AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 7. augustā
Andris Zeļenkovs

ziemas olimpiskās spēles 1928. gadā Sanktmoricā

(angļu Olympic winter games in St. Moritz on 1928, vācu Olympischen Winterspiele 1928 in St. Moritz, franču Jeux olympiques d'hiver de 1928 à St. Moritz, krievu зимние олимпийские игры 1928 года в Санкт-Морице)
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité international olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) sadarbībā ar Šveices Olimpisko komiteju (Comité olympique Suisse; tagad Swiss Olympic), Otro ziemas olimpisko spēļu izpildkomiteju (Comité Exécutif des IImes Jeux Olympiques d'hiver) un starptautiskajām sporta veidu federācijām organizētas daudzpusīgas ziemas sporta sacensības

Saistītie šķirkļi

  • ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī
  • ziemas olimpiskās spēles 1932. gadā Leikplesidā
  • ziemas olimpiskās spēles 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē
  • ziemas olimpiskās spēles 1948. gadā Sanktmoricā
  • ziemas olimpiskās spēles 1952. gadā Oslo
  • ziemas olimpiskās spēles 1956. gadā Kortīnā d’Ampeco
  • ziemas olimpisko spēļu saraksts
Sanktmoricas 1928. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Sanktmoricas 1928. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sacensības, to formāts un uzvarētāji
  • 3.
    Ātrslidošana
  • 4.
    Bobslejs
  • 5.
    Daiļslidošana
  • 6.
    Distanču slēpošana
  • 7.
    Hokejs
  • 8.
    Skeletons
  • 9.
    Tramplīnlēkšana
  • 10.
    Ziemeļu divcīņa
  • 11.
    Medaļu kopvērtējums
  • 12.
    Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sacensības, to formāts un uzvarētāji
  • 3.
    Ātrslidošana
  • 4.
    Bobslejs
  • 5.
    Daiļslidošana
  • 6.
    Distanču slēpošana
  • 7.
    Hokejs
  • 8.
    Skeletons
  • 9.
    Tramplīnlēkšana
  • 10.
    Ziemeļu divcīņa
  • 11.
    Medaļu kopvērtējums
  • 12.
    Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās

11.‒19.02.1928. Sanktmoricā (Šveicē) aizvadītās otrās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās deviņos sporta veidos, piedaloties 25 dalībvalstīm un 464 sportistiem, formāli tika uzskatītas par otrajām, bet faktiski bija pirmās kā ziemas olimpiskās spēles organizētās sacensības.

Sacensības, to formāts un uzvarētāji

Atklāšanas ceremonija norisinājās 11.02.1928. Sanktmoricas olimpiskajā stadionā. Ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Argentīna, Austrija, Beļģija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Francija, Igaunija, Itālija, Japāna, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Otrajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 14 medaļu komplektiem astoņos sporta veidos: četri medaļu komplekti ātrslidošanā, trīs – daiļslidošanā, divi – distanču slēpošanā, pa vienam – bobslejā, hokejā, skeletonā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā. Faktiski tika izcīnīti 13 medaļu komplekti, jo vienā no disciplīnām sāktās sacensības tika pārtrauktas un atceltas vispār. Tikai divās disciplīnās – daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Kā demonstrācijas sporta veids ārpus oficiālās programmas norisinājās sacensības militārajā patruļas slēpošanā, kā arī norisinājās skijoringa (ar zirgu) paraugdemonstrējumi.

Ātrslidošana

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā. 13.02.1928. tika noskaidroti uzvarētāji 500 m un 5000 m slidojumā, bet 14.02.1928. notika starti 1500 m un 10 000 m distancēs. Tomēr rezultāti tika noskaidroti tikai trijās no paredzētajām distancēm, bet sāktās sacīkstes 10 000 m distancē atkušņa dēļ tika pārtrauktas un atceltas. 500 m distancē labāko rezultātu (43,4 sekundes) sasniedza divi sportisti, tādēļ zelta godalgu ieguvēji bija divi, sudraba ieguvēji netika aprēķināti, bet bronzas godalgas ieguvēji bija trīs ātrslidotāji.

Ievērojamu sniegumu ātrslidošanā nodemonstrēja Somijas sportists Klāss Tūnbergs (Arnold Clas Robert Thunberg). Viņš uzvarēja 1500 m distancē un bija viens no diviem uzvarētājiem 500 m distancē. Norvēģijas ātrslidotājs Bernts Sverre Ēvensens (Bernt Sverre Evensen) bija viens no diviem uzvarētājiem 500 m distancē, ieguva otro vietu 1500 m distancē un izcīnīja trešo vietu 5000 m distancē. Norvēģijas sportists Īvars Ballangruds (Ivar Eugen Ballangrud) uzvarēja 5000 m distancē un ieguva trešo vietu 1500 m distancē.

Bobslejs

Bobsleja sacensības notika vīriešiem vienā disciplīnā 18.02.1928. Sanktmoricas bobsleja trasē (tagad Sanktmoricas-Čelerinas olimpiskā bobsleja trase, St. Moritz-Celerina Olympic Bobrun). Boba ekipāžā startēja pieci sportisti. Kopumā bobsleja sacīkstēs startēja 23 ekipāžas, no kurām viena tika diskvalificēta. Zelta medaļas divu braucienu kopvērtējumā izcīnīja ASV otrā ekipāža, kuras kapteinis bija Billijs Fisks (Billy Fiske; pilnā vārdā Viljams Mīds Lindslijs Fisks III, William Meade Lindsley Fiske III). Sudraba godalgas ieguva ASV pirmā ekipāža, kuras kapteinis bija Dženisons Hītons (Jennison Heaton). Bronzas medaļu izcīnīja Vācijas otrā ekipāža ar kapteini Hansu Kilianu (Hans Kilian).

Daiļslidošana

Daiļslidošanas sacensības norisinājās trijās disciplīnās – sievietēm, vīriešiem un pāriem. Daiļslidotāji startēja 14.02.1928., 16.–19.02.1928. Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā. Sieviešu konkurencē zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas daiļslidotāja Sonja Henija (Sonja Henie). Tobrīd 15 gadus vecajai S. Henijai tā bija pirmā olimpiskā medaļa, turpmāk viņa par olimpisko čempioni kļuva vēl divas reizes (1932, 1936).

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās zelta medaļu ieguva Zviedrijas sportists Jilliss Grafstrems (Gillis Grafström). Viņam tā bija jau trešā olimpiskā zelta godalga daiļslidošanā vīriešiem. Iepriekš J. Grafstrems bija uzvarējis daiļslidošanas sacensībās, kas ieskaitītas 7. (vasaras) olimpisko spēļu programmā (1920), un pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (1924).

Daiļslidošanas sacensībās 13 pāru konkurencē zelta medaļas izcīnīja Francijas daiļslidotāji Andrē Žolija (Andrée Joly) un Pjērs Brinē (Pierre Émile Ernest Brunet).

Distanču slēpošana

Distanču slēpošanas sacensības tika aizvadītas Sanktmoricas apkaimē ierīkotā trasē divās disciplīnās – 18 km un 50 km slēpojumos vīriešiem. 18 km distancē 17.02.1928. visu medaļu komplektu izcīnīja Norvēģijas slēpotāji, bet 50 km distancē 14.02.1928. visas trīs medaļas ieguva Zviedrijas sportisti. 18 km slēpojumā zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas pārstāvis Juhans Gretumsbrotens (Johan Grøttumsbraaten), 50 km distancē – Zviedrijas slēpotājs Pērs Ēriks Hedlunds (Per-Erik Hedlund).

Hokejs

Hokeja turnīrs vīriešiem norisinājās Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā; spēles tika aizvadītas 11.–13.02.1928., 16.–19.02.1928. Turnīrā piedalījās 11 izlases. 10 no tām tika iedalītas trijās priekšsacīkšu grupās (divās grupās pa trijām izlasēm, vienā – četras). Katrā grupā tika izspēlēts viena apļa turnīrs, un no katras grupas viena komanda izcīnīja tiesības turpināt cīņu medaļu grupā. Iepriekšējā olimpiskā turnīra uzvarētāja Kanāda sāka dalību medaļu grupā, nepiedaloties priekšsacīkstēs. Medaļu grupā tika aizvadīts viena apļa turnīrs, katrai izlasi aizvadot pa trijām spēlēm. Pēc ieņemtajām vietām grupā tika noskaidroti olimpisko medaļu ieguvēji.

Zelta godalgas atkal izcīnīja Kanāda, kuru 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja komanda “University of Toronto Graduates”. Kanādieši uzvarēja visās trijās aizvadītajās spēlēs ar gūto un zaudēto vārtu attiecību 38:0. Sudraba medaļas izcīnīja Zviedrijas izlase, kura medaļu grupā bija piekāpusies tikai kanādiešiem. Bronzas godalgas ieguva Šveices izlase.

Skeletons

Tās bija pirmās olimpiskās spēles, kuru programmā bija iekļauts skeletons. Sacensības norisinājās 17.02.1928. skeletona trasē “Cresta Run” Sanktmoricā. Triju braucienu summā par pirmo olimpisko čempionu skeletonā kļuva ASV sportists Džeisons Hītons, kurš šajās ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu bobslejā. Sudraba medaļu skeletonā ieguva ASV skeletonists un bobslejists Džons Hītons (John Heaton), bronzas – Lielbritānijas sportists Deivids Kārnegijs (David Carnegie). Pēc 1928. gada sacensībām Sanktmoricā skeletons ziemas olimpisko spēļu programmā atkal tika iekļauts 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.

Tramplīnlēkšana

Tramplīnlēkšanā, kas norisinājās 18.02.1928. uz Sanktmoricas Olimpiskā tramplīna (Olympiaschanze), zelta medaļu 26 sportistu konkurencē izcīnīja Norvēģijas sportists Alfs Andersens (Alf Andersen). Sudraba godalgu ieguva cits Norvēģijas tramplīnlēcējs Sigmunns Rūds (Sigmund Ruud), bronzas – Čehoslovākijas sportists Rūdolfs Burkerts (Rudolf Burkert).

Ziemeļu divcīņa

Ziemeļu divcīņas sacensības norisinājās 17.–18.02.1928. uz Sanktmoricas Olimpiskā tramplīna un pilsētas apkārtnē ierīkotā slēpošanas trasē. 28 sportistu konkurencē visas trīs godalgotās vietas ziemeļu divcīņā ieguva Norvēģijas sportisti. Zelta medaļu izcīnīja J. Gretumsbrotens, kurš šajās ziemas olimpiskajās spēlēs kļuva arī par 18 km slēpojuma olimpisko čempionu. Sudraba godalgu guva Hanss Vinjarenjens (Hans Vinjarengen), bronzas – Juns Snersrūds (John Andersen Snersrud).

Medaļu kopvērtējums

Saskaņā ar SOK statistiku valstu kopvērtējumā visvairāk medaļu ieguva Norvēģija (15 medaļas) – sešas zelta, četras sudraba, piecas bronzas. Otro vietu medaļu skaita ziņā ieņēma ASV (sešas medaļas) – divas zelta, divas sudraba, divas bronzas. Trešā visvairāk medaļu izcīnījusī dalībvalsts bija Zviedrija (piecas medaļas) – divas zelta, divas sudraba, viena bronzas. Organizatoru publicētajā kopsavilkumā, kurā vērā ņemtas ne tikai medaļas pirmajās trijās vietās, bet pirmās sešas vietas, bija – Norvēģija (80 punkti), ASV (44 punkti) un Somija (33 punkti).

Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās

Latviju pārstāvēja viens sportists – Alberts Rumba ātrslidošanā. Tobrīd 35 gadus vecais A. Rumba izcīnīja 14. vietu 1500 m ātrslidošanas distancē, 15. vietu 5000 m distancē, 16. vietu 500 m distancē. A. Rumbam tās bija otrās ziemas olimpiskās spēles.

Multivide

Sanktmoricas 1928. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Sanktmoricas 1928. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Sanktmoricas 1928. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī
  • ziemas olimpiskās spēles 1932. gadā Leikplesidā
  • ziemas olimpiskās spēles 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē
  • ziemas olimpiskās spēles 1948. gadā Sanktmoricā
  • ziemas olimpiskās spēles 1952. gadā Oslo
  • ziemas olimpiskās spēles 1956. gadā Kortīnā d’Ampeco
  • ziemas olimpisko spēļu saraksts

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Look inside. St Moritz 1928 Olympics Official Film
  • St Moritz 1928. International Olympic Committee
  • Rèsultats des Concours des IImes Jeux Olympiques d'hiver. LA84 Foundation, Digital Library Collections
  • The White Stadium. St Moritz 1928 Olympics Official Film

Ieteicamā literatūra

  • [b.a.], Rapport Général du Comité Exécutif des IImes Jeux Olimpiques d'hiver et documents officiels divers, Lausanne, Comité olympique Suisse, Comité Exécutif des IImes Jeux Olympiques d'hiver, 1928.
  • [b.a.], Règlement Général et Programme des IImes Jeux Olympiques d'hiver, Lausanne, Comité olympique Suisse, Comité Exécutif des IImes Jeux Olympiques d'hiver, [1928].
  • [b.a.], Rèsultats des Concours des IImes Jeux Olympiques d'hiver, Lausanne, Comité olympique Suisse, Comité Exécutif des IImes Jeux Olympiques d'hiver, 1928.
  • Gerlach, L.R., The Winter Olympics: From Chamonix to Salt Lake, Salt Lake City, University of Utah Press, 2004.
  • Wallechinsky, D. and J. Loucky, The complete book of the Winter Olympics, Hertford, NC, Crossroad Press, 2014.

Andris Zeļenkovs "Ziemas olimpiskās spēles 1928. gadā Sanktmoricā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4047 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana