Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Lielbritānijas iespaidā 17.06.1944. tika noslēgta vienošanās, starp J. Brozu Tito un Dienvidslāvijas Karalistes emigrācijas valdības vadītāju Ivanu Šubašiču (Ivan Šubašić), par kopējas koalīcijas valdības veidošanu.
11.11.1945. parlamenta vēlēšanās, ar demokrātijas ierobežojumiem, vairākumu ieguva NOF. Tas ļāva DKP uzurpēt varu un izveidot vienpartijas režīmu. 29.11.1945. tika likvidēta monarhija un pasludināta Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas (DFTR; serbhorvātu Federativna Narodna Republika Jugoslavija) izveide. 30.01.1946. satversmes sapulce pieņēma pirmo DFTR konstitūciju, līdz 1947. gadam pieņemtas arī atsevišķo republiku konstitūcijas. 1945. gadā Serbijā izveidoja autonomos apgabalus Vojvodinu un Kosovu–Metohiju. 11.1945. izveidoja DFTR divpalātu parlamentu Skupštinu, kas pārņēma augstākā likumdevēja pilnvaras no Dienvidslāvijas Atbrīvošanas antifašistiskās večes, kas kara laikā pildīja pagaidu parlamenta funkcijas.
Pēc Parīzes miera līguma un 1954. gada vienošanās ar Itāliju un Triestes brīvvalsts (1947–1954) iekļaušanas DSFR, tās teritorija bija ap 255 800 km², no kā Serbija – 34,5 % (88 361 km²), Horvātija 22,1 % (56 542 km²), Bosnija un Hercegovina 20 % (51 129 km²), Maķedonija 10,1 % (25 713 km²), Slovēnijā 7,9 % (20 251 km²) un Melnkalne 5,4 % (13 812 km²), autonomie apgabali Vojvodina (21 506 km²) veidoja 8,4 %, bet Kosova–Metohija (10 887 km²) – 4,3 % no DSFR teritorijas. 1953. gadā DFTR iedzīvotāju skaits bija 16,93 miljoni, no tā 41,6 % bija serbi, 23,4 % horvāti un 8,8 % slovēņi, 5,3 % maķedonieši, 4,5 % albāņi, 3 % ungāri un 2,8 % melnkalnieši, 5,9 % jaukto laulību pārstāvju, vairums musulmaņi, bija arī neliels skaits dienvidslāvu. Valsts iedzīvotāju skaits 1981. gadā bija 22,4 miljoni, iedzīvotāju struktūrai mainoties, saruka serbu, horvātu un slovēņu īpatsvars, bet jūtami pieauga albāņu (1981 – 7,7 %) un musulmaņu (bosniešu) īpatsvars (1981 – 8,9 %).
11.04.1945. DFTR parakstīja līgumu par draudzību un savstarpējo palīdzību ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS), taču attiecības tiek sarautas 1948. gadā. 1945.–1949. gadā DFTR tika īstenoti komunistiski pārveidojumi, apspiesta politiskā opozīcija, veikta tirdzniecības, rūpniecības nacionalizācija un kolektivizācija. 1949. gadā DFTR sāka veidot liberālāku un no PSRS neatkarīgu komunisma celtniecības politiku – titoismu. 1949.–1953. gadā veidojās ekonomiskā sadarbība ar Rietumvalstīm (tirdzniecības līgumi ar ASV, Lielbritāniju, Franciju, Grieķiju u. c.).
07.04.1963. tika pieņemta jauna DFTR konstitūcija. Valsts tika nosaukta par Dienvidslāvijas Sociālistisko Federatīvo Republiku (DSFR), nostiprinātas atsevišķo republiku tiesības, kā arī noteikta tirgus sociālisma attīstība. 1964. gadā DKP iekšējā cīņā starp federalizācijas un liberālākas ekonomiskās politikas piekritējiem (Edvards Kardeljs, Edvard Kardelj, Petars Stamboličs, Петар Стамболић) un konservatoriem, lielākas centralizācijas piekritējiem, kuri grupējās ap drošības dienesta vadītāju Aleksandru Rankoviču (Aleksandar Ranković), uzvarēja liberāļi.