AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 29. maijā
Andris Zeļenkovs

Latvijas vīriešu hokeja izlase

(angļu Latvian men's national ice hockey team, vācu Lettische Eishockey Nationalmannschaft der Herren, franču équipe de Lettonie de hockey sur glace (hommes), krievu мужская сборная Латвии по хоккею с шайбой)
vīriešu hokeja komanda, kas veidota dalībai starptautiskās sacensībās un pārstāv Latvijas valsti; Latvijas vīriešu hokeja izlase pastāvēja no 1932. līdz 1940. gadam, atjaunota 1992. gadā.

Saistītie šķirkļi

  • hokejs
  • hokejs Latvijā
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles 1932.–1940. gadā
  • Latvijas hokeja čempionāts, 1931.–1944. gads
  • Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem
  • sporta politika Latvijā
  • sports
Latvijas hokeja izlase pēc spēles ar Baltkrieviju. Rīgas Sporta pils, 13.02.2005.

Latvijas hokeja izlase pēc spēles ar Baltkrieviju. Rīgas Sporta pils, 13.02.2005.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izlases izveidošana, īsa vēsture
  • 2.
    Izlases komplektācija
  • 3.
    Dalība starptautiskajos turnīros
  • 4.
    Ievērojamākie spēlētāji, treneri, darbinieki
  • 5.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Multivide 8
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izlases izveidošana, īsa vēsture
  • 2.
    Izlases komplektācija
  • 3.
    Dalība starptautiskajos turnīros
  • 4.
    Ievērojamākie spēlētāji, treneri, darbinieki
  • 5.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
Izlases izveidošana, īsa vēsture

1931. gadā Latvija uzņemta Starptautiskajā Hokeja federācijā (franču Ligue Internationale de Hockey sur Glace, LIHG; pēc Otrā pasaules kara oficiāli – angļu International Ice Hockey Federation, IIHF). Latvijas vīriešu hokeja izlase izveidota 02.1932., to organizēja Latvijas Ziemas sporta savienība (LZSS). Pirmo oficiālo valstu sacīksti Latvijas izlase aizvadīja 27.02.1932. Rīgā, gūstot uzvaru pret Lietuvas izlasi (3:0). Kad 1940. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) okupēja Latviju, beidza pastāvēt Latvijas valstsvienības visos sporta veidos, ieskaitot hokeju. 1992. gadā tika atjaunota Latvijas dalība Starptautiskajā Hokeja federācijā un Latvijas Hokeja federācija (LHF) atjaunoja Latvijas vīriešu hokeja izlasi. Pirmā valstsvienības oficiālā spēle pēc neatkarības atgūšanas norisinājās 07.11.1992. Rīgā C grupas (trešā līmeņa) pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase izcīnīja uzvaru pret Lietuvas izlasi (13:2).

Līdz šim savā pastāvēšanas laikā Latvijas valstsvienība ir aizvadījusi 546 valstu sacīkstes. Laika posmā no 1932. līdz 1940. gadam Latvijas izlase aizvadīja 36 oficiālas valstu sacīkstes. Saskaņā ar LHF statistiku no 11.1992. līdz 05.2019. Latvijas vīriešu hokeja izlase ir aizvadījusi 510 starpvalstu sacīkstes.

Latvijas hokeja izlase pēc uzvaras pār Norvēģijas izlasi pasaules hokeja čempionātā. 21.05.2019.

Latvijas hokeja izlase pēc uzvaras pār Norvēģijas izlasi pasaules hokeja čempionātā. 21.05.2019.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Izlases komplektācija

No 1932. līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlasi komplektēja LZSS, bet kopš 1992. gada to veic LHF. Izņēmums bija izlases komplektēšana pasaules čempionātam 01.1935. Davosā, kad valstsvienības braucienu uz turnīru LZSS vietā organizēja divi Rīgas klubi – Armijas sporta klubs un “Universitātes sports”. Spēlētāji valstsvienības sastāvam tiek atlasīti no reģistrētiem Latvijas hokejistiem.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs. Davosa, 1935. gads.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs. Davosa, 1935. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Dalība starptautiskajos turnīros

Pirmais starptautiskais turnīrs ar Latvijas izlases dalību bija Eiropas hokeja čempionāts 03.1932. Berlīnē, kur Latvija izcīnīja 8. vietu deviņu dalībvalstu konkurencē. Pirmoreiz pasaules hokeja čempionātā Latvijas izlase piedalījās 02.1933. Prāgā, izcīnot 10. vietu pasaulē un 8. vietu Eiropā (12 izlašu konkurencē). Pirmoreiz ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas hokeja izlase startēja 02.1936. Garmišā-Partenkirhenē, ieņemot dalītu 13.‒15. vietu. 20. gs. 30. gados Latvija piedalījās vēl trijos pasaules čempionātos – 01.1935. Davosā, 02.1938. Prāgā, 02.1939. Cīrihē un Bāzelē.

Pēc Latvijas izlases atjaunošanas kvalifikācijas turnīrā 11.1992. Rīgā Latvija ieguva tiesības startēt C grupas pasaules čempionātā 03.1993. Bledā un Ļubļanā, kur uzvarēja un izcīnīja tiesības nākamajā gadā piedalīties B grupas (otrā līmeņa) pasaules čempionātā. Šī līmeņa turnīros Latvija startēja līdz B grupas pasaules čempionātam 04.1996. Eindhovenā, kur Latvija izcīnīja uzvaru un tiesības nākamajā gadā cīnīties A grupas jeb augstākā līmeņa pasaules čempionātos. Kopš 04.‒05.1997. aizvadītā A grupas čempionāta Helsinkos, Tamperē un Turku Latvijas vīriešu hokeja izlase startē augstākā līmeņa pasaules čempionātos. Latvijas augstākais sasniegums pasaules čempionātos ir 3. vieta, kas izcīnīta 2023. gadā. Tāpat trijos pasaules čempionātos izcīnīta 7. vieta (1997., 2004. un 2009. gadā).

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija piecas reizes olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir izcīnījusi tiesības piedalīties un ir startējusi ziemas olimpiskajās spēlēs – 2002. (Soltleiksitija), 2006. (Turīna), 2010. (Vankūvera), 2014. gadā (Soči) un 2022. gadā (Pekina). Latvijas hokeja izlases augstākais sasniegums ziemas olimpiskajās spēlēs ir 8. vieta, kas izcīnīta 2014. gadā.

Ievērojamākie spēlētāji, treneri, darbinieki

No 1932. līdz 1940. gadam starp ievērojamākajiem Latvijas izlases spēlētājiem bija tās kapteiņi Indriķis Reinbahs, Arvīds Jurgens, Leonīds Vedējs, Roberts Bluķis, vārtsargi Herberts Kuške un Roberts Lapainis. Šajā laika posmā visvairāk spēļu izlasē aizvadīja L. Vedējs (34 spēles), R. Bluķis (32 spēles) un Arvīds Pētersons (31 spēle), bet labākie vārtu guvēji bija Ludvigs Putniņš (9 vārti) un A. Pētersons (8 vārti).

Pēc Latvijas izlases atjaunošanas daži tajā spēlējušie hokejisti ir godināti īpaši, viņu numurus izņemot no apgrozības izlasē. Šie hokejisti ir uzbrucējs Helmuts Balderis (Nr. 19), vārtsargs Artūrs Irbe (Nr. 1), aizsargs Kārlis Skrastiņš (Nr. 7) un uzbrucējs Sergejs Žoltoks (Nr. 33). Kopš 1992. gada saskaņā ar LHF oficiālo statistiku visvairāk spēļu izlasē ir aizvadījuši aizsargs Rodrigo Laviņš (230 spēles) un uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs (227 spēles). No vārtsargiem visbiežāk laukumā devušies Edgars Masaļskis (160 spēles) un Sergejs Naumovs (102 spēles). Šajā laika posmā rezultatīvākais spēlētājs un labākais vārtu guvējs ir bijis uzbrucējs Leonīds Tambijevs, kurš guva 66 vārtus un kopumā 150 rezultativitātes punktus. Otrs rezultatīvākais spēlētājs un otrs labākais vārtu guvējs ir uzbrucējs Aleksandrs Kerčs (vecākais) ar 59 vārtiem un 134 punktiem.

Latvijas izlases treneru kolektīvā darbojušies kādreizējie Latvijas hokejisti A. Jurgens, H. Balderis, Leonīds Beresņevs, Ēvalds Grabovskis, Māris Baldonieks, Haralds Vasiļjevs, Oļegs Znaroks (Олег Валерьевич Знарок), Harijs Vītoliņš (III), Aleksandrs Beļavskis, Artis Ābols un citi. Pirmais ārvalstu speciālists Latvijas izlases trenera amatā 01.‒02.1939. bija kanādietis Lerijs Māršs (Larry Marsh; pilnā vārdā – Lorenss Edvards Māršs, Lawrence Edward Marsh). Ievērojami no ārzemēm piesaistīti Latvijas izlases treneri ir Kurts Lindstrēms (Curt Lindström) no Zviedrijas, Teds Nolans (Ted Nolan; pilnā vārdā – Teodors Džons Nolans, Theodore John Nolan) no Kanādas un Bobs Hārtlijs (Bob Hartley; pilnā vārdā – Roberts Hārtlijs, Robert Hartley) no Kanādas. Ievērojami Latvijas izlases darbinieki ir bijuši LZSS priekšsēdētājs Roberts Plūme, LZSS Hokeja sekcijas vadītājs un LZSS priekšsēdētājs Aleksandrs Liepiņš, LZSS Hokeja sekcijas vadītājs A. Jurgens, ilggadējais LHF prezidents Kirovs Lipmans, ilggadējais Latvijas izlases ārsts Jānis Kvēps.

Latvijas hokeja izlases vārtsargi Artūrs Irbe (no kreisās) un Sergejs Naumovs. Rīgas Sporta pils, 1993. gads.

Latvijas hokeja izlases vārtsargi Artūrs Irbe (no kreisās) un Sergejs Naumovs. Rīgas Sporta pils, 1993. gads.

Fotogrāfs Māris Millers.

Kārlis Skrastiņš (no kreisās). Arēna Rīga. 2009. gads.

Kārlis Skrastiņš (no kreisās). Arēna Rīga. 2009. gads.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Sergejs Žoltoks.

Sergejs Žoltoks.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Vārtsargs Edgars Masaļskis. Latvijas hokeja izlase pārbaudes spēlē ar Krievijas otro valstsvienību. Arēnā Rīga. 09.11.2012.

Vārtsargs Edgars Masaļskis. Latvijas hokeja izlase pārbaudes spēlē ar Krievijas otro valstsvienību. Arēnā Rīga. 09.11.2012.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Latvijas hokeja izlases spelētājs Rodrigo Laviņš (Nr. 2).

Latvijas hokeja izlases spelētājs Rodrigo Laviņš (Nr. 2).

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

Latvijas hokeja izlases popularitāte, īpaši starptautisko turnīru laikā, un valstsvienības līdzjutēju aktivitātes ir guvušas plašu atspoguļojumu Latvijas popkultūrā. Izlases gaitas ir iemūžinātas dokumentālā kino un foto darbos, izlasei ir veltīti skaņdarbi. Izlases gaitas atspoguļotas arī literatūrā.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ziemas olimpiskajās spēlēs

Autora veidota.

Norises laiks, vieta

Izlases kapteinis

Izlases treneris

Iegūtā vieta

Dalībvalstu skaits

02.1936., Garmiša-Partenkirhene (Vācija)*

Leonīds Vedējs

Arvīds Jurgens

13.‒15.

15

02.2002., Soltleiksitija (ASV)

Harijs Vītoliņš (III)

Kurts Lindstrēms

(Curt Lindström)

9.

14

02.2006., Turīna (Itālija)

Kārlis Skrastiņš

Leonīds Beresņevs

12.

12

02.2010., Vankūvera (Kanāda)

Kārlis Skrastiņš

Oļegs Znaroks

(Олег Валерьевич Знарок)

12.

12

02.2014., Soči (Krievija)

Sandis Ozoliņš

Teds Nolans (Ted Nolan; pilnā vārdā – Teodors Džons Nolans, Theodore John Nolan)

8.

12

 02.2022., Pekina (Ķīna) Lauris Dārziņš Harijs VĪtoliņš (III) 11. 12

* 1936. gada ziemas olimpisko spēļu turnīrs vienlaikus bija pasaules un Eiropas čempionāts.

Latvijas vīriešu hokeja izlase pasaules čempionātos

Autora veidota.

Norises laiks, vieta

Izlases kapteinis

Izlases galvenais treneris

Ieņemtā vieta pasaulē

02.1933., Prāga (Čehoslovākija)*

Arvīds Jurgens

‒

10.

01.1935., Davosa (Šveice)*

Leonīds Vedējs

‒

13.‒14.

02.1938., Prāga (Čehoslovākija)*

Leonīds Vedējs

Arvīds Jurgens

10.‒12.

02.1939., Bāzele, Cīrihe (Šveice)*

Leonīds Vedējs

Lerijs Māršs (Larry Marsh; pilnā vārdā – Lorenss Edvards Māršs, Lawrence Edward Marsh)

10.

03.1993., Bleda, Ļubļana (Slovēnija)

Konstantīns Grigorjevs

Helmuts Balderis

1. vieta C grupā (pasaulē 21.)

04.1994., Kopenhāgena (Dānija)

(nav noskaidrots)

Helmuts Balderis

2. vieta B grupā (pasaulē 14.)

04.1995., Bratislava (Slovākija)

Aleksandrs Beļavskis

Ēvalds Grabovskis

2. vieta B grupā (pasaulē 14.)

04.1996., Eindhovena (Nīderlande)

Andrejs Maticins

Leonīds Beresņevs

1. vieta B grupā (pasaulē 13.)

04.‒05.1997., Helsinki, Tampere, Turku (Somija)

Oļegs Znaroks

(Олег Валерьевич Знарок)

Leonīds Beresņevs

7.

05.1998., Bāzele, Cīrihe (Šveice)

Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš (III)

Leonīds Bresņevs

9.

05.1999., Hāmara, Lillehammere, Oslo (Norvēģija)

Oļegs Znaroks

Leonīds Beresņevs

11.

04.‒05.2000., Sanktpēterburga (Krievija)

Harijs Vītoliņš (III)

Haralds Vasiļjevs

8.

04.‒05.2001., Ķelne, Nirnberga (Vācija)

Harijs Vītoliņš (III)

Haralds Vasiļjevs

13.

04.‒05.2002., Gēteborga, Jenšēpinga, Kārlstade (Zviedrija)

Harijs Vītoliņš (III)

Kurts Lindstrēms

(Curt Lindström)

11.

04.‒05.2003., Helsinki, Tampere, Turku (Somija)

Vjačeslavs Fanduļs

Kurts Lindstrēms

9.

04.‒05.2004., Ostrava, Prāga (Čehija)

Vjačeslavs Fanduļs

Kurts Lindstrēms

7.

04.‒05.2005., Insbruka, Vīne (Austrija)

Kārlis Skrastiņš

Leonīds Beresņevs

9.

05.2006., Rīga (Latvija)

Aleksandrs Semjonovs

Pjotrs Vorobjovs (Пётр Ильич Воробьёв)

10.

04.‒05.2007., Maskava, Mitišči (Krievija)

Rodrigo Laviņš

Oļegs Znaroks

13.

05.2008., Halifaksa, Kvebeka (Kanāda)

Rodrigo Laviņš

Oļegs Znaroks

11.

04.‒05.2009., Berne, Klotene (Šveice)

Kārlis Skrastiņš

Oļegs Znaroks

7.

05.2010., Gelzenkirhene, Ķelne, Manheima (Vācija)

Herberts Vasiļjevs

Oļegs Znaroks

11.

04.‒05.2011., Bratislava, Košice (Slovākija)

Herberts Vasiļjevs

Oļegs Znaroks

13.

05.2012., Helsinki (Somija),

Stokholma (Zviedrija)

Jānis Sprukts

Teds Nolans (Ted Nolan; pilnā vārdā – Teodors Džons Nolans, Theodore John Nolan)

10.

05.2013., Stokholma (Zviedrija),

Helsinki (Somija)

Lauris Dārziņš

Teds Nolans

11.

05.2014., Minska (Baltkrievija)

Herberts Vasiļjevs

Teds Nolans

11.

05.2015., Ostrava, Prāga (Čehija)

Kaspars Daugaviņš

Aleksandrs Beļavskis

13.

05.2016., Maskava, Sanktpēterburga (Krievija)

Kaspars Daugaviņš

Leonīds Beresņevs

13.

05.2017., Ķelne (Vācija),

Parīze (Francija)

Kaspars Daugaviņš

Bobs Hārtlijs (Bob Hartley; pilnā vārdā – Roberts Hārtlijs, Robert Hartley)

10.

05.2018., Herninga, Kopenhāgena (Dānija)

Roberts Bukarts

Bobs Hārtlijs

8.

05.2019., Bratislava, Košice (Slovākija) Lauris Dārziņš Bobs Hārtlijs 10.
05.‒06.2021., Rīga (Latvija) Kaspars Daugaviņš Bobs Hārtlijs 10.
05.2022., Tampere, Helsinki (Somija) Rodrigo Ābols Harijs Vītoliņš (III) 10.
05.2023., Tampere (Somija), Rīga (Latvija) Kaspars Daugaviņš Harijs Vītoliņš (III) 3.

*Atzīmētie pasaules čempionāti 20. gs. 30. gados vienlaikus bija Eiropas čempionāti.

Multivide

Latvijas hokeja izlase pēc spēles ar Baltkrieviju. Rīgas Sporta pils, 13.02.2005.

Latvijas hokeja izlase pēc spēles ar Baltkrieviju. Rīgas Sporta pils, 13.02.2005.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Latvijas hokeja izlase pēc uzvaras pār Norvēģijas izlasi pasaules hokeja čempionātā. 21.05.2019.

Latvijas hokeja izlase pēc uzvaras pār Norvēģijas izlasi pasaules hokeja čempionātā. 21.05.2019.

Fotogrāfs Romāns Kokšarovs. Avots: F/64 Photo Agency.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs. Davosa, 1935. gads.

Latvijas hokeja izlase pasaules meistarsacīkstēs. Davosa, 1935. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Latvijas hokeja izlases vārtsargi Artūrs Irbe (no kreisās) un Sergejs Naumovs. Rīgas Sporta pils, 1993. gads.

Latvijas hokeja izlases vārtsargi Artūrs Irbe (no kreisās) un Sergejs Naumovs. Rīgas Sporta pils, 1993. gads.

Fotogrāfs Māris Millers.

Kārlis Skrastiņš (no kreisās). Arēna Rīga. 2009. gads.

Kārlis Skrastiņš (no kreisās). Arēna Rīga. 2009. gads.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Sergejs Žoltoks.

Sergejs Žoltoks.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Vārtsargs Edgars Masaļskis. Latvijas hokeja izlase pārbaudes spēlē ar Krievijas otro valstsvienību. Arēnā Rīga. 09.11.2012.

Vārtsargs Edgars Masaļskis. Latvijas hokeja izlase pārbaudes spēlē ar Krievijas otro valstsvienību. Arēnā Rīga. 09.11.2012.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Latvijas hokeja izlases spelētājs Rodrigo Laviņš (Nr. 2).

Latvijas hokeja izlases spelētājs Rodrigo Laviņš (Nr. 2).

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Latvijas hokeja izlase pēc spēles ar Baltkrieviju. Rīgas Sporta pils, 13.02.2005.

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • hokejs
  • hokejs Latvijā
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles 1932.–1940. gadā
  • Latvijas hokeja čempionāts, 1931.–1944. gads
  • Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem
  • sporta politika Latvijā
  • sports

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Hokeja federācija
  • Starptautiskā Hokeja federācija (International Ice Hockey Federation, IIHF)

Ieteicamā literatūra

  • Grabovskis, Ē., Hokeja elpas skartie, Rīga, Lauku Avīze, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jurševica, I. un M. Jurševica, Latvijas hokeja pavasaris, Rīga, Latvijas Hokeja federācija, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Keisels, G. (sast.), 37 stāsti par Kārli, Rīga, Jumava, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kvēps, J., Es atradu sevi hokejā, Rīga, Alvīne un Alberts, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Matulis, J., Baldera skalpu man nevajag. Matuļa hokeja vēsture, 1990‒2006, Rīga, Lauku Avīze, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nordmark, B. and A. Podnieks (eds.), IIHF Guide & Record Book 2017: Where Countries Come to Play, Zurich, IIHF, 2016.
  • Puče, A., Irbe kā mūris, Rīga, b.i., 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Puče, A., Ozo: cilvēks uz ledus, Rīga, Autorizdevums, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Puče, A., Sarauj, Latvija!, Rīga, Jumava, 2000.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strauss, Ē. (sast.), Gadsimta uzvara. Latvija-Krievija 3:2. Kas notika 2000.g. 5.maijā?, Rīga, Nacionālais medicīnas apgāds, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ulmanis, A., Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture, Rīga, Latvijas Hokeja federācija, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., Latvijas hokeja izlase. Sākums, 1932‒1940, Salaspils, 27 media, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., 'Latvijas hokeja izlases formastērpi 1932–1940', Klubs, 06.2021., 30.–35. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Zeļenkovs "Latvijas vīriešu hokeja izlase". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 25.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana