdz dēvēt par ātrslidošanas daudzcīņu, bet šādus turnīrus – par ātrslidošanas daudzcīņas čempionātiem. 1939. gada Eiropas čempionāts Rīgā norisinājās divas dienas, un katrā no tām sportistiem bija jāveic divas distances. Čempionāta pirmajā dienā, 04.02.1939., notika sacensības 500 m un 3000 m distancēs. 05.02.1939. norisinājās sacensības 1500 m un 5000 m distancēs.
Katrā distancē trasē vienlaikus bija jādodas diviem ātrslidotājiem. Pirmās dienas sacensību pāri tika noteikti pirms čempionāta sākuma 03.02.1939. Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā izlozē. Izlozēto secību pilnībā ievērot neizdevās, jo divi sportisti slimības dēļ nevarēja startēt. Otrās dienas pāri tika noteikti pēc pirmās dienas rezultātiem.
Eiropas čempionātu organizēja Latvijas Ziemas sporta savienība (LZSS) sadarbībā ar valsts sporta jumta organizāciju – Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteju (LFKSK). Par Eiropas čempionāta goda patronu jeb aizbildni kļuva Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 01.1939. tika nokomplektēts čempionāta tiesnešu un viņu palīgu sastāvs (vairāk nekā 40 personas) – sacīkšu vadītājs ar palīgu, starteris (starta tiesnesis) ar palīgu, laika tiesneši, mērķa (finiša) tiesnesis ar palīgu, skrejceļa tiesneši, dalībnieku pārziņi, punktu aprēķinātāji, sacīkšu biroja darbinieki, rezultāta dēļa pārziņi un citi. Tika norīkoti divi sanitārā dienesta pārzinātāji. Par Eiropas ātrslidošanas čempionāta galveno tiesnesi kļuva LFKSK vicepriekšsēdētājs un Armijas sporta kluba (ASK) priekšnieks ģenerālis Rūdolfs Klinsons. Par čempionāta informatoru pie skaļruņa kļuva LFKSK ģenerālsekretārs un ātrslidošanas vecmeistars pulkvedis-leitnants Alberts Rumba.
Norises vieta
Eiropas ātrslidošanas čempionāts norisinājās ASK laukumā Krišjāņa Barona ielā 116, Rīgā (tagad šajā vietā atrodas Centra sporta kvartāls). ASK stadionā 1938. gada rudenī un 1939. gada sākumā norisinājās intensīvi un ievērojami labiekārtošanas darbi – tika paplašinātas skatītāju tribīnes, ierīkotas vietas goda viesiem, nodrošināts pastiprināts apgaismojums sacīkšu norisei diennakts tumšajā laikā.
Pirms Eiropas ātrslidošanas čempionāta 28.‒29.01.1939. ASK stadiona skrejceļā tika aizvadīts Latvijas ātrslidošanas čempionāts, kas kļuva par Eiropas čempionāta norises ģenerālmēģinājumu organizatoriem un tiesnešiem. Tā norisē bija jāpiedalās visiem Eiropas čempionāta tiesnešiem un tehniskajam personālam.
Eiropas čempionāts norisinājās uz dabīgā ledus zem atklātas debess. Bažas sagādāja atkusnis 01.1939. Rīgā. LZSS pat meklēja rezerves variantus meistarsacīkšu norises vietai, un kā alternatīva tika izskatīts Māras dīķis Pārdaugavā, kur varētu ierīkot čempionāta skrejceļu. Tomēr laika apstākļi uzlabojās, un bija iespējams sagatavot ātrslidošanas skrejceļu tam paredzētajā vietā. Čempionāta norisi laika apstākļi tomēr ietekmēja – 04.02.1939. snigšana un sniegputenis, 05.02.1939. atkusnis.
ASK laukuma komandants Eiropas čempionāta norises laikā bija ASK sporta darbinieks virsleitnants Valdemārs Baumanis, bet čempionātam ierīkotā skrejceļa ledus pārzinis – Latvijas ātrslidotāju treneris Roberts Vithofs.
Eiropas ātrslidošanas čempionāts ASK laukumā. Rīga, 1939. gads.
Dalībnieki
Eiropas čempionātā piedalījās 26 dalībnieki, no kuriem viens izstājās pēc pirmās dienas. Čempionātā bija pārstāvētas astoņas valstis:
- Igaunija (1 sportists),
- Latvija (6 sportisti),
- Nīderlande (4 sportisti),
- Norvēģija (2 sportisti),
- Polija (3 sportisti),
- Somija (6 sportisti),
- Vācija (2 sportisti; iepriekšējos gados abi pārstāvēja Austriju)
- Zviedrija (2 sportisti).
Rezultāti
Čempionāta kopvērtējumā uzvarēja un par Eiropas čempionu kļuva latviešu ātrslidotājs Alfons Bērziņš, kurš uzrādīja labāko rezultātu abās garākajās (3000 m un 5000 m) distancēs, ieņēma 2. vietu 500 m distancē un uzrādīja dalītu 3.‒4. labāko laiku 1500 m distancē.
| Eiropas čempionāta līderi kopvērtējumā | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Vārds, uzvārds | Valsts | Punkti |
| 1. | Alfons Bērziņš | Latvija | 216,973 |
| 2. | Čārlzs Arturs Matīsens (Charles Arthur Mathiesen) | Norvēģija | 220,717 |
| 3. | Oge Johansens (Aage Johansen) | Norvēģija | 221,387 |
| 4. | Birgers Ādolfs Vaseniuss (Birger Adolf Wasenius) | Somija | 222,677 |
| 5. | Gustavs Harijs Jansons (Gustav Harry Jansson) | Zviedrija | 226,720 |
| 6. | Oke Kajs Ēkmans (Åke Kay Ekman) | Somija | 226,830 |
| Labākie 500 m distancē, 04.02.1939. | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Vārds, uzvārds | Valsts | Laiks |
| 1. | Birgers Ādolfs Vaseniuss | Somija | 0:45,2 |
| 2. | Alfons Bērziņš | Latvija | 0:45,3 |
| 3. | Gustavs Harijs Jansons | Zviedrija | 0:46,0 |
| Labākie 1500 m distancē, 05.02.1939. | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Vārds, uzvārds | Valsts | Laiks |
| 1. | Čārlzs Arturs Matīsens | Norvēģija | 3:06,9 |
| 2. | Penti Johanness Lammio (Pentti Johannes Lammio) | Somija | 3:07,7 |
| 3./4. | Alfons Bērziņš | Latvija | 3:08,1 |
| 3./4. | Elmārs Bite | Latvija | 3:08,1 |
| Labākie 3000 m distancē, 04.02.1939. | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Vārds, uzvārds | Valsts | Laiks |
| 1. | Alfons Bērziņš | Latvija | 5:15,5 |
| 2. | Čārlzs Arturs Matīsens (Charles Arthur Mathiesen) | Norvēģija | 5:24,4 |
| 3. | Oge Johansens (Aage Johansen) | Norvēģija | 5:28,8 |
| Labākie 5000 m distancē, 05.02.1939. | |||
| Autora veidota. | |||
| Vieta | Vārds, uzvārds | Valsts | Laiks |
| 1. | Alfons Bērziņš | Latvija | 9:23,9 |
| 2. | Oge Johansens (Aage Johansen) | Norvēģija | 9:35,2 |
| 3. | Čārlzs Arturs Matīsens (Charles Arthur Mathiesen) | Norvēģija | 9:35,5 |
Latvijas sportisti sacensībās
Šajā Eiropas čempionātā piedalījās seši Latvijas ātrslidotāji – Alfons Bērziņš, Alfrēds Bite, Elmārs Bite, Jānis Grantiņš, Pēteris Strods un Aleksandrs Tabaks. Kopvērtējumā aiz Eiropas čempiona A. Bērziņa vietu labāko desmitniekā izcīnīja arī latviešu ātrslidotājs P. Strods, kurš ierindojās 7. vietā. E. Bite kopvērtējumā ieguva 11. vietu, A. Tabaks – 14. vietu, A. Bite – 18. vietu, J. Grantiņš – 21. vietu.
No Latvijas sportistiem labāko desmitniekā 500 metru distancē bija A. Bērziņš (2. vieta), A. Bite (5. vieta; 0:46,3) un P. Strods (9. vieta; 0:47,7); 1500 metru distancē – A. Bērziņš, E. Bite (abi – 3.‒4. vieta) un P. Strods (7. vieta; 3:09,6); 3000 m distancē – A. Bērziņš (1. vieta) un P. Strods (8. vieta; 5:35,6); 5000 m distancē – A. Bērziņš (1. vieta) un P. Strods (10. vieta; 10:10,4).
Multivide
Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.
Eiropas ātrslidošanas čempionāts ASK laukumā. Rīga, 1939. gads.