Pēc pamatskolas beigšanas 1906.–1912. gadā mācījās Jelgavas reālskolā. 1913.–1914. gadā studēja Sanktpēterburgas (no 08.1914. – Petrogradas) Politehniskajā institūtā ķīmiju. 1914.–1915. gadā mācījās Konstantīna artilērijas skolā Petrogradā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas armijā smagās artilērijas un zenītartilērijas karaspēka daļās dažādos amatos – vada komandieris, baterijas vecākais virsnieks, saimniecības priekšnieks, baterijas komandieris; dienesta pakāpes – praporščiks (1915), podporučiks (1916). 04.1918. kopā ar artilērijas bateriju no Petrogradas evakuēts uz Voļsku. 07.1918. iestājās Satversmes sapulces locekļu Tautas armijā, vēlākajā Sibīrijas (Kolčaka) armijā un 1918.–1920. gadā piedalījās Krievijas Pilsoņu karā, karadarbībā pret lieliniekiem. Bija artilērijas komandieris uz bruņotā tvaikoņa “Gorec”, dienēja smagās artilērijas divizionā, bija artilērijas baterijas komandieris. No 02.1920. dienestā 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā; virsleitnants. No 07.1920. – Imantas pulkā, ar kuru kopā ar tvaikoni “Voroņež” 10.1920. atgriezās Latvijā.
Turpmāk dienēja Latvijas armijā. 1920.–1922. gadā bija virsnieks Kara skolā. 1922.–1923. gadā mācījās Artilērijas virsnieku kursos. 1923. gadā paaugstināts par kapteini. 1923.–1928. gadā virsnieks Smagās artilērijas divizionā (no 1926. gada – pulks). 1928.–1930. gadā virsnieks Artilērijas inspektora štābā. 1930.–1934. gadā virsnieks Bruņoto vilcienu pulkā. 1934. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1934.–1936. gadā virsnieks Zemgales artilērijas pulkā; bija pulka saimniecības priekšnieks. 1936.–1940. gadā piekomandēts Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejai (LFKSK). 08.1940. atkomandēts uz Zemgales artilērijas pulku un pārcelts uz Zenītartilērijas pulku. 10.1940. no dienesta armijā atvaļināts.
No kreisās: pasaules akadēmisko meistarsacīkšu uzvarētājs ātrslidošanā Jānis Andriksons, meistars Alberts Rumba un ģimnāzists Alfons Bērziņš. Rīga, 1935. gads.
