06.‒16.02.1936. Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā) aizvadītas ceturtās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās astoņos sporta veidos, piedaloties 28 dalībvalstīm un 646 sportistiem.

Atklāšanas ceremonija norisinājās 06.02.1936. Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā slēpošanas stadionā (Olympia-Skistadion), kura izbūve un labiekārtošana tika pabeigta tieši pirms olimpiskajām spēlēm 1936. gadā. Spēles atklāja Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler). Ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Japāna, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Ceturtajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 17 medaļu komplektiem astoņos sporta veidos: četri medaļu komplekti ātrslidošanā, pa trijiem – daiļslidošanā un distanču slēpošanā, pa diviem – bobslejā un kalnu slēpošanā, pa vienam – hokejā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā. Trijās disciplīnās – kalnu slēpošanā, daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Kā demonstrācijas sporta veidi ārpus oficiālās programmas 14.02.1936. norisinājās sacensības militārajā patruļas slēpošanā vīriešiem (trasē ar startu un finišu Olimpiskajā slēpošanas stadionā) un 09.–10.02.1936. uz Rīserezera ledus zem atklātas debess t.s. bavāriešu kērlingā (arī Bavārijas kērlings) vīriešiem un sievietēm.

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs uz Rīserezera ledus ierīkotā ātrslidošanas skrejceļa. Katrā no distancēm tika izcīnīts viens medaļu komplekts. Sacensības norisinājās četras dienas pēc kārtas: 11.02.1936. – 500 m distancē, 12.02.1936. – 5000 m distancē, 13.02.1936. – 1500 m distancē, 14.02.1936. – 10 000 m distancē.

Visās četrās ātrslidošanas disciplīnās zelta medaļas izcīnīja Norvēģijas sportisti. Izcilu sniegumu parādīja Norvēģijas ātrslidotājs Īvars Ballangruds (Ivar Eugen Ballangrud), izcīnot trīs zelta medaļas (500 m, 5000 m, 10 000 m) un vienu sudraba medaļu (1500 m). I. Ballangrudam tās bija trešās olimpiskās spēles, kurās viņš piedalījās un izcīnīja medaļas. Kopā ar Garmišā-Partenkirhenē izcīnītajām godalgām šis sportists guvis septiņas olimpiskās medaļas – četras zelta, divas sudraba un vienu bronzas.

Zelta medaļu 1500 m distancē ieguva Norvēģijas sportists Šarls Matīsens (Charles Mathiesen). Ievērojamus rezultātus nodemonstrēja Somijas ātrslidotājs Birgers Vaseniuss (Birger Wasenius), kurš izcīnīja divas sudraba medaļas (5000 m, 10 000 m) un vienu bronzas (1500 m). Sudraba godalgu 500 m saņēma Norvēģijas ātrslidotājs Georgs Krogs (Georg Philip Hertzberg Krog). Bronzas medaļas 500 m distancē izcīnīja ASV sportists Leo Freisingers (Leo Freisinger, pilnā vārdā Leonards Freisingers, Leonhard Freisinger), 5000 m distancē ‒ Somijas sportists Antero Ojala (Antero Ojala) un 10 000 m distancē ‒ Austrijas sportists Makss Štīpls (Max Stiepl, pilnā vārdā Maksimilians Štīpls, Maximillian Stiepl).

Bobsleja sacensības vīriešiem norisinājās Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā bobsleja trasē (Olympia-Bobbahn) divās disciplīnās – divniekiem un četriniekiem. Zelta medaļas divniekiem 14.–15.02.1936. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja ASV pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Aivens Elmors Brauns (Ivan Elmore Brown) un Alans Vašbonds (Alan M. Washbond). Sudraba medaļas divniekiem izcīnīja Šveices otrā ekipāža, bronzu – ASV otrā ekipāža.

Zelta medaļas četriniekiem 11.–12.02.1936. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Šveices otrā ekipāža, kuras sastāvā bija Jozefs Bērli (Joseph Beerli), Šarls Buvjē (Charles Bouvier), Arnolds Gartmans (Arnold Gartmann), Pjērs Muzī (Pierre Musy). Sudraba medaļas četriniekiem ieguva Šveices pirmā ekipāža, bronzu – Lielbritānijas ekipāža.

Daiļslidošanas sacensības norisinājās trijās disciplīnās – sievietēm, vīriešiem un pāriem. Visas sacensības notika zem atklātas debess Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā mākslīgā ledus stadionā (Olympia-Kunsteisstadion), kas bija ierīkots speciāli ziemas olimpiskajām spēlēm, tika atklāts 1934. gadā, taču tā labiekārtošanas darbi turpinājās līdz spēļu sākumam.

Sieviešu konkurencē 11.–12.02.1936. un 15.02.1936. aizvadītajās sacensībās zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas daiļslidotāja Sonja Henija (Sonja Henie). Tobrīd 23 gadus vecajai S. Henijai tas bija jau trešais olimpiskās čempiones tituls. Zelta medaļu daiļslidošanā sieviešu konkurencē S. Henija izcīnīja arī 1928. gadā Sanktmoricā un 1932. gadā Leikplesidā.

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās, kas norisinājās 09.–10.02.1936. un 14.02.1936., zelta medaļu atkal izcīnīja Austrijas sportists Karls Šēfers (Karl Schäfer). Viņam tā bija otrā olimpiskā zelta godalga. Par olimpisko čempionu viņš jau bija kļuvis 1932. gadā Leikplesidā.

Daiļslidošanas sacensībās pāru konkurencē 13.02.1936. zelta medaļas izcīnīja Vācijas daiļslidotāji Maksija Herbere (Maxie Herber) un Ernsts Baijers (Ernst Baier). Tobrīd 15 gadus vecā M. Herbere bija jaunākā sportiste, kura izcīnījusi olimpiskās čempiones titulu daiļslidošanā.

Distanču slēpošanas sacensības tika aizvadītas trijās disciplīnās – 18 km un 50 km slēpojumos, kā arī stafetē 4x10 km. Visās distanču slēpošanas sacensībās startēja tikai vīrieši. Distanču slēpošanas sacīkstes norisinājās Garmišā-Partenkirhenē ierīkotās slēpošanas trasēs: 14x10 km stafetē 10.02.1936. ar finišu Olimpiskajā slēpošanas stadionā; 18 km distancē 12.02.1936 un 50 km distancē 15.02.1936. (abās disciplīnās ar startu un finišu Olimpiskajā slēpošanas stadionā).

Lielisku sniegumu individuālajās distancēs nodemonstrēja Zviedrijas slēpotāji, kuri izcīnīja abas zelta medaļas un visas medaļas 50 km distancē. Zviedrijas sportists Ēriks Āgusts Lāšons (Erik August Larsson) izcīnīja zelta medaļu 18 km distancē, kā arī bronzas medaļu Zviedrijas komandas sastāva 4x10 km stafetes slēpojumā. Cits Zviedrijas sportists Eliss Viklunds (Elis Wiklund) kļuva par olimpisko čempionu 50 km distancē. Norvēģijas distanču slēpotājs Odbjērns Hāgens (Oddbjørn Hagen) izcīnīja divas olimpiskās medaļas – sudrabu 18 km distancē un sudrabu stafetē Norvēģijas komandas sastāvā.

4x10 km stafetes slēpojumā zelta godalgas ieguva Somijas vienība, kuras sastāvā startēja Kalle Jalkanens (Kalle Jalkanen), Klāss Karpinens (Klaes Karppinen), Mati Lehde (Matti Lähde) un Sulo Nurmela (Sulo Nurmela).

Hokeja turnīrā vīriešiem piedalījās 15 izlases – ASV, Austrija, Beļģija, Čehoslovākija, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Polija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Tas bija līdz šim lielākais dalībvalstu skaits olimpiskajā hokeja turnīrā. 1936. gada olimpiskais hokeja turnīrs vienlaikus bija arī pasaules un Eiropas čempionāts. Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā vieta togad bija identiska pozīcijai pasaulē, bet par Eiropas čempioni tika atzīta augstāko vietu izcīnījusī valstsvienība no Eiropas.

Hokeja turnīra spēles norisinājās zem atklātas debess Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā mākslīgā ledus stadionā un uz Rīserezera ierīkotos hokeja laukumos trijās kārtās – 06.–09.02.1936. priekšsacīkstes jeb pirmā kārta, 11.–13.02.1936. starpkārta jeb otrā kārta, 14.–16.02.1936. pēdējā jeb medaļu kārta.

Visas 15 izlases tika iedalītas četrās priekšsacīkšu apakšgrupās (trijās apakšgrupās pa četrām izlasēm, vienā – četras). Katrā apakšgrupā tika izspēlēts viena apļa turnīrs (trijās apakšgrupās katrai izlasei pa trijām spēlēm, vienā – pa divām spēlēm). No katras priekšsacīkšu apakšgrupas pa divām komandām (kopā astoņas izlases) izcīnīja tiesības turpināt cīņu starpkārtā. Sākotnēji bija paredzēts arī t.s. gandarījuma turnīrs izlasēm, kuras priekšsacīkstēs neieguva tiesības cīnīties starpkārtā, taču tas tika atcelts.

Starpkārtā iekļuvušās izlases tika iedalītas divās grupās (katrā no grupām pa četrām izlasēm). Katrā no divām starpkārtas grupām nonāca pa vienai izlasei no katras priekšsacīkšu apakšgrupas. Katrā no starpkārtas abām grupām tika aizvadīts viena apļa turnīrs (katrai izlasei pa trijām spēlēm), un no katras grupas divas stiprākās izlases ieguva tiesības cīnīties pēdējā kārtā par olimpiskajām medaļām.

Pēdējā kārtā iekļuvušās četras spēcīgākās izlases aizvadīja viena apļa turnīru, kurā tika ņemts vērā rezultāts no izlašu savstarpējās spēles, kas aizvadīta starpkārtā, tādēļ pēdējā kārtā katrai izlasei bija jāaizvada pa divām spēlēm. Pēc ieņemtajām vietām pēdējā kārtā tika noskaidroti olimpisko medaļu ieguvēji.

Zelta medaļas izcīnīja Lielbritānija. Olimpisko turnīru pastāvēšanas vēsturē tā bija pirmā reize, kad zelta godalgu neieguva Kanāda. Kanādieši bija uzvarējuši iepriekšējos četros olimpiskajos hokeja turnīros (1920, 1924, 1928, 1932). Garmišā-Partenkirhenē 1936. gadā Kanādas izlase, kuru togad pārstāvēja “Port Arthur Bearcats” (arī “Port Arthur Bear Cats”) komanda, ieguva sudraba godalgas. Olimpisko bronzu izcīnīja ASV hokeja izlase.

Pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu programmā norisinājās sacensības kalnu slēpošanā. Pa vienam olimpisko medaļu komplektam tika izcīnīts sievietēm un vīriešiem kombinācijā, kas ir nobrauciena un slaloma apvienojums. Sacensības nobraucienā norisinājās trasē ar startu Kroicjoha kalnā netālu no Garmišas-Partenkirhenes, slalomā – uz Gudiberga (Gudiberg) kalna Garmišā-Partenkirhenē ierīkotā trasē. Sievietes startēja 07.02.1936. (nobrauciens) un 08.02.1936. (slaloms), vīrieši – 07.02.1936. (nobrauciens) un 09.02.1936. (slaloms). Gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē zelta un sudraba medaļas izcīnīja Vācijas sportisti. Par olimpiskajiem čempioniem kļuva Kristela Kranca (Christel Cranz) un Francs Fnīrs (Franz Pfnür), bet sudraba godalgas ieguva Kēte Grasegere (Käthe Grasegger) un Gustavs Lančners (Gustav Lantschner). Bronzas medaļu sieviešu konkurencē izcīnīja Norvēģijas sportiste Laila Šū Nīlsena (Laila Schou Nilsen), vīriešu sāncensībā – Francijas pārstāvis Emils Allē (Émile Allais).

Tramplīnlēkšanas sacensības norisinājās 16.02.1936. uz Lielā olimpiskā tramplīna (Große Olympia-Schanze) Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā slēpošanas stadionā. Divu lēcienu kopvērtējumā 48 startējušo sportistu konkurencē zelta medaļu tramplīnlēkšanā izcīnīja Norvēģijas sportists Birgers Rūds (Birger Ruud), kuram tas bija otrais olimpiskā čempiona tituls šajā disciplīnā (zelta medaļa arī 1932. gadā Leikplesidā). Sudraba godalgu ieguva Zviedrijas sportists Svens Ēriksons (Sven Eriksson), bronzu – Norvēģijas pārstāvis Reidars Andersens (Reidar Andersen).

Ziemeļu divcīņā (arī ziemeļu kombinācija) sacensības norisinājās 12.02.1936. Garmišā-Partenkirhenē ierīkotā distanču slēpošanas trasē un 13.02.1936. uz Mazā olimpiskā tramplīna (Kleine Olympia-Schanze) Garmišas-Partenkirhenes Olimpiskajā slēpošanas stadionā. Ziemeļu divcīņā visas trīs godalgotās vietas ieguva Norvēģijas sportisti. Zelta medaļu izcīnīja O. Hāgens, kuram tā bija viena no trijām medaļām šajās ziemas olimpiskajās spēlēs (vēl divas sudraba medaļas distanču slēpošanā). Sudraba godalgu izcīnīja Ūlafs Hofsbakens (Olaf Hoffsbakken), bronzu – Sverre Brodāls (Sverre Brodahl). Ū. Hofsbakens un S. Brodāls izcīnīja arī sudraba godalgas distanču slēpošanā 4x10 km stafetē Norvēģijas komandas sastāvā.

Valstu kopvērtējumā visvairāk medaļu ieguva Norvēģija (15 medaļas) – septiņas zelta, piecas sudraba, trīs bronzas. Zviedrija izcīnīja septiņas medaļas (divas zelta, divas sudraba, trīs bronzas). Pa sešām medaļām ieguva Vācija (trīs zelta, trīs sudraba) un Somija (viena zelta, divas sudraba, trīs bronzas).

Latviju pārstāvēja 26 sportisti: Jānis Andriksons, Alfons Bērziņš, Arvīds Lejnieks ‒ ātrslidošanā, Verners Auls, Alīse Dzeguze, Eduards Gešels, Hildegarde Švarce ‒ daiļslidošanā, Kārlis Bukass, Herberts Dāboliņš, Edgars Gruzītis, Pauls Kaņeps, Alberts Riekstiņš ‒ distanču slēpošanā (E. Gruzītis piedalījās arī ziemeļu divcīņā), Aleksejs Auziņš, Jānis Bebris, Roberts Bluķis, Arvīds Jurgens, Herberts Kuške, Roberts Lapainis, Kārlis Paegle, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Jānis Rozītis, Leonīds Vedējs ‒ hokejā, Herberts Bērtulsons, Askolds Hermanovskis, Mirdza Martinsone ‒ kalnu slēpošanā. Latvijas olimpiskajā delegācijā bija iekļauti vēl daži sportisti, kuru dalība ziemas olimpisko spēļu oficiālajās sacīkstēs nav fiksēta. A. Dzeguze, M. Martinsone un H. Švarce bija pirmās Latvijas sportistes sievietes, kuras piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas sportistu sniegums 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs bija tālu no goda pjedestāla un izpelnījās bargu kritiku Latvijas sporta sabiedrībā un presē.

A. Bērziņš startēja visās četrās ātrslidošanas distancēs, izcīnot dalītu 14.‒15. vietu 500 m, 18. vietu 1500 m un 5000 m, 19. vietu 10 000 m. Ātrslidotājs J. Andriksons ieguva dalītu 16.‒17. vietu 500 m, dalītu 23.‒24. vietu 1500 m un 30. vietu 5000 m distancē. A. Lejnieks izcīnīja 29. vietu 5000 m un 23. vietu 10 000 m ātrslidošanas distancē. Daiļslidošanā sieviešu konkurencē A. Dzeguze ieguva 23. vietu, vīriešu sacensībās V. Auls palika 25. vietā, bet Latvijas daiļslidotāji H. Švarce un E. Gešels pāru konkurencē ierindojās 17. vietā. 18 km slēpošanas distancē P. Kaņeps ieguva 50. vietu, H. Dāboliņš – 58. vietu, A. Riekstiņš – 67. vietu, K. Bukass – 69. vietu. 4x10 km stafetes slēpojumā Latvijas vienība (H. Dāboliņš, E. Gruzītis, P. Kaņeps, A. Riekstiņš) ierindojās 13. vietā. Ziemeļu divcīņā E. Gruzītis ieguva 42. vietu. Kalnu slēpošanas kombinācijā startējušie H. Bērtulsons, A. Hermanovskis vīriešu un M. Martinsone sieviešu konkurencē tika diskvalificēti slaloma disciplīnā un kopvērtējumā ieņemtajām vietām nekvalificējās.

Latvijas hokeja izlasei 1936. gadā bija olimpiskā debija, un līdz pat 2002. gadam tas palika vienīgais Latvijas izlases starts ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas izlase (kapteinis L. Vedējs) 1936. gada olimpiskā turnīra priekšsacīkšu A apakšgrupā aizvadīja trīs spēles, visās no tām atzīstot pretinieku pārākumu (07.02.1936. pret Kanādu 0:11; 08.02.1936. pret Poliju 2:9; 09.02.1936. pret Austriju 1:7), un ieņēma dalītu 13.‒15. vietu turnīrā.