14.–25.02.1952. Oslo (Norvēģijā) aizvadītās sestās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās astoņos sporta veidos, piedaloties 30 dalībvalstīm. Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālajiem datiem spēlēs startējuši 694 sportisti. Tas bija līdz šim lielākais dalībvalstu un dalībnieku skaits ziemas olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas ceremonija norisinājās spēļu otrajā norises dienā 15.02.1952. Oslo, Bisletas sporta laukumā (Bislett stadion), kas tieši pirms olimpiskajām spēlēm tika modernizēts. Sesto ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehoslovākija, Čīle, Dānija, Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Islande, Itālija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Libāna, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija (Vācijas Federatīvā Republika; tobrīd tikai Rietumvācija) un Zviedrija. Arī šajās spēlēs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupētā Latvija nepiedalījās. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās Jaunzēlande un Portugāle.

Sestajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 22 medaļu komplektiem astoņos sporta veidos: seši medaļu komplekti kalnu slēpošanā, pa četriem – ātrslidošanā un distanču slēpošanā, trīs – daiļslidošanā, divi – bobslejā, pa vienam – hokejā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. Medaļu komplektu skaits bija tāds pats, kāds tas bija iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā 1948. gadā, taču bija par vienu sporta veidu mazāk, jo vairs nenotika sacensības skeletonā. Olimpisko spēļu programmā tika iekļauta vēl viena disciplīna distanču slēpošanā. Kalnu slēpošanā saglabājās sešas disciplīnas, bet divas – kombinācija (sievietēm un vīriešiem) – tika aizstātas ar milzu slalomu (sievietēm un vīriešiem). Sešās disciplīnās – distanču slēpošanā 10 km, kalnu slēpošanā milzu slalomā, nobraucienā un slalomā, daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Kā demonstrācijas sporta veids ārpus oficiālās programmas 20.–22.02.1952. norisinājās sacensības bendijā vīriešiem. Sesto ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisinājās 25.02.1952. Bisletas sporta laukumā Oslo.

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs zem atklātas debess Oslo, Bisletas sporta laukumā. Katrā no distancēm izcīnīts pa medaļu komplektam. 500 m distancē divi ātrslidotāji ar vienādu rezultātu ierindojās dalītā 3.–4. vietā, tādēļ šajā disciplīnā tika pasniegtas četras medaļas – zelta, sudraba un divas bronzas. Sacensības norisinājās četras dienas pēc kārtas: 16.02.1952. – 500 m distancē, 17.02.1952. – 5000 m distancē, 18.02.1952. – 1500 m distancē, 19.02.1952. – 10 000 m distancē.

Izcilu sniegumu parādīja Norvēģijas ātrslidotājs Jalmars Andersens (Hjalmar Andersen), izcīnot zelta medaļas trijās no četrām ātrslidošanas distancēm (1500 m, 5000 m, 10 000 m). Zelta medaļu 500 m slidojumā ieguva ASV sportists Kenets Čārlzs Henrijs (Kenneth Charles Henry).

Divas sudraba medaļas – 5000 m un 10 000 m distancēs – izcīnīja Nīderlandes ātrslidotājs Korneliss Brukmans (Cornelis Broekman). Sudraba godalgu 500 m slidojumā ieguva ASV sportists Donalds Džozefs Makdermots (Donald Joseph McDermott), sudrabu 1500 m distancē – Vilems van der Vorts (Willem van der Voort) no Nīderlandes.

Bronzas medaļu ieguvēji ātrslidošanā: 500 m – Gordons Vernons Odrijs (Gordon Vernon Audrey) no Kanādas un Ārne Johansens (Arne Johansen) no Norvēģijas, 1500 m – Rūalls Oss (Roald Aas) no Norvēģijas, 5000 m – Sverre Ingolfs Heuglī (Sverre Ingolf Haugli) no Norvēģijas, 10 000 m – Karls Ēriks Asplunds (Carl Erik Asplund) no Zviedrijas.

Bobsleja sacensības vīriešiem norisinājās Frogneseterenas bobsleja trasē Oslo divās disciplīnās – divniekiem un četriniekiem. Zelta medaļas divniekiem 14.–15.02.1952. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Vācijas pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Andreass Ostlers (Andreas Benedikt Ostler) un Lorencs Nīberls (Lorenz Nieberl). Arī zelta medaļas četriniekiem 21.–22.02.1952. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Vācijas pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Francs Kemzers (Franz Kemser), Frīdrihs Kūns (Friedrich Kuhn) un divniekos par olimpiskajiem čempioniem kļuvušie L. Nīberls, A. Ostlers.

Divniekos sudraba medaļu izcīnīja ASV pirmā ekipāža, kurā startēja Stenlijs Delongs Benems (Stanley Delong Benham) un Patriks Henrijs Mārtins (Patrick Henry Martin). Arī sudraba medaļu četriniekos ieguva ASV pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Džeimss Atkinsons (James Atkinson), Hovards Krosets (Howard Crossett) un divniekos sudraba medaļas ieguvušie S. D. Benems un P. H. Mārtins, kurš iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija izcīnījis zelta medaļu bobslejā četriniekos.

Divniekos bronzas medaļu izcīnīja Šveices pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Frics Feierābends (Fritz Feierabend) un Štefans Vazers (Stephan Waser). Arī bronzas medaļu četriniekos ieguva Šveices pirmā ekipāža, kurā startēja Andrē Filipīni (André Filippini), Alberts Maderins (Albert Madörin) un divniekos bronzas medaļas ieguvušie F. Feierābends, Š. Vazers. Leģendārais bobslejists F. Feierābends pēc Oslo spēlēm kļuva par piecu olimpisko medaļu ieguvēju ‒ jau iepriekš viņš trīs reizes bija izcīnījis olimpiskās sudraba medaļas – Garmišā-Partenkirhenē 1936. gadā bobslejā divniekos un četriniekos, Sanktmoricā 1948. gadā divniekos.

Daiļslidošanas sacensības norisinājās trijās disciplīnās – sievietēm (16.–17.02., 20.02.1952.), vīriešiem (19.02., 21.02.1952.) un pāriem (22.02.1952.). Sacīkstes notika divos Oslo ledus laukumos, kas tolaik atradās zem atklātas debess – Jordal Amfi ledus arēnā, kas tika uzbūvēta tieši sestajām ziemas olimpiskajām spēlēm un atklāta 1951. gadā, un Bisletas sporta laukumā.

Sieviešu konkurencē zelta medaļu izcīnīja Lielbritānijas daiļslidotāja Dženeta Altvega (Jeannette Altwegg; vēlāk Virca, Wirz), kura iepriekšējās spēlēs bija bronzas medaļas ieguvēja sieviešu individuālajās sacensībās. Oslo spēlēs sudraba medaļu izcīnīja ASV sportiste Tenlija Olbraita (Tenley Albright), bet bronzas godalgu – Francijas daiļslidotāja Žaklīna di Bī (Jacqueline du Bief).

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās zelta medaļu izcīnīja ASV sportists Ričards Batons (Richard Button), sudraba medaļu – Helmuts Zeibts (Hellmut Seibt) no Austrijas, bronzas – Džeimss Deivids Grogens (James David Grogan) no ASV. R. Batonam tā bija jau otrā olimpiskā zelta godalga ‒ par olimpisko čempionu daiļslidošanā vīriešiem viņš bija kļuvis arī iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs – 1948. gadā Sanktmoricā.

Daiļslidošanas sacensībās pāru konkurencē zelta godalgas izcīnīja Vācijas sportisti Rīja Falka (Ria Falk) un Pauls Falks (Paul Falk). Sudraba medaļas ieguva ASV daiļslidotāji Kerola Estela Kenedija (Karol Estelle Kennedy) un Maikls Edvards Kenedijs (Michael Edward Kennedy III). Bronzas godalgu izcīnīja Ungārijas sportisti Marianna Naģa (Nagy Marianna) un Lāslo Naģs (Nagy László). Māsa un brālis Naģi šo pašu panākumu atkārtoja arī nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot bronzas medaļu pāru konkurencē Kortīnā d’Ampeco 1956. gadā.

Pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu programmā bija iekļauta distanču slēpošanas disciplīna sievietēm (10 km slēpojums). Distanču slēpošanas sacensības vīriešiem tika aizvadītas trijās disciplīnās – 18 km un 50 km slēpojumos, kā arī 4x10 km stafetē. Distanču slēpošanas sacīkstes norisinājās Oslo un tās apkaimē ierīkotās slēpošanas trasēs ar startu un finišu Oslo Holmenkollenes slēpošanas arēnā (mūsdienās Holmenkollenes Nacionālā arēna, Holmenkollen nasjonalanlegg): 10 km distancē sievietēm 23.02.1952., 4x10 km stafetē vīriešiem 23.02.1952., 18 km distancē vīriešiem 18.02.1952. un 50 km distancē vīriešiem 20.02.1952. Lielisku sniegumu nodemonstrēja Somijas slēpotāji, kuri izcīnīja astoņas no desmit vienas valsts sportistiem iespējamām godalgām distanču slēpošanā.

10 km distancē sievietēm 20 startējušo slēpotāju konkurencē visas trīs medaļas izcīnīja Somijas sportistes. Zelta medaļu ieguva Lidja Vaidmena (Lydia Wideman), sudraba – Mirja Hietamiesa (Mirja Hietamies), bronzas – Sīri Rantanena (Siiri Rantanen).

18 km distancē vīriešiem 80 startējušo slēpotāju sāncensībā zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas sportists Halgeirs Brendens (Hallgeir Brenden). Sudraba medaļu ieguva Somijas slēpotājs Tapio Mekele (Tapio Mäkelä), bronzas – Somijas sportists Pāvo Lonkila (Paavo Lonkila). H. Brendens ieguva vēl arī sudraba medaļu Norvēģijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē. T. Mekele un P. Lonkila vēl Oslo 1952. gadā izcīnīja zelta medaļas Somijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē.

50 km distancē vīriešiem 36 startējušo sportistu konkurencē zelta medaļu izcīnīja Somijas slēpotājs Veiko Hakulinens (Veikko Hakulinen), sudraba godalgu ieguva Somijas sportists Ēro Kolehmainens (Eero Kolehmainen), bet bronzu – Mangnars Estenstads (Magnar Estenstad) no Norvēģijas. M. Esterstads Oslo 1952. gadā ieguva vēl arī sudraba medaļu Norvēģijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē.

4x10 km stafetes slēpojumā vīriešiem 13 startējušo komandu sāncensībā zelta godalgas ieguva Somijas vienība, kuras sastāvā startēja Heiki Hasu (Heikki Hasu), P. Lonkila, Urpo Korhonens (Urpo Korhonen) un T. Mekele. Sudraba medaļas izcīnīja Norvēģijas, bronzas – Zviedrijas komanda. Somu sportists H. Hasu šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja arī sudraba medaļu ziemeļu divcīņā, bet iepriekš (Sanktmoricā 1948. gadā) ziemeļu divcīņā bija ieguvis zelta medaļu.

Hokeja turnīrā vīriešiem piedalījās deviņas izlases – ASV, Čehoslovākija, Kanāda, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Vācija un Zviedrija. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās Norvēģijas un Somijas hokeja izlases. 1952. gada olimpiskais hokeja turnīrs vienlaikus bija arī pasaules un Eiropas čempionāts. Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā vieta togad bija identiska pozīcijai pasaulē, bet par Eiropas čempioni tika atzīta augstāko vietu izcīnījusī valstsvienība no Eiropas. Hokeja turnīra ietvaros tika aizvadītas 37 spēles. Tās norisinājās 15.–25.02.1952. piecos ledus laukumos Norvēģijā: Jordal Amfi ledus arēnā Oslo (23 spēles), Dælenenga laukumā Oslo (tagad Dælenenga sporta parks, Dælenenga Idrettspark; astoņas spēles), Kadettangen laukumā Sandvīkā (trīs spēles), Marienlyst stadionā Drammenē (divas spēles), Lillestremas sporta laukumā (Lillestrøm Idrettsplass) Lillestremā (viena spēle).

Visas deviņas izlases aizvadīja viena apļa turnīru – katra komanda aizvadīja spēles pret visām pārējām turnīra dalībniecēm (katrai komandai kopā astoņas spēles; kopā 36 spēles). Pēc viena apļa turnīrā ieņemtajām vietām bija jānoskaidro ieņemtās vietas un medaļu ieguvēji ziemas olimpiskajās spēlēs, taču pēc turnīra divas izlases – Čehoslovākija un Zviedrija – bija ieguvušas vienādu punktu skaitu, iegūto-zaudēto vārtu starpību un ierindojās dalītā 3.–4. vietā. Tādēļ tika aizvadīta papildu spēle, kuras uzvarētājiem bija jākļūst par bronzas medaļu ieguvējiem.

Zelta medaļas izcīnīja Kanāda, kuru togad pārstāvēja Edmonton Mercurys (Edmontona), kas astoņās spēlēs bija septiņas reizes uzvarējusi un vienreiz spēlējusi neizšķirti. Sudraba medaļas ieguva ASV, bet bronzas medaļas – Zviedrija, kura bija uzvarējusi spēlē par 3. vietu.

Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās sacensības milzu slalomā, ar ko vīriešiem un sievietēm tika aizstāta kombinācija (nobrauciena un slaloma apvienojums), kurā olimpiskās medaļas vairs netika izcīnītas. Kopumā kalnu slēpošanā sestajās ziemas olimpiskajās spēlēs bija sešas disciplīnas – pa trijām (milzu slaloms, slaloms, nobrauciens) kā vīriešiem, tā sievietēm. Kalnu slēpošanas sacensības norisinājās 14.–20.02.1952., milzu slaloms un nobrauciens uz Norefjella kalnu grēdas ierīkotās trasēs Oslo apkaimē, slaloms – uz Rēdkleiva kalna Oslo.

Milzu slalomā sievietēm startēja 45 dalībnieces, bet slalomā sievietēm – 40 sportistes. Abās šajās disciplīnās ‒ milzu slalomā un slalomā – zelta medaļas izcīnīja ASV kalnu slēpotāja Andrea Mīda-Lorensa (Andrea Mead Lawrence). Sudraba medaļu milzu slalomā sievietēm ieguva Austrijas sportiste Dagmāra Roma (Dagmar Rom), bet sudraba medaļu slalomā sievietēm – Vācijas kalnu slēpotāja Osija Raiherte (Ossi Reichert). Abās disciplīnās – milzu slalomā un slalomā sievietēm – bronzas medaļas izcīnīja Vācijas sportiste Annemarija Būhnere (Annemarie Buchner). A. Būhnere šajās olimpiskajās spēlēs vēl izcīnīja arī sudraba medaļu – nobraucienā sievietēm.

Nobraucienā sievietēm 42 startējušo dalībnieču konkurencē zelta medaļu izcīnīja Austrijas sportiste Trūde Beizere-Johuma (Trude Beiser-Jochum; agrāk Baizere). Sudraba godalgu ieguva Vācijas kalnu slēpotāja A. Būhnere, bronzu – Džuliana Minuco (Giuliana Minuzzo; vēlāk Šenala-Minuco, Chenal-Minuzzo). T. Beizerei tā bija otrā olimpiskā zelta medaļa karjerā. Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs viņa kļuva par olimpisko čempioni kalnu slēpošanas kombinācijā.

Milzu slalomā vīriešiem startēja 83 dalībnieki, bet slalomā vīriešiem – 86 sportisti. Zelta medaļu milzu slalomā un sudraba medaļu slalomā izcīnīja Norvēģijas kalnu slēpotājs Steins Ēriksens (Stein Eriksen). Zelta medaļu slalomā vīriešiem ieguva Austrijas sportists Otmārs Šneiders (Othmar Schneider), kurš šajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu nobraucienā. Sudraba medaļu milzu slalomā vīriešiem ieguva Austrijas kalnu slēpotājs Kristians Pravda (Christian Pravda), kurš šajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu nobraucienā. Bronzas medaļu milzu slalomā izcīnīja Tonijs Špīss (Toni Spiess) no Austrijas, bronzas medaļu slalomā – Gutorms Berge (Guttorm Berge) no Norvēģijas. Nobraucienā vīriešiem 81 startējušā dalībnieka konkurencē zelta medaļu izcīnīja Itālijas sportists Ceno Kolo (Zeno Colò).

Tramplīnlēkšanas sacensības norisinājās 24.02.1952. uz tramplīna Holmenollenes kalnā Oslo. 44 sportistu konkurencē divu lēcienu kopvērtējumā zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas sportists Arnfins Bergmans (Arnfinn Bergmann), sudraba medaļu ieguva Norvēģijas tramplīnlēcējs Turbjērns Falkanjers (Torbjørn Falkanger), bronzas – Zviedrijas atlēts Karls Holmstrems (Karl Holmström).

Ziemeļu divcīņā sacensības norisinājās 17.02.1952. uz tramplīna Oslo Holmenollenes slēpošanas arēnā un 18.02.1952. Oslo ierīkotā slēpošanas trasē ar startu un finišu Holmenollenes arēnā.

Ziemeļu divcīņā 25 startējušo dalībnieku konkurencē zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas sportists Simons Slotviks (Simon Kaurin Slåttvik). Sudraba medaļu ieguva līdzšinējais olimpiskais čempions ziemeļu divcīņā H. Heiki no Somijas, bet bronzas – Svere Stenersens (Sverre Stenersen) no Norvēģijas.

Valstu kopvērtējumā neapstrīdama līdere bija Norvēģija, kuras sportisti bija izcīnījuši 16 medaļas (septiņas zelta, trīs sudraba, sešas bronzas). Kopvērtējuma otrajā vietā palika ASV ar 11 medaļām (četras zelta, sešas sudraba, viena bronzas). Austrija izcīnīja astoņas medaļas (divas zelta, četras sudraba, divas bronzas), bet Vācija – septiņas, tomēr tai bija vairāk augstākās raudzes godalgu (trīs zelta, divas sudraba, divas bronzas).